Iesaki rakstu:

Šis Otto Ozola raksts pirmoreiz tika publicÄ“ts 2013. gada janvārÄ«. Kopš tā laika pagājuši gandrÄ«z divpadsmit gadi, pats autors par „nepareiziem” uzskatiem ir „izkancelÄ“ts” no lielākajiem Latvijas „plašstraumes” medijiem, un pašlaik katrs pats var pārliecināties – bija vai nebija viņam taisnÄ«ba.

Demokrātiskās valstÄ«s sabiedrÄ«bas sargsuņu lomu uzņemas žurnālisti. Viņu uzdevums ir modri raudzÄ«ties, lai tautas priekšstāvji - parlamenta deputāti, kuriem sabiedrÄ«ba ir uzticÄ“jusi varu pārvaldÄ«t valsti, neizmanto to negodÄ«gi un ļauni. Tas nav nejauši, ka žurnālistus salÄ«dzina ar suņiem, kuri izsenis tiek uzskatÄ«ti par cÄ“liem dzÄ«vniekiem. SabiedrÄ«ba gaida, ka žurnālisti pildÄ«s savu lomu cÄ“li un godÄ«gi. Viņiem ir skaļi jārej un jābrÄ«dina sabiedrÄ«ba, ja pamana politiÄ·u negodÄ«gu rÄ«cÄ«bu. TomÄ“r reizÄ“m žurnālistu - sargsuņu vietu cenšas ieņemt nejauki darboņi, kuru uzvedÄ«bu var salÄ«dzināt ar šakāļu nejauko dabu. Diemžēl tā gadās arÄ« Latvijā. ReizÄ“m ir pat sajÅ«ta, ka Latvijā sākusi darboties bÄ“dÄ«gi slavenā PatiesÄ«bas ministrija no Džordža Orvela baisā un pravietiskā romāna «1984».

Kontrolētajos medijos sistēma gandrīz kā mafijā

Nesen skaļi uzliesmojot un tikpat ātri izčākstot diskusijai par brÄ«vu un neatkarÄ«gu presi, kaut kur otrajā plānā pazuda definÄ«cijas par to, kā skaidri identificÄ“t angažētus un negodÄ«gus medijus. Speciālisti šÄ«s pazÄ«mes labi pazÄ«st un spÄ“j ātri identificÄ“t negodÄ«gus medijus pat bez tiešiem pierādÄ«jumiem. GandrÄ«z neiespÄ“jami tiešÄ veidā pierādÄ«t, ka medijs kalpo kādam politiskam spÄ“kam, nevis godÄ«gi pilda savu pamatuzdevumu - stāstÄ«t lasÄ«tājiem patiesÄ«bu. Reti kāds avÄ«zes patiesais Ä«pašnieks zvana žurnālistiem un dod skaidras pavÄ“les. Pat ja viņi to dara, tad tikai galvenajiem redaktoriem, nereti Ä«stā mafijas stilā, caur starpniekiem. Tās var nebÅ«t pat tiešas pavÄ“les, bet gan tikai smalki «iepakoti» mājieni. AtbildÄ«gie redaktori lieliski saprot šos mājienu un lieliski apzinās, kas notiks, ja viņi tos ignorÄ“s. PatiesÄ«bā nekas briesmÄ«gs nenotiks, nebÅ«s nekādas mafijas cienÄ«gas izrÄ“Ä·ināšanās. Viņi vienkārši pÄ“c kāda laika, pÄ“c kādas formālas kļūdas vai neveiksmes bÅ«s spiesti pamest savu puslÄ«dz labi apmaksāto darbu. Ir žurnālisti, kuriem tas nav pieņemami, bet vienmÄ“r atradÄ«sies kāds cits, kuram privātā un Ä£imenes labklājÄ«ba ir svarÄ«gāka par profesionālās Ä“tikas standartiem.

MÅ«sdienās angažēti mediji vairs nedarbojas ar brutālām, mafiozu politiÄ·u kontrolÄ“tu šakāļu metodÄ“m. Aizvien retāk redzama nežēlÄ«ga politisko pretinieku saplosÄ«šana, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi bombardÄ“jot lasÄ«tājus ar meliem, patiesu un puspatiesu faktu žults kokteiļiem, indÄ«giem komentāriem, kuri tiek saukti par «patiesām» ziņām. Daži zema lÄ«meņa «mediji» tā vÄ“l mÄ“dz rÄ«koties, bet viņu Ä«pašnieki aizvien vairāk saprot, ka tas paliek neefektÄ«vi un pārāk dārgi. LasÄ«tāji kļūst gudrāki, un uz tik lÄ“tiem āķiem uzÄ·eras aizvien mazāk lÄ“tticÄ«go. MÅ«sdienās angažēti, negodÄ«gi mediji aizvien biežāk izvÄ“las starptautiskās teroristu grupas «Al-Qaeda» metodes. Tikai viņi nenodarbojas ar brutālu teroru, bet gan smalki met bumbas sabiedrÄ«bas apziņā ar pārdomātiem un precÄ«ziem uzbrukumiem. ŠÄdi «objektÄ«vie» mediji ikdienā uzvedas un rÄ«kojas ārÄ“ji korekti. Tie formāli ievÄ“ro kaut kādus žurnālistikas standartus. Redakcijas vadÄ«ba reti vai vispār nesatiekas ar patiesajiem Ä«pašniekiem. Lielākā daļa redakcijas žurnālistu ir informÄ“ti par formālajiem Ä«pašniekiem, bet par patiesajiem varbÅ«t tikai nojauš. TomÄ“r visi - no redakcijas lÄ«dz pat ierindas žurnālistiem ir atlasÄ«ti tā, lai pÄ“c pārliecÄ«bas atbilstu «Lielā Brāļa» izpratnei par «patiesÄ«bu». Ja kāds neatbilst «vienÄ«gajam un pareizajam» formātam, no viņa klusi un mierÄ«gi atbrÄ«vojas. Iemeslus var atrast vienmÄ“r.

Kā darbojas «Lielā Brāļa» apkalpojošais personāls?

ŠÄdi selektÄ“ta redakcija pat bez skaidrām norādÄ“m kalpo «Lielā Brāļa» vajadzÄ«bām un vÄ“lmÄ“m. Ikdienā tas nozÄ«mÄ“, ka «labie» politiÄ·i tiek retāk un maigāk kritizÄ“ti. Neviens nevar pārmest «medijam», ka viņi vienus tikai slavÄ“ un otrus tikai peļ. Kritikas un atzinÄ«bas devas tiek uzmanÄ«gi un formāli objektÄ«vi «dozÄ“tas». Tiek lietotas dažādas «augsto Ä“tikas standartu» mÄ“rauklas. Kas vienas partijas politiÄ·iem tiek uzskatÄ«ts par kliedzošu pārkāpumu, noziegumu pret demokrātiju un bezatbildÄ«bu pret vÄ“lÄ“tājiem, tas «pareizās» partijas pārstāvim tiek norakstÄ«ts kā atsevišÄ·a «kļūda», ko vÄ“rtÄ“t vÄ“lÄ“tājam nākamajās vÄ“lÄ“šanās pÄ“c gada, diviem. Pat ja «pareizā kursa» partija jau sākusi smakot pÄ“c korupcijas un meliem. VajadzÄ«bas gadÄ«jumā tiek atrasti, pārbaudÄ«ti «eksperti» un «politologi». Latvijā ir daudz labu un patiešÄm korektu politikas zinātāju. Bet noteiktos brīžos «medija» redakcija spÄ“j piemeklÄ“t tādus, par kuriem jau iepriekš zināms, ko viņš teiks. Speciālisti labi pazÄ«st «politologus», kuri gandrÄ«z vienmÄ“r attaisnos kādas noteiktas partijas pārstāvjus, lai ko viņi bÅ«tu sadarÄ«juši. Pat ja šÄda politiÄ·u rÄ«cÄ«ba liktu nosirmot jebkuras puslÄ«dz sapratÄ«gas demokrātijas zinātājam. Bet «pareizi» piemeklÄ“ts «politologs» spÄ“s noslÄ«cināt auditorijas modrÄ«bu svešvārdu un ļoti smalku terminu mudžeklÄ«.

Katrā šÄdā kontrolÄ“tā redakcijā, gluži kā «Al-Qaeda», ir savi «guļošie» aÄ£enti. Ikdienā viņi mierÄ«gi strādā, bet vajadzÄ«gajos brīžos pÄ“c «Lielā Brāļa» pavÄ“les vai pat mājiena ir gatavi saplosÄ«t neatkarÄ«gi domājošos. Viņi to dara nežēlÄ«gi, izmantojot visnetÄ«rākās un smalkākās «melnā PR» metodes. LasÄ«tāji tiek pārsteigti ar pÄ“kšÅ†u, bet ļoti precÄ«zi izplānotu uzbrukumu. Visbiežāk tie ir «Å¾urnālisti», kuri savā uzvedÄ«bā baisi lÄ«dzinās Orvela aprakstÄ«tās PatiesÄ«bas ministrijas darboņiem. Viņi dzelžaini paštaisnā pārliecÄ«bā deklarÄ“ savu uzticÄ«bu visaugstākajiem, vispareizākajiem Ä“tikas, augstās morāles standartiem. Viņi sevi dÄ“vÄ“ par visgodÄ«gākajiem, caurspÄ«dÄ«gākajiem un uzticamākajiem pareizās lietas aizstāvjiem. Viņu acÄ«s deg tāda pārliecÄ«bas dzirkstele, ka nav šaubu - šie morāles pravieši ir svÄ“tāki par pašu Romas pāvestu. Brīžos, kad viņi pamana kādu, kurš neatbilst viņu «pareizÄ«bas» izpratnei, vai tiek apdraudÄ“ts kāds viņu biedrs, tiek organizÄ“ts nikns uzbrukums. PatiesÄ«bas ministrija palaiž savus «smadzeņu skalošanas» tankus, zem kuru kāpurÄ·Ä“dÄ“m tiek malti «nepareizie».

Linča tiesā apsūdzētais nav jāuzklausa

MÅ«sdienās arÄ« Latvijā šÄ« shÄ“ma izskatās šÄdi - vispirms sociālajos tÄ«klos tiek uzkurināta masu histÄ“rija. Tiek aktÄ«vi mesti naidÄ«gi ziņojumi, kuros ieprogrammÄ“ti noteikti oponentu diskreditÄ“joši «atslÄ“gvārdi». No viena avota parādās nevis viens, divi vai pat trÄ«s kritiski paziņojumi, bet gan desmit, divdesmit un pat vairāk. Tiek uzkurināts pÅ«lis, drÄ«z vien tam pieslÄ“dzas arÄ« citi PatiesÄ«bas ministrijas darboņi. Viņi lieliski zina, cik ļoti pÅ«li uzbudina žults, asinis un kolektÄ«vās atspārdÄ«šanas akcijas. DrÄ«z vien «medijā» parādās nikns, kritizÄ“jošs viedokļa raksts, ko ar sajÅ«smu uztver un izplata tālāk uzkurinātais pÅ«lis. Ass viedokļa raksts kādā medijā nav nekas ārkārtÄ“js vai Ä«pašs. Tā dara daudzi, un tur vÄ“l nav problÄ“mas ar Ä“tiku. Bet tālāk notiekošais jau ir brutāla ņirgāšanās par tiem pašiem žurnālistu Ä“tikas standartiem. Tas pats «medijs» mierÄ«gi publicÄ“ ziņas ar klaji komentÄ“jošu virsrakstu, kas ir rupjš pārkāpums. PatiesÄ«bas ministrijas darboņi to lieliski zina, bet, cÄ«noties «par lietu», tādas nianses ignorÄ“.

Nākamais solis ir tikpat cinisks. Viņi sagatavo «pÄ“tniecisku» materiālu, kurā tiek apkopoti viedokļi par «sabradājamo» objektu. Lieki teikt, ka ekspertu viedokļi pÄ“c pārbaudÄ«tas shÄ“mas ir savākti iepriekšparedzami kritiski. LÄ«dzsvarojoši vai pretÄ“ji viedokļi tiek atmesti kā nederÄ«gi. Lai «darbs» bÅ«tu izdarÄ«ts lÄ«dz galam, pašu uzbrukuma mÄ“rÄ·i nemaz neuzklausa. Viņam vārds tiek liegts. Lai sabiedrÄ«ba tiktu smalki maldināta, viedoklis tiek brutāli pārkopÄ“ts no cita medija. Tā, lai vismaz radÄ«tu iespaidu, ka otra puse formāli ir uzklausÄ«ta. Medijam, kurš kalpo PatiesÄ«bas ministrijai, smalkas Ä“tisko standartu nianses nav jāievÄ“ro. Linča tiesā apsÅ«dzÄ“tais nav jāuzklausa. Viņam jātop nospārdÄ«tam «pareizās» lietas un «Lielā Brāļa» patiesÄ«bas monopola vārdā.

Tā ir tikai viena no daudzajām izsmalcinātajām «melnā PR» shÄ“mām, ko Latvijā nereti izmanto, lai sabradātu nevÄ“lamos, kuri uzdrošinājušies bÅ«t atšÄ·irÄ«gi un citādāki. Piesedzoties ar «augstu standartu» mediju Ä“tiku, sabradāt var ikvienu. Ja neesi no «Lielā Brāļa» izredzÄ“to pulciņa, tad - esi gatavs atvairÄ«t PatiesÄ«bas ministrijas brigādes uzbrukumus. Atliek tikai minÄ“t, kas ir šo «mediju» akcionāri - cilvÄ“ki, kuri uzticÄ“juši savu naudu vārda brÄ«vÄ«bas ideāliem vai noteiktas, galÄ“ji paštaisnas ideoloÄ£ijas ruporam. Diemžēl jāatzÄ«st, ka Latvijā PatiesÄ«bas ministrija bija un joprojām ir.