Iesaki rakstu:

Man tā vien šÄ·iet, jo tālāk, jo bezjÄ“dzÄ«gāk runāt par to, kas notiek Latvijas valstÄ« un konkrÄ“ti, kas notiek ar Latvijas valsts pārvaldÄ«bu.

Jau 25 gadi pagājuši, kopš Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kas aizsāka valsts neatkarÄ«bas reālas atjaunošanas ceļu un jau 25 gadi plaisa starp tautu un politiÄ·iem tikai palielinās. Paziņoti skaisti labas pārvaldÄ«bas principi, atjaunota Satversme, nodibinātas dažādas institÅ«cijas, un pieņemts lÄ“rums dažādu formālu dokumentu, un no tā visa tik vien jÄ“gas, cik melns aiz Perdunovas Izidora naga…

Manuprāt, politiÄ·i dzÄ«vo savā pasaulÄ“ un lÄ«dz ar to viss, kas tur notiek, pievÄ«lÄ“ts Saeimas deputātu nenodeldÄ“jamo bikšu vÄ«lÄ“m. Savukārt tautai atvÄ“lÄ“ta brÄ«vas izklaigāšanās telpa, un viss, kas notiek šajā valsts vārtu rÅ«mÄ“, ir ne vairāk kā bezspÄ“cÄ«gas nievas un vaimanas. Rodas loÄ£isks jautājums - tad kā interesÄ“s notiek Latvijas valsts pārvaldÄ«ba? Skaidrs, ne jau to, kas vārtu rÅ«mÄ“ žēlojas par politiÄ·u patvaļu un ļaunprātÄ«gu varas izmantošanu.

Ko darÄ«t mums, kas esam valsts vārtu rÅ«mÄ“? Pats par sevi saprotams, ka ar gaudošanu neko nepanāksim. Varam kliegt un nomirt bezcerÄ«bā, bet no tā nekas nemainÄ«sies. Varam visam atmest ar roku un aizbraukt uz Skandināviju vai Vāciju, bet arÄ« ar to lÄ«dzÄ“ts nebÅ«s. Tad kas paliek? Nu, protams, vien pašu rokas, prāts un āda…

Lielākoties mÄ“s prasām no citiem, bet ne paši sev. Vispirms man jāpajautā pašam sev: Ko esmu darÄ«jis, lai vieta, kurā eksistÄ“ju, kļūtu par dzÄ«votspÄ“jÄ«gu sev un sabiedrÄ«bai? Un kā ir ar atbildÄ«bu? Vai apzinos savu atbildÄ«bu Ä£imenes, lÄ«dzcilvÄ“ku un sabiedrÄ«bas interesÄ“s? Galu galā, man jāpaskatās pašam uz sevi, kā intereses pārstāvu pats.

Ir arÄ« labas lietas. BÄ“gļi jeb patvÄ“ruma meklÄ“tāji paši bÄ“g no Latvijas un brÄ«nās, kā te cilvÄ“ki var vÄ“l dzÄ«vot. Bet dzÄ«vo un laikam ne slikti, jo vienam otram pensija ir 19 tÅ«kstoši eiro mÄ“nesÄ«. Citi bÄ“rnus skolo elitārās mācÄ«bu iestādÄ“s un gatavi maksāt pusotru tÅ«kstoti mÄ“nesÄ«. Elegantu auto un greznu māju arÄ« netrÅ«kst. Dažādos izklaides pasākumos par apmeklÄ“tāju trÅ«kumu sÅ«dzÄ“ties arÄ« nevar, un kur nu vÄ“l vai katram otrajam moderns mobilais telefons un citas ierÄ«ces.

Kas attiecas uz esošajiem politiÄ·iem, tad šiem kundziņiem bÅ«tu jāatceras, ka par visu mÄ“s maksājam un ne jau ar naudaszÄ«mÄ“m, bet ar sirdsapziņu. NetÄ«ra sirdsapziņa tāpat kā netÄ«ra nauda agrāk vai vÄ“lāk, bet nogrimst elles katla dibenā… Par to brÄ«dina arÄ« tautas gudrÄ«ba:

Kas tur kliedza, kas tur brēca,

Elles katla dibenā?

Tā kundziņa dvēselīte,

Kas zemniekus vārdzināja. /LD 31306./

Pārpublicēts no http://meiravietis.typepad.com