Iesaki rakstu:

“Latvijā ir zemi nodokļi, zems nodokļu slogs” – pÄ“dÄ“jos desmit gadus tādas frāzes esam regulāri dzirdÄ“juši no bijušajiem valsts prezidentiem, no ministriem, arÄ« no Saeimas deputātiem. TomÄ“r pÄ“c pagājušajām Saeimas vÄ“lÄ“šanām viņi iemācÄ«jušies jau pareizāk formulÄ“t šo frāzi - Latvijā kopÄ“jais nodokļu slogs attiecÄ«bā pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas SavienÄ«bā. KāpÄ“c ir zemākie nodokļu ieņēmumi, kāds tam pamats, - viņi to nespÄ“j ne izskaidrot, ne aprÄ“Ä·ināt un vienkārši norāda uz lielo Ä“nu ekonomikas Ä«patsvaru, bet Ä“nu ekonomikas pamatcÄ“loņus nevar noteikt.

Taču Latvijā ir viena no lielākajām PVN likmēm pārtikai pasaulē, lielākie darbaspēka nodokļi, lielākie autotransporta nodokļi un viena no lielākajām elektroenerģijas cenām...

Faktiski visās pasaules valstÄ«s ienākumiem tiek piemÄ“rotas progresÄ«vas nodokļu likmes, - izņemot dažas postpadomju valstis, tajā skaitā arÄ« Latvijā. Pie mums pastāv plakanie jeb regresÄ«vie nodokļi - it kā ir ieviesta progresivitāte, kas ir “simboliska” un ir ekonomiski nepamatota.

ProgresÄ«va nodokļa nodokļu sistÄ“ma ir sociāli taisnÄ«ga, novÄ“rš nevienlÄ«dzÄ«bu ienākumu pārdalÄ“, kur mazo algu saņēmÄ“ji maksā mazāk un savukārt lielo ienākumu saņēmÄ“ji maksā vairāk.

Lai veiktu kādas nodokļu izmaiņas, ir jāizvÄ“rtÄ“ esošais nodokļu slogs. Latvijā ir noteikti 15 nodokļi un 115 valsts un pašvaldÄ«bas nodevas. Nodokļu likmju lielumu ir pÄ“tÄ«jis ASV ekonomists A.LafÄ“rs, un viņš ir aprÄ“Ä·inājis likumsakarÄ«bu starp nodokļu likmÄ“m un ieņēmumiem valsts budžetā. Ir apstiprināta hipotÄ“ze – jo lielāks nodokļu slogs, jo mazāki nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, un otrādi. PÄ“c šÄ«s hipotÄ“zes var noteikt optimālo nodokļu slogu valstÄ«. Šo ekonomikas teoriju māca jau vidusskolā.

ValdÄ«ba vÄ“l no 2014.gada nav noteikusi iedzÄ«votāju minimālo sociālo ienākuma lÄ«meni, nav aprÄ“Ä·ināts kopÄ“jais nodokļu slogs, kas ir svarÄ«gs ekonomikas pamats visas tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas prognozÄ“šanai ilgtermiņā. Finanšu ministrija neorientÄ“jas nodokļu veidošanas metodoloÄ£ijā, tāpÄ“c arÄ« šÄdi aprÄ“Ä·ini netiek veikti. Var pieņemt, ka Finanšu ministrijas darbiniekiem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbÄ«bu.

Latvijā darba algai 1000 eiro apmÄ“rā tiek piemÄ“rota IIN likme 20%, sociālās iemaksas ir 35,49%, un tiek piemÄ“rots mazs diferencÄ“tais neapliekamais minimums, efektÄ«vā nodokļu likme ir 42,6%, salÄ«dzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šÄdai summai ir vien 7,78%. Latvijā darbaspÄ“ka nodokļi darba algai 1000 eiro ir lielākie Eiropas SavienÄ«bā.

ŠobrÄ«d Latvijā minimālā alga ir noteikta 430 eiro apmÄ“rā, kur indivÄ«ds bez apgādājamiem saņem atalgojumā uz rokas 366 eiro, valsts nodokļos iekasÄ“ 170 eiro, taču kopsummā ar darbaspÄ“ka nodokļiem šÄ« summa ir 536 eiro.

2021. gadā valdība plāno noteikt minimālo algu 500 eiro apmērā, kur darba ņēmējs uz rokas saņems 428 eiro, valsts nodokļos iekasēs 190 eiro, un minimālās algas kopsumma ar darbaspēka nodokļiem būs 618 eiro.

EfektÄ«vā nodokļa likme bÅ«s 30,7%, kas nav ekonomiski pamatota, un tā bÅ«s viena no lielākajām Eiropas SavienÄ«bā šÄdai summai. SalÄ«dzinājumam Īrijā, samaksājot nodokļos 190 eiro, darba ņēmÄ“js uz rokas saņem vairāk kā 1200 eiro. Ekonomiski pamatots nodokļu apmÄ“rs minimālajai algai pašreiz bÅ«tu 80 eiro, kur uz rokas darba ņēmÄ“js varÄ“tu saņemt 456 eiro!

Dažas partijas, lai paaugstinātu savus popularitātes reitingus, nodarbojas ar vairāksolÄ«šanu minimālās algas noteikšanā. Tāda deputātu pašdarbÄ«ba tÅ«kstošiem iedzÄ«votāju novedÄ«s galÄ“jā nabadzÄ«bā.

Ir ekonomiski pierādÄ«ts, ka strauja minimālās algas celšana noved pie ekonomikās neefektivitātes, palielinās bezdarbs un nabadzÄ«ba. Minimālajai algai jābÅ«t ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistÄ«tai pie valsts vidÄ“jas algas. PiemÄ“ram, minimālā alga Eiropā nav noteikta Dānijā, ŠveicÄ“, Zviedrijā, NorvÄ“Ä£ijā, Austrijā, Itālijā un Somijā. Šajās valstÄ«s ir vismazākais mazo algu saņēmÄ“ju Ä«patsvars.

No ekonomiskā viedokļa tieši “minimālā alga” ir viens bremzÄ“jošajiem faktoriem valsts tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bā un Ä«paši reÄ£ionos. Tā darbojas kā noteikta barjera kādas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formas veikšanā. ReÄ£ionos mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz noteiktus pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietÄ“jos iedzÄ«votājus.

ValstÄ« 2019.gadā bija tikai 23 721 uzņēmums, kura apgrozÄ«jums pārsniedza 145 tÅ«kstošus eiro gadā, un šo uzņēmumu neto apgrozÄ«jums bija 61,68 miljardi eiro, kas bija 95,1% no kopÄ“jo ekonomiski aktÄ«vo uzņēmumu skaita (Firmas.lv dati). 3 miljardu eiro neto apgrozÄ«jumu veidoja 64 279 mazās uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas, kurās bija nodarbināti 65% no visiem valstÄ« uzņēmumos strādājošajiem. 2020.gada otrajā ceturksnÄ« minimālo darba algu vai mazāk saņēma 118,3 tÅ«kstoši darba ņēmÄ“ju.

Darba devÄ“jiem no 2021.gada par katru nodarbināto ar minimālo algu izdevumi palielināsies par 1000 eiro gadā. ValdÄ«ba plāno nākošgad no mazo algu saņēmÄ“jiem budžetā nodokļos papildus iekasÄ“t ap 120 miljoniem eiro. Nodokļu reformas plāns paredz daļēji šos uzņēmumus likvidÄ“t.

Savukārt valdība ir lēmusi samazināt nodokļu slogu lielo algu saņēmējiem, kas pārsniedz 62 800 eiro gadā, samazināt IIN likmi par 0,4% un solidaritātes nodokļa likmi, palielināt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 1800 eiro.

VidÄ“jā darba alga mediānā neto aprÄ“Ä·inā (faktiskā naudas summa uz rokas) 2020.gada otrajā ceturksnÄ« bija 660 eiro. Ar nākamo gadu minimālā alga uz rokas bÅ«s 428 eiro, un tā bÅ«s ekonomiski nepamatota ienākumu procentuālā attiecÄ«ba. Palielinot tik strauji minimālo algu, palielināsies preču patÄ“riņa cenas, bÅ«s lielāka inflācija, samazināsies uzņēmumu skaits reÄ£ionos, un palielināsies bezdarbs, palielināsies iedzÄ«votāju nevienlÄ«dzÄ«ba ienākumu sadalÄ“, kas veicinās iedzÄ«votāju skaita mazināšanos, sāksies nākamais cikls - slimnÄ«cu un skolu slÄ“gšanā!

Minimālās algas celšanas pamata mÄ“rÄ·is ir palielināt ienākumus ierÄ“dņiem un ministriem, jo viņu atalgojums ar koeficientu ir saistÄ«ts ar vidÄ“jo darba algas lielumu. Tā 2022. gadā viņu atalgojums palielināsies vidÄ“ji par 300 – 500 eiro mÄ“nesÄ«, bet ar nākamo gadu Ministru prezidenta alga bÅ«s 5055 eiro, ministru algas palielināsies lÄ«dz 4798 eiro. 2018. gadā sabiedriskajā sektorā nodarbinātie saņēma atalgojumā 3,8 miljardus eiro, un jau 2019. gadā viņi saņēma 4,2 miljardus eiro, liecina CSP dati.

K.Kariņa valdÄ«bas plānotais nodokļu reformas virziens ir vienāds ar iepriekšÄ“jās M.Kučinska valdÄ«bas veidoto reformu, jo to veidoja tie paši Finanšu ministrijas darbinieki. Eiropas Komisijas atzinums par iepriekšÄ“jo nodokļu reformu bija negatÄ«vs. Komisijas eksperti norādÄ«ja, ka pasākumi ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanai bijuši maznozÄ«mÄ«gi un, tieši otrādi, palielināja Ä“nu ekonomiku un iedzÄ«votāju nevienlÄ«dzÄ«bu ienākumu pārdalÄ“. ArÄ« Fiskālās disciplÄ«nas padome un Satversmes tiesa norādÄ«ja, ka nodokļu reforma nav nesusi bÅ«tiskus rezultātus ienākumu plaisas mazināšanā.

2017.gada 1.jÅ«nijā Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameras Latgales padome saistÄ«bā ar 2018.gada nodokļu reformu nosÅ«tÄ«ja valdÄ«bai vÄ“stuli, kurā uzņēmÄ“ji norādÄ«ja: „Ministru kabineta pieņemtās nodokļu politikas pamatnostādnes neatbilst valsts ekonomikas reālajai situācijai, un tās nesasniegs abus galvenos noteiktos mÄ“rÄ·us – sociālās nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas attÄ«stÄ«bu.” Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameras Latgales padome bija aprÄ“Ä·inājusi, ka, palielinot minimālo algu lÄ«dz 430 eiro, valsts reÄ£ionos tiks likvidÄ“ti aptuveni 20 000 mazo un vidÄ“jo uzņēmumu, bez darba atstājot ap 60 000 cilvÄ“ku.

TrÄ«s gadu laikā pÄ“c bijušÄs finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) ieviestās nodokļu reformas reÄ£ionos ir bÅ«tiski samazinājies mazajos uzņēmumos nodarbināto skaits, izzuda pat dažas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formas. Viena no tām ir tā saucamie “autoveikali”, kas fiziski veica sociālo uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, piegādājot laukos pārtikas preces pensionāriem. Ir pieņēmums, ka LatgalÄ“ šajā laika periodā iedzÄ«votāju skaits ir samazinājies par 40 tÅ«kstošiem.

PÄ“c Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanas 1990.gadā LatgalÄ“ bija 425 tÅ«kstoši iedzÄ«votāju. Demogrāfs Ilmārs Mežs paredz: “Latgales reÄ£ionā 2030.gadā prognozÄ“jams viskrasākais iedzÄ«votāju skaita kritums. Ja 2015.gadā šajā reÄ£ionā bija 282 000 iedzÄ«votāju, tad 2030.gada prognoze liecina, ka šajā reÄ£ionā bÅ«s 204 000 iedzÄ«votāju.”

Ar regulāro nodokļu palielināšanu valdÄ«ba veido nelabvÄ“lÄ«gu dzÄ«ves vidi reÄ£ionos. Jau tagad 40% Latgales iedzÄ«votāju dzÄ«vo zem nabadzÄ«bas robežas, liecina CSP dati. Nodokļi tiek palielināti proporcionāli izbraukušo iedzÄ«votāju skaitam. VarÄ“tu izveidot noteiktu algoritma programmu “Nodokļu slogs – IedzÄ«votāju skaits”, ar kuru var aprÄ“Ä·ināt, kā, palielinot nodokļu slogu, var mazināt iedzÄ«votāju skaitu. Pamatojoties uz K.Kariņa valdÄ«bas piedāvāto nodokļu reformu, var paredzÄ“t, ka 2030.gadā LatgalÄ“ paliks vien 120 tÅ«kstoši iedzÄ«votāju.

ValdÄ«ba izdomā visdažādākos argumentus, lai kārtÄ“jo reizi palielinātu nodokļus (sociālās iemaksas, videi draudzÄ«gs autotransports utt. VarbÅ«t arÄ« bÅ«s nodoklis “Par neko”. Tikko Satiksmes ministrijas ierÄ“dņi mÄ“Ä£ināja ieviest Latvijā “Kubas automašÄ«nu parka” modeli, kur iedzÄ«votāji pārvietojas ar 50 gadu vecām automašÄ«nām.

Nav nekāda ekonomiskā pamata celt nodokļu likmes, jo pašreiz kopÄ“jais nodokļu un nodevu slogs mazo algu saņēmÄ“jiem pārsniedz 70% no ienākumiem. Darba ņēmÄ“ju, tiešo nodokļu maksātāju, kas maksā sociālos nodokļus un Ä£enerÄ“ visu nodokļu masu, valstÄ« ir vien 400 tÅ«kstoši! 90% no visiem valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem ir nodrošinājuši tikai 7 tÅ«kstoši uzņēmumi.

Lai valsts tautsaimniecība pārietu jaunā ekonomikas attīstības fāzē, ir jāveic tikai divi samazinājumi:

- Valsts sabiedriskais sektors (2020.gada 2.ceturksnÄ« 283 815 darbavietas) ir jāsamazina lÄ«dz vidÄ“jam ES lÄ«menim, un, šos darbiniekus integrÄ“jot privātajā sektorā, fiskālais efekts sastādÄ«tu ap 2 miljardiem eiro!

- Jāsamazina darbaspÄ“ka nodokļi lÄ«dz ES lÄ«menim, ieviešot Eiropas lÄ«meņa progresÄ«vo nodokļu likmes, (1) atsakoties no diferencÄ“tā IIN neapliekama minimuma, nosakot fiksÄ“to neapliekamo minimumu 840 eiro apmÄ“ra visiem darba ņēmÄ“jiem, ieviest sociālo iemaksu diferencÄ“jumu, noteikt IedzÄ«votāju ienākuma nodokļa progresivitātes likmes no 12% lÄ«dz 40%.

Bet Latvijā paliek absurdais nodokļu politikas virziens – tas ir ekonomiskais analfabÄ“tisms vai tÄ«ša tautsaimniecÄ«bas sabotāža?

Abbott, Lewis F. Statutory Minimum Wage Controls: A Critical Review of their Effects on Labour Markets, Employment, and Incomes. ISR Publications, Manchester UK, 2nd. edn. 2000. ISBN 978-0-906321-22-5. [1]

Attēlā - padomju preses publikācija par komjaunieti-proletārieti Jāni Reiru.