Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VÄ“lÄ“tos padalÄ«ties ar pāris atziņām un CentrāltirgÅ« sadzirdÄ“tām ļaužu runām. Ä»oti interesanta sākotnÄ“ji bija klasisko mediju reakcija uz Dienas un Pietiek publikāciju par Švondera kunga Ä£imenes finanšu lietām un gleznu „pārdošanu”. Kapa klusums, lai gan parasti tak ļaudis ir slinki un cenšas pārpublicÄ“t jebko kaut cik nozÄ«mÄ«gu. VarbÅ«t atvaļinājumu laiks, varbÅ«t tas, ka Švonderu pāris ir bijis iemīļots tukšpublikāciju un kuluāru informācijas avots daudziem t.s. medijiem. Bet varbÅ«t nostrādāja visi tie simptomi, kas ļoti labi tika analizÄ“ti pietiek.com publicÄ“tajā JurÄ£a Liepnieka rakstā par Latvijas mediju sÅ«nuciemu....:)

Lai vai kā, bet nu tomÄ“r publikācija tika izlasÄ«ta pat Saeimā, kur, kā tagad šo dāmu raksturoja Švondera kungs, kāda "tirgus tante" – viņa arÄ« bijusÄ« VID direktrises ilggadÄ“ja vietniece – bija nolÄ“musi uzspodrināt viņas panÄ«kušÄs partijas spalvas un, balstoties un atsaucoties uz izsmeļošo rakstu, sarakstÄ«ja virkni iesniegumu.

Turklāt sarakstÄ«ja tā, ka, liekot lietā savas iepriekšÄ“jās prasmes finanšu noziegumu izmeklÄ“šanas jomā, spÄ“ja klasificÄ“t Švonderu shÄ“mošanu atbilstoši virknei konkrÄ“tiem Krimināllikuma pantiem...

Un tad nez kāpÄ“c sarosÄ«jās bariņš mainstream t.s. mediju, un Švondera kungam vairs neatlika nekas cits, kā sniegt jÅ«su iemīļotajai žūpziņu aÄ£entÅ«rai LETA pilnÄ«gi histÄ“risku paziņojumu deputātes iesniegumu sakarā.

Kā čukst mÅ«su aÄ£enti, Švondera kungs šobrÄ«d ir uz nervu sabrukuma robežas, jo esot izlasÄ«jis deputātes iesniegumus un nejaukos tajos minÄ“tos pantus un sajuties nelāgi. Bet, tā kā klusÄ“šanas taktika vairs nestrādā, tad esot apņēmÄ«bas pilns savā tradicionālajā stilā izpausties Saeimas Ä’tikas komisijā jau otrdien.

Tā kā pagaidām mÅ«su aÄ£enti nav vÄ“l atstiepuši kaut ko vÄ“l dokumentālāku par jau publicÄ“to materiālu, tad vÄ“lÄ“jamies padalÄ«ties idejās, kā tieši pietiek.com varÄ“tu novest minÄ“to subjektu vietā, kur tam bija jābÅ«t jau ļoti sen, proti, politikas mÄ“slainÄ“.

Ja pareizi saprotu, tad Saeimas Ä’tikas komisijas sÄ“di žurnālisti drÄ«kst apmeklÄ“t. TāpÄ“c, ja nu sanāk, domājams, ka Švondera kungs bÅ«tu ļoti priecÄ«gs par iespÄ“jami plašÄka žurnālistu loka klātbÅ«tni šajā sÄ“dÄ“. Tāpat vien.

Te nāk prātā vecais Saeimas joks, par to, kā sen sen atpakaļ TBšÅ†iki gāja uz koalÄ«cijas sarunām – Māris GrÄ«nblats bija paņēmis lÄ«dz biezu melnu mapi, kurā iekšÄ bija makulatÅ«ra, bet virsÅ« bija milzÄ«ga uzlÄ«me "DP Saimnieks".

Otra lieta ir nedaudz no bulvāržurnālistikas prakses, bet šajā gadÄ«jumā varÄ“tu bÅ«t kā apses miets vai sudraba lode minÄ“tajam personāžam. Proti, vai tiešÄm neviens medijs neuzzvanÄ«s slavenākajam Krāpjbankas upurim Maestro Raimondam Paulam un vienkārši pavaicāt viņa vÄ“rtÄ“jumu Švondera rÄ«cÄ«bai dāsnā dāvinājuma sakarā.

JāatzÄ«st, ka Latvijas sabiedrÄ«ba noteikti bÅ«tu ieinteresÄ“ta Maestro komentāros, ko var skaidri noprast no šiem negaidÄ«ti niknajiem komentāriem šajā jauns.lv publikācijā  https://jauns.lv/raksts/zinas/342507-rosina-izvertet-bondara-280-000-dolaru-davinajumu-sievai

Ak, jā, un vÄ“l ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir šis jaukais bijušÄ Švondera kunga RD kolÄ“Ä£a ieraksts sociālajos tÄ«klos. Tas arÄ« zināmā mÄ“rā izskaidro kunga histÄ“riju šobrÄ«d:

„Iesaku palasÄ«t tiesu praksi tiem, kas domāja/postoja par to, ka Mārtiņa Bondara noslÄ“gtais laulÄ«bas lÄ«gums dod iespÄ“jas izvairÄ«ties no saistÄ«bu izpildes.

LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-37 no 28.01.2009.

TÄ“zes virsraksts: Par kreditoru un trešo personu tiesÄ«bām, laulātajiem sadalot mantu

TÄ“ze: Laulāto mantas sadalÄ«šana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesÄ«bas, arÄ« trešo personu iegÅ«tās tiesÄ«bas paliek spÄ“kā. LaulÄ«bas lÄ«guma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegÅ«tās tiesÄ«bas uz laulāto mantu, nav saistošas trešajām personām. Kreditori un trešÄs personas var realizÄ“t savas tiesÄ«bas uz piedziņu, neapstrÄ«dot laulÄ«bas lÄ«gumu un neatkarÄ«gi no laulÄ«bas lÄ«guma noteikumiem, tas attiecināms arÄ« uz dāvinājuma lÄ«gumiem.

Civillikuma 110 panta otrā daļa nosaka, laulāto mantas sadalÄ«šana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesÄ«bas. Trešo personu iegÅ«tās tiesÄ«bas paliek spÄ“kā.

Civillikuma 115.panta trešÄ daļa nosaka, ka laulÄ«bas lÄ«guma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegÅ«tās tiesÄ«bas uz laulāto mantu, šÄ«s trešÄs personas nesaista.”

Novērtē šo rakstu:

0
0