Iesaki rakstu:

Latvijas Republikā ir stājušies spÄ“kā normatÄ«vie akti, kas noteiktu profesiju pārstāvjiem liek pÄ“c bÅ«tÄ«bas veikt obligāto vakcināciju, jo, ja cilvÄ“kam tiek dota tikai viena izvÄ“le - starp Ä£imenes labklājÄ«bu un drošÄ«bu (kas visādā ziņā ir apdraudÄ“ta gadÄ«jumā, ja cilvÄ“ks ir spiests atstāt savu darbu vienā gadÄ«jumā) un rÅ«pÄ“m par savu Ä·ermeni, veselÄ«bu un individuālo labklājÄ«bu pÄ“c paša ieskatiem, tas ir zemiski cilvÄ“ka cieņu un godu aizskaroši. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 90. pantu kā arÄ« Latvijas Republikas Satversmes 104. pantu es valsts augstākajām amatpersonām prasu sniegt skaidras, objektÄ«vas atbildes uz zemāk uzdotajiem jautājumiem un apgalvojumiem pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

- IevÄ“rojot to, ka vakcinācija ir skaidra, noteikta un konkrÄ“ta medicÄ«niska manipulācija, kas, ievÄ“rojot ES zāļu nevÄ“lamo notikumu datubāzes (EudraVigilance) datus, kur ir oficiāli reÄ£istrÄ“ti simtiem tÅ«kstošu Covid-19 vakcÄ«nu izraisÄ«ti komplikāciju gadÄ«jumu, tajā skaitā smagi neatgriezeniski veselÄ«bas traucÄ“jumi un pat tÅ«kstošiem letālu iznākumu, ievÄ“rojot to, ka katrs cilvÄ“ks ir indivÄ«ds ar atšÄ·irÄ«gu un individuālu medicÄ«nisko stāvokli un raksturojumu, un ņemot vÄ“rā to, ka tikai un vienÄ«gi attiecÄ«gās jomas speciālists ievÄ“rojot katra individuālā gadÄ«juma specifiku, objektÄ«vi apkopojot visu pieejamo informāciju konkrÄ“tajā un individuālajā gadÄ«jumā var pieņemt medicÄ«niska rakstura lÄ“mumus;

- Å…emot vÄ“rā, ka vakcinācija nav vienÄ«gais Covid-19 apkarošanas lÄ«dzeklis, jo ES ir apstiprinājusi trÄ«s Covid-19 terapijas lÄ«dzekļu stratÄ“Ä£ijas un cer lÄ«dz gada beigām apstiprināt vÄ“l divas Covid-19 terapijas lÄ«dzekļu stratÄ“Ä£ijas;

- Å…emot vÄ“rā to, ka katra valsts iestāde, tai skaitā Saeima, Ministru kabinets, katra atsevišÄ·a ministrija, Latvijas Republikas prezidents drÄ«kst darboties tikai un vienÄ«gi savas kompetences robežās, un ievÄ“rojot to, ka noteikti cilvÄ“ki bÅ«s spiesti pieņemt vakcināciju, neskatoties uz savām individuālajām, medicÄ«niskajām vajadzÄ«bām,

lÅ«dzu sniegt atbildi uz šÄdu jautājumu: vai Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Republikas Ministru kabinets, katra atsevišÄ·a ministrija un Latvijas Republikas prezidents ir tiesÄ«gi un to kompetencÄ“ ietilps pieņemt specifiskus un konkrÄ“tus lÄ“mumus un nozÄ«mÄ“t kādam konkrÄ“tas profilaktiskas, ārstnieciskas vai medicÄ«niska rakstura manipulācijas, kas tieši – ņemot vÄ“rā ES zāļu nevÄ“lamo notikumu datubāzes (EudraVigilance) datus – var apdraudÄ“t ikviena konkrÄ“tā cilvÄ“ka veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu.

Ja atbilde ir apstiprinoša, lÅ«dzu sniegt informāciju, kur var iepazÄ«ties ar visām atļaujām un licencÄ“m – atbilstoši uzrādÄ«t, ka Latvijas Valsts prezidents ir praktizÄ“jošs un kompetents ārsts vai ka Latvijas Republikas Saeima, Ministru kabinets vai atbilstošÄ ministrija ir iestādes, kuras ir saņēmušas atbilstošÄs atļaujas, lai pieņemtu konkrÄ“tus lÄ“mumus par precÄ«zām medicÄ«niskām manipulācijām, jo šÄda rakstura lÄ“mumu pieņemšanas tiesÄ«bas ir tikai un vienÄ«gi konkrÄ“tās jomas speciālistiem, kuri paši arÄ« ir atbildÄ«gi par šiem lÄ“mumiem – šai situācijā nav pieļaujama lÄ“muma izpildes un atbildÄ«bas dalÄ«šana, jo šie lÄ“mumi nes sevÄ« arÄ« morālo un Ä“tisko atbildÄ«bu un neviens ārsts nevar piespiedu kārtā likt veikt kādam medicÄ«niskas manipulācijas, kuras nav 100% drošas un var bÅ«t pat letālas.

Å…emot vÄ“rā jau pieminÄ“to informāciju par Covid-19 vakcÄ«nu iespÄ“jamajiem blakus efektiem un ar tām izraisÄ«to komplikāciju radÄ«tajiem neatgriezeniskajiem veselÄ«bas traucÄ“jumiem, kas var beigties arÄ« letāli un kas ir dokumentāli, objektÄ«vi, patiesi un starptautiski reÄ£istrÄ“ti fakti un kas katrā individuālajā gadÄ«jumā ir izvÄ“rtÄ“jami reāli apdraudÄ“jumi  dzÄ«vÄ«bai un veselÄ«bai, lÅ«dzu sniegt atbildi uz šÄdu jautājumu: vai lÄ“mumi, kas spiež konkrÄ“to jomu darbiniekus veikt vakcināciju, neskatoties uz pieminÄ“tajiem vakcinācijas riskiem, nav tiešs Latvijas Republikas Satversmes 116. panta pārkāpums attiecÄ«bā uz šiem cilvÄ“kiem.

Ja atbilde ir, ka šie normatÄ«vie akti nav Latvijas Republikas Satversmes 116. panta pārkāpums, lÅ«dzu uzrādÄ«t Latvijas Republikas sniegtās garantijas, ka Covid-19 vakcÄ«nas ir 100% drošas un nekaitÄ«gas cilvÄ“ka veselÄ«bai, kā arÄ« to, kādu atbildÄ«bu uzņemas Latvijas Republika un kāda ir vai bÅ«s Latvijas Republikas rÄ«cÄ«ba un kompensācijas, ja šÄ«s garantijas nepiepildās.

IevÄ“rojot to, ka atbilstošo jomu speciālisti, kuri ir spiesti vakcinÄ“ties, lai saglabātu vai tiktu pieņemti amatos, tiek izvÄ“rtÄ“ti ne tikai pÄ“c savām praktiskajām zināšanām, iemaņām un pieredzes, bet arÄ« citiem individuāliem medicÄ«niska rakstura kritÄ“rijiem, lÅ«dzu sniegt atbildi uz šÄdu jautājumu: vai katrā šajā gadÄ«jumā netiek pārkāpts ANO VispārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 7. pants un  Latvijas Republikas Satversmes 91. pants, kas aizliedz Ä«stenot jebkādu cilvÄ“ku diskrimināciju, tajā skaitā arÄ« diskrimināciju pÄ“c jebkādiem medicÄ«niskiem parametriem.

Latvijas Republika ar Latvijas Republikas Satversmes preambulu, kurā deklarÄ“ts, ka “vispārcilvÄ“ciskās un kristÄ«gās vÄ“rtÄ«bas” ir Latvijas valsts pamatvÄ“rtÄ«bas, atzÄ«st un ir apņēmusies ievÄ“rot visas vispārcilvÄ“ciskās un kristÄ«gās pamatvÄ“rtÄ«bas, kas ir vispārÄ“ji principi, kuri ir iedibināti principi vai teorÄ“mas. Likuma principi, kas ir vispārpieņemti kā pareizas likuma atziņas vai kā nenoraidāmas dabiskas atziņas … VispārÄ“jais princips ir atziņa, kurai ir pakļauti visi cilvÄ“ki un ir nodrošināma bez pierādÄ«jumiem, argumentiem vai diskursa. (Black's Law Dictionary, 4th, Fourth Edition; 1951).

Latvijas Republikas tiesību zinātne, kā arī Latvijas Republikas Tiesībsargs atzīst, ka visos kolīziju gadījumos vispārējiem tiesību principiem ir augstāks spēks nekā rakstītajai tiesību normai.

Likuma varas jeb tiesiskas valsts principu, kas ir iestrādāts Latvijas Republikas SatversmÄ“, veido trÄ«s pamatelementi: 1) Likuma pakļautÄ«bas princips: valdÄ«ba un iestāde nevienam nevar uzspiest nest civiltiesiskus zaudÄ“jumus vai krimināli sodÄ«t, kā tikai gadÄ«jumos, kad tas notiek stingrā saskaņā ar labi izstrādātiem un skaidri noteiktiem normatÄ«viem aktiem un procedÅ«rām; 2) Likuma atrunas princips: neviena valsts pārvaldes nozare nav augstāka par likumu, un neviena valsts amatpersona nedrÄ«kst patvaļīgi un vienpusÄ“ji rÄ«koties ārpus likuma; 3) Augstākā likuma pakļautÄ«bas princips: neviens normatÄ«vais akts nav saistošs, ja vien tas neatbilst noteiktiem nerakstÄ«tiem, vispārÄ«giem tiesiskuma, morāles un taisnÄ«guma principiem, jo šo principu juridiskais spÄ“ks ir augtāks par cilvÄ“ku rakstÄ«tām tiesÄ«bu normām.

Satversmes tiesa Lietā nr.04 – 01(97) atzinumu ka saskaņā ar vispārÄ«giem tiesÄ«bu principiem normatÄ«vais akts zaudÄ“ spÄ“ku šÄdos gadÄ«jumos: 1) ja iestājies termiņš vai nosacÄ«jums, ar ko ierobežots normatÄ«vā akta spÄ“ks laikā… .

Å…emot  vÄ“rā augstāk minÄ“tos faktus un atbildot zemāk uzdotajiem jautājumiem un apgalvojumiem, lÅ«dzu pamatoti un, balstoties faktos, apstiprināt, ka Latvijas Republikas normatÄ«vie akti, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas nosaka obligāto vakcināciju atsevišÄ·u nozaru speciālistiem, atbilst visiem vispārÄ“jajiem tiesÄ«bu principiem un visām vispārcilvÄ“ciskajām un kristÄ«gajām pamatvÄ“rtÄ«bām. Tāpat lÅ«dzu ņemt vÄ“rā, ka visi vispārÄ“jie tiesÄ«bu principi pÄ“c sava juridiskā spÄ“ka ir vienlÄ«dzÄ«gi un nav pieļaujama situācija, kad tie jelkādā veidā tiek interpretÄ“ti tā, ka kāds princips ir augstāks par citu vai atceļ citu principu – ja šis apgalvojums nav patiess, lÅ«dzu to pamatot ar atbilstoši autoritatÄ«vi spÄ“cÄ«giem un pamatotiem faktiem un nevis kāda filozofa vai jurista pieņēmumiem vai aizspriedumiem, jo nevienai personai nav tiesÄ«bu atcelt ar saviem uzskatiem tiesÄ«bu normas, kuras autoritatÄ«vi nav tā noteiktas, apstiprinātas un nostiprinātas (autoritātes princips). Tāpat ņemt vÄ“rā, ka, ja šie normatÄ«vie akti neatbilst kaut vienam no šiem principiem, tie saskaņā ar augstāk minÄ“to nevienam nav un nav bijuši juridiski saistoši.

Saskaņā ar vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem neviena cilvÄ“ka nekādas tiesÄ«bas nedrÄ«kst bÅ«t ierobežotas, balstoties uz jelkādiem hipotÄ“tiskiem pieņēmumiem – lÅ«dzu objektÄ«vi un pamatoti atbildÄ“t, vai Latvijas Republika attiecÄ«bā uz katru individuālo gadÄ«jumu, kurā kādam cilvÄ“kam tā pÄ“c bÅ«tÄ«bas uzspiež obligāto vakcināciju, ir spÄ“jÄ«ga pamatoti ar faktiem uzrādÄ«t, ka šis cilvÄ“ks ir vai bÅ«s apdraudÄ“jums kādam citam cilvÄ“kam – ka šis cilvÄ“ks neizbÄ“gami saslims ar Covid-19 un apdraudÄ“s citus.

Saskaņā ar vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem ikvienam pacientam vai cilvÄ“kam, kurš ir pakļauts jebkādai medicÄ«niskai ārstÄ“šanai vai manipulācijai, ir tiesÄ«bas saņemt alternatÄ«vu cita speciālista viedokli un pašam izlemt, kā, kad un vai vispār veikt konkrÄ“to ārstÄ“šanu vai medicÄ«nisko manipulāciju (alternatÄ«vā viedokļa princips) – šie normatÄ«vie akti pilnÄ«bā iznÄ«cina alternatÄ«vā viedokļa vispārÄ“jo tiesÄ«bu principu un, ievÄ“rojot augstākminÄ“tos atzinumus, padara šos normatÄ«vos aktus par spÄ“kā neesošiem – ja tas tā nav, objektÄ«vi un ar faktiem pierādÄ«t, ka attiecÄ«bā pret ikvienu cilvÄ“ku, uz kuru attiecas šie normatÄ«vie akti, ir ievÄ“rots un Ä«stenots alternatÄ«vā viedokļa princips.

Saskaņā ar privātautonomijas principu tikai un vienÄ«gi pašam cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas lemt par savu Ä·ermeni, it sevišÄ·i jautājumos, kas skar fiziskas un tiešas manipulācijas ar šo Ä·ermeni. Nevienai mākslÄ«gi (cilvÄ“ku radÄ«tai) institÅ«cijai, kura arÄ« saskaņā ar Latvijas Republikas 2. pantu ir hierarhiski autoritātes ziņā zemākā stāvoklÄ«, nav tiesÄ«bu bez paša cilvÄ“ka brÄ«vprātÄ«gas un pierādāmas piekrišanas lemt par šÄ cilvÄ“ka Ä·ermeni un manipulācijām ar to. To nosaka arÄ« autoritātes tiesÄ«bu princips, kas deklarÄ“ ka neviena vara nav augstāka par to varu, kura tai deleģējusÄ« šo varu – lÅ«dzu uzrādÄ«t, ievÄ“rojot to, ka vakcinācija ir individuāls pasākums, kur un kad katrs no šiem cilvÄ“kiem individuāli kādam cilvÄ“kam vai iestādei brÄ«vprātÄ«gi ir nodevis tiesÄ«bas rÄ«koties ar tā Ä·ermeni pretÄ“ji šÄ« cilvÄ“ka paša gribai.

Tāpat, ievÄ“rojot to, ka, ja cilvÄ“ks brÄ«vi pats nevar rÄ«koties ar savu Ä·ermeni, tad pÄ“c bÅ«tÄ«bas un reāli tiek iznÄ«cināts ar Latvijas Republikas Satversmes preambulu noteiktais cilvÄ“ku cieņas un brÄ«vÄ«bas princips un cilvÄ“ki, kuriem tiek atņemtas tiesÄ«bas uz cilvÄ“cisko cieņu un brÄ«vÄ«bu, objektÄ«vi atrodas verdzÄ«bā, kas saskaņā ar ANO VispārÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarācijas 4. pantu un citiem starptautiskajiem normatÄ«vajiem aktiem kategoriski ir aizliegta, – lÅ«dzu pamatoti un objektÄ«vi pierādÄ«t, ka Latvijas Republikas normatÄ«vie akti, kuri pÄ“c bÅ«tÄ«bas noteiktas profesijas pārstāvjiem liek veikt piespiedu vakcināciju, neiznÄ«cina cilvÄ“ku cieņas un brÄ«vÄ«bas principus, ANO VispārÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarācijas 4. pantu un nenoved šos cilvÄ“kus verdzÄ«bā.

Ikvienai Latvijas Republikas iestādei un amatpersonai ir pienākums atzÄ«t starptautisko tiesÄ«bu pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesÄ«bu normām (LPSR AP deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu” 1. pants). Tas nozÄ«mÄ“, ka  ANO VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācija pÄ“c sava juridiskā spÄ“ka prevalÄ“ pār jebkuru Latvijas Republikas normatÄ«vo aktu. Tāpat to apstiprina arÄ« AdministratÄ«vā procesa likuma 15. panta trešais punkts.

Saskaņā ar ANO VispārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 1. pantu visi cilvÄ“ki piedzimst brÄ«vi un vienlÄ«dzÄ«gi savās tiesÄ«bās un cieņā: lÅ«dzu pamatoti paskaidrot un parādÄ«t, ievÄ“rojot visus goda un cieņas principus, ka rÄ«cÄ«ba, kuras rezultātā cilvÄ“kam jāveic izvÄ“le starp divām eksistenciāli lÄ«dzvÄ“rtÄ«gām lietām, nav šim cilvÄ“kam pazemojoša un cieņu aizskaroša.

Saskaņā ar ANO Vispārējās cilvēktiesības deklarācijas 3. pantu katram cilvēkam ir tiesības uz personas neaizskaramību, dzīvību un brīvību. Brīvība ir stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības vai atkarības, tāpat tiesības uz dzīvību sevī paredz tiesības uz patstāvīgiem, brīviem un neatkarīgiem lēmumiem pār savu ķermeni un veselību. Lūdzu pamatoti pierādīt un paskaidrot, ka Latvijas Republikai ir tiesības lemt par jelkāda cilvēka privāto ķermeni, aizskarot tā privātumu un tā individuālās brīvības.

Saskaņā ar vispārcilvÄ“ciskajām un kristÄ«gajām vÄ“rtÄ«bām ikviens cilvÄ“ks savu Ä·ermeni un dzÄ«vÄ«bu ir saņēmis no Dieva kā augstākās autoritātes un šo autoritāti Latvijas Republika ir atzinusi, apstiprinot šÄ«s tautas lÅ«gšanu Latvijas Republikas SatversmÄ“ - “Dievs, svÄ“tÄ« Latviju!”. Dievs kā augstākā autoritāte nevienā vietā nav devis Latvijas Republikai vispārÄ“jas vai individuālas tiesÄ«bas rÄ«koties ar jelkādu dzÄ«va cilvÄ“ka Ä·ermeni pÄ“c savas gribas un ieskatiem. Tāpat, tā kā ikviens cilvÄ“ks ir saņēmis savu Ä·ermeni un dzÄ«vÄ«bu no Dieva tiesÄ«bas uz šo Ä·ermeni, katram cilvÄ“kam ir pilnÄ«gi individuālas un privātas un nekādi kolektÄ«vi lÄ“mumi nevar mainÄ«t šis tiesÄ«bas kā vienÄ«gi un tikai Dievs vai pats cilvÄ“ks.

ANO VispārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarācijas 23. panta 1. punkts nosaka, ka ikvienam cilvÄ“kam ir brÄ«vas tiesÄ«bas uz brÄ«vu darbavietas izvÄ“li, tātad nedz politiski, ekonomiski vai juridiski uzspiestu, bet brÄ«vu izvÄ“li, un šo izvÄ“li nedrÄ«kst ietekmÄ“t nekādi valsts politiskie vai juridiskie lÄ“mumi – lÅ«dzu pamatoti parādÄ«t to, ka ikviens un katrs  individuālais cilvÄ“ks, kas dažādu apsvÄ“rumu dēļ izvÄ“lÄ“sies atstāt savas darba vietas šo normatÄ«vo aktu prasÄ«bu rezultātā, nebÅ«s aprobežoti šajās savās tiesÄ«bās - brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties savu darba vietu atbilstoši savām prasmÄ“m un iemaņām.

ANO VispārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bas deklarācijas 25. panta 1. punkts aizsargā ikviena cilvÄ“ka tiesÄ«bas uz kompensāciju gadÄ«jumos, ja tā veselÄ«bai ir radÄ«ts kaitÄ“jums, kas radies no viņa neatkarÄ«gu apstākļu dēļ. LÅ«dzu pamatoti un dokumentāli uzrādÄ«t, ka visas Latvijas Republikā lietotās vakcÄ«nas ir izgājušas visas testa fāzes, uzrādÄ«t šo testu pilnus rezultātus un skaidrojumus, dokumentāli un pamatoti uzrādÄ«t, ka visas Latvijas Republikā lietotās vakcÄ«nas ir 100% drošas un to rezultātā cilvÄ“kam nevar rasties veselÄ«bas kaitÄ“jums. GadÄ«jumā, ja Latvijas Republika nevar sniegt pierādÄ«jumus, sniegt skaidru un smalku informāciju un likumisko pamatojumu par to, kādā apmÄ“rā un kārtÄ«bā ikviens cilvÄ“ks varÄ“s saņemt kompensāciju gadÄ«jumā, ja tā veselÄ«bai tiks radÄ«ts jelkāds kaitÄ“jums obligātās vakcinācijas rezultātā, un 100% pamatot un pierādÄ«t, ka obligātās vakcinācijas rezultātā neiestāsies nevienas komplikācijas, kuru rezultāts bÅ«s letāls, jo šÄdā situācijā Latvijas Republika bÅ«s pārkāpusi šÄ« cilvÄ“ka tiesÄ«bas uz dzÄ«vÄ«bu neatgriezeniski un bez iespÄ“jas to kompensÄ“t šim konkrÄ“tajam cilvÄ“kam.

Es vÄ“los norādÄ«t, ka saskaņā ar ANO VispārÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas preambulu visas šajā deklarācijā paustās tiesÄ«bas ir neatņemamas ikviena cilvÄ“ka tiesÄ«bas, un nekādi valsts amatpersonu skaidrojumi vai to rÄ«cÄ«ba nedrÄ«kst ietekmÄ“t nevienu no šÄ«m tiesÄ«bām tā, ka tās pÄ“c bÅ«tÄ«bas tiek iznÄ«cinātas.

Atsaucoties uz tiesiskas valsts principa otro daļu, labas pārvaldÄ«bas tiesÄ«bu principiem, Latvijas Republikas Satversmes 90. pantu un 104. pantu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 7. punktu, ikvienai valsts iestādei ir obligāts pienākums un ikvienas valsts iestādes atbildÄ«ba ir izskaidrot savu rÄ«cÄ«bu ikvienam cilvÄ“kam skaidri, objektÄ«vi, pierādāmi un pamatoti, pirms atbilstošÄ valsts iestāde vÄ“ršas ar jelkādām tiesiskām vai represÄ«vām darbÄ«bām pret šo cilvÄ“ku, jo ikvienai valsts iestādes darbÄ«bai ir jābÅ«t saprotamai, tiesiski pamatotai un skaidrai tam cilvÄ“kam, pret kuru šÄ« valsts iestāde vÄ“ršas.  Ja valsts iestāde atsakās sniegt šÄdu skaidrojumu, tā zaudÄ“ jelkādu tiesisko pamatu jelkādi vÄ“rsties pret kādu atbilstošajā jautājumā.

Å…emot vÄ“rā objektivitātes principu un tiesiskas valsts principu, neviena valsts iestāde, amatpersona, ministrs, tiesnesis u.t.t. nevar pamatot savu rÄ«cÄ«bu ar saviem vai jelkāda cita subjektÄ«viem aizspriedumiem un pieņēmumiem kā tikai un vienÄ«gi ar autoritatÄ«vi, objektÄ«vi reāliem pamatojumiem, pierādÄ«jumiem un faktiem, tas ir - reāli pārbaudāmiem faktiem. Neviena tiesÄ«bu norma nav skaidrojama patvaļīgi vai subjektÄ«vi pÄ“c kādas amatpersonas, tiesneša vai cita iestādes darbinieka subjektÄ«vās sapratnes vai interpretācijas.

P.S. Bieži mÄ“s dzirdam, ka sabiedrÄ«bas labā, patriotisma vārdā un tamlÄ«dzÄ«gi mums jāvakcinÄ“jas vai jādara šis vai tas. Bet tieši sabiedrÄ«bas vārdā un kolektÄ«vā labuma vārdā senatnÄ“ tika upurÄ“ti cilvÄ“ki dažādiem dieviem, sabiedrÄ«bas un kolektÄ«vā labuma vārdā savu galvu pacÄ“la fašisms un komunisms, sabiedrÄ«bas un kolektÄ«vā labuma vārdā pastāv un eksistÄ“ ikviens totalitārisms – vai tas nav dÄ«vaini, ka sabiedrÄ«bas un kolektÄ«vā labuma vārdā cauri vÄ“sturei mÄ“s esam izlÄ“juši vairāk asiņu nekā mÅ«su ir šodien. Kas ir sabiedrÄ«ba – tas ir koncepts, nav un nepastāv tāda tiesÄ«bu subjekta sabiedrÄ«ba, tā ir utopija. ŠÄ« koncepta, izdomājuma, mākslÄ«gās fikcijas dēļ mÄ“s Ä·ildojamies un graužam pušu viens otram rÄ«kles, aizmirstot savu un sava kaimiņ individuālo unikalitāti, personisko brÄ«vÄ«bu, DievišÄ·o lÄ«dzÄ«bu – mÄ“s kļūstam par zvÄ“riem, kuri nes nāvi – nāvi, no kuras mÄ“s tā bÄ“gam.

Kas ir patriotisms, ko ietver sevÄ« šis jÄ“dziens. Šis jÄ“dziens, šÄ« ideja radusies senajā Bizantijā un sevÄ« nesa nozÄ«mi – Dievs, kaimiņš, valsts. Pirmām kārtām stāv Dievs un tā morāle, tās ir tās vispārcilvÄ“ciskās un kristÄ«gās vÄ“rtÄ«bas, kuras šÄ« tauta ir deleģējusi saviem priekšstāvjiem aizstāvÄ“t. LabestÄ«bu un mÄ«lestÄ«bu nosaka Dieva morāle, bez Dieva morāles nepastāv šis cÄ“lākās mÅ«su cilvÄ“cÄ«bas izpausmes, un, tik tikko mÄ“s sākam spÄ“lÄ“ties ar šo svÄ“tumu un atmetam no tā kaut ko sabiedrÄ«bas vai paša labuma vārdā, mÄ“s to zaudÄ“jam neizbÄ“gami un strauji – tas ir elementārs entropijas likums, mÄ“s zaudÄ“jam mÄ«lestÄ«bu uz Dievu, kaimiņu un valsti.

P.P.S. IevÄ“rojot augstāk minÄ“to un acÄ«mredzamu Latvijas Republikas tiesiski nihilistisko rÄ«cÄ«bu pret savu tautu, es aicinu ikvienu vÄ“rsties pie valsts iestādÄ“m, lai tās sniedz objektÄ«vus un pamatotus skaidrojumus savai rÄ«cÄ«bai. MÅ«su valsts iestāžu darbÄ«ba pÄ“c bÅ«tÄ«bas pastāv, balstoties uz tiesiskās vardarbÄ«bas pamatiem, kur liela daļa iestāžu darbinieku neuzdod nekādus jautājumus un nevaicā nekādus skaidrojumus par tiem lÄ“mumiem un rÄ«kojumiem, kādi tiem tiek uzspiesti, kur ļoti intensÄ«vi strādā dažādi kontrolÄ“jošie un represÄ«vie mehānismi, kas liecina par arvien lielāku valsts neuzticÄ“šanos saviem padotajiem un savai tautai. Ä»oti bieži  valsts iestādes skaidro savu rÄ«cÄ«bu ļoti banāli un truli: ministrija tā lika, vadÄ«ba tā prasa, kas liecina par valsts iestāžu neieinteresÄ“tÄ«bu tajā, ko tās dara, un viss tiek darÄ«ts banāla Ä·eksÄ«ša dēļ un, lai bÅ«tu godÄ«gi, daļa darbinieku vienkārši nonāk situācijas gÅ«stā un vai nu padodas plÅ«smai, vai vienkārši dodas labākas dzÄ«ves meklÄ“jumos… MÅ«su katra paša atbildÄ«ba šai situācijā ir prasÄ«t atjaunot tiesisko taisnÄ«gumu attiecÄ«bā pret mums pašiem…