Iesaki rakstu:

Latvijas tautas pastāvÄ“šanai ir trÄ«s nopietni draudi – militārā drošÄ«ba, dzimstÄ«bas samazināšanās un ekonomiskā atpalicÄ«ba. No tā izriet, ka valsts politikā vienai no trijām prioritātÄ“m ir jābÅ«t dzimstÄ«bas veicināšanai, kam arÄ« bÅ«tu jāatspoguļojas ilgi gaidÄ«tās nodokļu reformas rezultātos. TomÄ“r valdÄ«bas piedāvātā reforma kārtÄ“jo reizi Ä£imenes ar bÄ“rniem neaizstāv. ŠÄ·iet, valdÄ«ba ir pat aizmirusi, ka Latvijā ir arÄ« Ä£imenes ar bÄ“rniem.

Ir dzirdÄ“ts viedoklis, ka, iespÄ“jams, “aizmāršÄ«ba” balstās apstāklÄ«, ka bÄ“rni nav vÄ“lÄ“tāji, tādēļ ar viņiem var nerÄ“Ä·ināties. Par to, ka ilgtermiņā šÄda pieeja ved strupceļā, varam pārliecināties jau šodien, kad darbspÄ“jas vecumgrupā ienāk divas reizes mazāk, nekā no darba tirgus aiziet.

Ä¢imenÄ“ piedzimstot bÄ“rnam, tajā ne vien ienāk lielākais prieks un laime, bet nenoliedzami pieaug arÄ« tÄ“riņi. Pirmā lielā saskarsme ir tad, kad vienam vai abiem vecākiem pilnÄ«bā vai daļēji ir jāsamazina darba slodze. ŠobrÄ«d vecāku pabalsts lielākoties ir 43,75% no iepriekšÄ“jiem ienākumiem, un tas kopā ar bÄ“rna kopšanas pabalstu nevar kompensÄ“t ienākumu kritumu, kāds veidojas, ja vecāks pilnÄ«bā atstāj darba tirgu. Tas neapšaubāmi ir arÄ« viens no katastrofāli zemā dzimstÄ«bas lÄ«meņa iemesliem.

Taču, ja Ä£imenes pieaugumam lemts par labu, tad, ņemot vÄ“rā pieaugošos izdevumus saistÄ«bā ar bÄ“rna piedzimšanu, vairums vecāku tā vietā, lai “pilna laika režīmā” nodotos bÄ“rna lološanai un audzināšanai, ir spiesti meklÄ“t papildu ienākumu avotu, lai spÄ“tu savilkt kopā galus. Bet, tiklÄ«dz vecāks to grib darÄ«t legāli, tad jau tā nelielais pabalsta apjoms tiek samazināts.

Likuma “Par maternitātes un slimÄ«bas apdrošināšanu” esošÄ redakcija noteic, ka tÄ«klÄ«dz vecāks strādā ne vien uz pilnu, bet arÄ« uz nepilnu slodzi, jau tā nelielais vecāku pabalsts tiek samazināts vÄ“l par 50%, Pielietojot pat visvienkāršÄkās matemātikas darbÄ«bas, ir skaidrs, ka tad, ja vecāks strādā, piemÄ“ram, uz pusslodzi, Ä£imenes ienākumi samazinās.

ŠÄdos apstākļos atņemt pusi no pabalsta, kas turklāt ir aprÄ“Ä·ināts no iepriekš veiktām sociālajām iemaksām, ir klaja netaisnÄ«ba pret Ä£imenÄ“m, kurās vecāki izvÄ“las turpināt darbu bÄ“rna kopšanas periodā. Un pavisam liela netaisnÄ«ba ir tad, ja abi vecāki samazina darba slodzi uz pusi. ŠÄdā skatÄ«jumā rodas jautājums – kur tad paliek dzimumu lÄ«dztiesÄ«ba, ja tā netieši spiež vienu no vecākiem pilnÄ«bā izstāties no darba tirgus? ŠÄda likuma redakcija arÄ« liedz vecāku lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu iesaisti bÄ“rna aprÅ«pÄ“. Valsts politikai bÅ«tu jāveicina lÄ«dzatbildÄ«ga bÄ“rnu audzināšana abiem vecākiem, nevis tā jābremzÄ“.

Nemaz nerunāsim par vecāku tiesÄ«bām saņemt pieklājÄ«ga apjoma pabalstu, kurš Latvijā ir viens no zemākajiem, kā arÄ« par to, ka Latvijā vÄ“l arvien ir spÄ“kā krÄ«zes laika norma, ka bÄ“rna pirmajā gadā viņam nepienākas Ä£imenes valsts pabalsts, bet tas ir cita likuma jautājums.

EsošÄ sistÄ“ma, kas samazina pabalstu, ja vecāks strādā, bÅ«tÄ«bā liek strādāt “par pusvelti”, jo no darbā nopelnÄ«tajiem ienākumiem ir jāatskaita pabalsta samazinājums. Tas rada nepārprotamu neÄ“rtÄ«bu un nevajadzÄ«gi sarežģī dzÄ«vi vecākiem, kuri vÄ“las strādāt. Turklāt šÄds modelis, kad daļa vecāku, lai nezaudÄ“tu pabalstu, nav ieinteresÄ“ti uzrādÄ«t savus ienākumus, veicina Ä“nu ekonomiku. Tas, savukārt, nozÄ«mÄ“, ka zaudÄ“tājs ir arÄ« valsts budžets.

Šie grozÄ«jumi ir ne vien nepieciešami, bet arÄ« steidzami, lai nodrošinātu taisnÄ«gāku un dzimumu lÄ«dztiesÄ«bai atbilstošu sociālo sistÄ“mu Latvijā. PiemÄ“ram, Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba (LÄ€B) atbalsta iniciatÄ«vu nākotnÄ“ nodrošināt iespÄ“ju saglabāt vecākiem visus pienākušos pabalstus bÄ“rnu kopšanas laikā pilnā apmÄ“rā, ja vecāks ir izvÄ“lÄ“jies strādāt. LÄ€B norāda, ka ārstiem ir svarÄ«gi praktizÄ“t savā specialitātÄ“, lai saglabātu kvalifikāciju un nodrošinātu pacientiem kvalitatÄ«vus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, tādejādi biedrÄ«ba uzskata, ka, atļaujot ārstiem strādāt nepilnu slodzi, tiktu risināts cilvÄ“kresursu trÅ«kums un uzlabota pakalpojumu pieejamÄ«ba.

Šis ir tikai piemÄ“rs medicÄ«nas jomā, bet tādu netrÅ«kst arÄ« citās nozarÄ“s. BÅ«tÄ«bā samazināts pabalsts kļūst par vÄ“rā ņemamu šÄ·Ä“rsli vecāku karjeras izaugsmei. Vecākiem, kuri izvÄ“las turpināt strādāt, lai saglabātu saikni ar darba devÄ“ju un novÄ“rstu karjeras stagnāciju, lÄ«dzšinÄ“jā sistÄ“ma ir Ä«paši neizdevÄ«ga. Iesniegtais likuma grozÄ«jumu projekts pavÄ“rs jaunas iespÄ“jas elastÄ«gai darba videi, Ä«paši ņemot vÄ“rā mÅ«sdienu darba tirgus prasÄ«bas.

Iesniedzot grozÄ«jumus likumā “Par maternitātes un slimÄ«bas apdrošināšanu”, vÄ“los veicināt bÅ«tiskas izmaiņas, kas skar ne vien vecāku pabalstu, bet arÄ« slimÄ«bas pabalstu par bÄ“rnu kopšanu. Likuma 13.pants paredz slimÄ«bas pabalsta izmaksas par bÄ“rna kopšanu ierobežojumu lÄ«dz 14. vai 21. dienai, kas tiek attiecināta arÄ« uz bÄ“rniem lÄ«dz septiņu gadu vecumam. Šie noteikumi ir pretrunā ar bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas principiem, jo vecākiem vai viņu aizstājÄ“jiem nav tiesÄ«bu atstāt bÄ“rnu lÄ«dz septiņu gadu vecumam vienu pašu pat tad, ja bÄ“rns ir vesels, nemaz nerunājot par situāciju, kad bÄ“rns ir slims. Lai novÄ“rstu šo absurdu, slimÄ«bas pabalstam, vismaz attiecÄ«bā uz bÄ“rniem lÄ«dz septiņu gadu vecumam, ir jābÅ«t pieejamam visā bÄ“rna saslimšanas periodā.

Jāpiebilst, ka grozÄ«jumi dotu pozitÄ«vu ietekmi ne tikai Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem, bet arÄ« valsts un pašvaldÄ«bu budžetiem. Tie veicinātu lielāku vecāku iesaisti darba tirgÅ«, kā rezultātā tiktu palielināti nodokļu ieņēmumi un samazināta nepieciešamÄ«ba pÄ“c sociālās palÄ«dzÄ«bas. Turklāt vecāku daļēja iesaiste darba tirgÅ« palÄ«dzÄ“tu uzturÄ“t un attÄ«stÄ«t viņu kvalifikāciju, kas ilgtermiņā nāktu par labu visas valsts ekonomikai.

Uzskatu, ka tas ir visu mÅ«su interesÄ“s nodrošināt lielāku elastÄ«bu vecākiem, visa cita starpā nodrošinot slimÄ«bas pabalstu visā bÄ“rna saslimšanas periodā, tādejādi stiprinot Ä£imenes un veicinot dzimstÄ«bas pieaugumu, kā arÄ« rosinot ekonomisko stabilitāti. ŠÄdu izmaiņu ieviešana ir stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«ga gan sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bai, gan valsts ekonomikai. Veicinot dzimumu lÄ«dztiesÄ«bu, uzlabojot Ä£imeņu finansiālo situāciju un radot stabilāku un taisnÄ«gāku sociālās apdrošināšanas sistÄ“mu, radÄ«sim tādus apstākļus, kas ļauj Ä£imenÄ“m dzÄ«vot drošÄ«bā un finansiālā stabilitātÄ“.