JautÄjumi augstÄkajÄm valsts amatpersonÄm par piespiedu vakcinÄciju
Gatis Mucenieks · 06.10.2021. · Komentāri (0)Latvijas RepublikÄ ir stÄjušies spÄ“kÄ normatÄ«vie akti, kas noteiktu profesiju pÄrstÄvjiem liek pÄ“c bÅ«tÄ«bas veikt obligÄto vakcinÄciju, jo, ja cilvÄ“kam tiek dota tikai viena izvÄ“le - starp Ä£imenes labklÄjÄ«bu un drošÄ«bu (kas visÄdÄ ziÅ†Ä ir apdraudÄ“ta gadÄ«jumÄ, ja cilvÄ“ks ir spiests atstÄt savu darbu vienÄ gadÄ«jumÄ) un rÅ«pÄ“m par savu Ä·ermeni, veselÄ«bu un individuÄlo labklÄjÄ«bu pÄ“c paša ieskatiem, tas ir zemiski cilvÄ“ka cieņu un godu aizskaroši. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 90. pantu kÄ arÄ« Latvijas Republikas Satversmes 104. pantu es valsts augstÄkajÄm amatpersonÄm prasu sniegt skaidras, objektÄ«vas atbildes uz zemÄk uzdotajiem jautÄjumiem un apgalvojumiem pÄ“c bÅ«tÄ«bas.
- IevÄ“rojot to, ka vakcinÄcija ir skaidra, noteikta un konkrÄ“ta medicÄ«niska manipulÄcija, kas, ievÄ“rojot ES zÄļu nevÄ“lamo notikumu datubÄzes (EudraVigilance) datus, kur ir oficiÄli reÄ£istrÄ“ti simtiem tÅ«kstošu Covid-19 vakcÄ«nu izraisÄ«ti komplikÄciju gadÄ«jumu, tajÄ skaitÄ smagi neatgriezeniski veselÄ«bas traucÄ“jumi un pat tÅ«kstošiem letÄlu iznÄkumu, ievÄ“rojot to, ka katrs cilvÄ“ks ir indivÄ«ds ar atšÄ·irÄ«gu un individuÄlu medicÄ«nisko stÄvokli un raksturojumu, un ņemot vÄ“rÄ to, ka tikai un vienÄ«gi attiecÄ«gÄs jomas speciÄlists ievÄ“rojot katra individuÄlÄ gadÄ«juma specifiku, objektÄ«vi apkopojot visu pieejamo informÄciju konkrÄ“tajÄ un individuÄlajÄ gadÄ«jumÄ var pieņemt medicÄ«niska rakstura lÄ“mumus;
- Å…emot vÄ“rÄ, ka vakcinÄcija nav vienÄ«gais Covid-19 apkarošanas lÄ«dzeklis, jo ES ir apstiprinÄjusi trÄ«s Covid-19 terapijas lÄ«dzekļu stratÄ“Ä£ijas un cer lÄ«dz gada beigÄm apstiprinÄt vÄ“l divas Covid-19 terapijas lÄ«dzekļu stratÄ“Ä£ijas;
- Å…emot vÄ“rÄ to, ka katra valsts iestÄde, tai skaitÄ Saeima, Ministru kabinets, katra atsevišÄ·a ministrija, Latvijas Republikas prezidents drÄ«kst darboties tikai un vienÄ«gi savas kompetences robežÄs, un ievÄ“rojot to, ka noteikti cilvÄ“ki bÅ«s spiesti pieņemt vakcinÄciju, neskatoties uz savÄm individuÄlajÄm, medicÄ«niskajÄm vajadzÄ«bÄm,
lÅ«dzu sniegt atbildi uz šÄdu jautÄjumu: vai Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Republikas Ministru kabinets, katra atsevišÄ·a ministrija un Latvijas Republikas prezidents ir tiesÄ«gi un to kompetencÄ“ ietilps pieņemt specifiskus un konkrÄ“tus lÄ“mumus un nozÄ«mÄ“t kÄdam konkrÄ“tas profilaktiskas, Ärstnieciskas vai medicÄ«niska rakstura manipulÄcijas, kas tieši – ņemot vÄ“rÄ ES zÄļu nevÄ“lamo notikumu datubÄzes (EudraVigilance) datus – var apdraudÄ“t ikviena konkrÄ“tÄ cilvÄ“ka veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu.
Ja atbilde ir apstiprinoša, lÅ«dzu sniegt informÄciju, kur var iepazÄ«ties ar visÄm atļaujÄm un licencÄ“m – atbilstoši uzrÄdÄ«t, ka Latvijas Valsts prezidents ir praktizÄ“jošs un kompetents Ärsts vai ka Latvijas Republikas Saeima, Ministru kabinets vai atbilstošÄ ministrija ir iestÄdes, kuras ir saņēmušas atbilstošÄs atļaujas, lai pieņemtu konkrÄ“tus lÄ“mumus par precÄ«zÄm medicÄ«niskÄm manipulÄcijÄm, jo šÄda rakstura lÄ“mumu pieņemšanas tiesÄ«bas ir tikai un vienÄ«gi konkrÄ“tÄs jomas speciÄlistiem, kuri paši arÄ« ir atbildÄ«gi par šiem lÄ“mumiem – šai situÄcijÄ nav pieļaujama lÄ“muma izpildes un atbildÄ«bas dalÄ«šana, jo šie lÄ“mumi nes sevÄ« arÄ« morÄlo un Ä“tisko atbildÄ«bu un neviens Ärsts nevar piespiedu kÄrtÄ likt veikt kÄdam medicÄ«niskas manipulÄcijas, kuras nav 100% drošas un var bÅ«t pat letÄlas.
Å…emot vÄ“rÄ jau pieminÄ“to informÄciju par Covid-19 vakcÄ«nu iespÄ“jamajiem blakus efektiem un ar tÄm izraisÄ«to komplikÄciju radÄ«tajiem neatgriezeniskajiem veselÄ«bas traucÄ“jumiem, kas var beigties arÄ« letÄli un kas ir dokumentÄli, objektÄ«vi, patiesi un starptautiski reÄ£istrÄ“ti fakti un kas katrÄ individuÄlajÄ gadÄ«jumÄ ir izvÄ“rtÄ“jami reÄli apdraudÄ“jumi dzÄ«vÄ«bai un veselÄ«bai, lÅ«dzu sniegt atbildi uz šÄdu jautÄjumu: vai lÄ“mumi, kas spiež konkrÄ“to jomu darbiniekus veikt vakcinÄciju, neskatoties uz pieminÄ“tajiem vakcinÄcijas riskiem, nav tiešs Latvijas Republikas Satversmes 116. panta pÄrkÄpums attiecÄ«bÄ uz šiem cilvÄ“kiem.
Ja atbilde ir, ka šie normatÄ«vie akti nav Latvijas Republikas Satversmes 116. panta pÄrkÄpums, lÅ«dzu uzrÄdÄ«t Latvijas Republikas sniegtÄs garantijas, ka Covid-19 vakcÄ«nas ir 100% drošas un nekaitÄ«gas cilvÄ“ka veselÄ«bai, kÄ arÄ« to, kÄdu atbildÄ«bu uzņemas Latvijas Republika un kÄda ir vai bÅ«s Latvijas Republikas rÄ«cÄ«ba un kompensÄcijas, ja šÄ«s garantijas nepiepildÄs.
IevÄ“rojot to, ka atbilstošo jomu speciÄlisti, kuri ir spiesti vakcinÄ“ties, lai saglabÄtu vai tiktu pieņemti amatos, tiek izvÄ“rtÄ“ti ne tikai pÄ“c savÄm praktiskajÄm zinÄšanÄm, iemaņÄm un pieredzes, bet arÄ« citiem individuÄliem medicÄ«niska rakstura kritÄ“rijiem, lÅ«dzu sniegt atbildi uz šÄdu jautÄjumu: vai katrÄ šajÄ gadÄ«jumÄ netiek pÄrkÄpts ANO VispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcijas 7. pants un Latvijas Republikas Satversmes 91. pants, kas aizliedz Ä«stenot jebkÄdu cilvÄ“ku diskriminÄciju, tajÄ skaitÄ arÄ« diskriminÄciju pÄ“c jebkÄdiem medicÄ«niskiem parametriem.
Latvijas Republika ar Latvijas Republikas Satversmes preambulu, kurÄ deklarÄ“ts, ka “vispÄrcilvÄ“ciskÄs un kristÄ«gÄs vÄ“rtÄ«bas” ir Latvijas valsts pamatvÄ“rtÄ«bas, atzÄ«st un ir apņēmusies ievÄ“rot visas vispÄrcilvÄ“ciskÄs un kristÄ«gÄs pamatvÄ“rtÄ«bas, kas ir vispÄrÄ“ji principi, kuri ir iedibinÄti principi vai teorÄ“mas. Likuma principi, kas ir vispÄrpieņemti kÄ pareizas likuma atziņas vai kÄ nenoraidÄmas dabiskas atziņas … VispÄrÄ“jais princips ir atziņa, kurai ir pakļauti visi cilvÄ“ki un ir nodrošinÄma bez pierÄdÄ«jumiem, argumentiem vai diskursa. (Black's Law Dictionary, 4th, Fourth Edition; 1951).
Latvijas Republikas tiesÄ«bu zinÄtne, kÄ arÄ« Latvijas Republikas TiesÄ«bsargs atzÄ«st, ka visos kolÄ«ziju gadÄ«jumos vispÄrÄ“jiem tiesÄ«bu principiem ir augstÄks spÄ“ks nekÄ rakstÄ«tajai tiesÄ«bu normai.
Likuma varas jeb tiesiskas valsts principu, kas ir iestrÄdÄts Latvijas Republikas SatversmÄ“, veido trÄ«s pamatelementi: 1) Likuma pakļautÄ«bas princips: valdÄ«ba un iestÄde nevienam nevar uzspiest nest civiltiesiskus zaudÄ“jumus vai kriminÄli sodÄ«t, kÄ tikai gadÄ«jumos, kad tas notiek stingrÄ saskaÅ†Ä ar labi izstrÄdÄtiem un skaidri noteiktiem normatÄ«viem aktiem un procedÅ«rÄm; 2) Likuma atrunas princips: neviena valsts pÄrvaldes nozare nav augstÄka par likumu, un neviena valsts amatpersona nedrÄ«kst patvaļīgi un vienpusÄ“ji rÄ«koties Ärpus likuma; 3) AugstÄkÄ likuma pakļautÄ«bas princips: neviens normatÄ«vais akts nav saistošs, ja vien tas neatbilst noteiktiem nerakstÄ«tiem, vispÄrÄ«giem tiesiskuma, morÄles un taisnÄ«guma principiem, jo šo principu juridiskais spÄ“ks ir augtÄks par cilvÄ“ku rakstÄ«tÄm tiesÄ«bu normÄm.
Satversmes tiesa LietÄ nr.04 – 01(97) atzinumu ka saskaÅ†Ä ar vispÄrÄ«giem tiesÄ«bu principiem normatÄ«vais akts zaudÄ“ spÄ“ku šÄdos gadÄ«jumos: 1) ja iestÄjies termiņš vai nosacÄ«jums, ar ko ierobežots normatÄ«vÄ akta spÄ“ks laikÄ… .
Å…emot vÄ“rÄ augstÄk minÄ“tos faktus un atbildot zemÄk uzdotajiem jautÄjumiem un apgalvojumiem, lÅ«dzu pamatoti un, balstoties faktos, apstiprinÄt, ka Latvijas Republikas normatÄ«vie akti, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas nosaka obligÄto vakcinÄciju atsevišÄ·u nozaru speciÄlistiem, atbilst visiem vispÄrÄ“jajiem tiesÄ«bu principiem un visÄm vispÄrcilvÄ“ciskajÄm un kristÄ«gajÄm pamatvÄ“rtÄ«bÄm. TÄpat lÅ«dzu ņemt vÄ“rÄ, ka visi vispÄrÄ“jie tiesÄ«bu principi pÄ“c sava juridiskÄ spÄ“ka ir vienlÄ«dzÄ«gi un nav pieļaujama situÄcija, kad tie jelkÄdÄ veidÄ tiek interpretÄ“ti tÄ, ka kÄds princips ir augstÄks par citu vai atceļ citu principu – ja šis apgalvojums nav patiess, lÅ«dzu to pamatot ar atbilstoši autoritatÄ«vi spÄ“cÄ«giem un pamatotiem faktiem un nevis kÄda filozofa vai jurista pieņēmumiem vai aizspriedumiem, jo nevienai personai nav tiesÄ«bu atcelt ar saviem uzskatiem tiesÄ«bu normas, kuras autoritatÄ«vi nav tÄ noteiktas, apstiprinÄtas un nostiprinÄtas (autoritÄtes princips). TÄpat ņemt vÄ“rÄ, ka, ja šie normatÄ«vie akti neatbilst kaut vienam no šiem principiem, tie saskaÅ†Ä ar augstÄk minÄ“to nevienam nav un nav bijuši juridiski saistoši.
SaskaÅ†Ä ar vispÄrÄ“jiem tiesÄ«bu principiem neviena cilvÄ“ka nekÄdas tiesÄ«bas nedrÄ«kst bÅ«t ierobežotas, balstoties uz jelkÄdiem hipotÄ“tiskiem pieņēmumiem – lÅ«dzu objektÄ«vi un pamatoti atbildÄ“t, vai Latvijas Republika attiecÄ«bÄ uz katru individuÄlo gadÄ«jumu, kurÄ kÄdam cilvÄ“kam tÄ pÄ“c bÅ«tÄ«bas uzspiež obligÄto vakcinÄciju, ir spÄ“jÄ«ga pamatoti ar faktiem uzrÄdÄ«t, ka šis cilvÄ“ks ir vai bÅ«s apdraudÄ“jums kÄdam citam cilvÄ“kam – ka šis cilvÄ“ks neizbÄ“gami saslims ar Covid-19 un apdraudÄ“s citus.
SaskaÅ†Ä ar vispÄrÄ“jiem tiesÄ«bu principiem ikvienam pacientam vai cilvÄ“kam, kurš ir pakļauts jebkÄdai medicÄ«niskai ÄrstÄ“šanai vai manipulÄcijai, ir tiesÄ«bas saņemt alternatÄ«vu cita speciÄlista viedokli un pašam izlemt, kÄ, kad un vai vispÄr veikt konkrÄ“to ÄrstÄ“šanu vai medicÄ«nisko manipulÄciju (alternatÄ«vÄ viedokļa princips) – šie normatÄ«vie akti pilnÄ«bÄ iznÄ«cina alternatÄ«vÄ viedokļa vispÄrÄ“jo tiesÄ«bu principu un, ievÄ“rojot augstÄkminÄ“tos atzinumus, padara šos normatÄ«vos aktus par spÄ“kÄ neesošiem – ja tas tÄ nav, objektÄ«vi un ar faktiem pierÄdÄ«t, ka attiecÄ«bÄ pret ikvienu cilvÄ“ku, uz kuru attiecas šie normatÄ«vie akti, ir ievÄ“rots un Ä«stenots alternatÄ«vÄ viedokļa princips.
SaskaÅ†Ä ar privÄtautonomijas principu tikai un vienÄ«gi pašam cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas lemt par savu Ä·ermeni, it sevišÄ·i jautÄjumos, kas skar fiziskas un tiešas manipulÄcijas ar šo Ä·ermeni. Nevienai mÄkslÄ«gi (cilvÄ“ku radÄ«tai) institÅ«cijai, kura arÄ« saskaÅ†Ä ar Latvijas Republikas 2. pantu ir hierarhiski autoritÄtes ziÅ†Ä zemÄkÄ stÄvoklÄ«, nav tiesÄ«bu bez paša cilvÄ“ka brÄ«vprÄtÄ«gas un pierÄdÄmas piekrišanas lemt par šÄ cilvÄ“ka Ä·ermeni un manipulÄcijÄm ar to. To nosaka arÄ« autoritÄtes tiesÄ«bu princips, kas deklarÄ“ ka neviena vara nav augstÄka par to varu, kura tai deleģējusÄ« šo varu – lÅ«dzu uzrÄdÄ«t, ievÄ“rojot to, ka vakcinÄcija ir individuÄls pasÄkums, kur un kad katrs no šiem cilvÄ“kiem individuÄli kÄdam cilvÄ“kam vai iestÄdei brÄ«vprÄtÄ«gi ir nodevis tiesÄ«bas rÄ«koties ar tÄ Ä·ermeni pretÄ“ji šÄ« cilvÄ“ka paša gribai.
TÄpat, ievÄ“rojot to, ka, ja cilvÄ“ks brÄ«vi pats nevar rÄ«koties ar savu Ä·ermeni, tad pÄ“c bÅ«tÄ«bas un reÄli tiek iznÄ«cinÄts ar Latvijas Republikas Satversmes preambulu noteiktais cilvÄ“ku cieņas un brÄ«vÄ«bas princips un cilvÄ“ki, kuriem tiek atņemtas tiesÄ«bas uz cilvÄ“cisko cieņu un brÄ«vÄ«bu, objektÄ«vi atrodas verdzÄ«bÄ, kas saskaÅ†Ä ar ANO VispÄrÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarÄcijas 4. pantu un citiem starptautiskajiem normatÄ«vajiem aktiem kategoriski ir aizliegta, – lÅ«dzu pamatoti un objektÄ«vi pierÄdÄ«t, ka Latvijas Republikas normatÄ«vie akti, kuri pÄ“c bÅ«tÄ«bas noteiktas profesijas pÄrstÄvjiem liek veikt piespiedu vakcinÄciju, neiznÄ«cina cilvÄ“ku cieņas un brÄ«vÄ«bas principus, ANO VispÄrÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarÄcijas 4. pantu un nenoved šos cilvÄ“kus verdzÄ«bÄ.
Ikvienai Latvijas Republikas iestÄdei un amatpersonai ir pienÄkums atzÄ«t starptautisko tiesÄ«bu pamatprincipu prioritÄti pÄr valsts tiesÄ«bu normÄm (LPSR AP deklarÄcija “Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu” 1. pants). Tas nozÄ«mÄ“, ka ANO VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcija pÄ“c sava juridiskÄ spÄ“ka prevalÄ“ pÄr jebkuru Latvijas Republikas normatÄ«vo aktu. TÄpat to apstiprina arÄ« AdministratÄ«vÄ procesa likuma 15. panta trešais punkts.
SaskaÅ†Ä ar ANO VispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcijas 1. pantu visi cilvÄ“ki piedzimst brÄ«vi un vienlÄ«dzÄ«gi savÄs tiesÄ«bÄs un cieņÄ: lÅ«dzu pamatoti paskaidrot un parÄdÄ«t, ievÄ“rojot visus goda un cieņas principus, ka rÄ«cÄ«ba, kuras rezultÄtÄ cilvÄ“kam jÄveic izvÄ“le starp divÄm eksistenciÄli lÄ«dzvÄ“rtÄ«gÄm lietÄm, nav šim cilvÄ“kam pazemojoša un cieņu aizskaroša.
SaskaÅ†Ä ar ANO VispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarÄcijas 3. pantu katram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas uz personas neaizskaramÄ«bu, dzÄ«vÄ«bu un brÄ«vÄ«bu. BrÄ«vÄ«ba ir stÄvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautÄ«bas vai atkarÄ«bas, tÄpat tiesÄ«bas uz dzÄ«vÄ«bu sevÄ« paredz tiesÄ«bas uz patstÄvÄ«giem, brÄ«viem un neatkarÄ«giem lÄ“mumiem pÄr savu Ä·ermeni un veselÄ«bu. LÅ«dzu pamatoti pierÄdÄ«t un paskaidrot, ka Latvijas Republikai ir tiesÄ«bas lemt par jelkÄda cilvÄ“ka privÄto Ä·ermeni, aizskarot tÄ privÄtumu un tÄ individuÄlÄs brÄ«vÄ«bas.
SaskaÅ†Ä ar vispÄrcilvÄ“ciskajÄm un kristÄ«gajÄm vÄ“rtÄ«bÄm ikviens cilvÄ“ks savu Ä·ermeni un dzÄ«vÄ«bu ir saņēmis no Dieva kÄ augstÄkÄs autoritÄtes un šo autoritÄti Latvijas Republika ir atzinusi, apstiprinot šÄ«s tautas lÅ«gšanu Latvijas Republikas SatversmÄ“ - “Dievs, svÄ“tÄ« Latviju!”. Dievs kÄ augstÄkÄ autoritÄte nevienÄ vietÄ nav devis Latvijas Republikai vispÄrÄ“jas vai individuÄlas tiesÄ«bas rÄ«koties ar jelkÄdu dzÄ«va cilvÄ“ka Ä·ermeni pÄ“c savas gribas un ieskatiem. TÄpat, tÄ kÄ ikviens cilvÄ“ks ir saņēmis savu Ä·ermeni un dzÄ«vÄ«bu no Dieva tiesÄ«bas uz šo Ä·ermeni, katram cilvÄ“kam ir pilnÄ«gi individuÄlas un privÄtas un nekÄdi kolektÄ«vi lÄ“mumi nevar mainÄ«t šis tiesÄ«bas kÄ vienÄ«gi un tikai Dievs vai pats cilvÄ“ks.
ANO VispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarÄcijas 23. panta 1. punkts nosaka, ka ikvienam cilvÄ“kam ir brÄ«vas tiesÄ«bas uz brÄ«vu darbavietas izvÄ“li, tÄtad nedz politiski, ekonomiski vai juridiski uzspiestu, bet brÄ«vu izvÄ“li, un šo izvÄ“li nedrÄ«kst ietekmÄ“t nekÄdi valsts politiskie vai juridiskie lÄ“mumi – lÅ«dzu pamatoti parÄdÄ«t to, ka ikviens un katrs individuÄlais cilvÄ“ks, kas dažÄdu apsvÄ“rumu dēļ izvÄ“lÄ“sies atstÄt savas darba vietas šo normatÄ«vo aktu prasÄ«bu rezultÄtÄ, nebÅ«s aprobežoti šajÄs savÄs tiesÄ«bÄs - brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties savu darba vietu atbilstoši savÄm prasmÄ“m un iemaņÄm.
ANO VispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarÄcijas 25. panta 1. punkts aizsargÄ ikviena cilvÄ“ka tiesÄ«bas uz kompensÄciju gadÄ«jumos, ja tÄ veselÄ«bai ir radÄ«ts kaitÄ“jums, kas radies no viņa neatkarÄ«gu apstÄkļu dēļ. LÅ«dzu pamatoti un dokumentÄli uzrÄdÄ«t, ka visas Latvijas RepublikÄ lietotÄs vakcÄ«nas ir izgÄjušas visas testa fÄzes, uzrÄdÄ«t šo testu pilnus rezultÄtus un skaidrojumus, dokumentÄli un pamatoti uzrÄdÄ«t, ka visas Latvijas RepublikÄ lietotÄs vakcÄ«nas ir 100% drošas un to rezultÄtÄ cilvÄ“kam nevar rasties veselÄ«bas kaitÄ“jums. GadÄ«jumÄ, ja Latvijas Republika nevar sniegt pierÄdÄ«jumus, sniegt skaidru un smalku informÄciju un likumisko pamatojumu par to, kÄdÄ apmÄ“rÄ un kÄrtÄ«bÄ ikviens cilvÄ“ks varÄ“s saņemt kompensÄciju gadÄ«jumÄ, ja tÄ veselÄ«bai tiks radÄ«ts jelkÄds kaitÄ“jums obligÄtÄs vakcinÄcijas rezultÄtÄ, un 100% pamatot un pierÄdÄ«t, ka obligÄtÄs vakcinÄcijas rezultÄtÄ neiestÄsies nevienas komplikÄcijas, kuru rezultÄts bÅ«s letÄls, jo šÄdÄ situÄcijÄ Latvijas Republika bÅ«s pÄrkÄpusi šÄ« cilvÄ“ka tiesÄ«bas uz dzÄ«vÄ«bu neatgriezeniski un bez iespÄ“jas to kompensÄ“t šim konkrÄ“tajam cilvÄ“kam.
Es vÄ“los norÄdÄ«t, ka saskaÅ†Ä ar ANO VispÄrÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcijas preambulu visas šajÄ deklarÄcijÄ paustÄs tiesÄ«bas ir neatņemamas ikviena cilvÄ“ka tiesÄ«bas, un nekÄdi valsts amatpersonu skaidrojumi vai to rÄ«cÄ«ba nedrÄ«kst ietekmÄ“t nevienu no šÄ«m tiesÄ«bÄm tÄ, ka tÄs pÄ“c bÅ«tÄ«bas tiek iznÄ«cinÄtas.
Atsaucoties uz tiesiskas valsts principa otro daļu, labas pÄrvaldÄ«bas tiesÄ«bu principiem, Latvijas Republikas Satversmes 90. pantu un 104. pantu, Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 10. panta 7. punktu, ikvienai valsts iestÄdei ir obligÄts pienÄkums un ikvienas valsts iestÄdes atbildÄ«ba ir izskaidrot savu rÄ«cÄ«bu ikvienam cilvÄ“kam skaidri, objektÄ«vi, pierÄdÄmi un pamatoti, pirms atbilstošÄ valsts iestÄde vÄ“ršas ar jelkÄdÄm tiesiskÄm vai represÄ«vÄm darbÄ«bÄm pret šo cilvÄ“ku, jo ikvienai valsts iestÄdes darbÄ«bai ir jÄbÅ«t saprotamai, tiesiski pamatotai un skaidrai tam cilvÄ“kam, pret kuru šÄ« valsts iestÄde vÄ“ršas. Ja valsts iestÄde atsakÄs sniegt šÄdu skaidrojumu, tÄ zaudÄ“ jelkÄdu tiesisko pamatu jelkÄdi vÄ“rsties pret kÄdu atbilstošajÄ jautÄjumÄ.
Å…emot vÄ“rÄ objektivitÄtes principu un tiesiskas valsts principu, neviena valsts iestÄde, amatpersona, ministrs, tiesnesis u.t.t. nevar pamatot savu rÄ«cÄ«bu ar saviem vai jelkÄda cita subjektÄ«viem aizspriedumiem un pieņēmumiem kÄ tikai un vienÄ«gi ar autoritatÄ«vi, objektÄ«vi reÄliem pamatojumiem, pierÄdÄ«jumiem un faktiem, tas ir - reÄli pÄrbaudÄmiem faktiem. Neviena tiesÄ«bu norma nav skaidrojama patvaļīgi vai subjektÄ«vi pÄ“c kÄdas amatpersonas, tiesneša vai cita iestÄdes darbinieka subjektÄ«vÄs sapratnes vai interpretÄcijas.
P.S. Bieži mÄ“s dzirdam, ka sabiedrÄ«bas labÄ, patriotisma vÄrdÄ un tamlÄ«dzÄ«gi mums jÄvakcinÄ“jas vai jÄdara šis vai tas. Bet tieši sabiedrÄ«bas vÄrdÄ un kolektÄ«vÄ labuma vÄrdÄ senatnÄ“ tika upurÄ“ti cilvÄ“ki dažÄdiem dieviem, sabiedrÄ«bas un kolektÄ«vÄ labuma vÄrdÄ savu galvu pacÄ“la fašisms un komunisms, sabiedrÄ«bas un kolektÄ«vÄ labuma vÄrdÄ pastÄv un eksistÄ“ ikviens totalitÄrisms – vai tas nav dÄ«vaini, ka sabiedrÄ«bas un kolektÄ«vÄ labuma vÄrdÄ cauri vÄ“sturei mÄ“s esam izlÄ“juši vairÄk asiņu nekÄ mÅ«su ir šodien. Kas ir sabiedrÄ«ba – tas ir koncepts, nav un nepastÄv tÄda tiesÄ«bu subjekta sabiedrÄ«ba, tÄ ir utopija. ŠÄ« koncepta, izdomÄjuma, mÄkslÄ«gÄs fikcijas dēļ mÄ“s Ä·ildojamies un graužam pušu viens otram rÄ«kles, aizmirstot savu un sava kaimiņ individuÄlo unikalitÄti, personisko brÄ«vÄ«bu, DievišÄ·o lÄ«dzÄ«bu – mÄ“s kļūstam par zvÄ“riem, kuri nes nÄvi – nÄvi, no kuras mÄ“s tÄ bÄ“gam.
Kas ir patriotisms, ko ietver sevÄ« šis jÄ“dziens. Šis jÄ“dziens, šÄ« ideja radusies senajÄ BizantijÄ un sevÄ« nesa nozÄ«mi – Dievs, kaimiņš, valsts. PirmÄm kÄrtÄm stÄv Dievs un tÄ morÄle, tÄs ir tÄs vispÄrcilvÄ“ciskÄs un kristÄ«gÄs vÄ“rtÄ«bas, kuras šÄ« tauta ir deleģējusi saviem priekšstÄvjiem aizstÄvÄ“t. LabestÄ«bu un mÄ«lestÄ«bu nosaka Dieva morÄle, bez Dieva morÄles nepastÄv šis cÄ“lÄkÄs mÅ«su cilvÄ“cÄ«bas izpausmes, un, tik tikko mÄ“s sÄkam spÄ“lÄ“ties ar šo svÄ“tumu un atmetam no tÄ kaut ko sabiedrÄ«bas vai paša labuma vÄrdÄ, mÄ“s to zaudÄ“jam neizbÄ“gami un strauji – tas ir elementÄrs entropijas likums, mÄ“s zaudÄ“jam mÄ«lestÄ«bu uz Dievu, kaimiņu un valsti.
P.P.S. IevÄ“rojot augstÄk minÄ“to un acÄ«mredzamu Latvijas Republikas tiesiski nihilistisko rÄ«cÄ«bu pret savu tautu, es aicinu ikvienu vÄ“rsties pie valsts iestÄdÄ“m, lai tÄs sniedz objektÄ«vus un pamatotus skaidrojumus savai rÄ«cÄ«bai. MÅ«su valsts iestÄžu darbÄ«ba pÄ“c bÅ«tÄ«bas pastÄv, balstoties uz tiesiskÄs vardarbÄ«bas pamatiem, kur liela daļa iestÄžu darbinieku neuzdod nekÄdus jautÄjumus un nevaicÄ nekÄdus skaidrojumus par tiem lÄ“mumiem un rÄ«kojumiem, kÄdi tiem tiek uzspiesti, kur ļoti intensÄ«vi strÄdÄ dažÄdi kontrolÄ“jošie un represÄ«vie mehÄnismi, kas liecina par arvien lielÄku valsts neuzticÄ“šanos saviem padotajiem un savai tautai. Ä»oti bieži valsts iestÄdes skaidro savu rÄ«cÄ«bu ļoti banÄli un truli: ministrija tÄ lika, vadÄ«ba tÄ prasa, kas liecina par valsts iestÄžu neieinteresÄ“tÄ«bu tajÄ, ko tÄs dara, un viss tiek darÄ«ts banÄla Ä·eksÄ«ša dēļ un, lai bÅ«tu godÄ«gi, daļa darbinieku vienkÄrši nonÄk situÄcijas gÅ«stÄ un vai nu padodas plÅ«smai, vai vienkÄrši dodas labÄkas dzÄ«ves meklÄ“jumos… MÅ«su katra paša atbildÄ«ba šai situÄcijÄ ir prasÄ«t atjaunot tiesisko taisnÄ«gumu attiecÄ«bÄ pret mums pašiem…