KÄ Äukst mÅ«su aÄ£enti, Å vondera kungs Å¡obrÄ«d ir uz nervu sabrukuma robežas – un ne bez pamata
Pietiek lasÄ«tÄjs · 05.08.2019. · Komentāri (0)VÄ“lÄ“tos padalÄ«ties ar pÄris atziņÄm un CentrÄltirgÅ« sadzirdÄ“tÄm ļaužu runÄm. Ä»oti interesanta sÄkotnÄ“ji bija klasisko mediju reakcija uz Dienas un Pietiek publikÄciju par Švondera kunga Ä£imenes finanšu lietÄm un gleznu „pÄrdošanu”. Kapa klusums, lai gan parasti tak ļaudis ir slinki un cenšas pÄrpublicÄ“t jebko kaut cik nozÄ«mÄ«gu. VarbÅ«t atvaļinÄjumu laiks, varbÅ«t tas, ka Švonderu pÄris ir bijis iemīļots tukšpublikÄciju un kuluÄru informÄcijas avots daudziem t.s. medijiem. Bet varbÅ«t nostrÄdÄja visi tie simptomi, kas ļoti labi tika analizÄ“ti pietiek.com publicÄ“tajÄ JurÄ£a Liepnieka rakstÄ par Latvijas mediju sÅ«nuciemu....:)
Lai vai kÄ, bet nu tomÄ“r publikÄcija tika izlasÄ«ta pat SaeimÄ, kur, kÄ tagad šo dÄmu raksturoja Švondera kungs, kÄda "tirgus tante" – viņa arÄ« bijusÄ« VID direktrises ilggadÄ“ja vietniece – bija nolÄ“musi uzspodrinÄt viņas panÄ«kušÄs partijas spalvas un, balstoties un atsaucoties uz izsmeļošo rakstu, sarakstÄ«ja virkni iesniegumu.
TurklÄt sarakstÄ«ja tÄ, ka, liekot lietÄ savas iepriekšÄ“jÄs prasmes finanšu noziegumu izmeklÄ“šanas jomÄ, spÄ“ja klasificÄ“t Švonderu shÄ“mošanu atbilstoši virknei konkrÄ“tiem KriminÄllikuma pantiem...
Un tad nez kÄpÄ“c sarosÄ«jÄs bariņš mainstream t.s. mediju, un Švondera kungam vairs neatlika nekas cits, kÄ sniegt jÅ«su iemīļotajai žūpziņu aÄ£entÅ«rai LETA pilnÄ«gi histÄ“risku paziņojumu deputÄtes iesniegumu sakarÄ.
KÄ Äukst mÅ«su aÄ£enti, Švondera kungs šobrÄ«d ir uz nervu sabrukuma robežas, jo esot izlasÄ«jis deputÄtes iesniegumus un nejaukos tajos minÄ“tos pantus un sajuties nelÄgi. Bet, tÄ kÄ klusÄ“šanas taktika vairs nestrÄdÄ, tad esot apņēmÄ«bas pilns savÄ tradicionÄlajÄ stilÄ izpausties Saeimas Ä’tikas komisijÄ jau otrdien.
TÄ kÄ pagaidÄm mÅ«su aÄ£enti nav vÄ“l atstiepuši kaut ko vÄ“l dokumentÄlÄku par jau publicÄ“to materiÄlu, tad vÄ“lÄ“jamies padalÄ«ties idejÄs, kÄ tieši pietiek.com varÄ“tu novest minÄ“to subjektu vietÄ, kur tam bija jÄbÅ«t jau ļoti sen, proti, politikas mÄ“slainÄ“.
Ja pareizi saprotu, tad Saeimas Ä’tikas komisijas sÄ“di žurnÄlisti drÄ«kst apmeklÄ“t. TÄpÄ“c, ja nu sanÄk, domÄjams, ka Švondera kungs bÅ«tu ļoti priecÄ«gs par iespÄ“jami plašÄka žurnÄlistu loka klÄtbÅ«tni šajÄ sÄ“dÄ“. TÄpat vien.
Te nÄk prÄtÄ vecais Saeimas joks, par to, kÄ sen sen atpakaļ TBšÅ†iki gÄja uz koalÄ«cijas sarunÄm – MÄris GrÄ«nblats bija paņēmis lÄ«dz biezu melnu mapi, kurÄ iekšÄ bija makulatÅ«ra, bet virsÅ« bija milzÄ«ga uzlÄ«me "DP Saimnieks".
Otra lieta ir nedaudz no bulvÄržurnÄlistikas prakses, bet šajÄ gadÄ«jumÄ varÄ“tu bÅ«t kÄ apses miets vai sudraba lode minÄ“tajam personÄžam. Proti, vai tiešÄm neviens medijs neuzzvanÄ«s slavenÄkajam KrÄpjbankas upurim Maestro Raimondam Paulam un vienkÄrši pavaicÄt viņa vÄ“rtÄ“jumu Švondera rÄ«cÄ«bai dÄsnÄ dÄvinÄjuma sakarÄ.
JÄatzÄ«st, ka Latvijas sabiedrÄ«ba noteikti bÅ«tu ieinteresÄ“ta Maestro komentÄros, ko var skaidri noprast no šiem negaidÄ«ti niknajiem komentÄriem šajÄ jauns.lv publikÄcijÄ https://jauns.lv/raksts/zinas/342507-rosina-izvertet-bondara-280-000-dolaru-davinajumu-sievai
Ak, jÄ, un vÄ“l ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir šis jaukais bijušÄ Švondera kunga RD kolÄ“Ä£a ieraksts sociÄlajos tÄ«klos. Tas arÄ« zinÄmÄ mÄ“rÄ izskaidro kunga histÄ“riju šobrÄ«d:
„Iesaku palasÄ«t tiesu praksi tiem, kas domÄja/postoja par to, ka MÄrtiņa Bondara noslÄ“gtais laulÄ«bas lÄ«gums dod iespÄ“jas izvairÄ«ties no saistÄ«bu izpildes.
LR AugstÄkÄs tiesas SenÄta Civillietu departamenta spriedums lietÄ Nr.SKC-37 no 28.01.2009.
TÄ“zes virsraksts: Par kreditoru un trešo personu tiesÄ«bÄm, laulÄtajiem sadalot mantu
TÄ“ze: LaulÄto mantas sadalÄ«šana neatņem laulÄto kreditoriem viņu tiesÄ«bas, arÄ« trešo personu iegÅ«tÄs tiesÄ«bas paliek spÄ“kÄ. LaulÄ«bas lÄ«guma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegÅ«tÄs tiesÄ«bas uz laulÄto mantu, nav saistošas trešajÄm personÄm. Kreditori un trešÄs personas var realizÄ“t savas tiesÄ«bas uz piedziņu, neapstrÄ«dot laulÄ«bas lÄ«gumu un neatkarÄ«gi no laulÄ«bas lÄ«guma noteikumiem, tas attiecinÄms arÄ« uz dÄvinÄjuma lÄ«gumiem.
Civillikuma 110 panta otrÄ daļa nosaka, laulÄto mantas sadalÄ«šana neatņem laulÄto kreditoriem viņu tiesÄ«bas. Trešo personu iegÅ«tÄs tiesÄ«bas paliek spÄ“kÄ.
Civillikuma 115.panta trešÄ daļa nosaka, ka laulÄ«bas lÄ«guma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegÅ«tÄs tiesÄ«bas uz laulÄto mantu, šÄ«s trešÄs personas nesaista.”