KÄ ne tikai es, bet arÄ« citi var nesolÄ«t iekÅ¡lietu darbiniekiem
Sandis Ä¢irÄ£ens · 06.12.2021. · Komentāri (0)KÄ bijušais iekšlietu ministrs vÄ“ršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautÄjumu: kÄ tieši nÄkamÄ gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vÄ“l pirms gandrÄ«z gada publiski dotajam solÄ«jumam iekšÄ“jo drošÄ«bu izvirzÄ«t kÄ prioritÄti 2022. gada valsts budžetÄ?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šÄ« gada janvÄrÄ«, kurÄ tika panÄkta vienota izpratne, ka valsts iekšÄ“jÄs drošÄ«bas stiprinÄšanai jÄbÅ«t vienai no nÄkamÄ gada valsts budžeta prioritÄtÄ“m.
Ja iekšlietas patiešÄm ir valsts prioritÄte, tad bÅ«tu jÄsÄk ar iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma palielinÄšanu, tam sasniedzot vismaz 1000 eiro pÄ“c nodokļu nomaksas. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ reÄlu plÄnu atalgojuma palielinÄšanai neesamÄ«ba, inflÄcija un dzÄ«ves dÄrdzÄ«ba vÄ“l vairÄk demotivÄ“s iekšlietu darbiniekus palikt dienestÄ.
Kaut arÄ« 2022.–2024. gada budžeta pieprasÄ«juma sagatavošanas procesÄ Iekšlietu ministrija kÄ galvenos virzienus budžeta pieprasÄ«jumam izvÄ“lÄ“jusies pareizas prioritÄtes – motivÄ“ts un izglÄ«tots personÄls, uzlabota darba vide un nodrošinÄta augsta sniegto pakalpojumu kvalitÄte –, tomÄ“r 2022. gada budžetÄ iekļautÄs aktivitÄtes – amatpersonu ar speciÄlajÄm dienesta pakÄpÄ“m kapacitÄtes stiprinÄšanai (robežpiemaksa, izmeklÄ“tÄju atlÄ«dzÄ«ba, mÄ“nešalgu izlÄ«dzinÄšana) piešÄ·irtie 20 735 004 eiro, kÄ arÄ« Valsts policijas amatpersonu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas pilnveide (tai skaitÄ izmeklÄ“tÄju apmÄcÄ«bu centra izveide) – 2 990 682 eiro – absolÅ«ti neliecina par saplÄnotu un sistÄ“misku valsts iekšÄ“jÄs drošÄ«bas stiprinÄšanu. PÄ“c manÄm aplÄ“sÄ“m, atalgojuma palielinÄšanai bÅ«tu nepieciešams vismaz desmit reizes lielÄks valsts bÄzes finansÄ“jums.
ZemÄkais valsts finansÄ“jums BaltijÄ
SalÄ«dzinÄjumam – LietuvÄ 2021. gada budžetÄ iekšlietÄm tika atvÄ“lÄ“ti 845 miljoni eiro jeb 302 eiro uz iedzÄ«votÄju. IgaunijÄ – 446 miljoni eiro jeb 335 eiro uz iedzÄ«votÄju. SavukÄrt LatvijÄ – 429 miljoni eiro jeb tikai 227 eiro uz iedzÄ«votÄju. Skumji. Lai mÄ“s sasniegtu Igaunijas lÄ«meni, iekšlietu ministres papildu finansÄ“juma pieprasÄ«jumam darbinieku atalgojumam bÅ«tu jÄbÅ«t 220 miljonu eiro apmÄ“rÄ.
Ja šÄdu finansÄ“jumu nebija iespÄ“jams atrast vienÄ gadÄ, tad bÅ«tu taisnÄ«gi definÄ“t samaksas palielinÄjuma grafiku tuvÄkajiem gadiem. SkaidrÄ«ba par tuvÄkajiem dienesta gadiem esošajiem darbiniekiem radÄ«tu stabilitÄti, savukÄrt zinÄmÄ laika periodÄ vidÄ“jÄ atalgojuma izlÄ«dzinÄšana starp aizsardzÄ«bas, iekšlietu un tieslietu nozarÄ“m kopsakarÄ«bÄ ar konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu, mÅ«sdienÄ«gu izglÄ«tÄ«bas saturu vidÄ“jÄ termiÅ†Ä Ä¼autu valsts nacionÄlo drošÄ«bu, Ä«paši valsts iekšÄ“jo drošÄ«bu, un tiesiskumu pacelt pavisam jaunÄ kvalitÄtÄ“, kÄ arÄ« iekšlietu sistÄ“mai piesaistÄ«t kvalitatÄ«vÄku personÄlu. ŠobrÄ«d atbildÄ«go amatpersonu publiskÄ retorika par algu pieaugumu iekšlietu darbiniekiem 2022. gada budžetÄ sabiedrÄ«bÄ rada tikai viltus sajÅ«tu, ka valsts iekšÄ“jÄ drošÄ«ba tiek pienÄcÄ«gi stiprinÄta.
Viens piemÄ“rs – pirms gada 2021. gada budžetÄ jau izcÄ«nÄ«ju atalgojuma pieaugumu izmeklÄ“tÄjiem, tad kÄpÄ“c 2022. gada budžets atkal koncentrÄ“jas uz to pašu amatu kategoriju? Vai ugunsdzÄ“sÄ“ji glÄbÄ“ji ar iztrÅ«kstošo personÄlu, zemo algu nav pelnÄ«juši stabilitÄti un algas saprÄtÄ«gu paaugstinÄjumu? KÄpÄ“c netiek pÄrskatÄ«tas algas amatpersonÄm, kuru kompetence ir iepirkumi, specifikÄciju izstrÄde, informÄcijas tehnoloÄ£ijas?
Valsts attieksme neveicina motivÄciju
Vai nebÅ«tu bijis prÄtÄ«gi pirms 2022. gada budžeta veidošanas Iekšlietu ministrijai uz Ministru kabinetu virzÄ«t informatÄ«vo ziņojumu ar ministrijÄ jau sagatavoto visu darbinieku jauno atalgojuma sistÄ“mas koncepciju, kuru nodevu Golubevas kundzei kÄ stafetes kociņu? KÄpÄ“c ir svarÄ«ga visu darbinieku atalgojuma sistÄ“miska plÄnošana?
Atalgojuma sistÄ“miska plÄnošana ietver konkrÄ“tu mÄ“rÄ·u vai rezultÄtu sasniegšanu, piemÄ“ram, amatpersonu noziegumu, tostarp korupcijas risku, mazinÄšanu. 2022. gada budžets ne tikai nerisina amatpersonu noziegumu risku mazinÄšanu, bet palielina atalgojumu kontrolÄ“jošÄm amatpersonÄm, tajÄ pašÄ laikÄ amatu kategorijÄm, kuras pakļautas korupcijas riskiem, atalgojums ne tikai palicis iepriekšÄ“jÄ lÄ«menÄ«, bet inflÄcijas ietekmÄ“ vÄ“l samazinÄs. Nav jÄbÅ«t gaišreÄ£im, lai izdarÄ«tu secinÄjumu par atsevišÄ·u amatpersonu aiziešanu no dienesta vai noziedzÄ«bas risku paaugstinÄšanos.
VÄ“los vÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu, ka formÄla iekšlietu sistÄ“mas atalgojuma politika bez sistÄ“miskas plÄnošanas, nesasniedzot izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us – Latvija viena no drošÄkajÄm Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m, darba kvalitÄtes celšana, jauno tehnoloÄ£iju ieviešana, procesu modernizÄcija, personÄla atjaunošana, prevencijas paaugstinÄšana, dienestu mobilitÄtes, prestiža celšana u. c. –, jau tuvÄkajos gados vÄ“l vairÄk pazeminÄs iekšlietu sektora spÄ“ju kvalitÄti pildÄ«t valsts funkcijas. Iekšlietu darbinieku mobilitÄte, reaģētspÄ“ja bÅ«s kritiski zema. Faktiski tiks apdraudÄ“ta sabiedrÄ«bas drošÄ«ba un tiesÄ«baizsardzÄ«ba bÅ«s pieejama tikai ekstra gadÄ«jumos vai kÄ Ä«paša prece. Citiem vÄrdiem – sargÄjiet sevi, savu Ä£imeni, Ä«pašumu paši.
ŠobrÄ«d iekšlietu dienestu personÄls strauji noveco, ir apdraudÄ“ta pÄ“ctecÄ«ba, daudzas amatpersonas ir sasniegušas izdienas pensijas vecumu, nav aizpildÄ«tas vakances, kÄ arÄ« darba apjoms tiek veikts uz pÄrslodzes un virsstundu rÄ“Ä·ina. Darbinieki, kuriem rodas papildu slodze sakarÄ ar Covid-19 epidemioloÄ£iskÄs drošÄ«bas kontroles pasÄkumiem, ir psihoemocionÄli izdeguši, zemais atalgojums nemotivÄ“ sasniegt rezultÄtus.
Vismaz 1000 eiro mÄ“nešalga iekšlietu darbiniekiem
KÄ iekšlietu ministrs pastÄvÄ«gi aktualizÄ“ju jautÄjumu par to, ka iekšlietas jau trÄ«sdesmit gadus ir atstÄtas novÄrtÄ. Uzskatu, ka šim atalgojuma pieaugumam ir jÄbÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«gam pedagogu un veselÄ«bas darbinieku atalgojuma pieaugumam, kÄ zemÄko atalgojuma lÄ«meni nosakot 1000 eiro pÄ“c nodokļu nomaksas. ŠobrÄ«d neto jeb pÄ“c nodokļu nomaksas mÄ“nešalgu zem 1000 eiro saņem 82% Valsts policijÄ, 91% Valsts robežsardzÄ“ un 95% Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glÄbšanas dienestÄ strÄdÄjošo (IeM dati uz šÄ« gada oktobri).
Izcils piemÄ“rs tam, cik liela loma motivÄ“šanÄ un cilvÄ“kresursu sakÄrtošanÄ ir atalgojuma palielinÄšanai, ir Latvijas valsts ÄrÄ“jÄ drošÄ«ba, kas kopš 2014. gada ir valsts prioritÄte, un, ik gadu budžetÄ paredzot finansÄ“jumu ne mazÄk kÄ 2% no IKP, ir panÄkta stabilitÄte bruņoto spÄ“ka cilvÄ“kresursu, materiÄltehniskÄs bÄzes attÄ«stÄ«bÄ. Šo piemÄ“ru vienmÄ“r esmu minÄ“jis arÄ« kontekstÄ ar iekšÄ“jo drošÄ«bu, kas pÄrÄk ilgi atstÄta novÄrtÄ, kÄ rezultÄtÄ ir akÅ«ts darbinieku "nekomplekts" un augsta rotÄcija.
PolitiskÄs partijas "Republika" ieskatÄ, nepieciešams vienots redzÄ“jums par iekšÄ“jo drošÄ«bu kopumÄ un konkrÄ“ts plÄns, kÄ to sistemÄtiski un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi uzlabot, – kÄdi jautÄjumi ir risinÄmi jau šogad, kÄdi nÄkamgad, kÄdi turpmÄkajos gados.
NobeigumÄ vÄ“los aicinÄt "AttÄ«stÄ«bai/Par!" saskatÄ«t savu atbildÄ«bu iekšlietu jautÄjumu sakÄrtošanÄ. Ja tÄ uzņēmÄs atbildÄ«bu par šo jomu, tad tas ir jÄdara ar 100% atdevi, it Ä«paši apstÄkļos, kad ledus jau sÄka sakustÄ“ties un bija mÄ“rÄ·tiecÄ«gi un bez atkÄpšanÄs jÄturpina uzsÄktais kurss.