Iesaki rakstu:

Lielie nodokļu maksātāji esot valsts ekonomikas galvenais virzītājspēks, - tā vismaz apgalvo politiķi, vārdos paužot gatavību grūtos brīžos nākt talkā lielajiem nodokļu maksātājiem. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu spiež roku un sniedz goda rakstus lielākajiem nodokļu maksātājiem ne tikai valstī kopumā, bet arī katrā reģionā.

Tajā pat laikā 7. septembrÄ« raidÄ«jumā KārtÄ«bas rullis Saeimas nodokļu politikas apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Iveta Benhena-BÄ“kena paziņoja, ka plānotās nodokļu reformas mÄ“rÄ·is esot samazināt kopÄ“jo nodokļu maksātāju skaitu, uz ko blakus stāvošais finanšu ministrs Jānis Reirs neko neiebilda.

Kā izrādās, VID, kura komunikācijas speciālisti ik gadu sadzejo saldas rindas par godu lielajiem nodokļu maksātājiem, jau ilgstoši aktÄ«vi nodarbojas ar nodokļu maksātāju skaita samazināšanu Latvijā un ir gatavs ar vieglu roku arÄ« lielās naudas maksātājus valsts budžetā aizslaucÄ«t mÄ“slainÄ“, kas ir pamatots arÄ« ar Likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 3.daļā noteikto:

„Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierÄ“dņiem, kuri apÄ·Ä«lā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lÄ“mumu, tiek piešÄ·irtas tiesu izpildÄ«tāja tiesÄ«bas, un šo ierÄ“dņu darbÄ«bu, kā arÄ« ar sprieduma izpildÄ«šanu saistÄ«tos nepieciešamos izdevumus un atlÄ«dzÄ«bu ierÄ“dņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.”

Kā piemÄ“rs augstāk norādÄ«tajam ir naftas produktu vairumtirgotājs SIA Biznes Solutions, kas savulaik bija viens no TOP 500 (362.vieta 2015. gadā) ar vairāk nekā desmit miljonu eiro apgrozÄ«jumu un tam atbilstoša apmÄ“ra nodokļu nomaksas apmÄ“ru.

Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumā veiktā audita rezultātā uzņēmumam uzrÄ“Ä·ināja papildu nodokļus 331 585,93 EUR, nokavÄ“juma naudu 84 425,14 EUR un soda naudu 99 475,78 EUR apmÄ“rā, ko saprotams uzņēmums apstrÄ«dÄ“ja tiesā.

Tā kā uzņēmums nebija šo summu nomaksājis, neskatoties uz to, ka uzņēmumam Ä«pašumā ir nekustamais Ä«pašums, kas vÄ“l 2013. gadā tika novÄ“rtÄ“ts turpat miljona eiro vÄ“rtÄ«bā, VID 2019.gada 20.augustā lÄ“ma par uzņēmuma saimnieciskās darbÄ«bas apturÄ“šanu, to pamatojot ar to, ka zvÄ“rinātā tiesu izpildÄ«tāja JÅ«lija Joffe 2019.gada 30.jÅ«lijā esot sastādÄ«jusi aktu par piedziņas neiespÄ“jamÄ«bu un VID neesot zināms, ka uzņēmumam bÅ«tu manta, uz kuru varÄ“tu vÄ“rst piedziņu.

Tā kā uzņēmums nevarÄ“ja turpināt saimniecisko darbÄ«bu, kas ir vienÄ«gais veids, kā juridiskā persona var gÅ«t ienākumus, no kuriem bÅ«tu iespÄ“jams kaut daļēji segt arÄ« nodokļu maksājumus un samaksāt darbiniekiem algas, tad uzņēmums arÄ« reāli pārtrauca savu saimniecisko darbÄ«bu, atbrÄ«vojot no darba savus darbiniekus, un VID 2019.gada 5.decembrÄ«, norādot, ka rÄ«kojas Latvijas Republikas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, pieņēma lÄ“mumu par uzņēmuma darbÄ«bas izbeigšanu, to nosÅ«tot Uzņēmumu reÄ£istram (UR), kas uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu.

PÄ“c tam, kad UR iecÄ“la uzņēmuma likvidatoru, sāka atklāties patiešÄm interesanti fakti.

Neskatoties uz VID EDS joprojām norādÄ«to uzņēmuma aktuālo nodokļu parādu - aptuveni 468 tÅ«kstoši EUR, uzņēmuma norÄ“Ä·inu kontā pÄ“c VID norādÄ“m bija bloÄ·Ä“ti vairāk nekā 889 tÅ«kstoši EUR, un to VID nav spÄ“jÄ«gs izskaidrot. Tāpat uzņēmumam piederošajam nekustamajam Ä«pašumam atvÄ“rtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalÄ«jumā Ä·Ä«las atzÄ«me un hipotÄ“ka pÄ“c VID norādÄ“m arÄ« bija nostiprināta vairāk nekā 889 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā.

Kā izrādÄ«jās, tad Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneses rÄ«cÄ«bas dēļ, bez jebkāda pamata uzņēmumam piederošajam nekustamajam Ä«pašumam atvÄ“rtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalÄ«jumā tika reÄ£istrÄ“ts aizliegums bez VID rakstveida piekrišanas nekustamo Ä«pašumu apgrÅ«tināt ar lietu tiesÄ«bās, t.i. aizliegums iznomāt, un VID neko nedarÄ«ja, lai šÄds prettiesisks ieraksts zemesgrāmatas nodalÄ«jumā tiktu dzÄ“sts un uzņēmums vismaz varÄ“tu iznomāt sev piederošo nekustamo Ä«pašumu, lai šÄdā veidā varÄ“tu samaksāt nekustamā Ä«pašuma nodokli, segt likvidācijas izdevumus un vismaz daļēji dzÄ“st nodokļu parādu.

Å…emot vÄ“rā ierakstus zemesgrāmatā, uzņēmuma likvidatore lÅ«dza VID veikt darbÄ«bas, lai tiktu dzÄ“sta Ä·Ä«las atzÄ«me, kuras vietā ir tikusi reÄ£istrÄ“ta hipotÄ“ka, kā arÄ« atcelt aizliegumu nekustamo Ä«pašumu atsavināt un apgrÅ«tināt ar lietu tiesÄ«bām, uz ko VID atbildÄ“ja, ka nekad nav liedzis uzņēmumam nekustamo Ä«pašumu iznomāt, bet aizliedz to atsavināt.

Neviens no VID ierÄ“dņiem nevar atbildÄ“t uz jautājumu, kur juridiska persona var iegÅ«t naudas lÄ«dzekļus, ja tai ir aizliegts nodarboties ar saimniecisko darbÄ«bu, kā arÄ« aizliegts iznomāt sev piederošu nekustamo Ä«pašumu, vienlaicÄ«gi norādot, ka sabiedrÄ«bas interesÄ“s ir likvidÄ“t šÄdu uzņēmumu, kas visus gadus ir maksājis valsts budžetā nodokļus lielos apmÄ“ros, bet tagad, nedrÄ«kstot veikt saimniecisko darbÄ«bu un nedrÄ«kstot iznomāt sev piederošo nekustamo Ä«pašumu, nav samaksājis VID nodokļu audita rezultātā papildus aprÄ“Ä·inātos nodokļus, nokavÄ“juma naudu un soda naudu.

Tad, kad 26.08.2020. uzņēmuma likvidators griezās ar iesniegumu pie zvÄ“rinātās tiesu izpildÄ«tājas JÅ«lijas Joffes, lÅ«dzot izbeigt izpildu lietvedÄ«bu izpildu lietā, kurā zvÄ“rinātā tiesu izpildÄ«tāja 2019.gada 30.jÅ«lijā sastādÄ«ja aktu par piedziņas neiespÄ“jamÄ«bu, jo VID lÄ“mums par nokavÄ“to nodokļu maksājumu piedziņu 2020.gada 31.jÅ«lijā ir zaudÄ“jis spÄ“ku, saskaņā ar Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta devÄ«tās daļas 4.punktu, un saskaņā ar šÄ« likuma 25.pantu VID pienākums ir dzÄ“st likvidÄ“jamā uzņēmuma nodokļu parādu, viņš nekavÄ“joties – 28.08.2020. saņēma tiesu izpildÄ«tājas atbildi, ka piedziņas noilguma pÄ“dÄ“jā dienā – 2020.gada 30.jÅ«lijā VID nezināmā veidā viņai ir atkārtoti piedziņai nodevis savu 2019.gada lÄ“mumu par uzņēmuma kavÄ“to nodokļu maksājumu piedziņu, sakarā ar kuru esot ievest izpildu lieta, kas netikšot izbeigt, un kurā izpildu darbÄ«bas tiek uzsāktas tikai 28.08.2020., nosÅ«tot Daugavpils zemesgrāmatai nostiprinājuma lÅ«gumu par piedziņas atzÄ«mes reÄ£istrÄ“šanu, un bankai par papildus vairāk nekā 889 tÅ«kstošu eiro bloÄ·Ä“tajiem naudas lÄ«dzekļiem arÄ« rÄ«kojumu par vairāk nekā 435 tÅ«kstošu eiro arestÄ“šanu uzņēmuma kontā.

AS SEB banka uzņēmuma likvidatorei šo tiesu izpildÄ«tājas rÄ«kojumu neizsniedz, norādot, ka uzņēmums, kura kontā ir arestÄ“ti naudas lÄ«dzekļu pÄ“c tiesu izpildÄ«tājas rÄ«kojuma, ir uzskatāma par trešo personu, kura nedrÄ«kstot saņemt šÄ« zvÄ“rinātā tiesu izpildÄ«tāja rÄ«kojumu.

Neskatoties uz uzņēmuma likvidatora pieprasījumiem, zvērinātā tiesu izpildītāja neizsniedz arī pieprasītās izpildu lietu kopijas.

Rodas aizdomas, ka tieši šÄ« uzņēmuma administratora 26.08.2020. iesniegumā norādÄ«tā informācija par piedziņas noilguma iestāšanos 2020.gada 31.jÅ«lijā pamudinājusi tiesu izpildÄ«tāju nekavÄ“joties, iespÄ“jams, sazināties ar “saviem” cilvÄ“kiem VID, lai iegÅ«tu ar atpakaļejošu datumu datÄ“tus dokumentus, kas atjauno viņu kā piedziņas veicÄ“ju VID labā.

ŠÄdas aizdomas rodas, jo VID it kā 30.07.2020. rÄ«cÄ«ba, atkārtoti nododot izpildei VID 2019.gada janvāra lÄ“mumu, ļauj zvÄ“rinātajai tiesu izpildÄ«tājai JÅ«lijai Joffei turpināt piedziņas darbu, pārdodot uzņēmuma nekustamo Ä«pašumu, kura pārdošanu 2019.gada 30.jÅ«lijā atzina par nelietderÄ«gu, nodrošinot sev vairāku desmitu tÅ«kstošu euro atlÄ«dzÄ«bu, savukārt VID ierÄ“dnis nodrošina sev papildus atlÄ«dzÄ«bu, kā to nosaka Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 3.daļa, kurā nostiprināta VID ierÄ“dņu personiskā materiālā ieinteresÄ“tÄ«ba.

Rezultātā rodas jautājums, kas VID ierÄ“dņu izpratnÄ“ ir Latvijas Republikas sabiedrÄ«ba, kuras interesÄ“s VID rÄ«kojas, un kurš mÅ«su valstÄ« iegÅ«st no tā, ka mÅ«su VID vairāk nekā 4000 ierÄ“dņu (Igaunijā - 900) darbÄ«ba ir vÄ“rsta uz apzinātu mÅ«su valsts nodokļu maksātāju iznÄ«cināšanu, tajā skaitā lielo nodokļu maksātāju iznÄ«cināšanu, daļa no kuriem tiek likvidÄ“ti, bet daļa pāriet uz citām valstÄ«m, turpinot strādāt, bet nodokļus jau maksāt citu valstu budžetos, un kas patiesÄ«bā ir ieguvÄ“ji šajā situācijā.

Vai kaut viens no VID ierÄ“dņiem ir spÄ“jÄ«gs atbildÄ“t, kur radÄ«sies nauda, ko maksāt VID ierÄ“dņu algās, ja tiks turpināta plānveidÄ«ga mÅ«su valsts nodokļu maksātāju iznÄ«cināšana vai aizdzÄ«šana uz citām valstÄ«m?