Iesaki rakstu:

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa 22. jÅ«nijā attaisnoja par valsts noslÄ“puma apzinātu izpaušanu apsÅ«dzÄ“to Saeimas deputātu, bijušo Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (Jaunā konservatÄ«vā partija, JKP). JKP “burbulÄ«” sociālajās vietnÄ“s atskanÄ“ja nevaldāmas gaviles.

Tik skaistas tomÄ“r tās lietas nav. Visa tā tautas daļa, kura interesÄ“jas par iekšpolitiku, atminÄ“sies, kā lieta izcÄ“lās un kādas tai bija peripetijas. 2015. gadā, sniegdams interviju vienam no JKP nekritiski atbalstošiem medijiem, Jurašs izpauda valsts noslÄ“pumu saturošu informāciju par viņam piedāvātā kukuļa laiku, apmÄ“ru, kriminālprocesu, kurā kukulis piedāvāts, un kukuļa piedāvājuma nosacÄ«jumiem. Turklāt viņš valsts noslÄ“pumu saturošu informāciju izpauda laikā, kad operatÄ«vās izstrādes lietā joprojām tika turpinātas operatÄ«vās darbÄ«bas.

Visticamāk, Juraša stāsts par to, ka viņam piedāvāts kukulis miljona eiro apmÄ“rā, bija blefs un plātÄ«šanās. Jo Juraša kompetencÄ“ nemaz nav tiesÄ«bu veikt kaut kādu kriminālnodarÄ«juma pārkvalificÄ“šanu no kukuļošanas uz tirgošanos ar ietekmi (par ko pienākas mazāks sods). Oļegam Osinovskim un UÄ£im Magonim nemaz nebija loÄ£iska motÄ«va kukuli piedāvāt.

Bet nu to mÄ“s nezinām - kā tur Ä«sti bija, kā nebija. Jo pats Jurašs izbazÅ«nÄ“ja lietas apstākļus visai publikai, lÄ«dz ar to padarot tālāku izmeklÄ“šanu par bezjÄ“dzÄ«gu.

Lai gan prokuratÅ«ras rÄ«cÄ«bā bija un ir nepārprotami fakti par Juraša veiktajām darbÄ«bām un viņš, tÄ“laini izsakoties, ir nofotografÄ“ts nozieguma vietā ar kÅ«pošu pistoli, Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa ir uzskatÄ«jusi, ka politiÄ·i vajag attaisnot. Lai nu tā bÅ«tu.

ŠÄ« gan ir tikai pirmā instance, un cerams, ka prokurori Ä«stu vÄ«ru cienÄ«gā rÄ«cÄ«bā bÅ«s principiāli un lietu pārsÅ«dzÄ“s, lai tā nonāk augstākā instancÄ“ - RÄ«gas apgabaltiesā.

Padodoties jau pÄ“c pirmās instances sprieduma, Ä¢enerālprokuratÅ«ra sabiedrÄ«bai raidÄ«s nelāgu signālu - to, ka JKP “bezkompromisu tiesiskums” jau ir ielaidis saknes tik dziļi tiesu varā, ka pret to vairs nevar nostāties un atliek tikai izpÅ«st no plaušÄm gaisu, lai laistos dibenā.

Diemžēl JKP politika jau labu laiku ir vÄ“rsta uz to, lai padarÄ«tu tiesu varu par sev pakļāvÄ«gu. Bet, ja tiesa pārstāj bÅ«t objektÄ«va, ja tā nevÄ“rtÄ“ reālus lietas apstākļus, ja neņem vÄ“rā pierādÄ«jumus, ja vadās nevis pÄ“c likuma, bet pÄ“c zvana no augšas, tad tā pārstāj bÅ«t tiesa. Tad tiesu vara, kurai demokrātiskā sabiedrÄ«bā jābÅ«t neatkarÄ«gai, pārvÄ“ršas par politikas kalponi. Un tad arÄ« valsts iekārta pārstāj bÅ«t demokrātiska.

Latvijai apzÄ«mÄ“jums “demokrātiska” kļūst aizvien mazāk atbilstÄ«gs - aizvien biežāk redzam likumsakarÄ«bu, ka tie personāži, kuriem ir politiska vara, gÅ«st virsroku tiesu prāvās - pat lietās, kur apsÅ«dzÄ«bas absurdums ir acÄ«mredzams, un tāpat lietās, kurās likuma pārkāpumu ir redzÄ“jusi visa sabiedrÄ«ba.

Ja atgadās, ka kāds tiesnesis nepaklausa un nespriež JKP lÄ«deriem pa spalvai, notiek diezgan stindzinoši mÄ“Ä£inājumi tiesu ietekmÄ“t - tā janvārÄ« tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) spÄ“ra zemes gaisā, paužot sašutumu par Vidzemes rajona tiesas spriedumu Limbažos lietā pret bijušo VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsÄ“dÄ“tāju UÄ£i Magoni un Igaunijas uzņēmÄ“ju Oļegu Osinovski, un apšaubÄ«ja tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti.

Redzam, ka JKP ir divas dažādas mÄ“rauklas, kad jāvÄ“rtÄ“ tiesas darbs - par Vidzemes rajona tiesas spriedumu partijas lÄ«deris pauda milzÄ«gu “fui”, bet RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas spriedums tai ir “taisnÄ«bas uzvara”.

Tieslietu ministram Bordānam amats uzliek par pienākumu neizteikties par tiesu spriedumiem, Ä«paši jau, ja lieta nav iztiesāta lÄ«dz galam - tas ir pretrunā ne tikai ar vienkāršu pieklājÄ«bu un taktu, bet pārkāpj arÄ« Latvijas, Eiropas SavienÄ«bas un starptautiskos dokumentus par nevainÄ«guma prezumpciju un tiesu varas neatkarÄ«bu.

Bet nu JKP ir Ä«paša partija, un JKP ministrs ir Ä«pašs ministrs, uz kuru nekādi likumi neattiecas - daudz svarÄ«gāka ir šÄ«s partijas revolucionārā pārliecÄ«ba, ka citi ir “sliktie”, bet viņi paši “labie”. Kad ir šÄda pārliecÄ«ba, juristu savstarpÄ“jās cieņas attiecÄ«bas ir atmetamas kā veci krāmi. Tāpat JKP uzvedas arÄ« attiecÄ«bā pret politiskajiem konkurentiem - tos, kas nerunā pa prātam, JKP cenšas samalt miltos, iznÄ«cināt, sagraut lÄ«dz pamatiem kā Kartāgu.

Mazliet tomÄ“r jābažījas par šo partiju un tās lÄ«deru nākotni - agrāk vai vÄ“lāk tā piedzÄ«vos to, kas tautas sakāmvārdā ir izkristalizÄ“ts lÄ«dz formulai “ko sÄ“si, to pļausi”. Neba mūžīgi šÄ« partija bÅ«s pie varas, un tad var iznākt tā, ka speciālo ekonomisko tiesu vai jauno, vÄ“l neuzcelto Liepājas cietumu kopā ar sagrautajiem valsts tiesiskuma pamatiem nākamie politiskie lÄ«deri liks lietā kā noderÄ«gu instrumentu pret JKP.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv