Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rÅ«pniecÄ«bas un lauksaimniecÄ«bas nozaru degradācijai, izvÄ“rtÄ“jot 20 gadu posmu, Latvija ir lÄ«deris pasaulÄ“ (ieklausieties - PASAULÄ’) demogrāfijas lejupslÄ«dÄ“, un tas ir SLIKTUMS, bet arÄ« sakarā ar to ir ierindojusies pirmajā vietā pasaulÄ“ ekoloÄ£ijas uzlabojumu jomā, - un tas ir LABUMS.

Ko mÄ“s iegÅ«stam no šÄ« ekoloÄ£iskā labuma? Vai netÄ«ro rÅ«pnÄ«cu valstis mums maksā kompensāciju par planÄ“tas plaušu uzlabošanu? VisdrÄ«zākais, ka atbildes ir skarbas – nÄ“, nemaksā. VÄ“l jo dÄ«vaināk ir tas, ka mums piešÄ·ir salÄ«dzinoši mazākus lÄ«dzekļus ekoloÄ£ijai, jo mums problÄ“mu ir mazāk, turklāt piešÄ·irtie lÄ«dzekļi ekoloÄ£ijas jomā ir ar mÄ“rÄ·i, lai mÄ“s vÄ“l vairāk uzlabotu ekoloÄ£iju, apdzenot paši sevi, jo nav jau citu, ko apdzÄ«t, – jau esam pirmie.

Tālis Linkaits (JKP) plāno ieviest kārtÄ“jo ekoloÄ£ijas nodokli transportlÄ«dzekļiem. BÅ«tu visai loÄ£iski, ka tās valstis, kurās ir ievÄ“rojami lielāks piesārņojums, maksātu lielāku šo nodokli, lai izmaksātu kompensācijas tām valstÄ«m, uz kuru rÄ“Ä·ina tiek nodrošināts ekoloÄ£iskais balanss, bet vai tā ir? Neesmu speciālists, tāpÄ“c jautāju kādam zinošÄkam – varbÅ«t Linkaitam ir atbildes?

- Vai tiešÄm "netÄ«rÄ«gajās" valstÄ«s transportlÄ«dzekļiem ir ievÄ“rojami lielāki ekoloÄ£iskie nodokļi kā tÄ«rÄ«gajā Latvijā, un vispār - kādi ir citi ekoloÄ£iskie nodokļi piesārņotāju valstÄ«s?

- Kā izpaužas ekoloÄ£isko sasniegumu kompensÄ“šana Latvijai starptautiskā lÄ«menÄ«?

- Vai kāds ir pÄ“tÄ«jis ekoloÄ£isko jautājumu stimulÄ“šanas nodokļu politiku starptautiski (vismaz ES lÄ«menÄ«), salÄ«dzinot citu valstu ekoloÄ£isko nodokļu slogu ar Latvijā plānotajiem pasākumiem ekoloÄ£ijas jomā?

Man nav saprotams, kāpÄ“c ekoloÄ£ijas nodokli nevar aprÄ“Ä·ināt pÄ“c fakta – CSDD tehniskajā apskatÄ“ konstatÄ“tā konkrÄ“tā izmešu daudzuma, to atbilstoši aprÄ“Ä·inot ar gada nobraukumu konkrÄ“tai automašÄ«nai, kāpÄ“c tie tiek aprÄ“Ä·ināti pÄ“c automašÄ«nas izlaiduma gada un citiem parametriem, kas nestimulÄ“ ekoloÄ£iju, bet nevis dod pamatu ievietot vecā autiņā ekoloÄ£iskos filtrus, bet tieši otrādāk, dod stimulu no izputÄ“ja izgriezt dārgo filtru, lai, nododot to metāllūžņos, varÄ“tu iegÅ«t lÄ«dzekļus šÄ« nodokļa nomaksai.

Te gan jāmin, ka CO2 rādÄ«tāji faktiski ir ekonomikas plaušu rādÄ«tāji: jo lielākas plaušas, jo vairāk izmešu, lÄ«dz ar to, ja nav ekonomikas, nav arÄ« plaušu, kas dod izmešus. IepriekšminÄ“tais CO2 apjoms Latvijas salÄ«dzinājumam ir 20 gadu posmā, tāpÄ“c taisnÄ«bas labad ir jāpiemin, ka pÄ“dÄ“jos gados šÄ«s tendences mainās, tomÄ“r tas nedod tiesÄ«bas nekompensÄ“t ekonomikas smacÄ“šanu (neelpošanu citu labā), kā arÄ« nedod tiesÄ«bas arÄ« turpmāk pielietot visefektÄ«vāko metodi - ekonomikas smacÄ“šanu šÄ« "cÄ“lā" mÄ“rÄ·a labad, jo arÄ« šÄ« nodokļa ieviešana šÄdā redakcijā radÄ«s ekonomiku smacÄ“jošas sekas.

Novērtē šo rakstu:

0
0