Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas nosacītā priekšnieka, finanšu ministra Jāņa Reira „kariņš” turpinās ar mainīgiem panākumiem: kamēr I. Jaunzeme panākusi, ka administratīvā rajona tiesa atceļ viņai J. Reira izteikto rājienu, prokuratūra ir atzinusi par nepamatotu viņas atkārtoto mēģinājumu panākt kriminālprocesa sākšanu pret finanšu ministru.

Aizvadītajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests (VID) un tā ģenerāldirektore, kuri līdz šim bija ļoti negribīgi skaidrojuši situāciju ap I. Jaunzemes saņemto rājienu, plaši un detalizēti komentēja administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru tika apmierināts I. Jaunzemes pieteikums un par prettiesisku un atceļamu tika atzīts finanšu ministra J. Reira pagājušā gada 30.oktobra lēmums, ar kuru VID ģenerāldirektorei bija piemērots disciplinārsods – rājiens.

Taču ne VID, ne tā ģenerāldirektore nepieminēja neilgi pirms tam piedzīvoto neveiksmi „kariņā” ar finanšu ministru: arī ar atkārtotu sūdzību - šoreiz prokuratūrai – I. Jaunzemei nav izdevies panākt kriminālprocesa sākšanu pret J. Reiru. Arī prokuratūra tāpat kā iepriekš Valsts policija I. Jaunzemes sūdzību ir uzskatījusi par nepamatotu.

Mediji jau ir informējuši, ka šā gada 28. janvārī Valsts policija bija atteikusies sākt kriminālprocesu pēc I. Jaunzemes iesnieguma, kura galvenais „mērķis” bija viņas tiešais priekšnieks – finanšu ministrs J. Reirs. Šis ir bijis tikai kārtējais solis jau ilgstošajā VID vadītājas konfliktā ar viņai netīkamo ministru.

„Valsts policijā I. Jaunzeme nav vērsusies,” – šādu atbildi uz jautājumu toreiz sniedza I. Jaunzemes padomnieks, kādreizējais žurnālists Andrejs Vaivars. Šī atbilde bija nepatiesa, un VID ģenerāldirektore nevēlējās atbildēt uz viņai pēc tam tieši uzdotu jautājumu – vai viņa ir bijusi tā, kas likusi savam padotajam mēģināt sniegt maldinošas ziņas un tādējādi aizkavēt publikāciju saistībā ar viņas vēršanos policijā.

Patiesību tikmēr bez aplinkiem atklāja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknis, uz jautājumu par VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes iesniegumu un tajā minētiem faktiem par iespējamu klasificētas informācijas izpaušanu lakoniski atbildot: „Informējam Jūs, ka, pabeidzot resorisko pārbaudi 28.01.2021., VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.”

Neko sīkāk par iesnieguma saturu Valsts policija neatklāja, savukārt VID vadītājas padomnieks mēģināja izlikties, ka nekāda iesnieguma vispār nav bijis. Tikmēr neoficiāla informācija no vairākiem avotiem liecināja, ka I. Jaunzemes vēršanās policijā ir vērtējama kā VID ģenerāldirektores kārtējais solis „kariņā” ar viņai netīkamo finanšu ministru.

Ir zināms, ka 2020. gada sākumā VID dienesta izmeklēšanas komisija aicinājusi I. Jaunzemi uzsākt disciplinārlietas pret četrām augsta ranga VID amatpersonām, kuras ieņēma amatus muitā, VID Juridiskajā pārvaldē un Nodokļu pārvaldē.

Taču, neraugoties uz šo ieteikumu un komisijas argumentiem, disciplinārlietas nav tikušas sāktas. Tā vietā I. Jaunzeme no amata atbrīvojusi pašu dienesta izmeklēšanas komisijas vadītāju Māri Knoku, pārceļot viņu izmeklētāja amatā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē (NMPP).

Paradoksāli, bet M. Knoks līdz ar to nonāca faktiskā pakļautībā vienai no amatpersonām, pret kuru viņš bija aicinājis VID ģenerāldirektori uzsākt disciplinārlietu, - VID NMPP Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājam Andrim Ābolam.

Tieši A. Ābols pagājušā gada novembrī publiski tika nosaukts kā tā VID amatpersona, kas aizturēta saistībā ar mēģinājumu „veikt koruptīvas darbības saistībā ar akcīzes preču apriti muitā”. Cik zināms, runa bija par aizdomām saistībā ar 35 000 eiro lielu kukuli.

Tikai tad I. Jaunzeme reaģēja, pārtraucot ar A. Ābolu darba attiecības un publiski paziņojot, ka „kolēģis, kuram vienaldzīga VID reputācija, kurš nav sapratis, ka laiki, kad tika piesegti negodīgi darbinieki, ir pagājuši, un kolēģi, kā arī komersanti bez minstināšanās ir gatavi ziņot par šādiem gadījumiem mūsu Iekšējās drošības pārvaldei, bija stipri pārrēķinājies”.

Taču 2020. gada sākumā I. Jaunzemei, neraugoties uz dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumu, nekādu iebildumu pret A. Ābolu vēl nebija. Toties viņas amatā pazeminātais M. Knoks gan vērsās ar sūdzībām visās iespējamās institūcijās, un 2020. gada vasarā dienesta izmeklēšanu sāka Finanšu ministrija.

M. Knoka pārcelšanā ministrija pārkāpumus nesaskatīja, taču, izvērtējot gadījumus, kad I. Jaunzeme atteikusies turpināt izmeklēt lietas pret VID amatpersonām, tika konstatēti iespējami pārkāpumi, un pret viņu pašu tika uzsākta disciplinārlieta.

Finanšu ministrijas diciplinārlietu komisija, izvērtējot lietas apstākļus, secināja - I. Jaunzeme, liekot šķēršļus VID amatpersonu pārkāpumu izmeklēšanai, nav pildījusi savus pienākumus, tādēļ viņai piemērojams sods - rājiens.

Kā noprotams, tieši pagājušā gada nogalē, pēc soda saņemšanas I. Jaunzeme nolēmusi vērsties ar iesniegumu Valsts policijā. Tagad viņa ar sava padomnieka starpniecību vispirms nepatiesi apgalvoja, ka šāda vēršanās neesot notikusi, bet pēc tam bija gatava apliecināt tikai to, ka tas neesot noticis novembrī, savukārt par decembri vairs neatbildēja.

Savukārt no neoficiāliem avotiem par iesnieguma saturu ir zināms – tajā mēģināts norādīt, ka tieši J. Reirs varētu būt vainojams ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā. Nu ar Valsts policijas un arī prokuratūras lēmumu šīs norādes ir atzītas par nepamatotām, savukārt VID ģenerāldirektores un ministra konflikts, visticamākais, nebeigsies ne ar to, ne ar administratīvās tiesas aizvadītās nedēļas spriedumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0