Iesaki rakstu:

2016.gada 29.novembri Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu Nr.2.4.1-42/2015. Saskaņā ar to - siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšana Daugavpils pilsÄ“tā notiek, pamatā izmantojot trÄ«s siltumcentrāles – SC1, SC2, SC3. TikmÄ“r konkrÄ“to siltumcentrāļu un to darbÄ«bas teritorijā piesaistÄ«to/strādājošo ārpakalpojumu sniegušo uzņēmumu (apakšuzņēmumu) darbÄ«ba Valsts kontroles revÄ«zijas atzinuma ietvarā atklājusi veselu virkni problÄ“mjautājumu pastāvÄ“šanu un arÄ« likumdošanas robus, ļaunprātÄ«bu, arÄ« krāpšanu, kas neatbilst galapatÄ“rÄ“tāju interesÄ“m, bet gan orientÄ“ta uz peļņas nodrošināšanu uzņēmÄ“jiem.

[1] SC1 - PAS „Daugavpils siltumtÄ«kli” 2010.gada 21.jÅ«nija, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem, noslÄ“dza ar SIA "Cefus" lÄ«gumu Nr.58/6 par siltumenerÄ£ijas pirkšanu, savukārt, lÄ«gumus par darbu izpildes nodošanu apakšuzņēmÄ“jiem SIA „Cefus” ir noslÄ“gusi 27.03.2012., un revÄ«zijā konstatÄ“ts, ka SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales Ä«pašumi" Ekonomikas ministrijā jau attiecÄ«gi 27.07.2010., 10.08.2010. un 01.09.2010. ir iesniegušas pieteikumus tiesÄ«bu iegÅ«šanai koÄ£enerācijas elektrostacijā 18.novembra ielā 2, DaugavpilÄ« saražoto elektroenerÄ£iju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros. Tātad iesniegumus komersanti ir iesnieguši tikai vienu vai divus mÄ“nešus pÄ“c tam, kad PAS "Daugavpils siltumtÄ«kli" noslÄ“dza iepirkuma lÄ«gumu ar SIA "Cefus", vienojoties par siltumenerÄ£ijas piegādi SC1 18.novembra ielā 2, DaugavpilÄ«.

Šis fakts revidentu ieskatā apliecina, ka šajā gadÄ«jumā lÄ«guma izpildes nodošana apakšuzņēmÄ“jiem ir bijusi plānota. Tā kā SIA "Cefus" piedāvājumā netika norādÄ«ts, ka tā plāno piesaistÄ«t apakšuzņēmÄ“jus, bet faktiski lÄ«guma izpildi veic pieci komersanti, revidentu ieskatā arÄ« šajā gadÄ«jumā ir konstatÄ“jams iepirkuma likuma regulÄ“juma, kā arÄ« iepirkuma nolikuma nosacÄ«jumu pārkāpums.

 [2]SC2 - PAS "Daugavpils siltumtÄ«kli" 2009.gada 01.jÅ«nijā, nepiemÄ“rojot iepirkuma procedÅ«ru, noslÄ“dza ar SIA „Latneftegaz" lÄ«gumu Nr.2/200509 par siltumenerÄ£ijas pirkšanu.

Ar 2010. gada 15.oktobra LÄ«guma pielikumu Nr.12 tika bÅ«tiski, revidentu ieskatā prettiesiski, grozÄ«ti sekojoši LÄ«guma punkti:

1)punkts 1.1.1 - izņemta LÄ«gumā noteiktā siltumenerÄ£ijas ražošanas avota jauda lÄ«dz 4 MW;

2)LÄ«gums papildināts ar p.1.1.1.1 nosakot, ka pirmajā etapā siltumenerÄ£ijas ražošanas avota jauda 4 MW +/- 10%;

3)LÄ«gums papildināts ar p.1.1.1.2 nosakot, ka otrajā etapā siltumenerÄ£ijas ražošanas avota jauda 8-10 MW (daļējai apkures sezonas siltumenerÄ£ijas patÄ“riņa slodzes slÄ“gšanai) un 4 MW +/- 10% vasaras patÄ“riņa slodzes segšanai.

4)LÄ«gums papildināts ar p.1.1.1.3, nosakot, ka abu etapu realizācijas gadÄ«jumā, siltumenerÄ£ijas ražošanas jauda 8-10 MW ziemas sezonas patÄ“riņa nodrošināšanai un 4 MW +/- 10% vasaras patÄ“riņa slodzes segšanai.

Ar 2011. gada 15. februāra pielikumu Nr.13 LÄ«guma p. l.l.l.l, p.1.1.1.2 un p.1.1.1.3 minÄ“to etapu ekspluatācijā nodošanas termiņš pagarināts lÄ«dz 31.10.2012.

2010.gada 15.oktobrÄ«, PAS „Daugavpils siltumtÄ«kli" deva SIA "Latneftegaz" saskaņojumu nodot telpas apakšnomā četriem komersantiem - SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales Ä«pašumi" ar mÄ“rÄ·i siltumenerÄ£ijas un elektroenerÄ£ijas ražošanas iekārtu uzstādÄ«šanai, nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.

2012.gada jÅ«nijā SIA „Latneftegaz" nodeva ekspluatācijā SC-2 uzbÅ«vÄ“to tehnoloÄ£isko iekārtu kompleksu (4 atsevišÄ·as koÄ£enerācijas iekārtas vienā telpā) un tajā pat gadā pārdeva tās augstāk minÄ“tiem komersantiem.

[3] SC3 - "DetalizÄ“ti pārbaudot pretendenta SIA "BK EnerÄ£ija" iesniegto piedāvājumu, revidenti konstatÄ“ja, ka tas nesatur informāciju par lÄ«guma vai tā daļu izpildes nodošanu apakšuzņēmÄ“jiem. IUB, sniedzot vÄ“rtÄ“jumu situācijai, norādÄ«ja: "tā kā SIA "BK EnerÄ£ija" piedāvājumā netika norādÄ«ts tās piesaistÄ«tais apakšuzņēmÄ“js SIA "Energy&Communication'1, bet faktiski SIA "Energy&Communication" ir daļēji nodota lÄ«guma izpilde, SIA "BK EnerÄ£ija" rÄ«cÄ«bā ir konstatÄ“jams likuma regulÄ“juma, kā arÄ« iepirkuma nolikuma nosacÄ«jumu pārkāpums. IUB ieskatā apakšuzņēmÄ“ja SIA "Energy&Communication" piesaiste bija plānota, jo lÄ«gums ar šo apakšuzņēmÄ“ju tika noslÄ“gts tajā pašÄ dienā, kad tika noslÄ“gts iepirkuma lÄ«gums"."

Å…emot vÄ“ra iepriekš minÄ“to, lÅ«dzam JÅ«s sniegt vispusÄ«gas atbildes uz šÄdiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus Ekonomikas ministrija ir veikusi, lai novÄ“rstu gadÄ«jumus, kad koÄ£enerācijas staciju Ä«pašnieki izmanto elektroenerÄ£ijas obligātā iepirkuma sistÄ“mas nosacÄ«jumus (nepilnÄ«bas) savas peļņas palielināšanai uz elektroenerÄ£ijas gala patÄ“rÄ“tāju rÄ“Ä·ina (piemÄ“ram, komersanti sadala koÄ£enerācijas staciju jaudas starp vairākiem komersantiem, tādā veidā iegÅ«stot priekšrocÄ«bas kā mazajiem elektroenerÄ£ijas ražotājiem no valsts saņemt lielāku kompensāciju par saražoto elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros)?

2. Esošais MK regulÄ“jums uzdod ministrijai pienākumu veikt elektroenerÄ£ijas ražošanas pārbaudi, gadÄ«jumos, ja komersants ir saņēmis tiesÄ«bas pārdot elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi kontroles darbÄ«bas PAS "Daugavpils siltumtÄ«kli" - SCI, SC2, SC3 darbÄ«bas teritorijā - konkrÄ“tās adresÄ“s (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales Ä«pašumi" SIA "BK EnerÄ£ija", SIA "Energy&Communication" koÄ£enerācijas iekārtu izstādÄ«šanas vietās)?

3. Kādēļ obligātā iepirkuma ietvaros visiem koÄ£enerācijas staciju Ä«pašniekiem nav paredzÄ“ts vienāds (lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs) valsts atbalsts par saražoto elektroenerÄ£iju?

4. Ar kādu nolÅ«ku MK noteikumos tika paredzÄ“ts diferencÄ“ts valsts atbalsts elektroenerÄ£ijas ražotājiem, paredzot lielāko atbalstu mazajiem ražotājiem? Vai sākotnÄ“ji plānotais mÄ“rÄ·is attiecÄ«bā uz valsts atbalsta diferencÄ“šanu ir sasniegts?

5. Vai Ekonomikas ministrijas rÄ«cÄ«bā ir informācija par atsevišÄ·u staciju jaudu sadalÄ«šanu vairākās ražošanas vienÄ«bās ar mÄ“rÄ·i saņemt lielāku atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros? Vai konstatÄ“jot šÄdus gadÄ«jumus EM ir veikusi atbilstošas darbÄ«bas lai samazinātu negatÄ«vo ietekmi uz patÄ“rÄ“tājiem?

6. Kāda ir kopÄ“jā papildus peļņa (vai ieņēmumi) PAS "Daugavpils siltumtÄ«kli" – SC1, SC2, SC3 darbÄ«bas teritorijā - konkrÄ“tās adresÄ“s (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B- Energo", SIA "Dienvidlatgales Ä«pašumi" SIA "BK EnerÄ£ija", SIA "Energy&Communication") no tā, ka OIK sistÄ“mas ietvaros uzskaitÄ«tas vairākas atsevišÄ·as jaudas, nevis elektrostaciju kopÄ“jā jauda?

7. Kādos gadÄ«jumos komersantiem, kas ražo elektroenerÄ£iju koÄ£enerācijas stacijās, var tikt anulÄ“tas tiesÄ«bas pārdot elektroenerÄ£iju obligātā iepirkuma ietvaros? LÅ«dzam sniegt statistiku par anulÄ“to tiesÄ«bu skaitu un anulÄ“šanas iemesliem pÄ“dÄ“jos piecos gados.

8. MK noteikumi attiecÄ«bā uz atbalstu OIK ietvaros paredz pienākumu komersantiem sniegt informāciju par patiesā labuma guvÄ“jiem. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi šÄdas informācijas pārbaudi, lai konstatÄ“tu atsevišÄ·u komersantu, kuru patiesā labuma guvÄ“js ir vienas un tās pašas personas, mÄ“Ä£inājumus saņemt lielāku OIK atbalstu sadalot elektroenerÄ£ijas ražošanas avotus?

9. LÅ«dzam sniegt informāciju par koÄ£enerācijas ražošanas attÄ«stÄ«bas tendencÄ“m Latvijas Republikā no 2006.-2016.g., norādot informāciju par katru gadu atsevišÄ·i un sadalÄ«jumā pa novadiem (pilsÄ“tām):

9.1. komersantu, kuriem izsniegtas licences ražot elektroenerģiju koģenerācijas elektrostacijās, skaits;

9.2. komersantu, kuriem attiecīgajā gadā bija tiesības koģenerācijas elektrostacijās saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;

9.3. koģenerācijas elektrostaciju (iekārtu), kurās saražotā elektroenerģija tiek pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;

9.4. obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms, kas saražots koģenerācijas režīmā;

9.5. obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģijas ražotājiem izmaksātās valsts kompensācija par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas režīmā.

NB. UzrādÄ«tai statistikai jāparāda, cik lielā mÄ“rā korelÄ“ valsts atbalstā izmaksātās summas ar iepirkto elektroenerÄ£iju un koÄ£enerācijas elektrostaciju skaitu. SadalÄ«jums pa novadiem ļaus identificÄ“t pašvaldÄ«bas, kurās problÄ“ma ar sadrumstalotu siltumenerÄ£ijas ražošanu, var nākotnÄ“ (kad nebÅ«s vairs OIK) bÅ«tiski ietekmÄ“t tarifus, turklāt šÄdās pašvaldÄ«bās varÄ“tu bÅ«t izteikts interešu konflikts vai tā pazÄ«mes.