KÄ vÄ“sturnieks, Ä£eogrÄfs-miljonÄrs, pavÄrs-konditors, ceļu bÅ«ves inženieris, inženieris-mehÄniÄ·is, sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄliste-žurnÄliste un nekustamo Ä«paÅ¡umu speciÄlists Latvijas novadus dala
ElÄ«na BrokoviÄa – Liepa · 05.03.2020. · Komentāri (0)DomÄju, kÄ iesÄkt šo rakstu. RadÄs Ä·ecerÄ«ga ideja - izsludinÄt aicinÄjumu brÄ«vprÄtÄ«gajiem pieteikties uz Ä·irurÄ£isku operÄciju, jo esmu nolÄ“musi pÄrprofilÄ“ties, lasÄ«jusi daudz rakstu un nolÄ“musi, ka gribu bÅ«t Ärste. ZinÄtnes attÄ«stÄ«bas nolÅ«kÄ gribu pamēģinÄt izoperÄ“t kÄdu brÄ«vprÄtÄ«go. Interesanti, cik cilvÄ“ku pieteiktos?
Bet, ja nopietni, - tas, kas šodien notiek valstÄ«, man atgÄdina ko lÄ«dzÄ«gu iepriekšminÄ“tajam. Šodien par Latvijas reÄ£ioniem lÄ“mumu pieņem septiņu cilvÄ“ku komisija, kurÄ diemžēl neviens nav reÄ£ionÄlÄs politikas veidošanas speciÄlists. MÅ«su iedzÄ«votÄji ir kÄ brÄ«vprÄtÄ«gie eksperimenta trusÄ«ši (pat trusÄ«šus gan vairs neļauj izmantot eksperimentiem), kas paši nezina, ka ir nokļuvuši šajÄ atlasÄ“.
NevÄ“los aizskart nevienu personÄ«gi, arÄ« nevienu profesiju (pati arÄ« neesmu žurnÄliste). Es vienkÄrši vÄ“los pievÄ“rst uzmanÄ«bu daudzu notikumu cÄ“loņiem un sekÄm. Un varbÅ«t šis raksts palÄ«dzÄ“s padomÄt mums visiem kopÄ par to, kÄdus mÄ“rÄ·us izvirzÄm, kÄdu izglÄ«tÄ«bu iegÅ«stam un ko pÄ“c tam ar savÄm zinÄšanÄm varam sniegt Latvijas valsts attÄ«stÄ«bai.
ŠobrÄ«d intensÄ«vi tiek apspriesta administratÄ«vi teritoriÄlÄ reforma. Ä»oti nepieciešama reforma, jo vecÄ sistÄ“ma ir novecojusi, nepilda savas funkcijas un arÄ« iedzÄ«votÄju skaita samazinÄjuma dēļ nav rentabla valstij. Tas tÄ kÄ bÅ«tu skaidrs.
VARAM ir Ä·Ä“rusies klÄt reformas plÄnošanai. To, kÄ tÄ tapa ministrijas kabinetos, skatÄ«tÄjiem bija liegts redzÄ“t. VarbÅ«t arÄ« tas ir pareizi, jo citÄdi nekad neviens nekÄdu reformu nevarÄ“tu izstrÄdÄt, bet tas, kas sekoja turpmÄk, ir vai nu nihilisms, nezinÄšana, slinkums vai augstprÄtÄ«ba. Par konstruktÄ«vu plÄnošanu nacionÄlÄs interesÄ“s to gribÄ“dama nevaru nosaukt.
Latviju pametuši tik daudz iedzÄ«votÄju, ka palicÄ“ju skaits novados un pašvaldÄ«bÄs ir krietni sarucis - reforma ir nepieciešama. TomÄ“r kÄrtÄ“jo reizi tas tika paveikts, nerēķinoties ar novadu vajadzÄ«bÄm, tradÄ«cijÄm un iedzÄ«votÄju paradumiem un vÄ“lmÄ“m.
Ir saprotams, ka jebkurÄ reformÄ pÄrmaiņu procesÄ bÅ«s kÄds neapmierinÄtais. Bet šis procents nedrÄ«kst pÄrsniegt kritisko masu. Un tas diemžēl ir noticis. To mÄ“s redzam protesta akcijÄs, ko neviens pašvaldÄ«bas vadÄ«tÄjs gribÄ“dams nevarÄ“tu noorganizÄ“t, ja tauta nebÅ«tu vienisprÄtis.
Tautas bažas un sašutums nedrÄ«kst bÅ«t ignorÄ“jams, jo kurš no deputÄtiem ir iedomÄjies sevi vÄ“rtÄ“t augstÄk par mÅ«su pašu lauku zemnieku vai viesu nama Ä«pašnieku, vai lauku skolotÄju…
Nesaprotama ir deputÄtu augstprÄtÄ«ba pret cilvÄ“kiem, kas katru dienu papildina valsts budžetu – maksÄ nodokļus, tostarp arÄ« viņu algÄm. KÄ jau sapulcÄ“s tika minÄ“ts - dažiem no reformas plÄnotÄjiem biznesÄ nav veicies un ir piedzÄ«vots bankrots. Bet šie ļaudis, kas iebilst pret neprasmÄ«gu reformas izveidi, ir savu biznesu noturÄ“juši, neskatoties uz krÄ«zes gadiem, augstajiem nodokļiem, un lauksaimnieki – neraugoties uz dabas untumiem. TomÄ“r daži no deputÄtiem sevi uzskata par gudrÄkiem. Diez kas ir viņu augstprÄtÄ«bas pamatÄ?
Nesaprotama ir VARAM reformas sludinÄšana novados. Vai tÄ tika veikta, lai “ievilktu Ä·eksÄ«ti” kartÄ“ ar piezÄ«mi - “šeit biju es” - kÄ to bieži mÄ“dz ieskrÄpÄ“t kÄdÄs publiski pieejamÄs vietÄs vai dabas pieminekļos neaudzinÄti apmeklÄ“tÄji.
KÄpÄ“c iedzÄ«votÄjiem nepÄrtraukti ir jÄmin ATR attÄ«stÄ«tÄju domas? Vai nebÅ«tu bijis vieglÄk un gudrÄk pÄ“c reformas izstrÄdes sasaukt visus novadu un pagastu vadÄ«tÄjus, atvÄ“rt Latvijas karti un visiem kopÄ pÄrrunÄt plÄnotÄs reformas? JÄ, arÄ« ar novadu vadÄ«tÄjiem, kas kartes otrajÄ pusÄ“. Tas noteikti nebÅ«tu noticis bez strÄ«diem un asÄm pÄrrunÄm, bet tÄs bÅ«tu pÄrrunas, un bÅ«tu nonÄkuši pie daudz labÄka rezultÄta. Tad iedzÄ«votÄji nebrÄ«nÄ«tos, kÄpÄ“c novados lÄ«dz 2030. gadam ir minÄ“ts iedzÄ«votÄju pieaugums ar negatÄ«vu tendenci. (Vai tad valdÄ«ba nestrÄdÄ ar reemigrÄcijas plÄnu?). Ja VARAM ministrija kopÄ ar ekspertiem no Latvijas Bankas, Valsts kontroles un pÄrstÄvjiem no citÄm atbildÄ«gajÄm iestÄdÄ“m apsekotu novadus, piedalÄ«tos NAP izstrÄdÄ“ un tikai pÄ“c tam pieņemtu ATR - vai tam nebÅ«tu jÄ“dzÄ«gÄks iznÄkums? TÄpÄ“c jau plÄno ATR, lai valstÄ« uzlabotos situÄcija.
Šodien nosauktie argumenti par labu vienai vai otrai novadu apvienošanai ir tik neargumentÄ“ti, tik vÄji prezentÄ“ti, ka pat zirgam jÄsmejas.
KonsultÄcijÄs ar iedzÄ«votÄjiem par jauno ATR ierÄ“dņu runa ir pilnÄ«bÄ nesaprotama un garlaicÄ«ga. KÄpÄ“c cilvÄ“kiem ir jÄstÄsta globÄlas lietas, ja katram interesÄ“ savs novads, pagasts, mÄja? VajadzÄ“tu taÄu beidzot paskaidrot tautai vienkÄršÄ un saprotamÄ valodÄ, kÄdas izmaiņas skars konkrÄ“tas vietas iedzÄ«votÄjus, kur varÄ“s atjaunot dokumentus, kÄ bÄ“rnus uz skolu vest, cik skolu slÄ“gs, cik atvÄ“rs, kuros posmos ceļus atjaunos... Var saprast, kÄpÄ“c ierÄ“dņi nerunÄ konkrÄ“ti - nav jau veikti nekÄdi detalizÄ“ti aprēķini. VienÄ«gais aprēķins - cik (apmÄ“ram) iedzÄ«votÄju bÅ«s jaunajÄ teritorijÄ. Un tas atgÄdina skolas sistÄ“mu - nauda seko skolÄ“nam, te - reforma seko iedzÄ«votÄjam.
LoÄ£iskÄkais solis šodien bÅ«tu apstÄdinÄt reformu un sÄkt ATR reformu no sÄkuma. Un nevar piekrist deputÄtiem, kuri bļaujot cenšas ieskaidrot, ka nedrÄ«kst vairs kavÄ“ties. DÄrgie bļÄvÄ“ji, atgÄdinÄsim, ka arÄ« Rail Baltica projekta attÄ«stÄ«tÄji “bļÄva”, ka nedrÄ«kst vairs kavÄ“ties, bet diemžēl tieši tÄpÄ“c, ka “pamati” netika izstrÄdÄti precÄ«zi, kvalitatÄ«vi - projekts kavÄ“jas par diviem gadiem. Un arÄ« šo reformu gaida tÄds pats liktenis. Nekad nav iespÄ“jams uzcelt mÄju uz greiziem pamatiem.
Vispirms apsekot un veikt izpÄ“ti/analÄ«zi katrÄ novadÄ! Un ministrijas pÄrstÄvja skaidrojums kÄdÄ no sapulcÄ“m, ka tas nav iespÄ“jams, nekÄ nav attaisnojams. Tas ir jÅ«su darbs!
Ir obligÄti jÄveido kopÄ«ga diskusija ar novadu domes priekšsÄ“dÄ“tÄjiem, jo viņi ir vietÄ“jo iedzÄ«votÄju ievÄ“lÄ“ti, tas nozÄ«mÄ“, ka iedzÄ«votÄji uzticas saviem vadÄ«tÄjiem. Saulkrastu novada izveides gadÄ«jumÄ kaut kÄ piemirsÄs noorganizÄ“t konsultÄciju ar pašvaldÄ«bÄm, un visciniskÄkais, ka Saeimas ATR komisijas sÄ“dÄ“, kurÄ lÄ“ma par Vidrižu un Skultes pievienošanu Saulkrastiem, komisija Vidrižu pagasta pÄrstÄvi pat aizmirsa pieaicinÄt. “Kas tad tu tÄds esi, vidrižniek, lai mÄ“s vÄ“l ar tevi konsultÄ“tos?” – tÄ laikam nodomÄja daži deputÄti.
ATR asociÄ“jas ar gÄjÄ“ju trotuÄru veidošanu blÄ«vi apdzÄ«votÄs vietÄs. Saceļ mÄjas, tad izveido gÄjÄ“jiem paredzÄ“tu trotuÄru, un beigÄs gÄjÄ“ji iestaigÄ savu Ä“rtÄko ceļu zÄlÄjÄ. Un nabaga sÄ“tnieki nesaprot, kur tÄ«rÄ«t, kÄ tikt galÄ ar zÄlÄja izbradÄtÄjiem, un trotuÄrs savu izvietojumu neattaisno. LÅ«k, tieši tÄpat tiek veidota ATR.
TÄpÄ“c arÄ« rodas neskaitÄmi konflikti sapulcÄ“s, cilvÄ“ki neapmierinÄti, un reforma atkal - neveiksmÄ«ga.
ŠobrÄ«d VARAM ir nolÄ“musi atsacÄ«ties no atbildÄ«bas par reformu un atdevusi to septiņu cilvÄ“ku rokÄs. Kas ir šie septiņi cilvÄ“ki, kuri lemj, kÄ jums un mums bÅ«s dzÄ«vot turpmÄk?
JÄ€NIS DOMBRAVA - NA, iniciators Saulkrastu novada izveidei ( ir Ä«pašums Saulkrastu novadÄ).
IzglÄ«tÄ«ba: Latvijas UniversitÄtes VÄ“stures un filozofijas fakultÄte, bakalaura grÄds vÄ“sturÄ“ (2010) ZinÄtniskÄs publikÄcijas: NAV. GrÄmatas: NAV. PublikÄcijas presÄ“: Viedoklis: NÄ“ – bÄ“gļu kvotÄm /RÄ«gas Apriņķa AvÄ«ze, 2015/, LÄ«dz ar latvisku pilsÄ“tu uzplaukumu uzplauks visa Latvija /Saulkrastu Domes Ziņas, 2014/, Latviešu bÅ«s vairÄk! /Liesma, 2013/, Nevis RÄ«ga interesÄ“, bet valsts /Latvijas AvÄ«ze, 2012/, VÄ“stures jautÄjumos vajadzÄ“tu paklusÄ“t /Bauskas DzÄ«ve, 2012/, VÄ“stures jautÄjumos vajadzÄ“tu paklusÄ“t /Bauskas DzÄ«ve, 2012/, MÅ«su atmiņu un vÄ“rtÄ«bu jautÄjums /Latvijas AvÄ«ze, 2012/, Paaudžu un domÄšanas maiņa /Latvijas AvÄ«ze, 2011/, Atvainojos KÄrlim Šadurskim! /Latvijas AvÄ«ze, 2011/, PateicÄ«ba Latvijas skolÄm /Latvijas AvÄ«ze, 2009/
Politika: PolitiskÄ pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: NacionÄlÄs apvienÄ«bas “Visu Latvijai!”–”TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai/LNNK” , valdes loceklis, priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks, 13. Saeimas deputÄts, 12. Saeimas deputÄts, 11.Saeimas deputÄts. DalÄ«ba partijÄs: NacionÄlÄ apvienÄ«ba, Visu Latvijai!
UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitÄlsabiedrÄ«bÄs: SIA “JD Market” – 99 daļas (99%),
Pieredze menedžmentÄ: “Visu Latvijai!” RÄ«gas nodaļas vadÄ«tÄjs, LielÄkais kolektÄ«vs, kÄdu vadÄ«jis: “Visu Latvijai!” RÄ«gas nodaļa.
Fakti: 2019.gadÄ kandidÄ“ja Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanÄs, bet netika ievÄ“lÄ“ts.
ARTŪRS TOMS PLEŠS - AP! Komisijas vadÄ«tÄjs, balsoja par Saulkrastu novada izveidi.
IzglÄ«tÄ«ba: RÄ«gas TehniskÄ universitÄte, Bakalaura grÄds, Ceļu un tiltu inženieris (2016) ZinÄtniskÄs publikÄcijas: NAV GrÄmatas: NAV Patenti: NAV PublikÄcijas presÄ“: Ko varam aizgÅ«t no zviedriem? /Bauskas DzÄ«ve, 2018/, PašvaldÄ«bas policija – drošÄ«bas un kÄrtÄ«bas garants /Bauskas DzÄ«ve, 2017/
Politika: PolitiskÄ pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: 13.Saeimas deputÄts, VARAM parlamentÄrais sekretÄrs, Bauskas novada domes deputÄts. DalÄ«ba partijÄs: Latvijas attÄ«stÄ«bai
UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitÄlsabiedrÄ«bÄs: NAV. Pieredze menedžmentÄ: NAV. LielÄkais kolektÄ«vs, kÄdu vadÄ«jis: NAV.
Fakti: 2019.gadÄ kandidÄ“ja Eiroparlamenta vÄ“lÄ“šanÄs, bet netika ievÄ“lÄ“ts. Darbojas biedrÄ«bas “Eiropa” valdÄ“
Ä’RIKS PUCENS - KPV LV, balsoja par Saulkrastu novada izveidi
IzglÄ«tÄ«ba: 2006. gadÄ beidzis KuldÄ«gas TehnoloÄ£iju un tÅ«risma tehnikumu pavÄra-konditora specialitÄtÄ“. Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtÄ“ tÄlmÄcÄ«bÄ apgÅ«st bÅ«vinženiera profesiju.
ZinÄtniskie darbi: NAV. GrÄmatas: NAV. PublikÄcijas presÄ“: NAV.
Politika: PolitiskÄ pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: KPV LV Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tÄja biedrs, 13.Saeimas deputÄts, KuldÄ«gas novada domes deputÄts. DalÄ«ba partijÄs: KPV LV
UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitÄlsabiedrÄ«bÄs: SIA “Kalna Rinkas” – 74 daļas (88.09524 %), patiesais labuma guvÄ“js. Pieredze menedžmentÄ: SIA “Kalna Rinkas” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs (2013-2018). LielÄkais kolektÄ«vs, kÄdu vadÄ«jis: NAV
Fakti: AktÄ«vs internetÄ – par Ä’.Pucena ieraksti sociÄlajos tÄ«klos. KPV LV dibinÄtÄja Artusa Kaimiņa iedvesmots: par iesaistÄ«šanos partijÄ KPV LV Ä’.Pucens saka: „VairÄk nekÄ divus gadus sekoju Artusa Kaimiņa gaitÄm – mani uzrunÄja tas, ko viņš dara. Ir arÄ« sliktas lietas – daži viņa izteikumi. Bet man patÄ«k asais prÄts, tas, ka viņš ir tiešs. Kaimiņš teica, lai savÄcam komandu, jo viņš mÅ«su vietÄ neko KuldÄ«gÄ nedarÄ«s. IzveidojÄm nodaļu ar Äetriem cilvÄ“kiem, tagad esam apmÄ“ram 15. Kaimiņam varam prasÄ«t padomu, bet, ja darÄ«sim paši, viss bÅ«s.” /Kurzemes VÄrds, 2018.g. 21.sept./ ;
Pucens apstiprinÄts Saeimas “KPV LV” frakcijas priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieka amatÄ pÄ“c tam, kad no šÄ« amata tika atbrÄ«vots partijas dibinÄtÄjs Artuss Kaimiņš.
Pirms došanÄs politikÄ bijis valdes loceklis biedrÄ«bÄ “Autodidakts”, kas popularizÄ“ autosportu, bet, sÄkot studijas, no amata atkÄpies, kÄ arÄ« dibinÄjis IK Ä’PP komersants (šobrÄ«d neaktÄ«vs), jo studiju laikÄ nodarbojies ar telpu remontdarbiem.
ARVILS AŠERADENS - JV, balsoja par Saulkrastu novada izveidi
IzglÄ«tÄ«ba: Latvijas UniversitÄte, Ä¢eogrÄfijas fakultÄte, maÄ£istra grÄds ekonomiskajÄ Ä£eogrÄfijÄ (1986). ZinÄtniskÄs publikÄcijas: NAV. GrÄmatas: NAV. PublikÄcijas presÄ“: Jaunuzņēmumi ved Latviju modernas ekonomikas virzienÄ /Dienas Bizness, 2018/, MÄjoklis ietekmÄ“ daudzas jomas /Diena, 2018/, Uz eksportu balstÄ«tas ekonomiskÄs izaugsmes pamatakmeņi – produktivitÄte, inovÄcija un investÄ«cijas /Dienas Bizness, 2018/, “VienotÄ«ba” nav mirusi /Latvijas AvÄ«ze, 2017/, Vai nodokļu reforma bremzÄ“jas? /Kurzemes VÄrds, 2017/, ReinvestÄ“tajai peļņai – 0% likmi /Diena, 2017/, Modernai ekonomikas attÄ«stÄ«bai ir jÄkļūst par valdÄ«bas darba mÄ“rÄ·i /Jurista VÄrds, 2016/, VajadzÄ«gs risku izvÄ“rtÄ“jums /Diena, 2016/, Izaugsmes augļi jeb rÄ«ki sociÄlajai vienlÄ«dzÄ«bai /Kursas laiks, 2013/, 159 miljoni demogrÄfijai /Latvijas AvÄ«ze, 2012/, VenÄ“cijÄ bÅ«s bibliotÄ“ka /NRAL, 2002/, Valsts sarežģī uzņēmÄ“ju darbu /Dienas Bizness, 2002/, MÄ«ti. Politika. Un bibliotÄ“ka /Diena, 2001/, Sapņoju par tautas avÄ«zi /NRAL, 2001/, Jums tas ir jÄzina /Diena, 1998/
Politika: PolitiskÄ pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: Ministru prezidenta biedrs, 13.Saeimas deputÄts, Partijas “VienotÄ«ba” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, Ekonomikas ministrs MÄra KuÄinska valdÄ«bÄ, Finanšu ministrijas parlamentÄrais sekretÄrs, LabklÄjÄ«bas ministrijas parlamentÄrais sekretÄrs, 11.Saeimas deputÄts, 10.Saeimas deputÄts, Ekonomikas ministrs MÄra KuÄinska valdÄ«bÄ
DalÄ«ba partijÄs: VienotÄ«ba/ JaunÄ VienotÄ«ba, PilsoniskÄ SavienÄ«ba
UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitÄlsabiedrÄ«bÄs: NAV, Pieredze menedžmentÄ: Partijas “VienotÄ«ba” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, Laikraksta “Diena” direktors, AS “Diena” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, Mediju grupas “Diena” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, SIA “Laikraksts Dienas bizness” valdes loceklis, SIA poligrÄfijas grupas “MÅ«kusala” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs (2005-2009), SIA “Kauno diena” valdes loceklis, SIA “ReÄ£ionÄlÄ prese Diena” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, SIA “Dienas ŽurnÄli” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs (2004-2009), LielÄkais kolektÄ«vs, kÄdu vadÄ«jis: Partija “VienotÄ«ba”. Pieder vai vada uzņēmumu: - SIA poligrÄfijas grupa “MÅ«kusala”
Fakti: 2019.gadÄ kandidÄ“ja Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanÄs, bet netika ievÄ“lÄ“ts. A. Ašeradens tiek kritizÄ“ts par to, ka Ekonomikas ministrija uzsÄka pÄrbaudes koÄ£enerÄcijas stacijÄs tikai tad, kad medijos tika publicÄ“ta informÄcija par krÄpniecÄ«bu, un tÄ piesaistÄ«ja sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu. 2007. gadÄ A. Ašeradens apbalvots ar V šÄ·iras Triju Zvaigžņu ordeni. Valdes loceklis biedrÄ«bÄs “Mediju brÄ«vÄ«bas un attÄ«stÄ«bas fonds”, ”Rojas jahtklubs”, Latvijas NacionÄlÄs bibliotÄ“kas Atbalsta biedrÄ«ba, uzticÄ«bas padomes loceklis, biedrÄ«bÄ “Latvijas ZēģelÄ“tÄju SavienÄ«ba”, nodibinÄjums “Dienas NÄkotnes fonds”, valdes loceklis
ANDRIS KAZINOVSKIS - JKP, atturÄ“jÄs balsojumÄ par Saulkrastu novada izveidi
IzglÄ«tÄ«ba: Latvijas LauksaimniecÄ«bas akadÄ“mija, inženieris-mehÄniÄ·is (1982)
ZinÄtniskÄs publikÄcijas: NAV. GrÄmatas: Staņislavs Keišs, Andris Kazinovskis “ReÄ£ionÄlÄ attÄ«stÄ«ba LatvijÄ: administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas norises gaita, problÄ“mas, risinÄjumi”. PublikÄcijas presÄ“: Ko Latvijas lÄ«dzsvarotai attÄ«stÄ«bai dos apriņķi? – lÄ«dzautors /NRA, 2009/, JÄpieņem likums par apriņķu pašvaldÄ«bÄm, citÄdi reforma jÄaptur /NRA, 2009./, ES nauda reÄ£ionus nesasniedz /NRA, 2006/, PrioritÄtes politikÄ iedzÄ«votÄju dzÄ«ves lÄ«meņa izlÄ«dzinÄšanai reÄ£ionos /NRAL, 2005/, Valsts attÄ«stÄ«bas un cilvÄ“ku interešu vÄrdÄ -lÄ«dzautors /Diena, 1999/, Eiropas SavienÄ«bas reÄ£ionÄlÄ politika un Latvija -lÄ«dzautors / Diena, 1999/, Reforma, kas noteiks visas valsts dzÄ«vi – lÄ«dzautors /Diena, 1999/
Politika: PolitiskÄ pieredze, vÄ“lÄ“ti amati:13.Saeimas deputÄts (apstiprinÄts uz laiku, kamÄ“r ministra pienÄkumus pilda I.Šuplinska), Balvu novada domes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, Balvu novada domes deputÄts Medņevas pagasta padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs. DalÄ«ba partijÄs: JaunÄ konservatÄ«vÄ partija, Latvijas Zemnieku savienÄ«ba, Tautas partija, Jaunie demokrÄti, Jaunais laiks, Latvijas ceļš, KristÄ«go demokrÄtu savienÄ«ba
UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitÄlsabiedrÄ«bÄs: SusÄju pagasta zemnieku saimniecÄ«ba “RÄtnieki” – Ä«pašnieks. Pieredze menedžmentÄ: Balvu novada domes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, Latgales reÄ£iona attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra, valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs (2001-2004), LielÄkais kolektÄ«vs, kÄdu vadÄ«jis: Balvu novada pašvaldÄ«ba.
Fakti: 2011.g. Andris Kazinovskis kÄ vienÄ«gais kandidÄts ievÄ“lÄ“ts par Balvu mÄ“ru, pirms tam bijis iniciators neuzticÄ«bas izteikšanai pašvaldÄ«bas vadÄ«tÄjam Trupovniekam. Ir mednieku kluba “Nastrova” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs un volejbola kluba “BALVI” prezidents, darbojas Latgales mednieku un makšÄ·ernieku biedrÄ«bas valdÄ“.
REGĪNA LOČMELE- LUŅOVA - SASKAŅA, balsoja pret Saulkrastu novada izveidi,
IzglÄ«tÄ«ba: Latvijas UniversitÄte, SociÄlo zinÄtņu maÄ£istrs vadÄ«bas zinÄtnÄ“ (2007), Latvijas UniversitÄte, Starptautisko attiecÄ«bu speciÄlists (1994), Latvijas UniversitÄte, ŽurnÄlists (1988). ZinÄtniskÄs publikÄcijas: NAV. GrÄmatas: “Atceries ZolitÅ«di, 21/11”. PublikÄcijas presÄ“: NAV
Politika:PolitiskÄ pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: 13. Saeimas deputÄte, 12. Saeimas deputÄte, RÄ«gas domes deputÄte, RÄ«gas domes deputÄte., nodibinÄjuma "Riga.lv" valdes locekle, , RÄ«gas plÄnošanas reÄ£iona AttÄ«stÄ«bas padomes locekle, nodibinÄjuma "RÄ«gas tÅ«risma attÄ«stÄ«bas birojs" valdes locekle, iepirkumu komisijas locekle, RÄ«gas domes Vidi degradÄ“jošu bÅ«vju komisijas locekle, RÄ«gas domes Īpašuma privatizÄcijas komisijas locekle. DalÄ«ba partijÄs: Saskaņa
UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba komercsabiedrÄ«bÄs: NAV, Pieredze menedžmentÄ: “VIP Promotion” izpilddirektore (lÄ«dz 2007.g.), apsardzes centra “JaguÄrs” valdes locekle (2003—2008),LielÄkais kolektÄ«vs, kÄdu vadÄ«jis: “VIP Promotion”
Fakti: SIA "RISEBA University" vieslektore, 12.Saeimas sasaukuma laikÄ, 2015. gadÄ prokuratÅ«ra uzsÄka kriminÄlprocesu pret RegÄ«nu LoÄmeli-Luņovu kopÄ ar citiem aizdomÄs turÄ“tajiem par izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas lielÄ apmÄ“rÄ organizÄ“tÄ grupÄ un noziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu. Viņa paziņoja, ka viņai inkriminÄ“tais noziegums ir meli, tomÄ“r nolÄ“ma nolikt Saeimas deputÄtes mandÄtu. 2018. gadÄ kriminÄlprocesu pret viņu izbeidza, nekonstatÄ“jot nozieguma sastÄvu. 2015.gadÄ Satversmes aizsardzÄ«bas birojs (SAB) atteica pielaidi valsts noslÄ“pumam.
BiedrÄ«bas “ZolitÅ«de 21
VIKTORS VALAINIS - ZZS, balsoja pret Saulkrastu novada izveidi.
IzglÄ«tÄ«ba: RÄ«gas TehniskÄ universitÄte, profesionÄlais maÄ£istra grÄds bÅ«vuzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ un nekustamÄ Ä«pašuma vadÄ«bÄ (2011) RÄ«gas TehniskÄ universitÄte, profesionÄlais bakalaura grÄds nekustamÄ Ä«pašuma pÄrvaldÄ«bÄ un nekustamÄ Ä«pašuma ekonomista kvalifikÄcija (2009)
ZinÄtniskÄs publikÄcijas: NAV. GrÄmatas: NAV. PublikÄcijas presÄ“: Latvijas Lielo pilsÄ“tu asociÄcijas viedoklis par likumprojektu “RÄ«gas domes atlaišanas likums” /Jurista VÄrds, 2019/, KÄ veicinÄt preÄu iepakojuma pÄrstrÄdi? /Kurzemes VÄrds, 2017/, Ar bankÄm iespÄ“jams cÄ«nÄ«ties /Zemgales Ziņas, 2014/, Grib Jelgavu savÄ kabatÄ /Zemgales Ziņas, 2009/
Politika: PolitiskÄ pieredze, vÄ“lÄ“ti amati: 13.Saeimas deputÄts, 12.Saeimas deputÄts (apstiprinÄts uz laiku, kamÄ“r J. Reirs pildÄ«ja finanšu ministra pienÄkumus, un pÄ“c tam, kad V. Dombrovskis nolika deputÄta mandÄtu), 11.Saeimas deputÄts, Satiksmes ministrijas parlamentÄrais sekretÄrs, Ekonomikas ministrijas parlamentÄrais sekretÄrs,
DalÄ«ba partijÄs: ZZS, VienotÄ«ba, JÄ“kabpils reÄ£ionÄlÄ partija, Reformu partija, Zatlera reformu partija.
UzņēmÄ“jdarbÄ«ba: DalÄ«ba kapitÄlsabiedrÄ«bÄs: NAV. Pieredze menedžmentÄ: Latvijas Lielo pilsÄ“tu asociÄcijas izpilddirektors. LielÄkais kolektÄ«vs, kÄdu vadÄ«jis: Latvijas Lielo pilsÄ“tu asociÄcija.
Fakti: 2019. gadÄ kandidÄ“ja Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanÄs no ZZS, taÄu saraksts neguva pietiekamu vÄ“lÄ“tÄju atbalstu. 2018. gada sÄkumÄ izstÄjÄs no “VienotÄ«bas” Saeimas frakcijas pÄ“c balsojumiem, pretÄ“ji kopÄ“jai frakcijas nostÄjai. PÄ“c tam paziņoja par izstÄšanos arÄ« no JÄ“kabpils partijas, norÄdot, ka politisko nÄkotni saskata “Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas” sastÄvÄ. V. Valaiņa priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņa atstÄja Ärpus Saeimas vienu no saraksta lÄ«deriem, ilggadÄ“jo LZS vadÄ«tÄju Augustu Brigmani. V.Valaiņa kandidatÅ«ra tikusi apspriesta ekonomikas ministra amatam. 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs kandidÄ“ja no partijas “VienotÄ«ba” saraksta, taÄu netika ievÄ“lÄ“ts. Valainis bija viens no tiem “VienotÄ«bas” deputÄtiem, kurš pirms 12.Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm Ä«stenoja nesaskaņotu politisko kampaņu, kuras rezultÄtÄ “VienotÄ«ba” zaudÄ“ja valsts budžeta finansÄ“jumu. Radio skanÄ“ja reklÄmas, ko bija ierunÄjis JÄ“kabpils reÄ£ionÄlÄs partijas vadÄ«tÄjs. PÄ“c spÄ“kÄ stÄjušÄs tiesas sprieduma par nedeklarÄ“tajiem 12.Saeimas vÄ“lÄ“šanu kampaņas izdevumiem KNAB atņēma “VienotÄ«bai” valsts finansÄ“jumu – vairÄk nekÄ 140 tÅ«kst. eiro gadÄ.
2011. gada 16. oktobrÄ« bija to sešu Zatlera reformu partijas biedru skaitÄ, kas pameta partiju, tÄdÄ“jÄdi protestÄ“jot pret nedemokrÄtisko lÄ“mumu pieņemšanu ZRP iekšienÄ“.
(InformÄcija par deputÄtiem – izmantoti materiÄli no rakstiem interneta vietnÄ“s: puaro.lv, vienotÄ«ba.lv, lv.lv, titania.saeima.lv, kurzemnieks.lv )