Menu
Pilnā versija

Kā sasist cūciņu un kļūt bagātam

Jānis Kundziņš · 22.03.2022. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Karš vienmÄ“r ir iespÄ“ju laiks. Kam postÄ«jumi un nabadzÄ«ba, kam popularitāte un investÄ«cijas. Divi pirmie pasaules kari ASV izrādÄ«jās Ä«sta klondaika. Vai arÄ« šoreiz tas viņiem izdosies? PamÄ“Ä£ināsim paskatÄ«ties uz Ukrainas karu ar ciniska pragmatiÄ·a acÄ«m.

Prezidents Baidens šobrÄ«d ir negatÄ«vo reitingu karalis, novembra starpvÄ“lÄ“šanās Demokrātu partijai nav nekādu izredžu saglabāt pozÄ«cijas, jo benzÄ«na cenas lido debesÄ«s un Trampa laikā stabilizÄ“tā ekonomika cieš no inflācijas un bezdarba. Prakse rāda, ka nekas tā neceļ prezidenta popularitāti kā Ä«ss, veiksmÄ«gs karš, tāpÄ“c Kuslais Džo ar prieku cenšas kļūt par progresÄ«vās un demokrātiskās cilvÄ“ces lÄ«deri šajā visnotaļ prognozÄ“jamajā konfliktā.

Nav noslÄ“pums, ka globālais finanšu kapitāls kontrolÄ“ lielāko daļu pasaules masu mediju, tāpÄ“c šobrÄ«d vÄ“rojam perfektu pārslÄ“gšanos no vispasaules vÄ«rusa histÄ“rijas uz karu, kura dzeltenzilās krāsas ir blÄ«vi piepildÄ«jušas mediju telpu. Un histÄ“rija turpinās tik sekmÄ«gi, ka dulburu masas tikpat kā nepamanÄ«ja topika nomaiņu.

Demokrāti šobrÄ«d turpina vākt ne tikai politiskās popularitātes punktus, bet arÄ« izbauda kapitālu aizplÅ«šanas saldos augļus: pÄ“c nozares speciālistu vÄ“rtÄ“juma Eiropu jau pametuši ap 2 triljoni dolāru, kas devušies uz drošo ostu ASV.

Par to lielā mÄ“rā jāpateicas Vācijas varavÄ«ksnes koalÄ«cijai, kuru caur “zaļajiem” un citām progresistu pabirām stingri kontrolÄ“ Demokrātu partija, kā atbalsts bija izšÄ·irošs, lai garantÄ“tu šo ludÄ«tu iekļūšanu Bundestāgā. Tieši “zaļie” vainojami absolÅ«ti haotiskajā enerģētikas politikā, kas šobrÄ«d iegremdÄ“ ES bijušo lokomotÄ«vi agrāk neredzÄ“tā haosā.

Skaidrs, ka tas nevilksies ilgi, jo Vācijas konservatÄ«vais rÅ«pnieciskais kapitāls un satrakotā tauta ieviesÄ«s korekcijas šajā situācijā, kas nav savietojama ar valsts ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu un pat ne ar izdzÄ«vošanu.

Eiropa kopumā saņēmusi neatvairāmu piedāvājumu mirt transatlantisko (amerikāņu) interešu vārdā, paralÄ“li palÄ«dzot amerikāņiem atrisināt savas finansiālās problÄ“mas. Un amerikāņus var saprast, jo PSRS cÅ«ciņas sasišana 1991.gadā izrādÄ«jās veiksmÄ«gs pasākums, kas ļāva atbÄ«dÄ«t nopietnas krÄ«zes vairākas dekādes. Tagad kārta Eiropas cÅ«ciņai. Jo ES joprojām ir lielākais ASV Ä£eopolitiskais konkurents, kurš sadarbÄ«bā ar Krieviju un Ķīnu vienā dekādÄ“ padarÄ«tu bijušo pasaules hegemonu par reÄ£ionālu lielvalsti. TāpÄ“c šÄ« sadarbÄ«ba nav pieļaujama, pat ja tas prasÄ«tu augstu cenu.

Demokrātu partiju pilnÄ«gi apmierinātu arÄ« radikāla Eiropas un Krievijas novājināšana. Diez vai kādu aiz okeāna pārāk satrauc visnotaļ iespÄ“jamais pārtikas trÅ«kums Eiropā, jo zem sankcijām pakļuvis ES minerālmÄ“slojumu tirgus, kurā Krievijas un Baltkrievijas minerālmÄ“slu tirgus ir 45% no visa pieejamā. Viņiem tā ir tikai laba iespÄ“ja attÄ«stÄ«t savu kukurÅ«zas tirgu.

VÄ“rojot situācijas attÄ«stÄ«bu Ukrainas – Krievijas konfliktā, nākas atzÄ«mÄ“t arÄ« globālo spÄ“lÄ“tāju mÄ“Ä£inājumus šo konfliktu uzpÅ«st, izmantojot Poliju un citas valstis, kas ir tikai saprotami. Jo tad uz miera ostu ASV aizbÄ“gtu ne tikai 2 triljoni.

Jāsaprot, ka Ä£eopolitiskajām avantÅ«rām Demokrātu partijai daudz laika nav palicis, jo Ukrainas jautājums mÄ“neša laikā tiks atrisināts un Eiropā iestāsies jauna Ä£eopolitiskā realitāte. Un Eiropas lÄ«deri bÅ«s spiesti atgriezties pie daudz atbildÄ«gākas politikas, atskurbšanu stimulÄ“s masu neapmierinātÄ«ba un ekonomikas sabrukums, kuru jau ir uzsācis pašnāvnieciskais zaļais kurss.

ArÄ« karstā kara eskalācija pilnÄ«gi noteikti nav Eiropas interesÄ“s, jo ES elites labi saprot, ka Krievijai azotÄ“ ir smagi džokeri, ko tā vÄ“l nav pielietojusi, faktiski Krievija uz sankciju karu vÄ“l nav atnākusi. Kādas sekas varÄ“tu bÅ«t gāzes trubas aizgriešanai, to var tikai minÄ“t, šobrÄ«d pilnÄ«gi pietiek ar minerālmÄ“slu cenu pieaugumu par 300%.

Trešais pasaules hibrÄ«dkarš Latvijā.

Latvijas elites intelektuālā mazspÄ“ja diemžēl nepieļauj nekādas diskusijas un risinājumu meklÄ“šanu, jo tas vairs nenozÄ«mÄ“tu aklu bezierunu pakļaušanos transatlantiskās internacionāles meinstrÄ«mam. Pasaules liberālās kārtÄ«bas sabrukums ir acÄ«mredzams un prasa radikālus ekonomiskus pasākumus un esošÄ modeļa maiņu, pāreja uz valsts kapitālismu un kara sociālismu ir neizbÄ“gama. Tikai liberālajā doktrÄ«nā izaugušais ierÄ“dņu bars ir spÄ“jÄ«gs tikai pildÄ«t rÄ«kojumus, nevis Ä£enerÄ“t idejas un konceptus.

No mÅ«su ārlietu resora puses ir skanÄ“jušas dažādas frāzes par solidaritāti ar bÄ“gļiem, par mÄ«lestÄ«bu pret minoritātÄ“m un toleranci, bet nekad - par Latvijas nacionālajām interesÄ“m. MÄ“s zinām, cik Javelin kompleksu aizsÅ«tÄ«ts uz Ukrainu, bet nezinām, cik graudu ir mÅ«su rezervÄ“s. MÄ“s pat nezinām, ar ko mÄ“s mÄ“slosim laukus. VienÄ«gais, ko mÄ“s zinām skaidri, ir tas, ka karma vienmÄ“r ir nežēlÄ«ga pret tautām, kas neiztur Darvina testu. Un pat pārnadžu bara vadonis nav stulbākais iespÄ“jamais auns.

Trešo pasaules hibrÄ«dkaru Latvija ir zaudÄ“jusi, tās teritorijā nenokrÄ«tot pat vienai bumbai. Jo 30 gadu laikā nav spÄ“jusi radÄ«t vÄ“rtÄ«bas, kuras bÅ«tu gatavi aizstāvÄ“t tās iedzÄ«votāji. Bet valsts bez vÄ“rtÄ«bām ir tikai teritorija, kas var ātri mainÄ«t saimniekus.

Novērtē šo rakstu:

0
0