JKP plÄnotais transportlÄ«dzekļu nodoklis ekoloÄ£ijas prizmÄ
Lauris Galiņš · 13.11.2020. · Komentāri (0)Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rÅ«pniecÄ«bas un lauksaimniecÄ«bas nozaru degradÄcijai, izvÄ“rtÄ“jot 20 gadu posmu, Latvija ir lÄ«deris pasaulÄ“ (ieklausieties - PASAULÄ’) demogrÄfijas lejupslÄ«dÄ“, un tas ir SLIKTUMS, bet arÄ« sakarÄ ar to ir ierindojusies pirmajÄ vietÄ pasaulÄ“ ekoloÄ£ijas uzlabojumu jomÄ, - un tas ir LABUMS.
Ko mÄ“s iegÅ«stam no šÄ« ekoloÄ£iskÄ labuma? Vai netÄ«ro rÅ«pnÄ«cu valstis mums maksÄ kompensÄciju par planÄ“tas plaušu uzlabošanu? VisdrÄ«zÄkais, ka atbildes ir skarbas – nÄ“, nemaksÄ. VÄ“l jo dÄ«vainÄk ir tas, ka mums piešÄ·ir salÄ«dzinoši mazÄkus lÄ«dzekļus ekoloÄ£ijai, jo mums problÄ“mu ir mazÄk, turklÄt piešÄ·irtie lÄ«dzekļi ekoloÄ£ijas jomÄ ir ar mÄ“rÄ·i, lai mÄ“s vÄ“l vairÄk uzlabotu ekoloÄ£iju, apdzenot paši sevi, jo nav jau citu, ko apdzÄ«t, – jau esam pirmie.
TÄlis Linkaits (JKP) plÄno ieviest kÄrtÄ“jo ekoloÄ£ijas nodokli transportlÄ«dzekļiem. BÅ«tu visai loÄ£iski, ka tÄs valstis, kurÄs ir ievÄ“rojami lielÄks piesÄrņojums, maksÄtu lielÄku šo nodokli, lai izmaksÄtu kompensÄcijas tÄm valstÄ«m, uz kuru rÄ“Ä·ina tiek nodrošinÄts ekoloÄ£iskais balanss, bet vai tÄ ir? Neesmu speciÄlists, tÄpÄ“c jautÄju kÄdam zinošÄkam – varbÅ«t Linkaitam ir atbildes?
- Vai tiešÄm "netÄ«rÄ«gajÄs" valstÄ«s transportlÄ«dzekļiem ir ievÄ“rojami lielÄki ekoloÄ£iskie nodokļi kÄ tÄ«rÄ«gajÄ LatvijÄ, un vispÄr - kÄdi ir citi ekoloÄ£iskie nodokļi piesÄrņotÄju valstÄ«s?
- KÄ izpaužas ekoloÄ£isko sasniegumu kompensÄ“šana Latvijai starptautiskÄ lÄ«menÄ«?
- Vai kÄds ir pÄ“tÄ«jis ekoloÄ£isko jautÄjumu stimulÄ“šanas nodokļu politiku starptautiski (vismaz ES lÄ«menÄ«), salÄ«dzinot citu valstu ekoloÄ£isko nodokļu slogu ar LatvijÄ plÄnotajiem pasÄkumiem ekoloÄ£ijas jomÄ?
Man nav saprotams, kÄpÄ“c ekoloÄ£ijas nodokli nevar aprÄ“Ä·inÄt pÄ“c fakta – CSDD tehniskajÄ apskatÄ“ konstatÄ“tÄ konkrÄ“tÄ izmešu daudzuma, to atbilstoši aprÄ“Ä·inot ar gada nobraukumu konkrÄ“tai automašÄ«nai, kÄpÄ“c tie tiek aprÄ“Ä·inÄti pÄ“c automašÄ«nas izlaiduma gada un citiem parametriem, kas nestimulÄ“ ekoloÄ£iju, bet nevis dod pamatu ievietot vecÄ autiÅ†Ä ekoloÄ£iskos filtrus, bet tieši otrÄdÄk, dod stimulu no izputÄ“ja izgriezt dÄrgo filtru, lai, nododot to metÄllūžņos, varÄ“tu iegÅ«t lÄ«dzekļus šÄ« nodokļa nomaksai.
Te gan jÄmin, ka CO2 rÄdÄ«tÄji faktiski ir ekonomikas plaušu rÄdÄ«tÄji: jo lielÄkas plaušas, jo vairÄk izmešu, lÄ«dz ar to, ja nav ekonomikas, nav arÄ« plaušu, kas dod izmešus. IepriekšminÄ“tais CO2 apjoms Latvijas salÄ«dzinÄjumam ir 20 gadu posmÄ, tÄpÄ“c taisnÄ«bas labad ir jÄpiemin, ka pÄ“dÄ“jos gados šÄ«s tendences mainÄs, tomÄ“r tas nedod tiesÄ«bas nekompensÄ“t ekonomikas smacÄ“šanu (neelpošanu citu labÄ), kÄ arÄ« nedod tiesÄ«bas arÄ« turpmÄk pielietot visefektÄ«vÄko metodi - ekonomikas smacÄ“šanu šÄ« "cÄ“lÄ" mÄ“rÄ·a labad, jo arÄ« šÄ« nodokļa ieviešana šÄdÄ redakcijÄ radÄ«s ekonomiku smacÄ“jošas sekas.