“JuraÅ¡a metožu†un "Kalnmeiera stila" prokuratÅ«ras izgÄÅ¡anÄs: kÄpÄ“c tiesa attaisnoja Magoni un Osinovski
PIETIEK · 21.01.2021. · Komentāri (0)KÄpÄ“c Vidzemes rajona tiesa Limbažos šodien attaisnoja par kukuļošanu apsÅ«dzÄ“to bijušo VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju UÄ£i Magoni un Igaunijas uzņēmÄ“ju Oļegu Osinovski? Pietiek šodien atkÄrtoti publicÄ“ divus pagÄjušÄ gada rudens rakstus, kuri pirmoreiz bija publicÄ“ti laikrakstÄ Diena un kuros Lato Lapsa detalizÄ“ti analizÄ“ja – kÄ šajÄ skaļajÄ lietÄ atspoguļojas tÄ saucamÄs „Juraša metodes” un cik neprofesionÄls ir bijis prokuratÅ«ras darbs.
Magoņa lietas materiÄli demonstrÄ“ „Juraša metodes”: atklÄjas paviršÄ«ba, nolaidÄ«ba un nevÄ“rÄ«ba pret „formÄlÄm” likuma prasÄ«bÄm KNAB darbÄ
Turpinoties bijušÄ AS Latvijas dzelzceļš prezidenta UÄ£a Magoņa un igauņu uzņēmÄ“ja Oļega Osinovska kukuļošanas lietas iztiesÄšanai Vidzemes rajona tiesÄ Limbažos, atklÄjas aizvien jauni fakti par to, kas juristu aprindÄs gadiem ilgi ir dÄ“vÄ“ts par „Juraša metodÄ“m”, – paviršÄ«bu, nolaidÄ«bu un nevÄ“rÄ«bu pret „formÄlÄm” likuma prasÄ«bÄm Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbÄ. Tas var novest pie tÄ, ka par nelikumÄ«gi iegÅ«tu un lÄ«dz ar to nederÄ«gu var tikt atzÄ«ts vienÄ«gais sarunu ieraksts, kura saturu apsÅ«dzÄ«ba traktÄ“ kÄ apliecinÄjumu tam, ka O. Osinovskis maksÄjis U. Magonim pusmiljona eiro kukuli par uzvaras nodrošinÄšanu lokomotÄ«vju iepirkumÄ.
Nevērībai var būt nopietnas sekas
„2015. gada 15. jÅ«lijÄ Oļegs Osinovskis atbrauca pie UÄ£a MaÄ£oņa uz viņa dzÄ«vesvietu PliÄi, Drabešu pagasts, Amatas novadÄ, kur sarunas laikÄ lÅ«dza UÄ£im Magonim samazinÄt kukuļa summu, par kuru abi sÄkotnÄ“ji bija vienojušies,” - šÄdi prokurore Evita Masule aprakstÄ«jusi abu apsÅ«dzÄ“to izšÄ·irÄ«go tikšanos un vienošanos par saņemamo summu.
Tam sekoja 2015. gada 6.
SkaÄ¼Ä kriminÄlprocesa materiÄlos gan ir velti meklÄ“t pierÄdÄ«jumus – sarunu ierakstus, e-pasta vÄ“stules, klÄt bijušu personu liecÄ«bas vai jebko citu -, kas apliecinÄtu, kur, kad un kÄ bÅ«tu notikusi apsÅ«dzÄ«bÄ minÄ“tÄ „sÄkotnÄ“jÄ vienošanÄs”, kam 15. jÅ«lija saruna tikai pielikusi punktu. LÄ«dz ar to visam, kas saistÄ«ts ar 15. jÅ«lija sarunu, lietas izskatÄ«šanÄ ir Ä«paša nozÄ«me.
SaistÄ«bÄ ar šo sarunu, kas tikusi ierakstÄ«ta U. Magoņa sievai Anastasijai piederošajÄ Ä«pašumÄ, kriminÄllietas sÄ“jumos atrodama vesela virkne dokumentu. Tas, kas saistÄ«bÄ ar faktiski visiem šiem dokumentiem pakÄpeniski nÄk gaismÄ lietas izskatÄ«šanas laikÄ tiesÄ Limbažos, uzskatÄmi demonstrÄ“ to, cik maz tÄlaika KNAB darbinieki ir uztraukušies par likuma burta ievÄ“rošanu.
KriminÄlprocess šajÄ lietÄ ir sÄkts dienu pirms abu iesaistÄ«to aizturÄ“šanas, 2015. gada 5.
TaÄu, kÄ izrÄdÄs, nepilnu trÄ«s nedēļu laikÄ pÄ“c sarunas noklausÄ«šanÄs KNAB OperatÄ«vo izstrÄžu nodaļa nav uzskatÄ«jusi par nepieciešamu ievÄ“rot KriminÄlprocesa likuma pamatprincipu, ka kriminÄlprocess notiek valsts valodÄ, un nodrošinÄt sarunas ieraksta tulkojumu latviešu valodÄ.
Šis šÄ·ietamais sÄ«kums patiesÄ«bÄ ir pietiekami nopietns, jo ir ļÄvis aizstÄvÄ«bai pamatoti norÄdÄ«t uz KriminÄlprocesa likuma 130. panta 2. daļas 4. punktu, kas skaidri noteic – par nepieļaujamÄm un pierÄdÄ«šanÄ neizmantojamÄm atzÄ«stamas tÄdas ziņas par faktiem, kuras iegÅ«tas, pÄrkÄpjot kriminÄlprocesa pamatprincipus.
KÄ redzams no lietas materiÄliem, tikai nepilnu pusotru mÄ“nesi pÄ“c kriminÄlprocesa sÄkšanas par to ir iedomÄjusies A. Rumjanceva, pieprasot KNAB priekšniekam vietniekam nodrošinÄt J. Juraša 5.
VÄ“l nedēļu vÄ“lÄk tas arÄ« tiešÄm izdarÄ«ts, taÄu tagad jau neievÄ“rojot citu likumu – tolaik spÄ“kÄ esošo Dokumentu juridiskÄ spÄ“ka likuma redakciju, kas cita starpÄ uzskaitÄ«ja nosacÄ«jumus, kuri jÄievÄ“ro, lai kÄ pierÄdÄ«jumu varÄ“tu izmantot operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumos iegÅ«tÄs ziņas, kÄ arÄ« ziņas, kas fiksÄ“tas ar tehniskiem lÄ«dzekļiem. Dokuments ar nosaukumu „Par sarunu atšifrÄ“jumu” 22. septembrÄ« – tÄtad pusotru mÄ“nesi pÄ“c kriminÄlprocesa sÄkšanas – lietas materiÄliem beidzot tika pievienots, taÄu... bija anonÄ«ms, bez identificÄ“jama sagatavotÄja un parakstÄ«tÄja.
Tas savukÄrt dod aizstÄvÄ«bai pamatu norÄdÄ«t ne tikai to, ka KriminÄlprocesa likumÄ noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ nav iespÄ“jams pÄrbaudÄ«t anonÄ«mu dokumentu, kas nav apveltÄ«ts ar juridisku spÄ“ku, bet arÄ« to, ka pusotra mÄ“neša laikÄ kriminÄlprocesa virzÄ«tÄjs nebija veicis nevienu KriminÄlprocesa likumÄ paredzÄ“tu izmeklÄ“šanas darbÄ«bu, lai atbilstoši pÄrbaudÄ«tu iespÄ“jamos pierÄdÄ«jumus. Tikai 22. septembrÄ« tika pieņemts lÄ“mums ierakstiem veikt komplekso skaņu ierakstu ekspertÄ«zi.
KÄpÄ“c KNAB slÄ“pj sarunas ieraksta oriÄ£inÄlu?
KÄ rÄda Limbažu tiesÄ izskatÄmÄs kriminÄllietas materiÄli, piecus mÄ“nešus vÄ“lÄk, 2016. gada 22. februÄrÄ« Iekšlietu ministrijas Valsts policijas KriminÄlistikas pÄrvaldes eksperti Andris Andrejuks un ElÄ«na Kraukle bija pabeiguši atzinumu par kompleksÄs skaņu ierakstu ekspertÄ«zes veikšanu.
Virkne secinÄjumu šajÄ atzinumÄ ir graujoši izmeklÄ“tÄju un prokuratÅ«ras darba kvalitÄtei. Sarunu audioieraksta atšifrÄ“jums bÅ«tiski, gandrÄ«z vai ik replikÄ atšÄ·iras no iepriekš radÄ«tÄ anonÄ«mÄ atšifrÄ“juma, bieži vien eksperti – atšÄ·irÄ«bÄ no anonÄ«mÄ KNAB atšifrÄ“tÄja – nav bijuši pÄrliecinÄti par to, kurš sarunas dalÄ«bnieks ko saka, atzinums ir izraibinÄts ar jautÄjuma zÄ«mÄ“m un daudzpunktÄ“m, ir arÄ« norÄdÄ«ts uz vairÄkiem desmitiem skaņas signÄla „izkritumu”.
TaÄu vÄ“l daudz bÅ«tiskÄk ir tas, ka eksperti tÄ arÄ« nav varÄ“juši sniegt skaidru atbildi uz jautÄjumu – ir vai nav izpÄ“tei iesniegtajÄ kompaktdiskÄ ierakstÄ«tÄ saruna montÄ“ta vai falsificÄ“ta. VÄ“l vairÄk, eksperti nav varÄ“juši pÄrliecinÄties arÄ« par to, kad tieši ieraksts tapis, jo viņiem iesniegtajos failos bijusi tikai informÄcija par faila, nevis paša ieraksta radÄ«šanas vai modifikÄcijas laiku. ArÄ« noteikt, ir vai nav faila oriÄ£inÄls vai vismaz tÄ digitÄlais dublikÄts montÄ“ts vai citÄdi falsificÄ“ts, nav bijis iespÄ“jams.
Visu šo neskaidrÄ«bu pamatÄ ir apstÄklis, ka tÄ arÄ« lÄ«dz galam neizskaidrotu iemeslu
Īpaši zÄ«mÄ«gi ir tas, ka kriminÄllietas materiÄlos pat nav atrodama KNAB atbilde uz pieprasÄ«jumu pÄ“c sarunas ieraksta oriÄ£inÄlÄ faila vai tÄ digitÄlÄ dublikÄta. Tas, protams, ļauj aizstÄvÄ«bai izteikt pieņēmumu, ka atbilde nav sniegta, lai KNAB nebÅ«tu rakstveidÄ jÄapliecina, ka šÄda skaņu ieraksta oriÄ£inÄlÄ faila biroja rÄ«cÄ«bÄ nezinÄmu iemeslu
TurklÄt to, ka šie nav tikai aizstÄvÄ«bas izdomÄjumi lietas sarežģīšanai, ir apliecinÄjis arÄ« vÄ“rÄ Å†emams liecinieks – bijušais pretterorisma vienÄ«bas Omega vadÄ«tÄjs Juris Grabovskis, kurš tiesas izmeklÄ“šanas gaitÄ skaidri apstiprinÄjis: „Priekš ekspertÄ«zes slÄ“dziena pats galvenais ir vajadzÄ«gs vienmÄ“r oriÄ£inÄls! (..) MÄ“s vienmÄ“r centÄmies saglabÄt oriÄ£inÄlus, lai pÄ“c tam tiesÄ mÄ“s varÄ“tu pierÄdÄ«t, ka tas, ko mÄ“s esam izdarÄ«juši, tas ir tas, ko mÄ“s esam, nu, tas ir pareizais, ja. Un lai mums nevar, teiksim, pieaicinÄt par to, ka vai tie dati ir viltoti vai nav viltoti.”
NoklausÄ«ties bija atļauts, bet slepeni iekļūt trešÄs personas mÄjÄ?
KriminÄllietas materiÄli apliecina to, ka sabiedrÄ«bÄ izplatÄ«tais viedoklis par mÄ“nešiem vai pat gadiem ilgstošu telefonsarunu noklausÄ«šanos ne vienmÄ“r ir mÄ«ts, - no lietÄ atrodamajÄm izziņÄm izriet, ka, piemÄ“ram, U. Magoņa telefonsarunas ir tikušas slÄ“pti noklausÄ«tas vismaz gadu pirms liktenÄ«gajiem notikumiem 2015. gada vasarÄ, savukÄrt operatÄ«vÄs izstrÄdes lieta viņa sakarÄ ierosinÄta vÄ“l divus gadus iepriekš – jau 2012. gadÄ.
Ko tieši specdienesti no Latvijas dzelzceļa prezidenta sarunÄm uzzinÄjuši šajÄ laikÄ, - par to kriminÄllietas materiÄlos ziņu nav. Toties tajos atrodamas AugstÄkÄs tiesas izziņas par to, kÄdi Ä«sti operatÄ«vie pasÄkumi attiecÄ«bÄ pret U. Magoni ir bijuši likumÄ noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ atļauti.
Viena izziņa rÄda izsniegtÄs atļaujas U. Magoņa telefonsarunu noklausÄ«šanai 2014. un 2015. gadÄ, otra – to, ka laikÄ 2015. gada 24. jÅ«lija lÄ«dz 23. septembrim bijusi atļauta U. Magoņa operatÄ«vÄ nepublisku sarunu noklausÄ«šanÄs. TurklÄt aizdomas rada fakts, ka viena AugstÄkÄs tiesas atļauja veikt operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumus pret U. Magoni elektroniskÄs informÄcijas sistÄ“mÄ ir reÄ£istrÄ“ta ar „agrÄku” lietvedÄ«bas numuru nekÄ oficiÄli vÄ“lÄk izsniegtÄ. To, vai tÄ ir kļūda vai falsifikÄcija, neļauj noskaidrot informÄcijas slepenÄ«bas statuss.
TaÄu nopietnÄkais fakts, ko atklÄj kriminÄllietas materiÄli un tajos atrodamÄs AugstÄkÄs tiesas izziņas, ir – neviena no šÄ«m atļaujÄm, kas nepieciešamas operatÄ«vo darbÄ«bu veikšanai, nav devusi tiesÄ«bas KNAB darbiniekiem
Lietas materiÄlos atrodama tiesu eksperta Andra GrÄ«nberga izziņa, kas apliecina – abi 15. jÅ«lija sarunas dalÄ«bnieki ir atradušies tajÄ pašÄ telpÄ, kur atrodas skaņu ierakstošÄs vai pÄrraidošÄs iekÄrtas mikrofons un abi runÄtÄji ir vienÄdÄ attÄlumÄ – aptuveni trÄ«s lÄ«dz piecus metrus no tÄ. ArÄ« no citÄm liecÄ«bÄm ir skaidri secinÄms – saruna ir ierakstÄ«ta ar radiomikrofonu, kas bijis novietots sarunas telpÄ, un tas runÄto pÄrraidÄ«jis uz ierakstu iekÄrtu jau Ärpus Ä“kas.
Tas nozÄ«mÄ“ – KNAB darbinieki šo radiomikrofonu U. Magoņa dzÄ«vesvietÄ ir slÄ“pti novietojuši un kaut kad vÄ“lÄk droši vien arÄ« savÄkuši, lÄ«dz ar to veicot darbÄ«bu, kas OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likumÄ minÄ“ta kÄ operatÄ«vÄ iekļūšana, ko „veic, slepeni iekļūstot dzÄ«voklÄ«, telpÄs, transportlÄ«dzekļos un citos publiski nepieejamos objektos, lai nodrošinÄtu operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumu Ä«stenošanu”.
No OperatÄ«vÄs darbÄ«bas likuma normÄm izriet, ka jebkuram operatÄ«vÄs darbÄ«bas subjektam ir nepieciešama AugstÄkÄs tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja vai viņa Ä«paši pilnvarota AugstÄkÄs tiesas tiesneša atļauja, lai likumÄ«gi veiktu operatÄ«vo iekļūšanu publiski nepieejamÄ vietÄ – personas mÄjoklÄ«.
TaÄu kriminÄllietas materiÄlos nav atrodams neviens pierÄdÄ«jums, ka KNAB darbiniekiem ir bijusi likumÄ noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ izsniegta atļauja iekļūt U. Magoņa dzÄ«vesvietÄ, lai tur novietotu radiomikrofonu, un tas savukÄrt nozÄ«mÄ“, ka jau tÄ apšaubÄmÄ autentiskuma sarunas ieraksts varÄ“tu bÅ«t iegÅ«ts nelikumÄ«gi un lÄ«dz ar to nav izmantojams pierÄdÄ«šanÄ.
Šos faktus KNAB un prokuratÅ«rai vÄ“l nepatÄ«kamÄkus padara fakts, ka oficiÄli Drabešu pagasta PliÄi skaitÄs nevis U. Magoņa, bet viņa sievas A. Magones un Gaļinas Bakuļinas Ä«pašums, un lietas izskatÄ«šanas laikÄ noskaidrots, ka neviena no viņÄm nav bijusi KNAB veiktÄs operatÄ«vÄs izstrÄdes objekts, - tÄtad KNAB darbiniekiem nebija arÄ« likumÄ«ga pamata iekļūt viņu Ä«pašumÄ.
KNAB klusÄ“ – viss esot valsts noslÄ“pums
J. Jurašs, kura uzvÄrdu nelabvēļi ir izmantojuši apzÄ«mÄ“jumÄ „Juraša metodes”, KNAB vairs nestrÄdÄ un nav tiesÄ«gs biroja vÄrdÄ komentÄ“t U. Magoņa kriminÄllietas materiÄlos atrodamos faktus. SavukÄrt tagad JÄ“kaba Straumes vadÄ«tais KNAB atteicÄs sniegt atbildes uz Dienas jautÄjumiem par darbÄ«bÄm, kas veiktas attiecÄ«bÄ uz bijušo Latvijas dzelzceļa prezidentu.
Lai gan kriminÄllieta tiek izskatÄ«ta atklÄtÄs tiesas sÄ“dÄ“s, KNAB uzskatot, ka „informÄcija par operatÄ«vÄs uzskaites lietÄ veiktajiem operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumiem, tai skaitÄ sevišÄ·ajÄ veidÄ veiktajiem operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumiem”, lai gan pieejama kriminÄllietas materiÄlos, joprojÄm esot valsts noslÄ“pums, lÄ«dz ar to neesot sabiedrÄ«bai atklÄjama. Tas nozÄ«mÄ“, ka izvÄ“rtÄ“jumu „Juraša metodÄ“m” dos tikai tiesa.
Kaut kad, kaut kur, kaut kÄ izteica kukuļa piedÄvÄjumu: Magoņa lietas apsÅ«dzÄ«ba uzskatÄmi demonstrÄ“ prokuratÅ«rai izteiktÄs kritikas pamatotÄ«bu
„IenÄkot tiesas zÄlÄ“, prokuroram ir uzreiz jÄpÄrliecina tiesnesis ar pierÄdÄ«jumiem un jÄveic pierÄdÄ«jumu analÄ«ze,” – tÄ savu redzÄ“jumu dažas dienas pÄ“c apstiprinÄšanas amatÄ publiski izklÄstÄ«ja jaunais Ä£enerÄlprokurors Juris StukÄns, akcentÄ“jot prokurora izšÄ·irÄ«go lomu kÄ izmeklÄ“šanÄ, tÄ tiesvedÄ«bÄ. BijušÄ Latvijas dzelzceļa prezidenta UÄ£a Magoņa un igauņu uzņēmÄ“ja Oļega Osinovska kukuļošanas lietas izskatÄ«šana Vidzemes rajona tiesÄ Limbažos ar prokuratÅ«ras mainÄ«tÄm apsÅ«dzÄ«bÄm, ar pierÄdÄ«jumu defektiem un ar apsÅ«dzÄ«bas lieciniekiem, kuri apgÄž pašas apsÅ«dzÄ«bas versiju, uzskatÄmi apliecina, cik tÄls vÄ“l ir ceļš lÄ«dz jaunÄ Ä£enerÄlprokurora vÄ«zijas Ä«stenošanai.
ProkuratÅ«ra mÄ“Ä£ina „izspiest maksimumu”
IepriekšÄ“jÄ publikÄcijÄ aprakstÄ«tie iemesli, kuru dēļ apsÅ«dzÄ«bas galvenais „trumpis” – Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstÄ«ta U. Magoņa un O. Osinovska klÄtienes saruna – var izrÄdÄ«ties nelikumÄ«gi iegÅ«ts un lÄ«dz ar to nederÄ«gs, liecina ne tikai par KNAB metožu, bet arÄ« par prokuratÅ«ras izmeklÄ“šanas darbu un kvalitÄti uzraugošÄs funkcijas defektiem. Uz tiem pÄ“c stÄšanÄs amatÄ ir vairÄkkÄrt norÄdÄ«jis jaunais Ä£enerÄlprokurors.
TurklÄt runa ir ne tikai par vienu, visticamÄkais, nelikumÄ«gi iegÅ«tu sarunas ierakstu. ApsÅ«dzÄ«bÄs arÄ« acÄ«mredzami mÄ“Ä£inÄts „piesegt” izmeklÄ“šanas trÅ«kumus un no noklausÄ«tajÄm sarunÄm „izspiest maksimumu”. PiemÄ“rs ir šis fragments, kurÄ runa ir nevis par dÄ«zeļlokomotÄ«vÄ“m, bet gan par elektrovilcieniem, ar ko Latvijas dzelzceļam nav nekÄda tieša sakara un kuru iepirkumam arÄ« nav saistÄ«bas ar kriminÄlprocesu:
„O. Osinovskis: „Nu viņš kÄ, viņš tÄds, godÄ«gi vai, vai reÄli uz kaut ko konkrÄ“ts konkurss?
U. Magonis: NÄ“, nu.
O. Osinovskis: ...
U. Magonis: ... Ko piesÄ“jies? TÅ«lÄ«t es... NÄ“, nu, protams, tas. NÄ“, nu, tas bÅ«s, nu kÄds, nu. TÄds ir universÄls. Nu nevar uzrakstÄ«t vienam.”
Lai gan no sarunas fragmenta salÄ«dzinoši skaidri var nojaust tikai to, ka U. Magonis paziņo – elektrovilcienu konkursa nolikumu „nevar uzrakstÄ«t vienam”, prokurore no tÄ izdarÄ«jusi principiÄli citu secinÄjumu: tas esot „apliecinÄjums tam, ka igauņu uzņēmÄ“js izmanto privÄtÄs attiecÄ«bas kÄ privileģētu pieeju bÅ«tiskai informÄcijai”, bet Latvijas dzelzceļa prezidents „atklÄj informÄciju, kas uzskatÄma par komercnoslÄ“pumu, ierobežotas pieejamÄ«bas vai paredzÄ“tu dienesta vajadzÄ«bÄm”.
Viena, otra, trešÄ apsÅ«dzÄ«ba
SkaļÄs kriminÄllietas izmeklÄ“šana un izskatÄ«šana tiesÄ ir Ä«paša ar to, ka, piemÄ“ram, uzņēmÄ“jam O. Osinovskim tÄs ietvaros dažÄdos laikos ir celtas veselas trÄ«s dažÄdas apsÅ«dzÄ«bas, kurÄs minÄ“ti dažÄdi noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi, dažÄdi to izdarÄ«šanas apstÄkļi un dažÄdas vietas.
PirmajÄ no apsÅ«dzÄ«bÄm, 2016. gada 7. jÅ«lija lÄ“mumÄ par saukšanu pie kriminÄlatbildÄ«bas skaidri norÄdÄ«ts, ka noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma izdarÄ«šanas vieta ir bijusi Igaunijas Republika. TrÄ«sarpus mÄ“nešus vÄ“lÄk otrÄ apsÅ«dzÄ«ba tiek papildinÄta ar jauniem apstÄkļiem, taÄu joprojÄm paliek spÄ“kÄ prokuratÅ«ras nostÄja, ka noziedzÄ«gÄ kukuļošana notikusi tieši IgaunijÄ.
SavukÄrt vÄ“l pÄ“c divarpus mÄ“nešiem, 2017. gada 10. janvÄrÄ« tapušajÄ trešajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ – lÄ“mumÄ par personas saukšanu pie kriminÄlatbildÄ«bas iepriekš celtÄ apsÅ«dzÄ«ba kukuļdošanÄ papildinÄta ar vÄ“l vienu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu – tÄ paša pusmiljonu eiro lielÄ kukuļa piedÄvÄšanu.
Toties nozieguma izdarÄ«šanas vieta šajÄ apsÅ«dzÄ«bÄ vairs vispÄr nav pieminÄ“ta, un šim šÄ·ietamajam sÄ«kumam patiesÄ«bÄ ir pietiekami svarÄ«ga loma tiesas prÄvÄ – vispirms jau tÄpÄ“c, ka noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas vietai ir izšÄ·iroša nozÄ«me jurisdikcijas noteikšanai pÄr šo kriminÄllietu.
AugstÄkÄs tiesas tiesu prakses kriminÄllietÄs pÄ“c KriminÄllikuma 320., 321., 322., 323. panta apkopojumÄ ir uzsvÄ“rts: “Aprakstot lietas faktiskos apstÄkļus kukuļņemšanas lietÄ, apsÅ«dzÄ«bÄ jÄnorÄda konkrÄ“tas (nevis vispÄrÄ«gas) objektÄ«vÄs puses pazÄ«mes par kÄdas konkrÄ“tas darbÄ«bas izdarÄ«šanu vai neizdarÄ«šanu konkrÄ“ta kukuļdevÄ“ja vai kukuļa piedÄvÄtÄja interesÄ“s, vai citas konkrÄ“tas personas interesÄ“s, no kuras amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantodama savu dienesta stÄvokli.”
TÄ vietÄ uz lietas iztiesÄšanu prokuratÅ«ra ir devusies ar nekonkrÄ“tu apsÅ«dzÄ«bas apgalvojumu, ka O. Osinovskis veicis kukuļa piedÄvÄšanu U. Magonim “izmeklÄ“šanÄ precÄ«zi nenoskaidrotÄ laikÄ, laika posmÄ no 2014. gada
TÄtad – saskaÅ†Ä ar pÄ“dÄ“jo apsÅ«dzÄ«bas variantu kukulis piedÄvÄts nezinÄmÄ vietÄ un formÄ kaut kad septiņu mÄ“nešu laikÄ, un šÄds formulÄ“jums automÄtiski mazina apsÅ«dzÄ“to iespÄ“jas izmantot KriminÄlprocesa likuma 20. pantÄ noteiktÄs tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu: kÄ lai, piemÄ“ram, norÄda uz savu alibi, ja nozieguma vieta un laiks nav norÄdÄ«ti.
ProkuratÅ«ras „brÄÄ·is” var apgrÅ«tinÄt lietas iztiesÄšanu
Ja KNAB izmeklÄ“tÄji nebija spÄ“juši noskaidrot kukuļa piedÄvÄšanas apstÄkļus, prokuratÅ«rai bija visas iespÄ“jas likt turpinÄt izmeklÄ“šanu.
„Likums atļauj prokuroram ļoti tieši dot norÄdÄ«jumus konkrÄ“tajÄ lietÄ. Ja prokurors uzskata, ka izmeklÄ“tÄjs kaut ko dara nepareizi vai nedara, viņš var uzdot izmeklÄ“šanas iestÄdes priekšniekam nomainÄ«t izmeklÄ“tÄju. Prokurors var ietekmÄ“t katru darbÄ«bu lietÄ,” J. StukÄns savu redzÄ“jumu par prokurora funkcijÄm izklÄsta intervijÄ izdevumam Ir.
TaÄu, kÄ redzams no trim secÄ«gajÄm apsÅ«dzÄ«bÄm, šajÄ lietÄ viss ir noticis citÄdi. „Jaunais” noziedzÄ«gais nodarÄ«jums – nevis kukuļa nodošana, bet tieši kukuļa piedÄvÄšana – apsÅ«dzÄ«bÄ acÄ«mredzami ir parÄdÄ«jies tieši tÄpÄ“c, ka prokuratÅ«ra, palaidusi garÄm izmeklÄ“šanas defektu, jau ar nokavÄ“šanos šÄdi ir reaģējusi uz aizstÄvÄ«bas norÄdi.
AizstÄvÄ«bas viedoklis bija grÅ«ti apstrÄ«dams: ja reiz iespÄ“jamais noziedzÄ«gais nodarÄ«jums noticis Igaunijas teritorijÄ, tad tÄ veicÄ“ja vaina bÅ«tu jÄizskata Igaunijas tiesÄ. RezultÄtÄ tapa apsÅ«dzÄ«bas papildinÄjums, taÄu... tikai attiecÄ«bÄ uz igauņu uzņēmÄ“ju, un rezultÄts ir tÄds, ka O. Osinovskis nu ir apsÅ«dzÄ“ts atsevišÄ·i par kukuļa piedÄvÄšanu nezinÄmÄ laikÄ un vietÄ, bet U. Magonis par kukuļa piedÄvÄjuma pieņemšanu – ne.
Tiesa, arÄ« šis prokuratÅ«ras mÄ“Ä£inÄjums „piesegt” izmeklÄ“šanas defektus var izrÄdÄ«ties nepietiekams: ja aizstÄvÄ«bai izdosies pÄrliecinÄt tiesu, ka piedÄvÄjuma izteikšanas vietas nenorÄdÄ«šana apsÅ«dzÄ«bÄ nozÄ«mÄ“ – nav pamata apšaubÄ«t O. Osinovska liecÄ«bas par to, ka „saruna ar U.Magoni par jebkÄdiem naudas lÄ«dzekļiem ir notikusi Igaunijas Republikas teritorijÄ”, tad var izrÄdÄ«ties, ka kriminÄllieta šajÄ daÄ¼Ä nemaz nav piekritÄ«ga Latvijas tiesÄm.
Ja nebija kukuļa piedÄvÄjuma pieņemšanas, tad par ko maksÄja?
TurklÄt šÄ«s vÄ“l ir mazÄkÄs no izmeklÄ“šanas un prokuratÅ«ras brÄÄ·a iespÄ“jamÄm sekÄm. KriminÄllikuma 320. panta otrÄ daļa nosaka valsts amatpersonas atbildÄ«bu par kukuļa piedÄvÄjuma pieņemšanu, taÄu... U. Magonim šÄds noziedzÄ«gs nodarÄ«jums netiek inkriminÄ“ts.
Tas nepÄrprotami nozÄ«mÄ“ – tÄ«šÄm vai netÄ«šÄm, bet prokuratÅ«ra apliecina: tÄ nemaz neuzskata,
Šis fakts savukÄrt sagrauj visu pÄ“dÄ“jÄs apsÅ«dzÄ«bas versijas konstrukciju – ja reiz U. Magonis nekÄdu kukuļa piedÄvÄjumu nav pieņēmis vai arÄ« tÄda nemaz nav bijis, no tÄ izriet, ka nauda – pusmiljons eiro – viņam maksÄta par kaut ko citu, nevis par noziedzÄ«gu atbalstu tolaik vÄ“l tikai plÄnotÄ lokomotÄ«vju iepirkumÄ.
Tas savukÄrt precÄ«zi atbilst pašu apsÅ«dzÄ“to versijai: viņi nenoliedz naudas nodošanas faktu, taÄu apgalvo, ka tÄ U. Magonim samaksÄta par to, lai viņš, izmantojot savas personiskÄs attiecÄ«bas ar toreizÄ“jo Krievijas dzelzceļa prezidentu Vladimiru Jakuņinu, palÄ«dzÄ“tu nodrošinÄt pasÅ«tÄ«jumus
„Katastrofa” ar lieciniekiem
ApsÅ«dzÄ«bÄ ir divi punkti: abi apsÅ«dzÄ“tie vienojušies, ka U. Magonis par pusmiljonu eiro palÄ«dzÄ“s igauņu uzņēmÄ“ja AS Skinest Rail uzvarÄ“t Latvijas dzelzceļa meitas sabiedrÄ«bas LDZ ritošÄ sastÄva serviss rÄ«kotajÄ sarunu procedÅ«rÄ par Äetru lietotu dÄ«zeļlokomotÄ«vju iegÄdi, kÄ arÄ« tieši kÄ Latvijas dzelzceļa prezidents – un nevis kÄ privÄtpersona – izmantos savas attiecÄ«bas ar Krievijas dzelzceļa vadÄ«bu, lai nodrošinÄtu tÄs labvÄ“lÄ«bu O. Osinovska kontrolÄ“tajai Daugavpils lokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«cai. Tieši izvÄ“loties apsÅ«dzÄ«bas lieciniekus, kuriem it kÄ vajadzÄ“tu šos punktus apstiprinÄt, prokuratÅ«ras darbs apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanÄ šajÄ lietÄ lÄ«dz šim ir izpaudies viskatastrofÄlÄk.
Lai cik dažÄdas struktÅ«ras pÄrstÄvÄ“tu apsÅ«dzÄ«bas liecinieki, tiesas prÄvas lÄ«dzšinÄ“jÄ gaita ir parÄdÄ«jusi, ka viņi visi faktiski pilnÄ«gÄ vienprÄtÄ«bÄ faktiski apgÄž prokuratÅ«ras versiju, abos apsÅ«dzÄ«bas punktos apgalvojot pilnÄ«gi pretÄ“jo – ka U. Magonis nav ne varÄ“jis, ne arÄ« mÄ“Ä£inÄjis ietekmÄ“t lokomotÄ«vju iepirkuma rezultÄtu, savukÄrt viņa attiecÄ«bÄm ar toreizÄ“jo Krievijas dzelzceļa vadÄ«tÄju V. Jakuņinu ir bijis izteikti personisks raksturs.
Tiesas sÄ“dÄ“s kopš 2018. gada ir nopratinÄti vairÄki desmiti liecinieki, kuri ir bijuši vai vÄ“l joprojÄm ir Latvijas dzelzceļa, LDz RitošÄ sastÄva servisa, LDz Cargo un arÄ« ar Latvijas dzelzceļu nesaistÄ«tu uzņēmumu darbinieki. TaÄu neviens no viņiem nav ne atzinis, ka personiski bÅ«tu jebkÄdÄ veidÄ ietekmÄ“ts lokomotÄ«vju iepirkuma sakarÄ, ne arÄ« pieļÄvis, ka šÄda ietekmÄ“šana vispÄr bÅ«tu iespÄ“jama. Faktiski visi apsÅ«dzÄ«bas liecinieki ir liecinÄjuši, ka prokuratÅ«ras versija esot absurda un vienkÄrši neiespÄ“jama – vispirms jau Latvijas dzelzceļa koncerna sarežģītÄs iepirkumu procedÅ«ras
Bijušais VAS LDz RitošÄ sastÄva serviss ražošanas un stratÄ“Ä£iskÄs attÄ«stÄ«bas direktors un valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks Ivars Rullis par iespÄ“ju U. Magonim tieši ietekmÄ“t lÄ“mumu par lokomotÄ«vju iegÄdi tiesÄ izteicÄs šÄdi: „Neredzu arÄ« Ä«sti tÄdu iespÄ“ju to izdarÄ«t. (..) Šeit ir pÄrÄk daudz, pirmkÄrt, gan struktÅ«ras, gan komitejas un komisijas, kas ir iesaistÄ«tas šÄ« lÄ“muma pieņemšanÄ, tÄpÄ“c domÄju, ka, nu, es domÄju, ka tas nav iespÄ“jams. (..) Tika veikts gan mÄ“rÄ·a audits, iekšÄ“jais, gan arÄ« tika pieaicinÄti neatkarÄ«gie vÄ“rtÄ“tÄji...” ŠÄdas liecÄ«bas tiesas sÄ“dÄ“s ir snieguši arÄ« visi citi apsÅ«dzÄ«bas liecinieki.
Tieši tikpat vienprÄtÄ«gi liecinieki ir bijuši arÄ« attiecÄ«bÄ uz otro prokuratÅ«ras apsÅ«dzÄ«bas punktu – ka tikai un vienÄ«gi kÄ Latvijas valsts amatpersona U. Magonis ir bijis tuvs un interesants Krievijas dzelzceļa vadÄ«tÄjam un ka tieši kÄ Latvijas dzelzceļa vadÄ«tÄjs spÄ“jis ietekmÄ“t viņa lÄ“mumus. Neviens no viņiem šo versiju nav atbalstÄ«jis, tieši pretÄ“ji – visi kÄ viens ir norÄdÄ«juši uz U. Magoņa un V. Jakuņina personiskajÄm attiecÄ«bÄm.
„Nu, jÄ, viņš teica, ka ir ļoti labas attiecÄ«bas, draudzÄ«gas, kad bieži apmeklÄ“ tur futbola spÄ“les, Jakuņins baigais LokomotÄ«ves fans ir, un ka SoÄos, olimpiÄdÄ“, arÄ« skatÄ«jušies olimpiÄdi kopÄ,” – šÄdi tiesas sÄ“dÄ“ U. Magoņa stÄstÄ«to par savu draudzÄ«bu ar V. Jakuņinu atstÄstÄ«ja Latvijas dzelzceļa autovadÄ«tÄjs Guntis KrÄ“gers. ŠÄdas „naglas” apsÅ«dzÄ«bas „zÄrkÄ” ir iedzinuši faktiski visi uzklausÄ«tie liecinieki. KÄ tÄs novÄ“rtÄ“s tiesa, bÅ«s skaidrs jau diezgan drÄ«z, - prÄva jau nonÄkusi lÄ«dz tiesu debatÄ“m.
Vienu pamatÄ«gu pÄrsteigumu tÄs jau ir sagÄdÄjušas.
Tas nozÄ«mÄ“, ka teorÄ“tiski prokuratÅ«ra var publiski atzÄ«t lÄ«dzšinÄ“jÄs apsÅ«dzÄ«bas un izmeklÄ“šanas brÄÄ·i un apsÅ«dzÄ«bu grozÄ«t vÄ“lreiz. Tad kukuļošanas lietas izskatÄ«šana ievilksies jau neprognozÄ“jami ilgi, uzskatÄmi apliecinot skarbo kritiku, ko prokuratÅ«ras darbam pirms stÄšanÄs amatÄ veltÄ«jis J. StukÄns.