Iesaki rakstu:

AizvadÄ«tajā nedēļā kļuva zināms, ka SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu – Delna gatavojoties veikt bÄ“dÄ«gi slavenā Skanstes "kapu tramvaja" lÄ«nijas projekta finansÄ“juma izlietojuma uzraudzÄ«bu, par to saņemot ES finansÄ“jumu 300 000 eiro apmÄ“rā. Pietiek šodien publicÄ“ pirmo atgādinājumu no neliela seriāla – kā Delnai un tās pārstāvjiem lÄ«dz šim ir veicies ar nozÄ«mÄ«gu projektu un svarÄ«gu izmeklÄ“šanu uzraudzÄ«bu un kas tieši no šÄ«s uzraudzÄ«bas ir sanācis.

Kas tika solīts

2001. gada 23. janvārī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un Delnas vadītāja Inese Voika (attēlā) parakstīja godprātīgas rīcības memorandu, Delnai oficiāli kļūstot par uzņēmuma Latvijas kuģniecība privatizācijas neatkarīgo novērotāju.

Gadu vÄ“lāk, 2002.gada 18.janvārÄ« Delna nāca klajā ar šÄdiem oficiālajiem solÄ«jumiem, kas tika atspoguļoti organizācijas paziņojumā medijiem:

„Šodien "Delna" vienojās ar Latvijas Privatizācijas aÄ£entÅ«ru (LPA) par otrā raunda uzsākšanu "Latvijas kuÄ£niecÄ«bas" privatizācijas novÄ“rošanā. Tāpat kā 2001.gadā "Delnai" bÅ«s pieejama visa informācija un visas sanāksmes, ko organizÄ“s aÄ£entÅ«ra saistÄ«bā ar LK privatizāciju. To nosaka jau 2001.gada 23.janvārÄ« parakstÄ«tais memorands, kura darbÄ«ba beigsies tikai ar LK privatizācijas beigām.

NovÄ“rošanā piedalÄ«sies Ekonomikas institÅ«ta direktore Raita KarnÄ«te un "Delnas" valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Inese Voika. NeklātienÄ“ konsultācijas sniegs vairāki starptautiski atzÄ«ti eksperti. Tāpat turpinās darboties "Delnas" kuÄ£niecÄ«bas privatizācijas novÄ“rošanas konsultatÄ«vā padome, kurā darbojas Latvijas JÅ«rniecÄ«bas savienÄ«bas un Baltijas Starptautiskais ekonomiskās politikas studiju instiÅ«ta (BICEPS) pārstāvji, citi ekonomikas un jurisprudences eksperti.

"Delnas" eksperti turpinās izvÄ“rtÄ“t jau pieņemtos noteikumus un identificÄ“t riska zonas, lai arÄ« Privatizācijas aÄ£entÅ«ras padome neņēma vÄ“rā "Delnas" lÅ«gumu atlikt LK privatizācijas noteikumu pieņemšanu, lai speciālisti varÄ“tu iepazÄ«ties ar tiem.

LPA vadÄ«ba un Ekonomikas ministrs mutiski atbalstÄ«ja "Delnas" priekšlikumu pastiprināti veikt izskaidrošanas darbus sabiedrÄ«bai par privatizÄ“jamo kompāniju, lai piesaistÄ«tu pÄ“c iespÄ“jas lielāku skaitu privatizācijas sertifikātu Ä«pašnieku.

LPA Padomes sÄ“dÄ“ "Delna" guva apstiprinājumu faktam, ka par sertifikātiem pārdodamie 32% Latvijas KuÄ£niecÄ«bas domāti visiem sertifikātu Ä«pašniekiem, tai skaitā tiem, kas uzpirkuši lielu skaitu privāto personu sertifikātu, jo netika atbalstÄ«ts "Delnas" un JÅ«rniecÄ«bas savienÄ«bas priekšlikums noteikt akciju kvotas vienam pretendentam.

Transparency International eksperts Klods Hovanians ir Ä«paši uzsvÄ“ris, ka privatizācija biržā nenozÄ«mÄ“, ka process izslÄ“dz korupcijas iespÄ“jas.

Turpmākajā privatizācijas gaitā Ä«pašu uzmanÄ«bu "Delna" pievÄ“rsÄ«s tam, kā tiks sagatavota 51% akciju pārdošana par naudu un kā tiks noteikta akciju potenciālā cena.

Tā kā šis LK privatizācijas mÄ“Ä£inājums nav pasludināts par konfidenciālu, "Delna" regulāri informÄ“s sabiedrÄ«bu par "Delnas" ekspertu atzinumiem.”

Kas no tā sanāca

Taču faktiski Delnas uzraudzÄ«šana tika izmantota kā aizsegs oligarhu interesÄ“m, kuri KuÄ£niecÄ«bu sadalÄ«ja savā starpā. To detalizÄ“ti atklāja 2010. gadā klajā nākušajā grāmatā Kā nozagt miljardu publiskotās Jura Savicka, uzņēmÄ“ju Olafa BerÄ·a un Jurija Bespalova, kā arÄ« bijušÄ baņķiera Arnolda Laksas liecÄ«bas prokuratÅ«rai Aivara Lemberga krimināllietā. Šis pārskats par grāmatas saturu rāda, kā notikusi oligarhu vienošanās, Delnas „uzraudzÄ«tājiem” par to pat nenojaušot un faktiski strādājot oligarhu labā:

„Informācija par tā saukto Ventspils un RÄ«gas grupu vienošanos kopÄ«gi privatizÄ“t LK lÄ«dz šim vairākkārt izskanÄ“jusi neoficiāli vai arÄ« kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sÄ“jumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecÄ«bas, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistÄ«tas šajā darÄ«jumā, kā arÄ« citi tiesÄ«bsargājošo institÅ«ciju rÄ«cÄ«bā esoši materiāli.

"LK privatizācijas jautājumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecības. Mēs kopīgi piedalījāmies LK privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā - par naudu," liecinājis Savickis.

"Galvenos jautājumus mÄ“s apspriedām kopÄ«gi, visbiežāk bijām četri," stāsta "Itera Latvija" prezidents. TrÄ«s pārÄ“jie bijuši Lembergs, Andris ŠÄ·Ä“le un BerÄ·is. Tikuši saskaņoti jautājumi, piemÄ“ram, par sertifikātu izmantošanu un finansÄ“m, kas nepieciešamas LK privatizācijas procesā.

Apspriedes visbiežāk notikušas advokātu birojā. "Kad bijām vienojušies par biznesu, pārÄ“jo darÄ«ja tehniskie cilvÄ“ki - juristi utt.," norāda Savickis. "Itera Latvija" prezidents apliecina, ka "Aivars Lembergs piedalÄ«jās visa biznesa (kuÄ£niecÄ«bas privatizÄ“šana) veikšanā. Ar Aivaru Lembergu tika saskaņoti visi globālie jautājumi".

Starp grāmatā publiskotajiem materiāliem ir arī 2001.gada jūlijā slēgts līgums, ar kuru Lembergs pilnvaro menedžeri Ansi Sormuli iegādāties un viņa labā pārvaldīt 43,93% "Regina Developement Limited" ("Regina") kapitāla daļu. Darījums jāīsteno, izmantojot uz Sormuļa vārda reģistrēto Kipras kompāniju "Hinch Invest & Finance S.A." ("Hinch").

Tieši "Regina" bija kompānija, kas tika dibināta lÄ«dzdalÄ«bai LK privatizācijā. Bespalovs liecina, ka "Regina" piederÄ“ja sešÄm kompānijām, aiz kurām stāvÄ“ja konkrÄ“ti Ventspils uzņēmÄ“ji. Tie esot bijuši Bespalovs, Oļegs Stepanovs, BerÄ·is, Igors Skoks, Krists Skuja, bet attiecÄ«bā uz "Hinch" Bespalovs norāda, ka to "pārstāvÄ“jis Sormulis".

Ventspilnieku kontrolētajai "Regina" un rīdzinieku kontrolētajai "Lake Street Investments Limited" ("Lake Street") līdzīgās daļās piederēja divas ārzonas kompānijas "Ojay Limited" ("Ojay") un "Eastgate Properties Limited" ("Eastgate"), kas nopirka LK akcijas pirmajā privatizācijas posmā - publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem.

Vienošanās paredzÄ“jusi, ka arÄ« izsolÄ“ par naudu pārdodamās LK akcijas tiek nopirktas lÄ«dzÄ«gās daļās, un, kā liecina Savickis, jau bijis sarunāts vairāk nekā 55 miljonu ASV dolāru liels kredÄ«ts "Unibankā" (patlaban - "SEB banka"), taču ventspilnieki vienošanos pārkāpuši.

"MÄ“s visi četri kopā [ŠÄ·Ä“le, Savickis, Lembergs, BerÄ·is] nospriedām, ka mÄ“s kopā nopirksim kuÄ£niecÄ«bas akcijas un pÄ“c tam lemsim, ko ar tām darÄ«t, bet beigās mums par lielu pārsteigumu izrādÄ«jās, ka kuÄ£niecÄ«bas akcijas nopirkusi "Ventspils nafta" (VN)," stāsta Savickis.

"MÄ“s ar ŠÄ·Ä“li savu [par sertifikātiem] nopirkto daļu pÄ“c ilgām diskusijām pārdevām," piebilst Savickis. PircÄ“ji bijušas BerÄ·a un Lemberga ieteiktas firmas.

BerÄ·is atceras, ka VN uzvara izsolÄ“ bijis pārsteigums ne tikai Savickim, ar kuru bijis kopā, kad uzzinājis izsoles rezultātus, bet arÄ« pašam. "Es arÄ« biju vÄ«lies un neapmierināts, jo manā uztverÄ“, ja kaut ko savā starpā sarunā, tad tas ir jāpilda. Es jutos ļoti neÄ“rti. Iznāca, ka arÄ« es savu solÄ«jumu neesmu pildÄ«jis," atzÄ«st BerÄ·is, piebilstot, ka attiecÄ«bas ar Savicki šis gadÄ«jums "samaitāja".

Notikušo BerÄ·is esot pārrunājis ar Lembergu, kurš teicis, ka neesot bijusi doma rÄ«dziniekus piekrāpt, bet tas esot bijis labāk no kompānijas kontroles viedokļa, lai situācijas noteicÄ“ji bÅ«tu ventspilnieki.

Rokasgrāmatā publiskota arÄ« kāda no Ventspils domes pÄ“c izsoles 2002.gada jÅ«nijā sÅ«tÄ«ta faksa kopija. SÅ«tÄ«jums adresÄ“ts "augsti godātam Andrim ŠÄ·Ä“lem", un to, visticamāk, parakstÄ«jis Lembergs. Dokumentā teikts: "Ar šo apliecinu, ka tuvākā gada laikā, bet pÄ“c iespÄ“jas ātrāk, AS "Ventspils nafta" pārdos tās iegādātās AS "Latvijas KuÄ£niecÄ«ba" visas akcijas kopÄ“jai A.Š. & Co un A.L. & Co kompānijai vai kompānijām, atbilstoši vienošanās. Vienas akcijas pārdošanas cena bÅ«s vienāda ar iegādes cenu + 12% gadā."

Šis solÄ«jums gan netika Ä«stenots un, kā liecina BerÄ·is, "tika panākta vienošanās, ka rÄ«dzinieki turpmāk nepiedalÄ«sies šajā projektā un mÄ“s atpirksim no viņiem tās kompānijas, kuras bija iegādājušÄs LK akcijas par sertifikātiem"."