JuraÅ¡a un BordÄna sapņi par sev pakļÄvÄ«gu tiesu sÄk aizvien biežÄk piepildÄ«ties
MÄris Krautmanis · 04.07.2021. · Komentāri (0)RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa 22. jÅ«nijÄ attaisnoja par valsts noslÄ“puma apzinÄtu izpaušanu apsÅ«dzÄ“to Saeimas deputÄtu, bijušo Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) OperatÄ«vo izstrÄžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JaunÄ konservatÄ«vÄ partija, JKP). JKP “burbulÄ«” sociÄlajÄs vietnÄ“s atskanÄ“ja nevaldÄmas gaviles.
Tik skaistas tomÄ“r tÄs lietas nav. Visa tÄ tautas daļa, kura interesÄ“jas par iekšpolitiku, atminÄ“sies, kÄ lieta izcÄ“lÄs un kÄdas tai bija peripetijas. 2015. gadÄ, sniegdams interviju vienam no JKP nekritiski atbalstošiem medijiem, Jurašs izpauda valsts noslÄ“pumu saturošu informÄciju par viņam piedÄvÄtÄ kukuļa laiku, apmÄ“ru, kriminÄlprocesu, kurÄ kukulis piedÄvÄts, un kukuļa piedÄvÄjuma nosacÄ«jumiem. TurklÄt viņš valsts noslÄ“pumu saturošu informÄciju izpauda laikÄ, kad operatÄ«vÄs izstrÄdes lietÄ joprojÄm tika turpinÄtas operatÄ«vÄs darbÄ«bas.
VisticamÄk, Juraša stÄsts par to, ka viņam piedÄvÄts kukulis miljona eiro apmÄ“rÄ, bija blefs un plÄtÄ«šanÄs. Jo Juraša kompetencÄ“ nemaz nav tiesÄ«bu veikt kaut kÄdu kriminÄlnodarÄ«juma pÄrkvalificÄ“šanu no kukuļošanas uz tirgošanos ar ietekmi (par ko pienÄkas mazÄks sods). Oļegam Osinovskim un UÄ£im Magonim nemaz nebija loÄ£iska motÄ«va kukuli piedÄvÄt.
Bet nu to mÄ“s nezinÄm - kÄ tur Ä«sti bija, kÄ nebija. Jo pats Jurašs izbazÅ«nÄ“ja lietas apstÄkļus visai publikai, lÄ«dz ar to padarot tÄlÄku izmeklÄ“šanu par bezjÄ“dzÄ«gu.
Lai gan prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«bÄ bija un ir nepÄrprotami fakti par Juraša veiktajÄm darbÄ«bÄm un viņš, tÄ“laini izsakoties, ir nofotografÄ“ts nozieguma vietÄ ar kÅ«pošu pistoli, Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa ir uzskatÄ«jusi, ka politiÄ·i vajag attaisnot. Lai nu tÄ bÅ«tu.
ŠÄ« gan ir tikai pirmÄ instance, un cerams, ka prokurori Ä«stu vÄ«ru cienÄ«gÄ rÄ«cÄ«bÄ bÅ«s principiÄli un lietu pÄrsÅ«dzÄ“s, lai tÄ nonÄk augstÄkÄ instancÄ“ - RÄ«gas apgabaltiesÄ.
Padodoties jau pÄ“c pirmÄs instances sprieduma, Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra sabiedrÄ«bai raidÄ«s nelÄgu signÄlu - to, ka JKP “bezkompromisu tiesiskums” jau ir ielaidis saknes tik dziļi tiesu varÄ, ka pret to vairs nevar nostÄties un atliek tikai izpÅ«st no plaušÄm gaisu, lai laistos dibenÄ.
Diemžēl JKP politika jau labu laiku ir vÄ“rsta uz to, lai padarÄ«tu tiesu varu par sev pakļÄvÄ«gu. Bet, ja tiesa pÄrstÄj bÅ«t objektÄ«va, ja tÄ nevÄ“rtÄ“ reÄlus lietas apstÄkļus, ja neņem vÄ“rÄ pierÄdÄ«jumus, ja vadÄs nevis pÄ“c likuma, bet pÄ“c zvana no augšas, tad tÄ pÄrstÄj bÅ«t tiesa. Tad tiesu vara, kurai demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ jÄbÅ«t neatkarÄ«gai, pÄrvÄ“ršas par politikas kalponi. Un tad arÄ« valsts iekÄrta pÄrstÄj bÅ«t demokrÄtiska.
Latvijai apzÄ«mÄ“jums “demokrÄtiska” kļūst aizvien mazÄk atbilstÄ«gs - aizvien biežÄk redzam likumsakarÄ«bu, ka tie personÄži, kuriem ir politiska vara, gÅ«st virsroku tiesu prÄvÄs - pat lietÄs, kur apsÅ«dzÄ«bas absurdums ir acÄ«mredzams, un tÄpat lietÄs, kurÄs likuma pÄrkÄpumu ir redzÄ“jusi visa sabiedrÄ«ba.
Ja atgadÄs, ka kÄds tiesnesis nepaklausa un nespriež JKP lÄ«deriem pa spalvai, notiek diezgan stindzinoši mÄ“Ä£inÄjumi tiesu ietekmÄ“t - tÄ janvÄrÄ« tieslietu ministrs JÄnis BordÄns (JKP) spÄ“ra zemes gaisÄ, paužot sašutumu par Vidzemes rajona tiesas spriedumu Limbažos lietÄ pret bijušo VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju UÄ£i Magoni un Igaunijas uzņēmÄ“ju Oļegu Osinovski, un apšaubÄ«ja tiesneša KÄrļa Jansona profesionalitÄti.
Redzam, ka JKP ir divas dažÄdas mÄ“rauklas, kad jÄvÄ“rtÄ“ tiesas darbs - par Vidzemes rajona tiesas spriedumu partijas lÄ«deris pauda milzÄ«gu “fui”, bet RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas spriedums tai ir “taisnÄ«bas uzvara”.
Tieslietu ministram BordÄnam amats uzliek par pienÄkumu neizteikties par tiesu spriedumiem, Ä«paši jau, ja lieta nav iztiesÄta lÄ«dz galam - tas ir pretrunÄ ne tikai ar vienkÄršu pieklÄjÄ«bu un taktu, bet pÄrkÄpj arÄ« Latvijas, Eiropas SavienÄ«bas un starptautiskos dokumentus par nevainÄ«guma prezumpciju un tiesu varas neatkarÄ«bu.
Bet nu JKP ir Ä«paša partija, un JKP ministrs ir Ä«pašs ministrs, uz kuru nekÄdi likumi neattiecas - daudz svarÄ«gÄka ir šÄ«s partijas revolucionÄrÄ pÄrliecÄ«ba, ka citi ir “sliktie”, bet viņi paši “labie”. Kad ir šÄda pÄrliecÄ«ba, juristu savstarpÄ“jÄs cieņas attiecÄ«bas ir atmetamas kÄ veci krÄmi. TÄpat JKP uzvedas arÄ« attiecÄ«bÄ pret politiskajiem konkurentiem - tos, kas nerunÄ pa prÄtam, JKP cenšas samalt miltos, iznÄ«cinÄt, sagraut lÄ«dz pamatiem kÄ KartÄgu.
Mazliet tomÄ“r jÄbažījas par šo partiju un tÄs lÄ«deru nÄkotni - agrÄk vai vÄ“lÄk tÄ piedzÄ«vos to, kas tautas sakÄmvÄrdÄ ir izkristalizÄ“ts lÄ«dz formulai “ko sÄ“si, to pļausi”. Neba mūžīgi šÄ« partija bÅ«s pie varas, un tad var iznÄkt tÄ, ka speciÄlo ekonomisko tiesu vai jauno, vÄ“l neuzcelto LiepÄjas cietumu kopÄ ar sagrautajiem valsts tiesiskuma pamatiem nÄkamie politiskie lÄ«deri liks lietÄ kÄ noderÄ«gu instrumentu pret JKP.
PÄrpublicÄ“ts no neatkariga.nra.lv