Iesaki rakstu:

KāpÄ“c Vidzemes rajona tiesa Limbažos šodien attaisnoja par kukuļošanu apsÅ«dzÄ“to bijušo VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsÄ“dÄ“tāju UÄ£i Magoni un Igaunijas uzņēmÄ“ju Oļegu Osinovski? Pietiek šodien atkārtoti publicÄ“ divus pagājušÄ gada rudens rakstus, kuri pirmoreiz bija publicÄ“ti laikrakstā Diena un kuros Lato Lapsa detalizÄ“ti analizÄ“ja – kā šajā skaļajā lietā atspoguļojas tā saucamās „Juraša metodes” un cik neprofesionāls ir bijis prokuratÅ«ras darbs.

Magoņa lietas materiāli demonstrÄ“ „Juraša metodes”: atklājas paviršÄ«ba, nolaidÄ«ba un nevÄ“rÄ«ba pret „formālām” likuma prasÄ«bām KNAB darbā

Turpinoties bijušÄ AS Latvijas dzelzceļš prezidenta UÄ£a Magoņa un igauņu uzņēmÄ“ja Oļega Osinovska kukuļošanas lietas iztiesāšanai Vidzemes rajona tiesā Limbažos, atklājas aizvien jauni fakti par to, kas juristu aprindās gadiem ilgi ir dÄ“vÄ“ts par „Juraša metodÄ“m”, – paviršÄ«bu, nolaidÄ«bu un nevÄ“rÄ«bu pret „formālām” likuma prasÄ«bām Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbā. Tas var novest pie tā, ka par nelikumÄ«gi iegÅ«tu un lÄ«dz ar to nederÄ«gu var tikt atzÄ«ts vienÄ«gais sarunu ieraksts, kura saturu apsÅ«dzÄ«ba traktÄ“ kā apliecinājumu tam, ka O. Osinovskis maksājis U. Magonim pusmiljona eiro kukuli par uzvaras nodrošināšanu lokomotÄ«vju iepirkumā.

Nevērībai var būt nopietnas sekas

„2015. gada 15. jÅ«lijā Oļegs Osinovskis atbrauca pie UÄ£a MaÄ£oņa uz viņa dzÄ«vesvietu Pliči, Drabešu pagasts, Amatas novadā, kur sarunas laikā lÅ«dza UÄ£im Magonim samazināt kukuļa summu, par kuru abi sākotnÄ“ji bija vienojušies,” - šÄdi prokurore Evita Masule aprakstÄ«jusi abu apsÅ«dzÄ“to izšÄ·irÄ«go tikšanos un vienošanos par saņemamo summu.

Tam sekoja 2015. gada 6. augusta notikumi RÄ«gas-Tallinas šosejas 137. kilometrā, U. Magonim no O. Osinovska saņemot 499 500 eiro (viena 500 eiro naudaszÄ«me pÄ“cāk izrādÄ«jās mistiski „izkÅ«pÄ“jusi”) un pÄ“c brīža tiekot aizturÄ“tam.

Skaļā kriminālprocesa materiālos gan ir velti meklÄ“t pierādÄ«jumus – sarunu ierakstus, e-pasta vÄ“stules, klāt bijušu personu liecÄ«bas vai jebko citu -, kas apliecinātu, kur, kad un kā bÅ«tu notikusi apsÅ«dzÄ«bā minÄ“tā „sākotnÄ“jā vienošanās”, kam 15. jÅ«lija saruna tikai pielikusi punktu. LÄ«dz ar to visam, kas saistÄ«ts ar 15. jÅ«lija sarunu, lietas izskatÄ«šanā ir Ä«paša nozÄ«me.

SaistÄ«bā ar šo sarunu, kas tikusi ierakstÄ«ta U. Magoņa sievai Anastasijai piederošajā Ä«pašumā, krimināllietas sÄ“jumos atrodama vesela virkne dokumentu. Tas, kas saistÄ«bā ar faktiski visiem šiem dokumentiem pakāpeniski nāk gaismā lietas izskatÄ«šanas laikā tiesā Limbažos, uzskatāmi demonstrÄ“ to, cik maz tālaika KNAB darbinieki ir uztraukušies par likuma burta ievÄ“rošanu.

Kriminālprocess šajā lietā ir sākts dienu pirms abu iesaistÄ«to aizturÄ“šanas, 2015. gada 5. augustā, kad KNAB IzmeklÄ“šanas nodaļas izmeklÄ“tāja Anda Rumjanceva izskatÄ«jusi tolaik Jura Juraša vadÄ«tās OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas ziņojumu par 15. jÅ«lijā noklausÄ«tās sarunas saturu un nolÄ“musi sākt kriminālprocesu par liela apmÄ“ra kukuļa piedāvājuma pieņemšanu.

Taču, kā izrādās, nepilnu trÄ«s nedēļu laikā pÄ“c sarunas noklausÄ«šanās KNAB OperatÄ«vo izstrāžu nodaļa nav uzskatÄ«jusi par nepieciešamu ievÄ“rot Kriminālprocesa likuma pamatprincipu, ka kriminālprocess notiek valsts valodā, un nodrošināt sarunas ieraksta tulkojumu latviešu valodā.

Šis šÄ·ietamais sÄ«kums patiesÄ«bā ir pietiekami nopietns, jo ir ļāvis aizstāvÄ«bai pamatoti norādÄ«t uz Kriminālprocesa likuma 130. panta 2. daļas 4. punktu, kas skaidri noteic – par nepieļaujamām un pierādÄ«šanā neizmantojamām atzÄ«stamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegÅ«tas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.

Kā redzams no lietas materiāliem, tikai nepilnu pusotru mÄ“nesi pÄ“c kriminālprocesa sākšanas par to ir iedomājusies A. Rumjanceva, pieprasot KNAB priekšniekam vietniekam nodrošināt J. Juraša 5. augusta ziņojumā pieminÄ“tos personu sarunu atšifrÄ“jumus.

VÄ“l nedēļu vÄ“lāk tas arÄ« tiešÄm izdarÄ«ts, taču tagad jau neievÄ“rojot citu likumu – tolaik spÄ“kā esošo Dokumentu juridiskā spÄ“ka likuma redakciju, kas cita starpā uzskaitÄ«ja nosacÄ«jumus, kuri jāievÄ“ro, lai kā pierādÄ«jumu varÄ“tu izmantot operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumos iegÅ«tās ziņas, kā arÄ« ziņas, kas fiksÄ“tas ar tehniskiem lÄ«dzekļiem. Dokuments  ar nosaukumu „Par sarunu atšifrÄ“jumu” 22. septembrÄ« – tātad pusotru mÄ“nesi pÄ“c kriminālprocesa sākšanas – lietas materiāliem beidzot tika pievienots, taču... bija anonÄ«ms, bez identificÄ“jama sagatavotāja un parakstÄ«tāja.

Tas savukārt dod aizstāvÄ«bai pamatu norādÄ«t ne tikai to, ka Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtÄ«bā nav iespÄ“jams pārbaudÄ«t anonÄ«mu dokumentu, kas nav apveltÄ«ts ar juridisku spÄ“ku, bet arÄ« to, ka pusotra mÄ“neša laikā kriminālprocesa virzÄ«tājs nebija veicis nevienu Kriminālprocesa likumā paredzÄ“tu izmeklÄ“šanas darbÄ«bu, lai atbilstoši pārbaudÄ«tu iespÄ“jamos pierādÄ«jumus. Tikai 22. septembrÄ« tika pieņemts lÄ“mums ierakstiem veikt komplekso skaņu ierakstu ekspertÄ«zi.

Kāpēc KNAB slēpj sarunas ieraksta oriģinālu?

Kā rāda Limbažu tiesā izskatāmās krimināllietas materiāli, piecus mÄ“nešus vÄ“lāk, 2016. gada 22. februārÄ« Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperti Andris Andrejuks un ElÄ«na Kraukle bija pabeiguši atzinumu par kompleksās skaņu ierakstu ekspertÄ«zes veikšanu.

Virkne secinājumu šajā atzinumā ir graujoši izmeklÄ“tāju un prokuratÅ«ras darba kvalitātei. Sarunu audioieraksta atšifrÄ“jums bÅ«tiski, gandrÄ«z vai ik replikā atšÄ·iras no iepriekš radÄ«tā anonÄ«mā atšifrÄ“juma, bieži vien eksperti – atšÄ·irÄ«bā no anonÄ«mā KNAB atšifrÄ“tāja – nav bijuši pārliecināti par to, kurš sarunas dalÄ«bnieks ko saka, atzinums ir izraibināts ar jautājuma zÄ«mÄ“m un daudzpunktÄ“m, ir arÄ« norādÄ«ts uz vairākiem desmitiem skaņas signāla „izkritumu”.

Taču vÄ“l daudz bÅ«tiskāk ir tas, ka eksperti tā arÄ« nav varÄ“juši sniegt skaidru atbildi uz jautājumu – ir vai nav izpÄ“tei iesniegtajā kompaktdiskā ierakstÄ«tā saruna montÄ“ta vai falsificÄ“ta. VÄ“l vairāk, eksperti nav varÄ“juši pārliecināties arÄ« par to, kad tieši ieraksts tapis, jo viņiem iesniegtajos failos bijusi tikai informācija par faila, nevis paša ieraksta radÄ«šanas vai modifikācijas laiku. ArÄ« noteikt, ir vai nav faila oriÄ£ināls vai vismaz tā digitālais dublikāts montÄ“ts vai citādi falsificÄ“ts, nav bijis iespÄ“jams.

Visu šo neskaidrÄ«bu pamatā ir apstāklis, ka tā arÄ« lÄ«dz galam neizskaidrotu iemeslu dēļ KNAB nav vÄ“lÄ“jies nodot ekspertÄ«zei oriÄ£inālo – „klasificÄ“ta statusa ierakstu ierÄ«ces” ierakstu, lÄ«dz ar to faktiski lejot Å«deni uz U. Magoņa dzirnavām: bijušais Latvijas dzelzceļa prezidents ir liecinājis, ka viņam uzrādÄ«tajā sarunas variantā iztrÅ«kstot vairāki bÅ«tiski fragmenti.

Īpaši zÄ«mÄ«gi ir tas, ka krimināllietas materiālos pat nav atrodama KNAB atbilde uz pieprasÄ«jumu pÄ“c sarunas ieraksta oriÄ£inālā faila vai tā digitālā dublikāta. Tas, protams, ļauj aizstāvÄ«bai izteikt pieņēmumu, ka atbilde nav sniegta, lai KNAB nebÅ«tu rakstveidā jāapliecina, ka šÄda skaņu ieraksta oriÄ£inālā faila biroja rÄ«cÄ«bā nezināmu iemeslu dēļ nemaz nav.

Turklāt to, ka šie nav tikai aizstāvÄ«bas izdomājumi lietas sarežģīšanai, ir apliecinājis arÄ« vÄ“rā ņemams liecinieks – bijušais pretterorisma vienÄ«bas Omega vadÄ«tājs Juris Grabovskis, kurš tiesas izmeklÄ“šanas gaitā skaidri apstiprinājis: „Priekš ekspertÄ«zes slÄ“dziena pats galvenais ir vajadzÄ«gs vienmÄ“r oriÄ£ināls! (..) MÄ“s vienmÄ“r centāmies saglabāt oriÄ£inālus, lai pÄ“c tam tiesā mÄ“s varÄ“tu pierādÄ«t, ka tas, ko mÄ“s esam izdarÄ«juši, tas ir tas, ko mÄ“s esam, nu, tas ir pareizais, ja. Un lai mums nevar, teiksim, pieaicināt par to, ka vai tie dati ir viltoti vai nav viltoti.”

NoklausÄ«ties bija atļauts, bet slepeni iekļūt trešÄs personas mājā?

Krimināllietas materiāli apliecina to, ka sabiedrÄ«bā izplatÄ«tais viedoklis par mÄ“nešiem vai pat gadiem ilgstošu telefonsarunu noklausÄ«šanos ne vienmÄ“r ir mÄ«ts, - no lietā atrodamajām izziņām izriet, ka, piemÄ“ram, U. Magoņa telefonsarunas ir tikušas slÄ“pti noklausÄ«tas vismaz gadu pirms liktenÄ«gajiem notikumiem 2015. gada vasarā, savukārt operatÄ«vās izstrādes lieta viņa sakarā ierosināta vÄ“l divus gadus iepriekš – jau 2012. gadā.

Ko tieši specdienesti no Latvijas dzelzceļa prezidenta sarunām uzzinājuši šajā laikā, - par to krimināllietas materiālos ziņu nav. Toties tajos atrodamas Augstākās tiesas izziņas par to, kādi Ä«sti operatÄ«vie pasākumi attiecÄ«bā pret U. Magoni ir bijuši likumā noteiktā kārtÄ«bā atļauti.

Viena izziņa rāda izsniegtās atļaujas U. Magoņa telefonsarunu noklausÄ«šanai 2014. un 2015. gadā, otra – to, ka laikā 2015. gada 24. jÅ«lija lÄ«dz 23. septembrim bijusi atļauta U. Magoņa operatÄ«vā nepublisku sarunu noklausÄ«šanās. Turklāt aizdomas rada fakts, ka viena Augstākās tiesas atļauja veikt operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus pret U. Magoni elektroniskās informācijas sistÄ“mā ir reÄ£istrÄ“ta ar „agrāku” lietvedÄ«bas numuru nekā oficiāli vÄ“lāk izsniegtā. To, vai tā ir kļūda vai falsifikācija, neļauj noskaidrot informācijas slepenÄ«bas statuss.

Taču nopietnākais fakts, ko atklāj krimināllietas materiāli un tajos atrodamās Augstākās tiesas izziņas, ir – neviena no šÄ«m atļaujām, kas nepieciešamas operatÄ«vo darbÄ«bu veikšanai, nav devusi tiesÄ«bas KNAB darbiniekiem iekļūt U. Magoņa dzÄ«vesvietā, lai tur novietotu sarunu ieraksta vai pārraides ierÄ«ci.

Lietas materiālos atrodama tiesu eksperta Andra GrÄ«nberga izziņa, kas apliecina – abi 15. jÅ«lija sarunas dalÄ«bnieki ir atradušies tajā pašÄ telpā, kur atrodas skaņu ierakstošÄs vai pārraidošÄs iekārtas mikrofons un abi runātāji ir vienādā attālumā – aptuveni trÄ«s lÄ«dz piecus metrus no tā. ArÄ« no citām liecÄ«bām ir skaidri secināms – saruna ir ierakstÄ«ta ar radiomikrofonu, kas bijis novietots sarunas telpā, un tas runāto pārraidÄ«jis uz ierakstu iekārtu jau ārpus Ä“kas.

Tas nozÄ«mÄ“ – KNAB darbinieki šo radiomikrofonu U. Magoņa dzÄ«vesvietā ir slÄ“pti novietojuši un kaut kad vÄ“lāk droši vien arÄ« savākuši, lÄ«dz ar to veicot darbÄ«bu, kas OperatÄ«vās darbÄ«bas likumā minÄ“ta kā operatÄ«vā iekļūšana, ko „veic, slepeni iekļūstot dzÄ«voklÄ«, telpās, transportlÄ«dzekļos un citos publiski nepieejamos objektos, lai nodrošinātu operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumu Ä«stenošanu”.

No OperatÄ«vās darbÄ«bas likuma normām izriet, ka jebkuram operatÄ«vās darbÄ«bas subjektam ir nepieciešama Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja vai viņa Ä«paši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša atļauja, lai likumÄ«gi veiktu operatÄ«vo iekļūšanu publiski nepieejamā vietā – personas mājoklÄ«.

Taču krimināllietas materiālos nav atrodams neviens pierādÄ«jums, ka KNAB darbiniekiem ir bijusi likumā noteiktā kārtÄ«bā izsniegta atļauja iekļūt U. Magoņa dzÄ«vesvietā, lai tur novietotu radiomikrofonu, un tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka jau tā apšaubāmā autentiskuma sarunas ieraksts varÄ“tu bÅ«t iegÅ«ts nelikumÄ«gi un lÄ«dz ar to nav izmantojams pierādÄ«šanā.

Šos faktus KNAB un prokuratÅ«rai vÄ“l nepatÄ«kamākus padara fakts, ka oficiāli Drabešu pagasta Pliči skaitās nevis U. Magoņa, bet viņa sievas A. Magones un Gaļinas Bakuļinas Ä«pašums, un lietas izskatÄ«šanas laikā noskaidrots, ka neviena no viņām nav bijusi KNAB veiktās operatÄ«vās izstrādes objekts, - tātad KNAB darbiniekiem nebija arÄ« likumÄ«ga pamata iekļūt viņu Ä«pašumā.

KNAB klusÄ“ – viss esot valsts noslÄ“pums

J. Jurašs, kura uzvārdu nelabvēļi ir izmantojuši apzÄ«mÄ“jumā „Juraša metodes”, KNAB vairs nestrādā un nav tiesÄ«gs biroja vārdā komentÄ“t U. Magoņa krimināllietas materiālos atrodamos faktus. Savukārt tagad JÄ“kaba Straumes vadÄ«tais KNAB atteicās sniegt atbildes uz Dienas jautājumiem par darbÄ«bām, kas veiktas attiecÄ«bā uz bijušo Latvijas dzelzceļa prezidentu.

Lai gan krimināllieta tiek izskatÄ«ta atklātās tiesas sÄ“dÄ“s, KNAB uzskatot, ka „informācija par operatÄ«vās uzskaites lietā veiktajiem operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumiem, tai skaitā sevišÄ·ajā veidā veiktajiem operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumiem”, lai gan pieejama krimināllietas materiālos, joprojām esot valsts noslÄ“pums, lÄ«dz ar to neesot sabiedrÄ«bai atklājama. Tas nozÄ«mÄ“, ka izvÄ“rtÄ“jumu „Juraša metodÄ“m” dos tikai tiesa.

Kaut kad, kaut kur, kaut kā izteica kukuļa piedāvājumu: Magoņa lietas apsūdzība uzskatāmi demonstrē prokuratūrai izteiktās kritikas pamatotību

„Ienākot tiesas zālÄ“, prokuroram ir uzreiz jāpārliecina tiesnesis ar pierādÄ«jumiem un jāveic pierādÄ«jumu analÄ«ze,” – tā savu redzÄ“jumu dažas dienas pÄ“c apstiprināšanas amatā publiski izklāstÄ«ja jaunais Ä£enerālprokurors Juris Stukāns, akcentÄ“jot prokurora izšÄ·irÄ«go lomu kā izmeklÄ“šanā, tā tiesvedÄ«bā. BijušÄ Latvijas dzelzceļa prezidenta UÄ£a Magoņa un igauņu uzņēmÄ“ja Oļega Osinovska kukuļošanas lietas izskatÄ«šana Vidzemes rajona tiesā Limbažos ar prokuratÅ«ras mainÄ«tām apsÅ«dzÄ«bām, ar pierādÄ«jumu defektiem un ar apsÅ«dzÄ«bas lieciniekiem, kuri apgāž pašas apsÅ«dzÄ«bas versiju, uzskatāmi apliecina, cik tāls vÄ“l ir ceļš lÄ«dz jaunā Ä£enerālprokurora vÄ«zijas Ä«stenošanai.

ProkuratÅ«ra mÄ“Ä£ina „izspiest maksimumu”

IepriekšÄ“jā publikācijā aprakstÄ«tie iemesli, kuru dēļ apsÅ«dzÄ«bas galvenais „trumpis” – Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstÄ«ta U. Magoņa un O. Osinovska klātienes saruna – var izrādÄ«ties nelikumÄ«gi iegÅ«ts un lÄ«dz ar to nederÄ«gs, liecina ne tikai par KNAB metožu, bet arÄ« par prokuratÅ«ras izmeklÄ“šanas darbu un kvalitāti uzraugošÄs funkcijas defektiem. Uz tiem pÄ“c stāšanās amatā ir vairākkārt norādÄ«jis jaunais Ä£enerālprokurors.

Turklāt runa ir ne tikai par vienu, visticamākais, nelikumÄ«gi iegÅ«tu sarunas ierakstu. ApsÅ«dzÄ«bās arÄ« acÄ«mredzami mÄ“Ä£ināts „piesegt” izmeklÄ“šanas trÅ«kumus un no noklausÄ«tajām sarunām „izspiest maksimumu”. PiemÄ“rs ir šis fragments, kurā runa ir nevis par dÄ«zeļlokomotÄ«vÄ“m, bet gan par elektrovilcieniem, ar ko Latvijas dzelzceļam nav nekāda tieša sakara un kuru iepirkumam arÄ« nav saistÄ«bas ar kriminālprocesu:

„O. Osinovskis: „Nu viņš kā, viņš tāds, godÄ«gi vai, vai reāli uz kaut ko konkrÄ“ts konkurss?

U. Magonis: NÄ“, nu.

O. Osinovskis: ...

U. Magonis: ... Ko piesÄ“jies? TÅ«lÄ«t es... NÄ“, nu, protams, tas. NÄ“, nu, tas bÅ«s, nu kāds, nu. Tāds ir universāls. Nu nevar uzrakstÄ«t vienam.”

Lai gan no sarunas fragmenta salÄ«dzinoši skaidri var nojaust tikai to, ka U. Magonis paziņo – elektrovilcienu konkursa nolikumu „nevar uzrakstÄ«t vienam”, prokurore no tā izdarÄ«jusi principiāli citu secinājumu: tas esot „apliecinājums tam, ka igauņu uzņēmÄ“js izmanto privātās attiecÄ«bas kā privileģētu pieeju bÅ«tiskai informācijai”, bet Latvijas dzelzceļa prezidents „atklāj informāciju, kas uzskatāma par komercnoslÄ“pumu, ierobežotas pieejamÄ«bas vai paredzÄ“tu dienesta vajadzÄ«bām”.

Viena, otra, trešÄ apsÅ«dzÄ«ba

Skaļās krimināllietas izmeklÄ“šana un izskatÄ«šana tiesā ir Ä«paša ar to, ka, piemÄ“ram, uzņēmÄ“jam O. Osinovskim tās ietvaros dažādos laikos ir celtas veselas trÄ«s dažādas apsÅ«dzÄ«bas, kurās minÄ“ti dažādi noziedzÄ«gie nodarÄ«jumi, dažādi to izdarÄ«šanas apstākļi un dažādas vietas.

Pirmajā no apsÅ«dzÄ«bām, 2016. gada 7. jÅ«lija lÄ“mumā par saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas skaidri norādÄ«ts, ka noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanas vieta ir bijusi Igaunijas Republika. TrÄ«sarpus mÄ“nešus vÄ“lāk otrā apsÅ«dzÄ«ba tiek papildināta ar jauniem apstākļiem, taču joprojām paliek spÄ“kā prokuratÅ«ras nostāja, ka noziedzÄ«gā kukuļošana notikusi tieši Igaunijā.

Savukārt vÄ“l pÄ“c divarpus mÄ“nešiem, 2017. gada 10. janvārÄ« tapušajā trešajā apsÅ«dzÄ«bā – lÄ“mumā par personas saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas iepriekš celtā apsÅ«dzÄ«ba kukuļdošanā papildināta ar vÄ“l vienu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu – tā paša pusmiljonu eiro lielā kukuļa piedāvāšanu.

Toties nozieguma izdarÄ«šanas vieta šajā apsÅ«dzÄ«bā vairs vispār nav pieminÄ“ta, un šim šÄ·ietamajam sÄ«kumam patiesÄ«bā ir pietiekami svarÄ«ga loma tiesas prāvā – vispirms jau tāpÄ“c, ka noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas vietai ir izšÄ·iroša nozÄ«me jurisdikcijas noteikšanai pār šo krimināllietu.

Augstākās tiesas tiesu prakses krimināllietās pÄ“c Krimināllikuma 320., 321., 322., 323. panta apkopojumā ir uzsvÄ“rts: “Aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsÅ«dzÄ«bā jānorāda konkrÄ“tas (nevis vispārÄ«gas) objektÄ«vās puses pazÄ«mes par kādas konkrÄ“tas darbÄ«bas izdarÄ«šanu vai neizdarÄ«šanu konkrÄ“ta kukuļdevÄ“ja vai kukuļa piedāvātāja interesÄ“s, vai citas konkrÄ“tas personas interesÄ“s, no kuras amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantodama savu dienesta stāvokli.”

Tā vietā uz lietas iztiesāšanu prokuratÅ«ra ir devusies ar nekonkrÄ“tu apsÅ«dzÄ«bas apgalvojumu, ka O. Osinovskis veicis kukuļa piedāvāšanu U. Magonim “izmeklÄ“šanā precÄ«zi nenoskaidrotā laikā, laika posmā no 2014. gada augusta lÄ«dz 2015. gada sākumam, bet ne vÄ“lāk kā lÄ«dz 2015. gada 14. martam”.

Tātad – saskaņā ar pÄ“dÄ“jo apsÅ«dzÄ«bas variantu kukulis piedāvāts nezināmā vietā un formā kaut kad septiņu mÄ“nešu laikā, un šÄds formulÄ“jums automātiski mazina apsÅ«dzÄ“to iespÄ“jas izmantot Kriminālprocesa likuma 20. pantā noteiktās tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu: kā lai, piemÄ“ram, norāda uz savu alibi, ja nozieguma vieta un laiks nav norādÄ«ti.

ProkuratÅ«ras „brāķis” var apgrÅ«tināt lietas iztiesāšanu

Ja KNAB izmeklÄ“tāji nebija spÄ“juši noskaidrot kukuļa piedāvāšanas apstākļus, prokuratÅ«rai bija visas iespÄ“jas likt turpināt izmeklÄ“šanu.

„Likums atļauj prokuroram ļoti tieši dot norādÄ«jumus konkrÄ“tajā lietā. Ja prokurors uzskata, ka izmeklÄ“tājs kaut ko dara nepareizi vai nedara, viņš var uzdot izmeklÄ“šanas iestādes priekšniekam nomainÄ«t izmeklÄ“tāju. Prokurors var ietekmÄ“t katru darbÄ«bu lietā,” J. Stukāns savu redzÄ“jumu par prokurora funkcijām izklāsta intervijā izdevumam Ir.

Taču, kā redzams no trim secÄ«gajām apsÅ«dzÄ«bām, šajā lietā viss ir noticis citādi. „Jaunais” noziedzÄ«gais nodarÄ«jums – nevis kukuļa nodošana, bet tieši kukuļa piedāvāšana – apsÅ«dzÄ«bā acÄ«mredzami ir parādÄ«jies tieši tāpÄ“c, ka prokuratÅ«ra, palaidusi garām izmeklÄ“šanas defektu, jau ar nokavÄ“šanos šÄdi ir reaģējusi uz aizstāvÄ«bas norādi.

AizstāvÄ«bas viedoklis bija grÅ«ti apstrÄ«dams: ja reiz iespÄ“jamais noziedzÄ«gais nodarÄ«jums noticis Igaunijas teritorijā, tad tā veicÄ“ja vaina bÅ«tu jāizskata Igaunijas tiesā. Rezultātā tapa apsÅ«dzÄ«bas papildinājums, taču... tikai attiecÄ«bā uz igauņu uzņēmÄ“ju, un rezultāts ir tāds, ka O. Osinovskis nu ir apsÅ«dzÄ“ts atsevišÄ·i par kukuļa piedāvāšanu nezināmā laikā un vietā, bet U. Magonis par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu – ne.

Tiesa, arÄ« šis prokuratÅ«ras mÄ“Ä£inājums „piesegt” izmeklÄ“šanas defektus var izrādÄ«ties nepietiekams: ja aizstāvÄ«bai izdosies pārliecināt tiesu, ka piedāvājuma izteikšanas vietas nenorādÄ«šana apsÅ«dzÄ«bā nozÄ«mÄ“ – nav pamata apšaubÄ«t O. Osinovska liecÄ«bas par to, ka „saruna ar U.Magoni par jebkādiem naudas lÄ«dzekļiem ir notikusi Igaunijas Republikas teritorijā”, tad var izrādÄ«ties, ka krimināllieta šajā daļā nemaz nav piekritÄ«ga Latvijas tiesām.

Ja nebija kukuļa piedāvājuma pieņemšanas, tad par ko maksāja?

Turklāt šÄ«s vÄ“l ir mazākās no izmeklÄ“šanas un prokuratÅ«ras brāķa iespÄ“jamām sekām. Krimināllikuma 320. panta otrā daļa nosaka valsts amatpersonas atbildÄ«bu par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu, taču... U. Magonim šÄds noziedzÄ«gs nodarÄ«jums netiek inkriminÄ“ts.

Tas nepārprotami nozÄ«mÄ“ – tÄ«šÄm vai netÄ«šÄm, bet prokuratÅ«ra apliecina: tā nemaz neuzskata, ka U. Magonis bÅ«tu uzklausÄ«jis un pieņēmis kukuļa piedāvājumu apmaiņā pret atbalstu lokomotÄ«vju iepirkumā (vai arÄ« saprot, ka nespÄ“j to pierādÄ«t).

Šis fakts savukārt sagrauj visu pÄ“dÄ“jās apsÅ«dzÄ«bas versijas konstrukciju – ja reiz U. Magonis nekādu kukuļa piedāvājumu nav pieņēmis vai arÄ« tāda nemaz nav bijis, no tā izriet, ka nauda – pusmiljons eiro – viņam maksāta par kaut ko citu, nevis par noziedzÄ«gu atbalstu tolaik vÄ“l tikai plānotā lokomotÄ«vju iepirkumā.

Tas savukārt precÄ«zi atbilst pašu apsÅ«dzÄ“to versijai: viņi nenoliedz naudas nodošanas faktu, taču apgalvo, ka tā U. Magonim samaksāta par to, lai viņš, izmantojot savas personiskās attiecÄ«bas ar toreizÄ“jo Krievijas dzelzceļa prezidentu Vladimiru Jakuņinu, palÄ«dzÄ“tu nodrošināt pasÅ«tÄ«jumus Daugavpils LokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«cai.

„Katastrofa” ar lieciniekiem

ApsÅ«dzÄ«bā ir divi punkti: abi apsÅ«dzÄ“tie vienojušies, ka U. Magonis par pusmiljonu eiro palÄ«dzÄ“s igauņu uzņēmÄ“ja AS Skinest Rail uzvarÄ“t Latvijas dzelzceļa meitas sabiedrÄ«bas LDZ ritošÄ sastāva serviss rÄ«kotajā sarunu procedÅ«rā par četru lietotu dÄ«zeļlokomotÄ«vju iegādi, kā arÄ« tieši kā Latvijas dzelzceļa prezidents – un nevis kā privātpersona – izmantos savas attiecÄ«bas ar Krievijas dzelzceļa vadÄ«bu, lai nodrošinātu tās labvÄ“lÄ«bu O. Osinovska kontrolÄ“tajai Daugavpils lokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«cai. Tieši izvÄ“loties apsÅ«dzÄ«bas lieciniekus, kuriem it kā vajadzÄ“tu šos punktus apstiprināt, prokuratÅ«ras darbs apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanā šajā lietā lÄ«dz šim ir izpaudies viskatastrofālāk.

Lai cik dažādas struktÅ«ras pārstāvÄ“tu apsÅ«dzÄ«bas liecinieki, tiesas prāvas lÄ«dzšinÄ“jā gaita ir parādÄ«jusi, ka viņi visi faktiski pilnÄ«gā vienprātÄ«bā faktiski apgāž prokuratÅ«ras versiju, abos apsÅ«dzÄ«bas punktos apgalvojot pilnÄ«gi pretÄ“jo – ka U. Magonis nav ne varÄ“jis, ne arÄ« mÄ“Ä£inājis ietekmÄ“t lokomotÄ«vju iepirkuma rezultātu, savukārt viņa attiecÄ«bām ar toreizÄ“jo Krievijas dzelzceļa vadÄ«tāju V. Jakuņinu ir bijis izteikti personisks raksturs.

Tiesas sÄ“dÄ“s kopš 2018. gada ir nopratināti vairāki desmiti liecinieki, kuri ir bijuši vai vÄ“l joprojām ir Latvijas dzelzceļa, LDz RitošÄ sastāva servisa, LDz Cargo un arÄ« ar Latvijas dzelzceļu nesaistÄ«tu uzņēmumu darbinieki. Taču neviens no viņiem nav ne atzinis, ka personiski bÅ«tu jebkādā veidā ietekmÄ“ts lokomotÄ«vju iepirkuma sakarā, ne arÄ« pieļāvis, ka šÄda ietekmÄ“šana vispār bÅ«tu iespÄ“jama. Faktiski visi apsÅ«dzÄ«bas liecinieki ir liecinājuši, ka prokuratÅ«ras versija esot absurda un vienkārši neiespÄ“jama – vispirms jau Latvijas dzelzceļa koncerna sarežģītās iepirkumu procedÅ«ras dēļ.

Bijušais VAS LDz RitošÄ sastāva serviss ražošanas un stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas direktors un valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks Ivars Rullis par iespÄ“ju U. Magonim tieši ietekmÄ“t lÄ“mumu par lokomotÄ«vju iegādi tiesā izteicās šÄdi: „Neredzu arÄ« Ä«sti tādu iespÄ“ju to izdarÄ«t. (..) Šeit ir pārāk daudz, pirmkārt, gan struktÅ«ras, gan komitejas un komisijas, kas ir iesaistÄ«tas šÄ« lÄ“muma pieņemšanā, tāpÄ“c domāju, ka, nu, es domāju, ka tas nav iespÄ“jams. (..) Tika veikts gan mÄ“rÄ·a audits, iekšÄ“jais, gan arÄ« tika pieaicināti neatkarÄ«gie vÄ“rtÄ“tāji...” ŠÄdas liecÄ«bas tiesas sÄ“dÄ“s ir snieguši arÄ« visi citi apsÅ«dzÄ«bas liecinieki. 

Tieši tikpat vienprātÄ«gi liecinieki ir bijuši arÄ« attiecÄ«bā uz otro prokuratÅ«ras apsÅ«dzÄ«bas punktu – ka tikai un vienÄ«gi kā Latvijas valsts amatpersona U. Magonis ir bijis tuvs un interesants Krievijas dzelzceļa vadÄ«tājam un ka tieši kā Latvijas dzelzceļa vadÄ«tājs spÄ“jis ietekmÄ“t viņa lÄ“mumus. Neviens no viņiem šo versiju nav atbalstÄ«jis, tieši pretÄ“ji – visi kā viens ir norādÄ«juši uz U. Magoņa un V. Jakuņina personiskajām attiecÄ«bām.

„Nu, jā, viņš teica, ka ir ļoti labas attiecÄ«bas, draudzÄ«gas, kad bieži apmeklÄ“ tur futbola spÄ“les, Jakuņins baigais LokomotÄ«ves fans ir, un ka Sočos, olimpiādÄ“, arÄ« skatÄ«jušies olimpiādi kopā,” – šÄdi tiesas sÄ“dÄ“ U. Magoņa stāstÄ«to par savu draudzÄ«bu ar V. Jakuņinu atstāstÄ«ja Latvijas dzelzceļa autovadÄ«tājs Guntis KrÄ“gers. ŠÄdas „naglas” apsÅ«dzÄ«bas „zārkā” ir iedzinuši faktiski visi uzklausÄ«tie liecinieki. Kā tās novÄ“rtÄ“s tiesa, bÅ«s skaidrs jau diezgan drÄ«z, - prāva jau nonākusi lÄ«dz tiesu debatÄ“m.

Vienu pamatÄ«gu pārsteigumu tās jau ir sagādājušas. Savā debašu runā tiesas zālÄ“ prokurore Evita Masule ir pÄ“kšÅ†i paziņojusi par jaunu nostāju, kas principiāli atšÄ·iras no pÄ“dÄ“jā apsÅ«dzÄ«bas variantā minÄ“tā. Saskaņā ar viņas debašu runā teikto kukuļa piedāvāšana, par ko O. Osinovskis ir apsÅ«dzÄ“ts, esot notikusi nevis „nezināmā laikā un vietā”, bet gan 2015. gada 15. jÅ«lijā. Savukārt par to, vai U. Magonis šo piedāvājumu saņēmis un pieņēmis, apsÅ«dzÄ«ba joprojām klusÄ“.

Tas nozÄ«mÄ“, ka teorÄ“tiski prokuratÅ«ra var publiski atzÄ«t lÄ«dzšinÄ“jās apsÅ«dzÄ«bas un izmeklÄ“šanas brāķi un apsÅ«dzÄ«bu grozÄ«t vÄ“lreiz. Tad kukuļošanas lietas izskatÄ«šana ievilksies jau neprognozÄ“jami ilgi, uzskatāmi apliecinot skarbo kritiku, ko prokuratÅ«ras darbam pirms stāšanās amatā veltÄ«jis J. Stukāns.