Iesaki rakstu:

ŠÄ·iet, ka uzdot šÄdu jautājumu ir lieki. Lielākoties ir zināms, ka Centrālā finanšu lÄ«gumu aÄ£entÅ«ra (CFLA) nodarbojas ar Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“to projektu un naudas izlietojuma uzraudzÄ«bu, lai viss notiktu godÄ«gi, taisnÄ«gi, caurspÄ«dÄ«gi, bez mazākās korupcijas aizdomu Ä“nas un bez interešu konfliktiem. TomÄ“r – vai tā ir?

MinÄ“šu dažus faktus, kas ļaus katram izdarÄ«t secinājumus pašam.

Tālajā 2017.gadā SÄ“jas novada pašvaldÄ«ba piesaistÄ«ja ES finansÄ“jumu Lojas kultÅ«ras centra rekonstrukcijai, paredzot, ka tieši uz Latvijas simtgadi Ä“ka bÅ«s gatava un tajā svÄ“tkus varÄ“s svinÄ“t pagasta iedzÄ«votāji un viesi.

Tā kā projektu rakstÄ«šana ES finansÄ“tajiem projektiem nav no vienkāršajiem un katra sÄ«kākā neprecÄ«zā detaļa var kalpot par iemeslu tam, lai projektu noraidÄ«tu, tika piesaistÄ«ti profesionāli ES projektu konsultanti, kas cita starpā izstrādāja arÄ« iepirkuma procedÅ«ras dokumentāciju. Par projekta izstrādātāju kļuva ar uzņēmÄ“ju Mārtiņu Daukštu saistÄ«ta firma “Enter Baltic”, bet nolikums beigu beigās izrādÄ«jās Ä«paši piemÄ“rots un pielāgots vienai konkrÄ“tai firmai – ar šo pašu Daukštu saistÄ«tajai “DGS”.

Kas liecina par to, ka Daukštam, lai arÄ« viņš nav nedz oficiāls “DGS” Ä«pašnieks, ne deklarÄ“jies kā patiesais labuma guvÄ“js, ir saistÄ«ba ar “DGS”? Pirmām kārtām jau tas, ka viņa kabinets atrodas nekur citur kā tieši “DGS” birojā. Turklāt no grāmatvedÄ«bas dokumentiem redzams, ka Daukštam piederošÄs firmas regulāri veikušas aizdevumus gan pašai “DGS”, gan “DGS” Ä«pašniecei SIA “Zenon Kapitāls”. Turklāt naudas aizdošana un atdošana starp šÄ«m firmām (Daukštam pieder arÄ« SIA “EB fondi”) notikusi ar neizskaidrojamu regularitāti.

KultÅ«ras centra remontdarbi nav beigušies vÄ“l šobaltdien, lai gan “DGS” ne tikai lÄ«gumā apņēmās darbus paveikt lÄ«dz 2018.gada 18.novembrim, bet arÄ«, kad bija skaidrs, ka laikā darbi nebeigsies, solÄ«ja to paveikt lÄ«dz 2019.gada 1.jÅ«lijam. Taču nekā.

Lai gan parasti šÄda darbu kavÄ“šanās bÅ«tu automātiski novedusi pie tā, ka CFLA lauž lÄ«gumu par projekta finansÄ“šanu vai samazina finansÄ“juma apmÄ“ru, tomÄ“r šoreiz tā nenotika. Un tikai tad, kad “DGS” ar kaunu tika padzÄ«ts no projekta, CFLA kaut kā reaģēja, lÄ«dz tam bez ierunām saskaņojot visu, ko vien bÅ«vnieks un konsultants lika priekšÄ.

Tiem, kas saskārušies ar principiālo ES naudas izlietojuma uzraudzÄ«tāju CFLA, droši vien šÄda institÅ«cijas rÄ«cÄ«ba šÄ·iet aizdomÄ«ga.

Tomēr te derēs neliela atkāpe.

LÄ«dz apmÄ“ram 2017.gada beigām, 2018.gada sākumam SIA “Enter Baltic” birojs atradās Ausekļa ielā 14-10, RÄ«gā. Šajā adresÄ“ strādāja Daukšts un citi biroja darbinieki. Uz šo biroju tika aicināti klienti, sadarbÄ«bas partneri, ārpakalpojuma darbinieki u.c.

07.03.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.135 “DarbÄ«bas programmas “Izaugsme un nodarbinātÄ«ba” 4.3.1. specifiskā atbalsta mÄ“rÄ·a “Veicināt energoefektivitāti un vietÄ“ji AER izmantošanu centralizÄ“tajā siltumapgādÄ“” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas Ä«stenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 18.04.2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.

22.08.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.495 “DarbÄ«bas programmas “Izaugsme un nodarbinātÄ«ba” 4.3.1. specifiskā atbalsta mÄ“rÄ·a “Veicināt energoefektivitāti un vietÄ“ji AER izmantošanu centralizÄ“tajā siltumapgādÄ“” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas Ä«stenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 01.11. 2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.

Daukšts visiem klāstÄ«ja, ka esot piedalÄ«jies šo MK noteikumu izstrādāšanā.

Vienlaikus ar MK noteikumu Nr.135 parādÄ«šanos vai, iespÄ“jams, vÄ“l pirms tam “Enter Baltic” birojā sāka parādÄ«ties cilvÄ“ki, ar kuriem Daukšts veica pārrunas un kuriem tika piedāvāts darbs CFLA. Daukšts biroja darbiniekiem lÅ«dz ieteikt “labus” kadrus darbam CFLA. Daukštam esot precÄ«zi zināmi CFLA darbinieku atlases testu jautājumi un viņš palÄ«dzÄ“šot sagatavoties testam un atlasei, lai saņemt darbu CFLA.

Visi kadri pirms pārrunu sākšanas ar Daukštu iesÅ«tÄ«ja viņam CV, lai varÄ“tu izpÄ“tÄ«t iepriekšÄ“jo pieredzi, stiprās un vājās puses.

Tādā veidā vÄ“lāk izskanÄ“ja arÄ« Valtera Šteinberga vārds, kurš tagad ir CFLA energoefektivitātes projektu nodaļas vadÄ«tāja pienākumu izpildÄ«tājs. Kas interesanti, aptuveni reizi nedēļā Šteinbergs apciemo “Enter Baltic” biroju un sarunājas ar Daukštu katru reizi vismaz stundu. Tieši Šteinbergs veica SÄ“jas novada projekta saskaņošanu.

LÄ«dzÄ«gu ceļu uz CFLA mÄ“roja uzņēmÄ“jdarbÄ«bas nodaļas vadÄ«tāja Diāna Škļara, kura vÄ“lāk panāca Daukštam pozitÄ«vu lÄ“mumu saistÄ«bā ar uzņēmuma jaunas ražotnes bÅ«vniecÄ«bu. Projekta vadÄ«bu veica “Enter Baltic”, bet netika izpildÄ«tas visas CFLA prasÄ«bas attiecÄ«bā uz šo projektu, lai saņemtu ESF lÄ«dzfinansÄ“jumu. PÄ“c tikšanās ar Škļaru Daukšts paziņoja, ka viņš panācis pozitÄ«vu lÄ“mumu, un pÄ“c tam vairs problÄ“msituācijas neatkārtojās.

CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadÄ«tāja ir Agnese RÅ«siņa, kura savulaik rakstÄ«jusi projektus pÄ“c Daukšta pasÅ«tÄ«juma. Tieši viņa kādā CFLA sapulcÄ“ pieprasÄ«ja, lai jautājuma izskatÄ«šanā piedalās arÄ« bÅ«vnieks, konkrÄ“ti “DGS”, lai gan ierastā prakse ir, ka sapulcÄ“s piedalās projekta pasÅ«tÄ«tājs un CFLA, bet bÅ«vnieku nepieaicina, jo tas ir tikai darbu izpildÄ«tājs. Agneses RÅ«siņas māsÄ«ca Anete Ä€belniece cÄ«tÄ«gi raksta projektus kā ārštata konsultants Daukštam, un visi viņas uzrakstÄ«tie projekti CFLA aiziet uz urrā.

Nākamais interesantais projekts bija Ogres siltumtrases rekonstrukcija, kurā projektu izstrādāja “Enter Baltic”, bet darbu veikšana tika uzticÄ“ta “DGS” un sadarbÄ«bas kompānijai. Interesanti, ka “Enter Baltic” ir Ogres basketbola kluba sponsors.

Tagad aktuāli ir divi projekti par siltumtrases izbÅ«vi. Viens ir JÅ«rmalā, bet otrs – Iecavā. Abos darbojās lÄ«dzÄ«ga shÄ“ma – projektu un nolikumu raksta kāda no Daukšta kompānijām, iepirkums tiek sludināts vai nu domes, vai pašvaldÄ«bas uzņēmuma mājas lapā (ko likums pieļauj, ja iepirkums ir lÄ«dz pieciem miljoniem eiro), lÄ«dz ar to “liekie” konkursā nepiedalās, un, piemÄ“ram, JÅ«rmalā “DGS” uzvarÄ“ja kā vienÄ«gais pretendents. Lieki piebilst, ka JÅ«rmalā darbi netika pabeigti laikā un to pabeigšanu, pabÄ«dot malā pašu “DGS”, uzņēmās kopdarbÄ«bas partneris “Filtri Latvija”.

Interesanti, ka šÄdi siltumtrases izbÅ«ves projekti tiek realizÄ“ti ļoti daudzās pašvaldÄ«bās, bet tajās, kur darbus veic “DGS”, to cena ir pat piecas reizes augstāka nekā citur. PiemÄ“ram, Jelgavā viena kilometra izbÅ«ve maksāja 224 084 eiro, bet JÅ«rmalā – 884 307 eiro. LÄ«deri izmaksu ziņā gan ir Daugavpils un Ventspils attiecÄ«gi ar 1,48 miljonu eiro un 1,60 eiro par vienu kilometru.

Tieši visi šie fakti man liek uzdot jautājumu, kā interesÄ“s strādā CFLA un kas nosaka toni CFLA?