KÄ â€žDelna†uzraudzÄ«ja „Latvijas kuÄ£niecÄ«bas†privatizÄciju, faktiski kalpojot oligarhu interesÄ“m
PIETIEK · 27.11.2016. · Komentāri (19)AizvadÄ«tajÄ nedÄ“Ä¼Ä kļuva zinÄms, ka SabiedrÄ«ba par atklÄtÄ«bu – Delna gatavojoties veikt bÄ“dÄ«gi slavenÄ Skanstes "kapu tramvaja" lÄ«nijas projekta finansÄ“juma izlietojuma uzraudzÄ«bu, par to saņemot ES finansÄ“jumu 300 000 eiro apmÄ“rÄ. Pietiek šodien publicÄ“ pirmo atgÄdinÄjumu no neliela seriÄla – kÄ Delnai un tÄs pÄrstÄvjiem lÄ«dz šim ir veicies ar nozÄ«mÄ«gu projektu un svarÄ«gu izmeklÄ“šanu uzraudzÄ«bu un kas tieši no šÄ«s uzraudzÄ«bas ir sanÄcis.
Kas tika solīts
2001. gada 23. janvÄrÄ« PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras Ä£enerÄldirektors JÄnis Naglis un Delnas vadÄ«tÄja Inese Voika (attÄ“lÄ) parakstÄ«ja godprÄtÄ«gas rÄ«cÄ«bas memorandu, Delnai oficiÄli kļūstot par uzņēmuma Latvijas kuÄ£niecÄ«ba privatizÄcijas neatkarÄ«go novÄ“rotÄju.
Gadu vÄ“lÄk, 2002.gada 18.janvÄrÄ« Delna nÄca klajÄ ar šÄdiem oficiÄlajiem solÄ«jumiem, kas tika atspoguļoti organizÄcijas paziņojumÄ medijiem:
„Šodien "Delna" vienojÄs ar Latvijas PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ru (LPA) par otrÄ raunda uzsÄkšanu "Latvijas kuÄ£niecÄ«bas" privatizÄcijas novÄ“rošanÄ. TÄpat kÄ 2001.gadÄ "Delnai" bÅ«s pieejama visa informÄcija un visas sanÄksmes, ko organizÄ“s aÄ£entÅ«ra saistÄ«bÄ ar LK privatizÄciju. To nosaka jau 2001.gada 23.janvÄrÄ« parakstÄ«tais memorands, kura darbÄ«ba beigsies tikai ar LK privatizÄcijas beigÄm.
NovÄ“rošanÄ piedalÄ«sies Ekonomikas institÅ«ta direktore Raita KarnÄ«te un "Delnas" valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja Inese Voika. NeklÄtienÄ“ konsultÄcijas sniegs vairÄki starptautiski atzÄ«ti eksperti. TÄpat turpinÄs darboties "Delnas" kuÄ£niecÄ«bas privatizÄcijas novÄ“rošanas konsultatÄ«vÄ padome, kurÄ darbojas Latvijas JÅ«rniecÄ«bas savienÄ«bas un Baltijas Starptautiskais ekonomiskÄs politikas studiju instiÅ«ta (BICEPS) pÄrstÄvji, citi ekonomikas un jurisprudences eksperti.
"Delnas" eksperti turpinÄs izvÄ“rtÄ“t jau pieņemtos noteikumus un identificÄ“t riska zonas, lai arÄ« PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras padome neņēma vÄ“rÄ "Delnas" lÅ«gumu atlikt LK privatizÄcijas noteikumu pieņemšanu, lai speciÄlisti varÄ“tu iepazÄ«ties ar tiem.
LPA vadÄ«ba un Ekonomikas ministrs mutiski atbalstÄ«ja "Delnas" priekšlikumu pastiprinÄti veikt izskaidrošanas darbus sabiedrÄ«bai par privatizÄ“jamo kompÄniju, lai piesaistÄ«tu pÄ“c iespÄ“jas lielÄku skaitu privatizÄcijas sertifikÄtu Ä«pašnieku.
LPA Padomes sÄ“dÄ“ "Delna" guva apstiprinÄjumu faktam, ka par sertifikÄtiem pÄrdodamie 32% Latvijas KuÄ£niecÄ«bas domÄti visiem sertifikÄtu Ä«pašniekiem, tai skaitÄ tiem, kas uzpirkuši lielu skaitu privÄto personu sertifikÄtu, jo netika atbalstÄ«ts "Delnas" un JÅ«rniecÄ«bas savienÄ«bas priekšlikums noteikt akciju kvotas vienam pretendentam.
Transparency International eksperts Klods Hovanians ir Ä«paši uzsvÄ“ris, ka privatizÄcija birÅ¾Ä nenozÄ«mÄ“, ka process izslÄ“dz korupcijas iespÄ“jas.
TurpmÄkajÄ privatizÄcijas gaitÄ Ä«pašu uzmanÄ«bu "Delna" pievÄ“rsÄ«s tam, kÄ tiks sagatavota 51% akciju pÄrdošana par naudu un kÄ tiks noteikta akciju potenciÄlÄ cena.
TÄ kÄ šis LK privatizÄcijas mÄ“Ä£inÄjums nav pasludinÄts par konfidenciÄlu, "Delna" regulÄri informÄ“s sabiedrÄ«bu par "Delnas" ekspertu atzinumiem.”
Kas no tÄ sanÄca
TaÄu faktiski Delnas uzraudzÄ«šana tika izmantota kÄ aizsegs oligarhu interesÄ“m, kuri KuÄ£niecÄ«bu sadalÄ«ja savÄ starpÄ. To detalizÄ“ti atklÄja 2010. gadÄ klajÄ nÄkušajÄ grÄmatÄ KÄ nozagt miljardu publiskotÄs Jura Savicka, uzņēmÄ“ju Olafa BerÄ·a un Jurija Bespalova, kÄ arÄ« bijušÄ baņķiera Arnolda Laksas liecÄ«bas prokuratÅ«rai Aivara Lemberga kriminÄllietÄ. Šis pÄrskats par grÄmatas saturu rÄda, kÄ notikusi oligarhu vienošanÄs, Delnas „uzraudzÄ«tÄjiem” par to pat nenojaušot un faktiski strÄdÄjot oligarhu labÄ:
„InformÄcija par tÄ saukto Ventspils un RÄ«gas grupu vienošanos kopÄ«gi privatizÄ“t LK lÄ«dz šim vairÄkkÄrt izskanÄ“jusi neoficiÄli vai arÄ« kÄ pÄrstÄsts no Lemberga kriminÄllietas sÄ“jumiem, taÄu grÄmatÄ publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinÄtas liecÄ«bas, ko sniegušas vairÄkas personas, kas tieši iesaistÄ«tas šajÄ darÄ«jumÄ, kÄ arÄ« citi tiesÄ«bsargÄjošo institÅ«ciju rÄ«cÄ«bÄ esoši materiÄli.
"LK privatizÄcijas jautÄjumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecÄ«bas. MÄ“s kopÄ«gi piedalÄ«jÄmies LK privatizÄcijÄ par sertifikÄtiem un otrajÄ etapÄ - par naudu," liecinÄjis Savickis.
"Galvenos jautÄjumus mÄ“s apspriedÄm kopÄ«gi, visbiežÄk bijÄm Äetri," stÄsta "Itera Latvija" prezidents. TrÄ«s pÄrÄ“jie bijuši Lembergs, Andris ŠÄ·Ä“le un BerÄ·is. Tikuši saskaņoti jautÄjumi, piemÄ“ram, par sertifikÄtu izmantošanu un finansÄ“m, kas nepieciešamas LK privatizÄcijas procesÄ.
Apspriedes visbiežÄk notikušas advokÄtu birojÄ. "Kad bijÄm vienojušies par biznesu, pÄrÄ“jo darÄ«ja tehniskie cilvÄ“ki - juristi utt.," norÄda Savickis. "Itera Latvija" prezidents apliecina, ka "Aivars Lembergs piedalÄ«jÄs visa biznesa (kuÄ£niecÄ«bas privatizÄ“šana) veikšanÄ. Ar Aivaru Lembergu tika saskaņoti visi globÄlie jautÄjumi".
Starp grÄmatÄ publiskotajiem materiÄliem ir arÄ« 2001.gada jÅ«lijÄ slÄ“gts lÄ«gums, ar kuru Lembergs pilnvaro menedžeri Ansi Sormuli iegÄdÄties un viņa labÄ pÄrvaldÄ«t 43,93% "Regina Developement Limited" ("Regina") kapitÄla daļu. DarÄ«jums jÄÄ«steno, izmantojot uz Sormuļa vÄrda reÄ£istrÄ“to Kipras kompÄniju "Hinch Invest & Finance S.A." ("Hinch").
Tieši "Regina" bija kompÄnija, kas tika dibinÄta lÄ«dzdalÄ«bai LK privatizÄcijÄ. Bespalovs liecina, ka "Regina" piederÄ“ja sešÄm kompÄnijÄm, aiz kurÄm stÄvÄ“ja konkrÄ“ti Ventspils uzņēmÄ“ji. Tie esot bijuši Bespalovs, Oļegs Stepanovs, BerÄ·is, Igors Skoks, Krists Skuja, bet attiecÄ«bÄ uz "Hinch" Bespalovs norÄda, ka to "pÄrstÄvÄ“jis Sormulis".
Ventspilnieku kontrolÄ“tajai "Regina" un rÄ«dzinieku kontrolÄ“tajai "Lake Street Investments Limited" ("Lake Street") lÄ«dzÄ«gÄs daļÄs piederÄ“ja divas Ärzonas kompÄnijas "Ojay Limited" ("Ojay") un "Eastgate Properties Limited" ("Eastgate"), kas nopirka LK akcijas pirmajÄ privatizÄcijas posmÄ - publiskajÄ piedÄvÄjumÄ par sertifikÄtiem.
VienošanÄs paredzÄ“jusi, ka arÄ« izsolÄ“ par naudu pÄrdodamÄs LK akcijas tiek nopirktas lÄ«dzÄ«gÄs daļÄs, un, kÄ liecina Savickis, jau bijis sarunÄts vairÄk nekÄ 55 miljonu ASV dolÄru liels kredÄ«ts "UnibankÄ" (patlaban - "SEB banka"), taÄu ventspilnieki vienošanos pÄrkÄpuši.
"MÄ“s visi Äetri kopÄ [ŠÄ·Ä“le, Savickis, Lembergs, BerÄ·is] nospriedÄm, ka mÄ“s kopÄ nopirksim kuÄ£niecÄ«bas akcijas un pÄ“c tam lemsim, ko ar tÄm darÄ«t, bet beigÄs mums par lielu pÄrsteigumu izrÄdÄ«jÄs, ka kuÄ£niecÄ«bas akcijas nopirkusi "Ventspils nafta" (VN)," stÄsta Savickis.
"MÄ“s ar ŠÄ·Ä“li savu [par sertifikÄtiem] nopirkto daļu pÄ“c ilgÄm diskusijÄm pÄrdevÄm," piebilst Savickis. PircÄ“ji bijušas BerÄ·a un Lemberga ieteiktas firmas.
BerÄ·is atceras, ka VN uzvara izsolÄ“ bijis pÄrsteigums ne tikai Savickim, ar kuru bijis kopÄ, kad uzzinÄjis izsoles rezultÄtus, bet arÄ« pašam. "Es arÄ« biju vÄ«lies un neapmierinÄts, jo manÄ uztverÄ“, ja kaut ko savÄ starpÄ sarunÄ, tad tas ir jÄpilda. Es jutos ļoti neÄ“rti. IznÄca, ka arÄ« es savu solÄ«jumu neesmu pildÄ«jis," atzÄ«st BerÄ·is, piebilstot, ka attiecÄ«bas ar Savicki šis gadÄ«jums "samaitÄja".
Notikušo BerÄ·is esot pÄrrunÄjis ar Lembergu, kurš teicis, ka neesot bijusi doma rÄ«dziniekus piekrÄpt, bet tas esot bijis labÄk no kompÄnijas kontroles viedokļa, lai situÄcijas noteicÄ“ji bÅ«tu ventspilnieki.
RokasgrÄmatÄ publiskota arÄ« kÄda no Ventspils domes pÄ“c izsoles 2002.gada jÅ«nijÄ sÅ«tÄ«ta faksa kopija. SÅ«tÄ«jums adresÄ“ts "augsti godÄtam Andrim ŠÄ·Ä“lem", un to, visticamÄk, parakstÄ«jis Lembergs. DokumentÄ teikts: "Ar šo apliecinu, ka tuvÄkÄ gada laikÄ, bet pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk, AS "Ventspils nafta" pÄrdos tÄs iegÄdÄtÄs AS "Latvijas KuÄ£niecÄ«ba" visas akcijas kopÄ“jai A.Š. & Co un A.L. & Co kompÄnijai vai kompÄnijÄm, atbilstoši vienošanÄs. Vienas akcijas pÄrdošanas cena bÅ«s vienÄda ar iegÄdes cenu + 12% gadÄ."
Šis solÄ«jums gan netika Ä«stenots un, kÄ liecina BerÄ·is, "tika panÄkta vienošanÄs, ka rÄ«dzinieki turpmÄk nepiedalÄ«sies šajÄ projektÄ un mÄ“s atpirksim no viņiem tÄs kompÄnijas, kuras bija iegÄdÄjušÄs LK akcijas par sertifikÄtiem"."