Iesaki rakstu:

Kā izrādās, pagājušÄ gada jÅ«lijā – gandrÄ«z mÄ“nesi pirms lÄ“muma par PNB bankas (iepriekš Norvik bankas) slÄ“gšanu – Valsts policija ir saņēmusi detalizÄ“tu trauksmes cÄ“lāja ziņojumu par situāciju kredÄ«tiestādÄ“ un tās „pÄ“dÄ“jā brīža” izlaupÄ«šanu. Ja ne policijas neieinteresÄ“tÄ«ba rÄ«koties un atbildÄ«go iestāžu nespÄ“ja operatÄ«vi apmainÄ«ties ar informāciju, kredÄ«tiestādes darbÄ«bu bÅ«tu bijis iespÄ“jams apturÄ“t agrāk, tā izvairoties no iespaidÄ«gu finanšu lÄ«dzekļu aizplÅ«šanas.

Trauksmes cÄ“lÄ“js sniedzis satraucošu informāciju

Pieļauto neizdarÄ«bu saistÄ«bā ar saņemto trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumu un nereaģēšanu uz tajā detalizÄ“ti atklātajiem satraucošajiem faktiem par stāvokli kredÄ«tiestādÄ“ un par bankas saimnieku plāniem Valsts policija tagad piesedz ar šÄ«s informācijas ierobežotas pieejamÄ«bas statusu.

Nav ziņu, vai un kādā veidā šo lÄ“nÄ«gumu varÄ“tu bÅ«t veicinājusi PNB bankas sadarbÄ«ba ar uzņēmumu Immunitas, kuru vadÄ«ja kādreizÄ“jais Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja darbinieks, vÄ“lākais Saeimas deputāts Juris Jurašs, kā arÄ« ar viņa sievas Allas Jurašas advokātu biroju.

Toties tagad ir precÄ«zi zināms, uz kādām tieši norisÄ“m un faktiem PNB bankā un ap to bija ziņojis trauksmes cÄ“lÄ“js – spriežot pÄ“c informÄ“tÄ«bas pakāpes, bankas augsta lÄ«meņa darbinieks.

Ziņojumā bija norādīts uz to, ka PNB bankas akcionāru maiņa 2019. gada jūnijā, iespējams, bijusi fiktīva un nolikusi pretēji normatīvo aktu prasībām, lai, iespējams, īstenotu liela apmēra noziedzīgu nodarījumu.

Tāpat tika norādÄ«ts uz to, ka šÄ« bankas akcionāru maiņa, iespÄ“jams, bijusi vÄ“rsta uz tādu normatÄ«vu aktu pārkāpšanu, lai ar kredÄ«tiestādes lÄ«dzekļiem tās faktiskais saimnieks Grigorijs Guseļņikovs (attÄ“lā) vai viņam pietuvinātas personas pārņemtu kādu citu Latvijas komercbanku.

Taču bankas slÄ“gšanas nepieciešamÄ«bas kontekstā, domājams, visnopietnākā un straujāko rÄ«cÄ«bu prasošÄ informācija bija – G. Guseļņikovs un atsevišÄ·i PNB bankas valdes locekļi, iespÄ“jams, veikuši bankas aktÄ«vu izsaimniekošanu tās „saimnieka” interesÄ“s un, iespÄ“jams, veikta arÄ« naudas atmazgāšana lielā apmÄ“rā.

Bankas izlaupÄ«šanas shÄ“mas

Vienā no trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojuma punktiem aprakstÄ«ta shÄ“ma, ar kuras palÄ«dzÄ«bu no PNB bankas izkrāpti vismaz 30 miljonus eiro vÄ“rti aktÄ«vi, turklāt to iegÅ«šanā, visticamākais, bijis ieinteresÄ“ts tieši G. Guseļņikovs.

Šo aktÄ«vu vidÅ« bijušas gan Krievijas Norvik bankas akciju Ä«pašnieka kapitāldaļas, gan prasÄ«juma tiesÄ«bas saistÄ«bā ar nekustamo Ä«pašumu Lielbritānijā, kuru, iespÄ“jams, savām vajadzÄ«bām izmantojusi Guseļņikovu Ä£imene, gan 7 miljonu eiro prasÄ«juma tiesÄ«bas pret kādu Emanuelu Kvinnu.

Trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā norādÄ«ts, ka šo shÄ“mu Ä«stenošanai izmantoti cesijas darÄ«jumi, par kuriem lemts bankas valdes sÄ“dÄ“ „sašaurinātā sastāvā”, tajā piedaloties tikai G. Guseļņikovam pietuvinātām personām – toreizÄ“jam bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājam Oliveram Bramvelam un valdes loceklim, G. Guseļņikova uzticÄ«bas personai Dmitrijam Kalmikovam.

Ziņojumā norādÄ«ts arÄ« uz O. Bramvela aiziešanas apstākļiem no darba bankā neilgi pÄ“c šo lÄ“mumu pieņemšanas. „Pieļauju, ka atkāpšanās varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ta arÄ« ar iepriekšÄ“jā akcionāra G. Guseļņikova vÄ“lmi pasargāt (vismaz sākotnÄ“ji) nu jau bijušo valdes priekšsÄ“dÄ“tāju no negatÄ«vās publicitātes brÄ«dÄ«, ja tiktu pieņemti kādi bankai nelabvÄ“lÄ«gi lÄ“mumi, kas, iespÄ“jams, ļautu G. Guseļņikovam arÄ« visas turpmākās iespÄ“jamās „neveiksmes" (visticamāk nodarÄ«jumus, kas tiek aprakstÄ«ti šajā iesniegumā) novelt uz iespÄ“jamiem fiktÄ«viem akcionāriem,” aprakstÄ«ts trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā.

Ziņojumā Valsts policijai arÄ« detalizÄ“ti aprakstÄ«ts, kā, iespÄ“jams, no bankas 2018.gada vasarā vai rudenÄ« izkrāpts vÄ“l viens aktÄ«vs - SIA PNB Print kapitāldaļas. Tām mainot Ä«pašnieku un nonākot vÄ“l kādas G. Guseļņikova uzticÄ«bas personas rokās, sākotnÄ“jās garantijas par labu bankai no lÄ«gumiem pazudušas, bet tā vietā nākusi virkne nosacÄ«jumu jau par labu jaunajiem minoritārajiem “investoriem”. Turklāt visas šÄ«s izmaiņas notikušas bez bankas Juridiskās pārvaldes iesaistÄ«šanas un pretÄ“ji bankas interesÄ“m.

Rezultātā jaunie „investori” uzņēmumā ieguldÄ«juši tikai 100 tÅ«kstošus eiro, turklāt viņu sastāvs ir bijis ļoti savdabÄ«gs. „Kā otrs „investors" bija prezentÄ“ts cits Grigorija Guseļņikova radinieks Sergejs Tuvalkins, kuru vÄ“lāk bez jebkāda pamatojuma nomainÄ«ja Grigorija Guseļņikova cits radinieks - Ivan Hmeļevs (sievastÄ“vs),” aprakstÄ«ts trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā.

Aizpludinātas milzīgas naudas summas

MilzÄ«gas naudas summas aizpludinātas, slÄ“dzot lÄ«gumus par „profesionālajiem pakalpojumiem”. „Gada pārskatā par 2018. gadu 109. lapā kā samaksātā summa par profesionāliem pakalpojumiem ir norādÄ«ta summa 10 269 000 EUR apmÄ“rā; iespÄ“jami lÄ«dzÄ«gai „nerezidentu” bankai (Privatbank) šÄdi izdevumi veidoja vien 349 000 EUR. LÄ«dz ar ko, iespÄ“jams, ir notikusi kādu pakalpojumu apmaksa, kuru saņēmÄ“js, iespÄ“jams, nav bijusi pati banka,” norādÄ«ts trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā.

Tāpat ziņojumā norādÄ«ts arÄ« uz iespaidÄ«gu summu izmaksāšanu skaidrā naudā bez pietiekama pamatojuma. PiemÄ“ram, G. Guseļņikova uzticamÄ«bas persona Inna Zikova 2019. gada jÅ«nijā vai jÅ«lijā – tātad neilgi pirms bankas slÄ“gšanas – izņēmusi skaidrā naudā 140 tÅ«kstošus eiro.

Virkne darÄ«jumu, visticamākais, slÄ“pti pat no bankas auditoriem – vai arÄ« to „izpratne” ir tikusi vienkārši nopirkta. „ZÄ«mÄ«gi, ka banka tās zvÄ“rinātam revidentam SIA ,PricewaterhouseCoopers pārskata gadā lika samaksāta atlÄ«dzÄ«ba 617 000 EUR, no kuras gada/pusgada pārskata revÄ«zija veidoja EUR 320 000 EUR, kad, piemÄ“ram, iespÄ“jami lÄ«dzÄ«gai ,,nerezidentu" bankai (Privatbank) izdevumi zvÄ“rinātam revidentam veidoja vien 91 000 EUR,” minÄ“ts ziņojumā.

AprakstÄ«ta arÄ« virkne faktu, kas, visticamākais, liecinājuši par grāmatvedÄ«bas datu sagrozÄ«šanu pat tik nopietnās lietās kā bankas kapitāla izmÄ“rs. ŠÄ«s manipulācijas kopumā veidojušas „kapitāla samazināšanas efektu tuvu 60 000 000 EUR, pie kā bankas bilances kapitāls ir 41 000 000 EUR. Citiem vārdiem, veicot korekcijas, bankas kapitāls ir negatÄ«vs par 19 000 000 EUR”.

Jurašu Ä£imenes intereses un „protekcija”

Trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā arÄ« Ä«paši norādÄ«ts uz Jurašu Ä£imenes „Ä«pašajām attiecÄ«bām” ar G. Guseļņikovu. SaistÄ«bā ar neilgi pirms bankas slÄ“gšanas ieceltajiem jaunajiem valdes locekļiem minÄ“ts – iespÄ“jams, G. Guseļņikovs viņiem piesolÄ«jis kādu Ä«pašu „protekciju” no dāsni apmaksātās Jurašu Ä£imenes.

„IespÄ“jams, Alla Juraša (kurai ir ilgstoša sadarbÄ«ba ar banku, aptuveni no 2014. vai 2015. gada) vai viņas laulātais Juris Jurašs, kas pašreiz ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un kuram, ka zināms no publiskiem avotiem, ir ietekme uz tieslietu ministru, lÄ«dz ar ko visticamāk arÄ« MaksātnespÄ“jas kontroles dienestu,” „protekcijas” mehānismu aprakstÄ«jis trauksmes cÄ“lÄ“js.

PieminÄ“ts arÄ« lÄ«gums ar J. Juraša uzņēmumu un tā iespÄ“jamā patiesā bÅ«tÄ«ba: „Bankai bija noslÄ“gts lÄ«gums ar SIA Immunitas, kurā kā kontaktpersona bija norādÄ«ts Juris Jurašs, taču minÄ“tā lÄ«guma patiesais nolÅ«ks nav Ä«sti noskaidrojams no lÄ«guma satura, iespÄ“jams, tas bija tikai aizsegs kādu privātu interešu kārtošanai, iespÄ“jams pašÄ akcionāra Grigorija Guseļņikova interesÄ“m.”

Kā zināms, mediji jau iepriekš ir atklājuši, ka par Jurašu Ä£imenes pakalpojumiem ir arÄ« dāsni samaksāts no kredÄ«tiestādes lÄ«dzekļiem. Publiski nosauktās summas laikā no 2014. lÄ«dz 2019. gadam ir vairāk nekā 130 000 eiro SIA Immunitas un 350 000 eiro Aleksandra Berezina un A. Jurašas advokātu birojam.

Fiktīvo investoru apetīte

Īpaši detalizÄ“ti trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā aprakstÄ«ti notikumi 2019. gada jÅ«nijā, kad bankas akcionāru reÄ£istrā parādÄ«jās seši par jauniem investoriem uzdoti ārzemnieki, katram oficiāli iegÅ«stot 9,99% no bankas balsstiesÄ«gajām akcijām.

„G. Guseļņikovs. iespÄ“jams, ir piemeklÄ“jis nominālās personas, kas varÄ“tu pārņemt akcijas, kuras G Guseļņikovs kontrolÄ“ja pats vai ar viņa radinieku starpniecÄ«bu, par ko, iespÄ“jams, liecina sekojošais, un, ievÄ“rojot zemāk norādÄ«to, iespÄ“jams, ir Ä«stenota krāpniecÄ«bas shÄ“ma lielā apmÄ“rā,” bija minÄ“ts ziņojumā, informÄ“jot arÄ« par pusmiljona eiro kredÄ«tu, ko no bankas pieprasÄ«juši tās potenciālie investori.

Trauksmes cÄ“lÄ“js norādÄ«ja gan uz to, ka tiek mÄ“Ä£ināts apiet KredÄ«tiestāžu likuma prasÄ«bas par atļauju bÅ«tiskas lÄ«dzdalÄ«bas iegÅ«šanai, gan uz to, ka, visticamākais, notikusi prettiesiska savu akciju iegādes finansÄ“šana, kas ir aizliegta ar KredÄ«tiestāžu likumu, un ka G. Guseļņikovs vienkārši atradis veidu, kā pamest amatu bankā un ar to saistÄ«to atbildÄ«bu.

„IespÄ“jams, ka vienÄ«gais iespÄ“jamo fiktÄ«vo akcionāru patiesais mÄ“rÄ·is ir mÄ“Ä£ināt „iztÄ«rÄ«t” banku, ko, pirmkārt, visticamāk pierāda kredÄ«ta pieprasÄ«šana un saņemšana, kā arÄ« uzstājÄ«ga pilnvaras izdošanas pieprasÄ«šana no bankas valdes, kas atļautu vienam no iespÄ“jamiem fiktÄ«vajiem akcionāriem vai to norādÄ«tajai personai faktiski pārņemt kontroli pār banku un rÄ«koties valdes un pat padomes vietā, piemÄ“ram, slÄ“dzot jebkāda veida lÄ«gumus un darÄ«jumus par jebkādiem bankas un tās grupas aktÄ«viem,” aprakstÄ«jis trauksmes cÄ“lÄ“js.

Turklāt „investori” nav atteikušies arÄ« no salÄ«dzinoši nelielām summām, - ziņojumā aprakstÄ«ts, ka katrs no iespÄ“jamiem fiktÄ«vajiem akcionāriem un to nominÄ“tajiem padomes locekļiem un ierosinātajiem valdes locekļu kandidātiem ir pieprasÄ«juši uzņēmuma lÄ«gumus ar 12,5 tÅ«kstošu eiro atalgojumu, papildus pieprasot arÄ« Bankas kredÄ«tkartes un pat telefonsakaru pakalpojumu apmaksu.

Policijas tūļāšanās ļāva izlaupÄ«t 32 miljonus eiro

„Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5. panta otrās daļas 1., 2., 4. un 6. punktu, likuma "Par policiju" 6. panta otro un trešo daļu, AdministratÄ«vā procesa likuma 54. panta otro daļu, Iesniegumu likuma 9. panta pirmo daļu, Valsts policijas priekšnieka 2019. gada 22. jÅ«lija pavÄ“li Nr. 4492 pieprasÄ«tā informācija ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. TāpÄ“c pieprasÄ«to informāciju nevarÄ“sim sniegt,” – tas ir viss, ko Valsts policija atbild uz jautājumu par to, kādas darbÄ«bas ir tikušas veiktas saistÄ«bā ar šo trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumu, kas tās veicis un kāds ir bijis rezultāts.

Taču Dienai ir zināms, ka trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojuma izvÄ“rtÄ“šana tika maksimāli novilcināta, nekādus pasākumus šai sakarā Valsts policijas OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvalde neveica, kā rezultātā PNB bankas darbÄ«ba tika apturÄ“ta tikai augusta vidÅ«.

Savukārt par to, kādi zaudÄ“jumi PNB bankai tikuši nodarÄ«ti šajā „pÄ“dÄ“jā brīža” izlaupÄ«šanā, ko bija iespÄ“jams novÄ“rst, liecina fakts, ka kredÄ«tiestādes administrators Vigo Krastiņš vÄ“rsies tiesā ar prasÄ«bu pret bijušo bankas valdi un padomi. PrasÄ«bas summa ir 32 miljoni eiro.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.