KÄ â€žnepareizos†sabradÄt ar PatiesÄ«bas ministrijas tanku kÄpurÄ·Ä“dÄ“m. Vai LatvijÄ darbojas PatiesÄ«bas ministrijas brigÄdes? JÄ
PIETIEK · 28.11.2024. · Komentāri (0)Šis Otto Ozola raksts pirmoreiz tika publicÄ“ts 2013. gada janvÄrÄ«. Kopš tÄ laika pagÄjuši gandrÄ«z divpadsmit gadi, pats autors par „nepareiziem” uzskatiem ir „izkancelÄ“ts” no lielÄkajiem Latvijas „plašstraumes” medijiem, un pašlaik katrs pats var pÄrliecinÄties – bija vai nebija viņam taisnÄ«ba.
DemokrÄtiskÄs valstÄ«s sabiedrÄ«bas sargsuņu lomu uzņemas žurnÄlisti. Viņu uzdevums ir modri raudzÄ«ties, lai tautas priekšstÄvji - parlamenta deputÄti, kuriem sabiedrÄ«ba ir uzticÄ“jusi varu pÄrvaldÄ«t valsti, neizmanto to negodÄ«gi un ļauni. Tas nav nejauši, ka žurnÄlistus salÄ«dzina ar suņiem, kuri izsenis tiek uzskatÄ«ti par cÄ“liem dzÄ«vniekiem. SabiedrÄ«ba gaida, ka žurnÄlisti pildÄ«s savu lomu cÄ“li un godÄ«gi. Viņiem ir skaļi jÄrej un jÄbrÄ«dina sabiedrÄ«ba, ja pamana politiÄ·u negodÄ«gu rÄ«cÄ«bu. TomÄ“r reizÄ“m žurnÄlistu - sargsuņu vietu cenšas ieņemt nejauki darboņi, kuru uzvedÄ«bu var salÄ«dzinÄt ar šakÄļu nejauko dabu. Diemžēl tÄ gadÄs arÄ« LatvijÄ. ReizÄ“m ir pat sajÅ«ta, ka LatvijÄ sÄkusi darboties bÄ“dÄ«gi slavenÄ PatiesÄ«bas ministrija no Džordža Orvela baisÄ un pravietiskÄ romÄna «1984».
KontrolÄ“tajos medijos sistÄ“ma gandrÄ«z kÄ mafijÄ
Nesen skaļi uzliesmojot un tikpat Ätri izÄÄkstot diskusijai par brÄ«vu un neatkarÄ«gu presi, kaut kur otrajÄ plÄnÄ pazuda definÄ«cijas par to, kÄ skaidri identificÄ“t angažētus un negodÄ«gus medijus. SpeciÄlisti šÄ«s pazÄ«mes labi pazÄ«st un spÄ“j Ätri identificÄ“t negodÄ«gus medijus pat bez tiešiem pierÄdÄ«jumiem. GandrÄ«z neiespÄ“jami tiešÄ veidÄ pierÄdÄ«t, ka medijs kalpo kÄdam politiskam spÄ“kam, nevis godÄ«gi pilda savu pamatuzdevumu - stÄstÄ«t lasÄ«tÄjiem patiesÄ«bu. Reti kÄds avÄ«zes patiesais Ä«pašnieks zvana žurnÄlistiem un dod skaidras pavÄ“les. Pat ja viņi to dara, tad tikai galvenajiem redaktoriem, nereti Ä«stÄ mafijas stilÄ, caur starpniekiem. TÄs var nebÅ«t pat tiešas pavÄ“les, bet gan tikai smalki «iepakoti» mÄjieni. AtbildÄ«gie redaktori lieliski saprot šos mÄjienu un lieliski apzinÄs, kas notiks, ja viņi tos ignorÄ“s. PatiesÄ«bÄ nekas briesmÄ«gs nenotiks, nebÅ«s nekÄdas mafijas cienÄ«gas izrēķinÄšanÄs. Viņi vienkÄrši pÄ“c kÄda laika, pÄ“c kÄdas formÄlas kļūdas vai neveiksmes bÅ«s spiesti pamest savu puslÄ«dz labi apmaksÄto darbu. Ir žurnÄlisti, kuriem tas nav pieņemami, bet vienmÄ“r atradÄ«sies kÄds cits, kuram privÄtÄ un Ä£imenes labklÄjÄ«ba ir svarÄ«gÄka par profesionÄlÄs Ä“tikas standartiem.
MÅ«sdienÄs angažēti mediji vairs nedarbojas ar brutÄlÄm, mafiozu politiÄ·u kontrolÄ“tu šakÄļu metodÄ“m. Aizvien retÄk redzama nežēlÄ«ga politisko pretinieku saplosÄ«šana, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi bombardÄ“jot lasÄ«tÄjus ar meliem, patiesu un puspatiesu faktu žults kokteiļiem, indÄ«giem komentÄriem, kuri tiek saukti par «patiesÄm» ziņÄm. Daži zema lÄ«meņa «mediji» tÄ vÄ“l mÄ“dz rÄ«koties, bet viņu Ä«pašnieki aizvien vairÄk saprot, ka tas paliek neefektÄ«vi un pÄrÄk dÄrgi. LasÄ«tÄji kļūst gudrÄki, un uz tik lÄ“tiem ÄÄ·iem uzÄ·eras aizvien mazÄk lÄ“tticÄ«go. MÅ«sdienÄs angažēti, negodÄ«gi mediji aizvien biežÄk izvÄ“las starptautiskÄs teroristu grupas «Al-Qaeda» metodes. Tikai viņi nenodarbojas ar brutÄlu teroru, bet gan smalki met bumbas sabiedrÄ«bas apziÅ†Ä ar pÄrdomÄtiem un precÄ«ziem uzbrukumiem. ŠÄdi «objektÄ«vie» mediji ikdienÄ uzvedas un rÄ«kojas ÄrÄ“ji korekti. Tie formÄli ievÄ“ro kaut kÄdus žurnÄlistikas standartus. Redakcijas vadÄ«ba reti vai vispÄr nesatiekas ar patiesajiem Ä«pašniekiem. LielÄkÄ daļa redakcijas žurnÄlistu ir informÄ“ti par formÄlajiem Ä«pašniekiem, bet par patiesajiem varbÅ«t tikai nojauš. TomÄ“r visi - no redakcijas lÄ«dz pat ierindas žurnÄlistiem ir atlasÄ«ti tÄ, lai pÄ“c pÄrliecÄ«bas atbilstu «LielÄ BrÄļa» izpratnei par «patiesÄ«bu». Ja kÄds neatbilst «vienÄ«gajam un pareizajam» formÄtam, no viņa klusi un mierÄ«gi atbrÄ«vojas. Iemeslus var atrast vienmÄ“r.
KÄ darbojas «LielÄ BrÄļa» apkalpojošais personÄls?
ŠÄdi selektÄ“ta redakcija pat bez skaidrÄm norÄdÄ“m kalpo «LielÄ BrÄļa» vajadzÄ«bÄm un vÄ“lmÄ“m. IkdienÄ tas nozÄ«mÄ“, ka «labie» politiÄ·i tiek retÄk un maigÄk kritizÄ“ti. Neviens nevar pÄrmest «medijam», ka viņi vienus tikai slavÄ“ un otrus tikai peļ. Kritikas un atzinÄ«bas devas tiek uzmanÄ«gi un formÄli objektÄ«vi «dozÄ“tas». Tiek lietotas dažÄdas «augsto Ä“tikas standartu» mÄ“rauklas. Kas vienas partijas politiÄ·iem tiek uzskatÄ«ts par kliedzošu pÄrkÄpumu, noziegumu pret demokrÄtiju un bezatbildÄ«bu pret vÄ“lÄ“tÄjiem, tas «pareizÄs» partijas pÄrstÄvim tiek norakstÄ«ts kÄ atsevišÄ·a «kļūda», ko vÄ“rtÄ“t vÄ“lÄ“tÄjam nÄkamajÄs vÄ“lÄ“šanÄs pÄ“c gada, diviem. Pat ja «pareizÄ kursa» partija jau sÄkusi smakot pÄ“c korupcijas un meliem. VajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ tiek atrasti, pÄrbaudÄ«ti «eksperti» un «politologi». LatvijÄ ir daudz labu un patiešÄm korektu politikas zinÄtÄju. Bet noteiktos brīžos «medija» redakcija spÄ“j piemeklÄ“t tÄdus, par kuriem jau iepriekš zinÄms, ko viņš teiks. SpeciÄlisti labi pazÄ«st «politologus», kuri gandrÄ«z vienmÄ“r attaisnos kÄdas noteiktas partijas pÄrstÄvjus, lai ko viņi bÅ«tu sadarÄ«juši. Pat ja šÄda politiÄ·u rÄ«cÄ«ba liktu nosirmot jebkuras puslÄ«dz sapratÄ«gas demokrÄtijas zinÄtÄjam. Bet «pareizi» piemeklÄ“ts «politologs» spÄ“s noslÄ«cinÄt auditorijas modrÄ«bu svešvÄrdu un ļoti smalku terminu mudžeklÄ«.
KatrÄ šÄdÄ kontrolÄ“tÄ redakcijÄ, gluži kÄ «Al-Qaeda», ir savi «guļošie» aÄ£enti. IkdienÄ viņi mierÄ«gi strÄdÄ, bet vajadzÄ«gajos brīžos pÄ“c «LielÄ BrÄļa» pavÄ“les vai pat mÄjiena ir gatavi saplosÄ«t neatkarÄ«gi domÄjošos. Viņi to dara nežēlÄ«gi, izmantojot visnetÄ«rÄkÄs un smalkÄkÄs «melnÄ PR» metodes. LasÄ«tÄji tiek pÄrsteigti ar pÄ“kšÅ†u, bet ļoti precÄ«zi izplÄnotu uzbrukumu. VisbiežÄk tie ir «Å¾urnÄlisti», kuri savÄ uzvedÄ«bÄ baisi lÄ«dzinÄs Orvela aprakstÄ«tÄs PatiesÄ«bas ministrijas darboņiem. Viņi dzelžaini paštaisnÄ pÄrliecÄ«bÄ deklarÄ“ savu uzticÄ«bu visaugstÄkajiem, vispareizÄkajiem Ä“tikas, augstÄs morÄles standartiem. Viņi sevi dÄ“vÄ“ par visgodÄ«gÄkajiem, caurspÄ«dÄ«gÄkajiem un uzticamÄkajiem pareizÄs lietas aizstÄvjiem. Viņu acÄ«s deg tÄda pÄrliecÄ«bas dzirkstele, ka nav šaubu - šie morÄles pravieši ir svÄ“tÄki par pašu Romas pÄvestu. Brīžos, kad viņi pamana kÄdu, kurš neatbilst viņu «pareizÄ«bas» izpratnei, vai tiek apdraudÄ“ts kÄds viņu biedrs, tiek organizÄ“ts nikns uzbrukums. PatiesÄ«bas ministrija palaiž savus «smadzeņu skalošanas» tankus, zem kuru kÄpurÄ·Ä“dÄ“m tiek malti «nepareizie».
LinÄa tiesÄ apsÅ«dzÄ“tais nav jÄuzklausa
MÅ«sdienÄs arÄ« LatvijÄ šÄ« shÄ“ma izskatÄs šÄdi - vispirms sociÄlajos tÄ«klos tiek uzkurinÄta masu histÄ“rija. Tiek aktÄ«vi mesti naidÄ«gi ziņojumi, kuros ieprogrammÄ“ti noteikti oponentu diskreditÄ“joši «atslÄ“gvÄrdi». No viena avota parÄdÄs nevis viens, divi vai pat trÄ«s kritiski paziņojumi, bet gan desmit, divdesmit un pat vairÄk. Tiek uzkurinÄts pÅ«lis, drÄ«z vien tam pieslÄ“dzas arÄ« citi PatiesÄ«bas ministrijas darboņi. Viņi lieliski zina, cik ļoti pÅ«li uzbudina žults, asinis un kolektÄ«vÄs atspÄrdÄ«šanas akcijas. DrÄ«z vien «medijÄ» parÄdÄs nikns, kritizÄ“jošs viedokļa raksts, ko ar sajÅ«smu uztver un izplata tÄlÄk uzkurinÄtais pÅ«lis. Ass viedokļa raksts kÄdÄ medijÄ nav nekas ÄrkÄrtÄ“js vai Ä«pašs. TÄ dara daudzi, un tur vÄ“l nav problÄ“mas ar Ä“tiku. Bet tÄlÄk notiekošais jau ir brutÄla ņirgÄšanÄs par tiem pašiem žurnÄlistu Ä“tikas standartiem. Tas pats «medijs» mierÄ«gi publicÄ“ ziņas ar klaji komentÄ“jošu virsrakstu, kas ir rupjš pÄrkÄpums. PatiesÄ«bas ministrijas darboņi to lieliski zina, bet, cÄ«noties «par lietu», tÄdas nianses ignorÄ“.
NÄkamais solis ir tikpat cinisks. Viņi sagatavo «pÄ“tniecisku» materiÄlu, kurÄ tiek apkopoti viedokļi par «sabradÄjamo» objektu. Lieki teikt, ka ekspertu viedokļi pÄ“c pÄrbaudÄ«tas shÄ“mas ir savÄkti iepriekšparedzami kritiski. LÄ«dzsvarojoši vai pretÄ“ji viedokļi tiek atmesti kÄ nederÄ«gi. Lai «darbs» bÅ«tu izdarÄ«ts lÄ«dz galam, pašu uzbrukuma mÄ“rÄ·i nemaz neuzklausa. Viņam vÄrds tiek liegts. Lai sabiedrÄ«ba tiktu smalki maldinÄta, viedoklis tiek brutÄli pÄrkopÄ“ts no cita medija. TÄ, lai vismaz radÄ«tu iespaidu, ka otra puse formÄli ir uzklausÄ«ta. Medijam, kurš kalpo PatiesÄ«bas ministrijai, smalkas Ä“tisko standartu nianses nav jÄievÄ“ro. LinÄa tiesÄ apsÅ«dzÄ“tais nav jÄuzklausa. Viņam jÄtop nospÄrdÄ«tam «pareizÄs» lietas un «LielÄ BrÄļa» patiesÄ«bas monopola vÄrdÄ.
TÄ ir tikai viena no daudzajÄm izsmalcinÄtajÄm «melnÄ PR» shÄ“mÄm, ko LatvijÄ nereti izmanto, lai sabradÄtu nevÄ“lamos, kuri uzdrošinÄjušies bÅ«t atšÄ·irÄ«gi un citÄdÄki. Piesedzoties ar «augstu standartu» mediju Ä“tiku, sabradÄt var ikvienu. Ja neesi no «LielÄ BrÄļa» izredzÄ“to pulciņa, tad - esi gatavs atvairÄ«t PatiesÄ«bas ministrijas brigÄdes uzbrukumus. Atliek tikai minÄ“t, kas ir šo «mediju» akcionÄri - cilvÄ“ki, kuri uzticÄ“juši savu naudu vÄrda brÄ«vÄ«bas ideÄliem vai noteiktas, galÄ“ji paštaisnas ideoloÄ£ijas ruporam. Diemžēl jÄatzÄ«st, ka LatvijÄ PatiesÄ«bas ministrija bija un joprojÄm ir.