Iesaki rakstu:

Domāju, kā iesākt šo rakstu. Radās Ä·ecerÄ«ga ideja - izsludināt aicinājumu brÄ«vprātÄ«gajiem pieteikties uz Ä·irurÄ£isku operāciju, jo esmu nolÄ“musi pārprofilÄ“ties, lasÄ«jusi daudz rakstu un nolÄ“musi, ka gribu bÅ«t ārste. Zinātnes attÄ«stÄ«bas nolÅ«kā gribu pamÄ“Ä£ināt izoperÄ“t kādu brÄ«vprātÄ«go. Interesanti, cik cilvÄ“ku pieteiktos?

Bet, ja nopietni, - tas, kas šodien notiek valstÄ«, man atgādina ko lÄ«dzÄ«gu iepriekšminÄ“tajam. Šodien par Latvijas reÄ£ioniem lÄ“mumu pieņem septiņu cilvÄ“ku komisija, kurā diemžēl neviens nav reÄ£ionālās politikas veidošanas speciālists. MÅ«su iedzÄ«votāji ir kā brÄ«vprātÄ«gie eksperimenta trusÄ«ši (pat trusÄ«šus gan vairs neļauj izmantot eksperimentiem), kas paši nezina, ka ir nokļuvuši šajā atlasÄ“.

NevÄ“los aizskart nevienu personÄ«gi, arÄ« nevienu profesiju (pati arÄ« neesmu žurnāliste). Es vienkārši vÄ“los pievÄ“rst uzmanÄ«bu daudzu notikumu cÄ“loņiem un sekām. Un varbÅ«t šis raksts palÄ«dzÄ“s padomāt mums visiem kopā par to, kādus mÄ“rÄ·us izvirzām, kādu izglÄ«tÄ«bu iegÅ«stam un ko pÄ“c tam ar savām zināšanām varam sniegt Latvijas valsts attÄ«stÄ«bai.

ŠobrÄ«d intensÄ«vi tiek apspriesta administratÄ«vi teritoriālā reforma. Ä»oti nepieciešama reforma, jo vecā sistÄ“ma ir novecojusi, nepilda savas funkcijas un arÄ« iedzÄ«votāju skaita samazinājuma dēļ nav rentabla valstij. Tas tā kā bÅ«tu skaidrs.

VARAM ir Ä·Ä“rusies klāt reformas plānošanai. To, kā tā tapa ministrijas kabinetos, skatÄ«tājiem bija liegts redzÄ“t. VarbÅ«t arÄ« tas ir pareizi, jo citādi nekad neviens nekādu reformu nevarÄ“tu izstrādāt, bet tas, kas sekoja turpmāk, ir vai nu nihilisms, nezināšana, slinkums vai augstprātÄ«ba. Par konstruktÄ«vu plānošanu nacionālās interesÄ“s to gribÄ“dama nevaru nosaukt.

Latviju pametuši tik daudz iedzÄ«votāju, ka palicÄ“ju skaits novados un pašvaldÄ«bās ir krietni sarucis - reforma ir nepieciešama. TomÄ“r kārtÄ“jo reizi tas tika paveikts, nerÄ“Ä·inoties ar novadu vajadzÄ«bām, tradÄ«cijām un iedzÄ«votāju paradumiem un vÄ“lmÄ“m.

Ir saprotams, ka jebkurā reformā pārmaiņu procesā bÅ«s kāds neapmierinātais. Bet šis procents nedrÄ«kst pārsniegt kritisko masu. Un tas diemžēl ir noticis. To mÄ“s redzam protesta akcijās, ko neviens pašvaldÄ«bas vadÄ«tājs gribÄ“dams nevarÄ“tu noorganizÄ“t, ja tauta nebÅ«tu vienisprātis.

Tautas bažas un sašutums nedrÄ«kst bÅ«t ignorÄ“jams, jo kurš no deputātiem ir iedomājies sevi vÄ“rtÄ“t augstāk par mÅ«su pašu lauku zemnieku vai viesu nama Ä«pašnieku, vai lauku skolotāju…

Nesaprotama ir deputātu augstprātÄ«ba pret cilvÄ“kiem, kas katru dienu papildina valsts budžetu – maksā nodokļus, tostarp arÄ« viņu algām. Kā jau sapulcÄ“s tika minÄ“ts - dažiem no reformas plānotājiem biznesā nav veicies un ir piedzÄ«vots bankrots. Bet šie ļaudis, kas iebilst pret neprasmÄ«gu reformas izveidi, ir savu biznesu noturÄ“juši, neskatoties uz krÄ«zes gadiem, augstajiem nodokļiem, un lauksaimnieki – neraugoties uz dabas untumiem. TomÄ“r daži no deputātiem sevi uzskata par gudrākiem. Diez kas ir viņu augstprātÄ«bas pamatā?

Nesaprotama ir VARAM reformas sludināšana novados. Vai tā tika veikta, lai “ievilktu Ä·eksÄ«ti” kartÄ“ ar piezÄ«mi - “šeit biju es” - kā to bieži mÄ“dz ieskrāpÄ“t kādās publiski pieejamās vietās vai dabas pieminekļos neaudzināti apmeklÄ“tāji.

KāpÄ“c iedzÄ«votājiem nepārtraukti ir jāmin ATR attÄ«stÄ«tāju domas? Vai nebÅ«tu bijis vieglāk un gudrāk pÄ“c reformas izstrādes sasaukt visus novadu un pagastu vadÄ«tājus, atvÄ“rt Latvijas karti un visiem kopā pārrunāt plānotās reformas? Jā, arÄ« ar novadu vadÄ«tājiem, kas kartes otrajā pusÄ“. Tas noteikti nebÅ«tu noticis bez strÄ«diem un asām pārrunām, bet tās bÅ«tu pārrunas, un bÅ«tu nonākuši pie daudz labāka rezultāta. Tad iedzÄ«votāji nebrÄ«nÄ«tos, kāpÄ“c novados lÄ«dz 2030. gadam ir minÄ“ts iedzÄ«votāju pieaugums ar negatÄ«vu tendenci. (Vai tad valdÄ«ba nestrādā ar reemigrācijas plānu?). Ja VARAM ministrija kopā ar ekspertiem no Latvijas Bankas, Valsts kontroles un pārstāvjiem no citām atbildÄ«gajām iestādÄ“m apsekotu novadus, piedalÄ«tos NAP izstrādÄ“ un tikai pÄ“c tam pieņemtu ATR - vai tam nebÅ«tu jÄ“dzÄ«gāks iznākums? TāpÄ“c jau plāno ATR, lai valstÄ« uzlabotos situācija.

Šodien nosauktie argumenti par labu vienai vai otrai novadu apvienošanai ir tik neargumentÄ“ti, tik vāji prezentÄ“ti, ka pat zirgam jāsmejas.

Konsultācijās ar iedzÄ«votājiem par jauno ATR ierÄ“dņu runa ir pilnÄ«bā nesaprotama un garlaicÄ«ga. KāpÄ“c cilvÄ“kiem ir jāstāsta globālas lietas, ja katram interesÄ“ savs novads, pagasts, māja? VajadzÄ“tu taču beidzot paskaidrot tautai vienkāršÄ un saprotamā valodā, kādas izmaiņas skars konkrÄ“tas vietas iedzÄ«votājus, kur varÄ“s atjaunot dokumentus, kā bÄ“rnus uz skolu vest, cik skolu slÄ“gs, cik atvÄ“rs, kuros posmos ceļus atjaunos... Var saprast, kāpÄ“c ierÄ“dņi nerunā konkrÄ“ti - nav jau veikti nekādi detalizÄ“ti aprÄ“Ä·ini. VienÄ«gais aprÄ“Ä·ins - cik (apmÄ“ram) iedzÄ«votāju bÅ«s jaunajā teritorijā. Un tas atgādina skolas sistÄ“mu - nauda seko skolÄ“nam, te - reforma seko iedzÄ«votājam.

LoÄ£iskākais solis šodien bÅ«tu apstādināt reformu un sākt ATR reformu no sākuma. Un nevar piekrist deputātiem, kuri bļaujot cenšas ieskaidrot, ka nedrÄ«kst vairs kavÄ“ties. Dārgie bļāvÄ“ji, atgādināsim, ka arÄ« Rail Baltica projekta attÄ«stÄ«tāji “bļāva”, ka nedrÄ«kst vairs kavÄ“ties, bet diemžēl tieši tāpÄ“c, ka “pamati” netika izstrādāti precÄ«zi, kvalitatÄ«vi - projekts kavÄ“jas par diviem gadiem. Un arÄ« šo reformu gaida tāds pats liktenis. Nekad nav iespÄ“jams uzcelt māju uz greiziem pamatiem.

Vispirms apsekot un veikt izpēti/analīzi katrā novadā! Un ministrijas pārstāvja skaidrojums kādā no sapulcēm, ka tas nav iespējams, nekā nav attaisnojams. Tas ir jūsu darbs!

Ir obligāti jāveido kopÄ«ga diskusija ar novadu domes priekšsÄ“dÄ“tājiem, jo viņi ir vietÄ“jo iedzÄ«votāju ievÄ“lÄ“ti, tas nozÄ«mÄ“, ka iedzÄ«votāji uzticas saviem vadÄ«tājiem. Saulkrastu novada izveides gadÄ«jumā kaut kā piemirsās noorganizÄ“t konsultāciju ar pašvaldÄ«bām, un visciniskākais, ka Saeimas ATR komisijas sÄ“dÄ“, kurā lÄ“ma par Vidrižu un Skultes pievienošanu Saulkrastiem, komisija Vidrižu pagasta pārstāvi pat aizmirsa pieaicināt. “Kas tad tu tāds esi, vidrižniek, lai mÄ“s vÄ“l ar tevi konsultÄ“tos?” – tā laikam nodomāja daži deputāti.

ATR asociÄ“jas ar gājÄ“ju trotuāru veidošanu blÄ«vi apdzÄ«votās vietās. Saceļ mājas, tad izveido gājÄ“jiem paredzÄ“tu trotuāru, un beigās gājÄ“ji iestaigā savu Ä“rtāko ceļu zālājā. Un nabaga sÄ“tnieki nesaprot, kur tÄ«rÄ«t, kā tikt galā ar zālāja izbradātājiem, un trotuārs savu izvietojumu neattaisno. LÅ«k, tieši tāpat tiek veidota ATR.

Tāpēc arī rodas neskaitāmi konflikti sapulcēs, cilvēki neapmierināti, un reforma atkal - neveiksmīga.

ŠobrÄ«d VARAM ir nolÄ“musi atsacÄ«ties no atbildÄ«bas par reformu un atdevusi to septiņu cilvÄ“ku rokās. Kas ir šie septiņi cilvÄ“ki, kuri lemj, kā jums un mums bÅ«s dzÄ«vot turpmāk?

JÄ€NIS DOMBRAVA - NA, iniciators Saulkrastu novada izveidei ( ir Ä«pašums Saulkrastu novadā).

IzglÄ«tÄ«ba: Latvijas Universitātes VÄ“stures un filozofijas fakultāte, bakalaura grāds vÄ“sturÄ“ (2010) Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presÄ“: Viedoklis: NÄ“ – bÄ“gļu kvotām /RÄ«gas Apriņķa AvÄ«ze, 2015/, LÄ«dz ar latvisku pilsÄ“tu uzplaukumu uzplauks visa Latvija /Saulkrastu Domes Ziņas, 2014/, Latviešu bÅ«s vairāk! /Liesma, 2013/, Nevis RÄ«ga interesÄ“, bet valsts /Latvijas AvÄ«ze, 2012/, VÄ“stures jautājumos vajadzÄ“tu paklusÄ“t /Bauskas DzÄ«ve, 2012/, VÄ“stures jautājumos vajadzÄ“tu paklusÄ“t /Bauskas DzÄ«ve, 2012/, MÅ«su atmiņu un vÄ“rtÄ«bu jautājums /Latvijas AvÄ«ze, 2012/, Paaudžu un domāšanas maiņa /Latvijas AvÄ«ze, 2011/, Atvainojos Kārlim Šadurskim! /Latvijas AvÄ«ze, 2011/, PateicÄ«ba Latvijas skolām /Latvijas AvÄ«ze, 2009/

Politika: Politiskā pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: Nacionālās apvienÄ«bas “Visu Latvijai!”–”TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai/LNNK” , valdes loceklis, priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks, 13. Saeimas deputāts, 12. Saeimas deputāts, 11.Saeimas deputāts. DalÄ«ba partijās: Nacionālā apvienÄ«ba, Visu Latvijai!

UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitālsabiedrÄ«bās: SIA “JD Market” – 99 daļas (99%),

Pieredze menedžmentā: “Visu Latvijai!” RÄ«gas nodaļas vadÄ«tājs, Lielākais kolektÄ«vs, kādu vadÄ«jis: “Visu Latvijai!” RÄ«gas nodaļa.

Fakti: 2019.gadā kandidÄ“ja Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās, bet netika ievÄ“lÄ“ts.

ARTŪRS TOMS PLEŠS - AP! Komisijas vadÄ«tājs, balsoja par Saulkrastu novada izveidi.

IzglÄ«tÄ«ba: RÄ«gas Tehniskā universitāte, Bakalaura grāds, Ceļu un tiltu inženieris (2016) Zinātniskās publikācijas: NAV Grāmatas: NAV Patenti: NAV Publikācijas presÄ“: Ko varam aizgÅ«t no zviedriem? /Bauskas DzÄ«ve, 2018/, PašvaldÄ«bas policija – drošÄ«bas un kārtÄ«bas garants /Bauskas DzÄ«ve, 2017/

Politika: Politiskā pieredze, vēlēti amati: 13.Saeimas deputāts, VARAM parlamentārais sekretārs, Bauskas novada domes deputāts. Dalība partijās: Latvijas attīstībai

Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: NAV. Pieredze menedžmentā: NAV. Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: NAV.

Fakti: 2019.gadā kandidÄ“ja Eiroparlamenta vÄ“lÄ“šanās, bet netika ievÄ“lÄ“ts. Darbojas biedrÄ«bas “Eiropa” valdÄ“

Ä’RIKS PUCENS - KPV LV, balsoja par Saulkrastu novada izveidi

Izglītība: 2006. gadā beidzis Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu pavāra-konditora specialitātē. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tālmācībā apgūst būvinženiera profesiju.

Zinātniskie darbi: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presē: NAV.

Politika: Politiskā pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: KPV LV Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja biedrs, 13.Saeimas deputāts, KuldÄ«gas novada domes deputāts. DalÄ«ba partijās: KPV LV

UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitālsabiedrÄ«bās: SIA “Kalna Rinkas” – 74 daļas (88.09524 %), patiesais labuma guvÄ“js. Pieredze menedžmentā: SIA “Kalna Rinkas” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs (2013-2018). Lielākais kolektÄ«vs, kādu vadÄ«jis: NAV

Fakti: AktÄ«vs internetā – par Ä’.Pucena ieraksti sociālajos tÄ«klos. KPV LV dibinātāja Artusa Kaimiņa iedvesmots: par iesaistÄ«šanos partijā KPV LV Ä’.Pucens saka: „Vairāk nekā divus gadus sekoju Artusa Kaimiņa gaitām – mani uzrunāja tas, ko viņš dara. Ir arÄ« sliktas lietas – daži viņa izteikumi. Bet man patÄ«k asais prāts, tas, ka viņš ir tiešs. Kaimiņš teica, lai savācam komandu, jo viņš mÅ«su vietā neko KuldÄ«gā nedarÄ«s. Izveidojām nodaļu ar četriem cilvÄ“kiem, tagad esam apmÄ“ram 15. Kaimiņam varam prasÄ«t padomu, bet, ja darÄ«sim paši, viss bÅ«s.” /Kurzemes Vārds, 2018.g. 21.sept./ ;

Pucens apstiprināts Saeimas “KPV LV” frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieka amatā pÄ“c tam, kad no šÄ« amata tika atbrÄ«vots partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš.

Pirms došanās politikā bijis valdes loceklis biedrÄ«bā “Autodidakts”, kas popularizÄ“ autosportu, bet, sākot studijas, no amata atkāpies, kā arÄ« dibinājis IK Ä’PP komersants (šobrÄ«d neaktÄ«vs), jo studiju laikā nodarbojies ar telpu remontdarbiem.

ARVILS AŠERADENS - JV, balsoja par Saulkrastu novada izveidi

IzglÄ«tÄ«ba: Latvijas Universitāte, Ä¢eogrāfijas fakultāte, maÄ£istra grāds ekonomiskajā Ä£eogrāfijā (1986). Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presÄ“: Jaunuzņēmumi ved Latviju modernas ekonomikas virzienā /Dienas Bizness, 2018/, Mājoklis ietekmÄ“ daudzas jomas /Diena, 2018/, Uz eksportu balstÄ«tas ekonomiskās izaugsmes pamatakmeņi – produktivitāte, inovācija un investÄ«cijas /Dienas Bizness, 2018/, “VienotÄ«ba” nav mirusi /Latvijas AvÄ«ze, 2017/, Vai nodokļu reforma bremzÄ“jas? /Kurzemes Vārds, 2017/, ReinvestÄ“tajai peļņai – 0% likmi /Diena, 2017/, Modernai ekonomikas attÄ«stÄ«bai ir jākļūst par valdÄ«bas darba mÄ“rÄ·i /Jurista Vārds, 2016/, VajadzÄ«gs risku izvÄ“rtÄ“jums /Diena, 2016/, Izaugsmes augļi jeb rÄ«ki sociālajai vienlÄ«dzÄ«bai /Kursas laiks, 2013/, 159 miljoni demogrāfijai /Latvijas AvÄ«ze, 2012/, VenÄ“cijā bÅ«s bibliotÄ“ka /NRAL, 2002/, Valsts sarežģī uzņēmÄ“ju darbu /Dienas Bizness, 2002/, MÄ«ti. Politika. Un bibliotÄ“ka /Diena, 2001/, Sapņoju par tautas avÄ«zi /NRAL, 2001/, Jums tas ir jāzina /Diena, 1998/

Politika: Politiskā pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: Ministru prezidenta biedrs, 13.Saeimas deputāts, Partijas “VienotÄ«ba” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, Ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdÄ«bā, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, LabklājÄ«bas ministrijas parlamentārais sekretārs, 11.Saeimas deputāts, 10.Saeimas deputāts, Ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdÄ«bā

Dalība partijās: Vienotība/ Jaunā Vienotība, Pilsoniskā Savienība

UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitālsabiedrÄ«bās: NAV, Pieredze menedžmentā: Partijas “VienotÄ«ba” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, Laikraksta “Diena” direktors, AS “Diena” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, Mediju grupas “Diena” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, SIA “Laikraksts Dienas bizness” valdes loceklis, SIA poligrāfijas grupas “MÅ«kusala” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs (2005-2009), SIA “Kauno diena” valdes loceklis, SIA “ReÄ£ionālā prese Diena” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, SIA “Dienas Žurnāli” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs (2004-2009), Lielākais kolektÄ«vs, kādu vadÄ«jis: Partija “VienotÄ«ba”. Pieder vai vada uzņēmumu: - SIA poligrāfijas grupa “MÅ«kusala”

Fakti: 2019.gadā kandidÄ“ja Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās, bet netika ievÄ“lÄ“ts. A. Ašeradens tiek kritizÄ“ts par to, ka Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes koÄ£enerācijas stacijās tikai tad, kad medijos tika publicÄ“ta informācija par krāpniecÄ«bu, un tā piesaistÄ«ja sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu. 2007. gadā A. Ašeradens apbalvots ar V šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni. Valdes loceklis biedrÄ«bās “Mediju brÄ«vÄ«bas un attÄ«stÄ«bas fonds”, ”Rojas jahtklubs”, Latvijas Nacionālās bibliotÄ“kas Atbalsta biedrÄ«ba, uzticÄ«bas padomes loceklis, biedrÄ«bā “Latvijas ZÄ“Ä£elÄ“tāju SavienÄ«ba”, nodibinājums “Dienas Nākotnes fonds”, valdes loceklis

ANDRIS KAZINOVSKIS - JKP, atturējās balsojumā par Saulkrastu novada izveidi

Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, inženieris-mehāniķis (1982)

Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: Staņislavs Keišs, Andris Kazinovskis “ReÄ£ionālā attÄ«stÄ«ba Latvijā: administratÄ«vi teritoriālās reformas norises gaita, problÄ“mas, risinājumi”. Publikācijas presÄ“: Ko Latvijas lÄ«dzsvarotai attÄ«stÄ«bai dos apriņķi? – lÄ«dzautors /NRA, 2009/, Jāpieņem likums par apriņķu pašvaldÄ«bām, citādi reforma jāaptur /NRA, 2009./, ES nauda reÄ£ionus nesasniedz /NRA, 2006/, Prioritātes politikā iedzÄ«votāju dzÄ«ves lÄ«meņa izlÄ«dzināšanai reÄ£ionos /NRAL, 2005/, Valsts attÄ«stÄ«bas un cilvÄ“ku interešu vārdā -lÄ«dzautors /Diena, 1999/, Eiropas SavienÄ«bas reÄ£ionālā politika un Latvija -lÄ«dzautors / Diena, 1999/, Reforma, kas noteiks visas valsts dzÄ«vi – lÄ«dzautors /Diena, 1999/

Politika: Politiskā pieredze, vÄ“lÄ“ti amati:13.Saeimas deputāts (apstiprināts uz laiku, kamÄ“r ministra pienākumus pilda I.Šuplinska), Balvu novada domes priekšsÄ“dÄ“tājs, Balvu novada domes deputāts Medņevas pagasta padomes priekšsÄ“dÄ“tājs. DalÄ«ba partijās: Jaunā konservatÄ«vā partija, Latvijas Zemnieku savienÄ«ba, Tautas partija, Jaunie demokrāti, Jaunais laiks, Latvijas ceļš, KristÄ«go demokrātu savienÄ«ba

UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitālsabiedrÄ«bās: Susāju pagasta zemnieku saimniecÄ«ba “Rātnieki” – Ä«pašnieks. Pieredze menedžmentā: Balvu novada domes priekšsÄ“dÄ“tājs, Latgales reÄ£iona attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra, valdes priekšsÄ“dÄ“tājs (2001-2004), Lielākais kolektÄ«vs, kādu vadÄ«jis: Balvu novada pašvaldÄ«ba.

Fakti: 2011.g. Andris Kazinovskis kā vienÄ«gais kandidāts ievÄ“lÄ“ts par Balvu mÄ“ru, pirms tam bijis iniciators neuzticÄ«bas izteikšanai pašvaldÄ«bas vadÄ«tājam Trupovniekam. Ir mednieku kluba “Nastrova” valdes priekšsÄ“dÄ“tājs un volejbola kluba “BALVI” prezidents, darbojas Latgales mednieku un makšÄ·ernieku biedrÄ«bas valdÄ“.

REGĪNA LOČMELE- LUŅOVA - SASKAŅA, balsoja pret Saulkrastu novada izveidi,

IzglÄ«tÄ«ba: Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu maÄ£istrs vadÄ«bas zinātnÄ“ (2007), Latvijas Universitāte, Starptautisko attiecÄ«bu speciālists (1994), Latvijas Universitāte, Žurnālists (1988). Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: “Atceries ZolitÅ«di, 21/11”. Publikācijas presÄ“: NAV

Politika:Politiskā pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: 13. Saeimas deputāte, 12. Saeimas deputāte, RÄ«gas domes deputāte, RÄ«gas domes deputāte., nodibinājuma "Riga.lv" valdes locekle, , RÄ«gas plānošanas reÄ£iona AttÄ«stÄ«bas padomes locekle, nodibinājuma "RÄ«gas tÅ«risma attÄ«stÄ«bas birojs" valdes locekle, iepirkumu komisijas locekle, RÄ«gas domes Vidi degradÄ“jošu bÅ«vju komisijas locekle, RÄ«gas domes Īpašuma privatizācijas komisijas locekle. DalÄ«ba partijās: Saskaņa

UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba komercsabiedrÄ«bās: NAV, Pieredze menedžmentā: “VIP Promotion” izpilddirektore (lÄ«dz 2007.g.), apsardzes centra “Jaguārs” valdes locekle (2003—2008),Lielākais kolektÄ«vs, kādu vadÄ«jis: “VIP Promotion”

Fakti: SIA "RISEBA University" vieslektore, 12.Saeimas sasaukuma laikā, 2015. gadā prokuratÅ«ra uzsāka kriminālprocesu pret RegÄ«nu Ločmeli-Luņovu kopā ar citiem aizdomās turÄ“tajiem par izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas lielā apmÄ“rā organizÄ“tā grupā un noziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu. Viņa paziņoja, ka viņai inkriminÄ“tais noziegums ir meli, tomÄ“r nolÄ“ma nolikt Saeimas deputātes mandātu. 2018. gadā kriminālprocesu pret viņu izbeidza, nekonstatÄ“jot nozieguma sastāvu. 2015.gadā Satversmes aizsardzÄ«bas birojs (SAB) atteica pielaidi valsts noslÄ“pumam.

BiedrÄ«bas “ZolitÅ«de 21 11” locekle un vadÄ«tāja, RÄ«gas TÅ«risma attÄ«stÄ«bas biroja valdes locekle (lÄ«dz 2018), “Riga.lv” valdes locekle (lÄ«dz 2018)

VIKTORS VALAINIS - ZZS, balsoja pret Saulkrastu novada izveidi.

IzglÄ«tÄ«ba: RÄ«gas Tehniskā universitāte, profesionālais maÄ£istra grāds bÅ«vuzņēmÄ“jdarbÄ«bā un nekustamā Ä«pašuma vadÄ«bā (2011) RÄ«gas Tehniskā universitāte, profesionālais bakalaura grāds nekustamā Ä«pašuma pārvaldÄ«bā un nekustamā Ä«pašuma ekonomista kvalifikācija (2009)

Zinātniskās publikācijas: NAV. Grāmatas: NAV. Publikācijas presÄ“: Latvijas Lielo pilsÄ“tu asociācijas viedoklis par likumprojektu “RÄ«gas domes atlaišanas likums” /Jurista Vārds, 2019/, Kā veicināt preču iepakojuma pārstrādi? /Kurzemes Vārds, 2017/, Ar bankām iespÄ“jams cÄ«nÄ«ties /Zemgales Ziņas, 2014/, Grib Jelgavu savā kabatā /Zemgales Ziņas, 2009/

Politika: Politiskā pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: 13.Saeimas deputāts, 12.Saeimas deputāts (apstiprināts uz laiku, kamÄ“r J. Reirs pildÄ«ja finanšu ministra pienākumus, un pÄ“c tam, kad V. Dombrovskis nolika deputāta mandātu), 11.Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs,

Dalība partijās: ZZS, Vienotība, Jēkabpils reģionālā partija, Reformu partija, Zatlera reformu partija.

Uzņēmējdarbība: Dalība kapitālsabiedrībās: NAV. Pieredze menedžmentā: Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Fakti: 2019. gadā kandidÄ“ja Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās no ZZS, taču saraksts neguva pietiekamu vÄ“lÄ“tāju atbalstu. 2018. gada sākumā izstājās no “VienotÄ«bas” Saeimas frakcijas pÄ“c balsojumiem, pretÄ“ji kopÄ“jai frakcijas nostājai. PÄ“c tam paziņoja par izstāšanos arÄ« no JÄ“kabpils partijas, norādot, ka politisko nākotni saskata “Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas” sastāvā. V. Valaiņa priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņa atstāja ārpus Saeimas vienu no saraksta lÄ«deriem, ilggadÄ“jo LZS vadÄ«tāju Augustu Brigmani. V.Valaiņa kandidatÅ«ra tikusi apspriesta ekonomikas ministra amatam. 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanās kandidÄ“ja no partijas “VienotÄ«ba” saraksta, taču netika ievÄ“lÄ“ts. Valainis bija viens no tiem “VienotÄ«bas” deputātiem, kurš pirms 12.Saeimas vÄ“lÄ“šanām Ä«stenoja nesaskaņotu politisko kampaņu, kuras rezultātā “VienotÄ«ba” zaudÄ“ja valsts budžeta finansÄ“jumu. Radio skanÄ“ja reklāmas, ko bija ierunājis JÄ“kabpils reÄ£ionālās partijas vadÄ«tājs. PÄ“c spÄ“kā stājušÄs tiesas sprieduma par nedeklarÄ“tajiem 12.Saeimas vÄ“lÄ“šanu kampaņas izdevumiem KNAB atņēma “VienotÄ«bai” valsts finansÄ“jumu – vairāk nekā 140 tÅ«kst. eiro gadā.

2011. gada 16. oktobrÄ« bija to sešu Zatlera reformu partijas biedru skaitā, kas pameta partiju, tādÄ“jādi protestÄ“jot pret nedemokrātisko lÄ“mumu pieņemšanu ZRP iekšienÄ“.

(Informācija par deputātiem – izmantoti materiāli no rakstiem interneta vietnÄ“s: puaro.lv, vienotÄ«ba.lv, lv.lv, titania.saeima.lv, kurzemnieks.lv )