JaunÄ konservatÄ«vÄ partija Å¡Å«po valdÄ«bu
Fanija Golda · 22.07.2019. · Komentāri (0)Parasti politikas vÄ“rotÄjiem vasara ir diezgan garlaicÄ«gs laika posms, jo Saeimas deputÄtiem ir garÄs brÄ«vdienas un arÄ« citi politiÄ·i un vadoši ierÄ“dņi izbauda atvaļinÄjumu. TomÄ“r šÄ« vasara ir atšÄ·irÄ«ga – to nosaka ne tikai izveidojusies krÄ«ze RÄ«gas domÄ“, bet arÄ« skandÄli un skaļÄs emocijas valdÄ«bÄ.
JaunÄ konservatÄ«vÄ partija skaļi izteikusi neapmierinÄtÄ«bu par valdÄ«bas lÄ“mumu atkÄrtoti apstiprinÄt amatÄ Valsts drošÄ«bas dienesta vadÄ«tÄju Normundu Mežvietu. JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas vadÄ«tÄjs un tieslietu ministrs JÄnis BordÄns pÄ“kšÅ†i pieprasÄ«ja atcelt jautÄjuma izskatÄ«šanu valdÄ«bÄ par Mežvieta iecelšanu Valsts drošÄ«bas dienesta vadÄ«tÄja amatÄ. BordÄns arÄ« neieradÄs uz valdÄ«bas slÄ“gto sÄ“di, lai sniegtu savÄ rÄ«cÄ«bÄ esošos apsvÄ“rumus un informÄciju, kas nepieļautu Mežvieta apstiprinÄšanu.
JaunÄ konservatÄ«vÄ partija paziņoja, ka Mežvieta kandidatÅ«ra neesot apspriesta Saeimas komisijÄs vai frakcijÄs un tikusi virzÄ«ta pilnÄ«gÄ slepenÄ«bÄ. JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tÄja Juta StrÄ«Ä·e paziņoja, ka premjerministram KrišjÄnim Kariņam ir uzrÄdÄ«ta “dzeltenÄ kartÄ«te” un viņš tiks izsaukts uz frakciju, lai izskaidrotu, kÄ varÄ“ja notikt šÄds gadÄ«jums bez iepriekšÄ“jas apspriešanÄs ar partiju. StrÄ«Ä·e arÄ« paziņoja, ka valdÄ«bÄ tikusi ieslÄ“gta “balsošanas mašÄ«na” un neesot skaidrs, kÄ valdÄ«ba varÄ“s darboties turpmÄk.
Nav gan Ä«sti saprotams, kas liedza StrÄ«Ä·ei vai citiem frakcijas deputÄtiem jau agrÄk rosinÄt izskatÄ«t jautÄjumu par Mežvieta atbilstÄ«bu amatam Saeimas komisijÄs, piemÄ“ram, NacionÄlÄs drošÄ«bas komisijÄ, vÄ“rtÄ“jot Valsts drošÄ«bas dienesta darbÄ«bu.
ŠÄ«s partijas pÄrstÄvis Juris Jurašs sociÄlajos tÄ«klos rakstÄ«ja, ka ir redzams, ka Lembergs turpina demonstrÄ“t savu ietekmi uz daļu no valdÄ«bas koalÄ«cijas partijÄm. Jurašs arÄ« rakstÄ«ja, ka valdÄ«bÄ lÄ“mumi tiek pieņemti necaurspÄ«dÄ«gi un nesaprotami. Esot skaidrs, ka turpmÄka sadarbÄ«ba šÄdÄ koalÄ«cijÄ bÅ«s maksimÄli sarežģīta.
SociÄlajos tÄ«klos savu viedokli pauda arÄ« BordÄns. PiemÄ“ram, viņš rakstÄ«ja Twitter, ka jÅ«tas lÄ«dzÄ«gi kÄ RÄ«gas domÄ“, jo Kariņš uzvedas kÄ Nils Ušakovs un neļauj izteikties opozÄ«cijai.
Jau sen zinÄms, ka JaunÄ konservatÄ«vÄ partija velta Ä«pašu uzmanÄ«bu vairÄku dienestu vadÄ«bai, tajÄ skaitÄ arÄ« Mežvietam. Pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm vairÄki JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas lÄ«deri, piemÄ“ram, Juta StrÄ«Ä·e un Juris Jurašs paziņoja, ka pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas SaeimÄ nekavÄ“joties atlaidÄ«s no amata vairÄkas amatpersonas, tajÄ skaitÄ Ä£enerÄlprokuroru Ä’riku Kalnmeieru (par viņa atbrÄ«vošanu šobrÄ«d cÄ«nÄs BordÄns) un KNAB vadÄ«tÄju JÄ“kabu Straumi. Nav šaubu, ka šÄds liktenis bija paredzÄ“ts arÄ« Mežvietam.
VÄ“l vairÄk, JaunÄ konservatÄ«vÄ partija gribÄ“ja vispÄr likvidÄ“t vairÄkus izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienestus, tÄ vietÄ izveidojot vienu superdienestu, kas turpmÄk kontrolÄ“tu situÄciju valstÄ« (protams, paredzot sev šÄ« superdienesta vadÄ«bu un darbÄ«bas kontroli).
JÄatzÄ«st, ka šis nav pirmais gadÄ«jums, kad JaunÄ konservatÄ«vÄ partija ir saistÄ«ta ar dažÄdiem skandÄliem. Ne mazÄk skaļi ir izskanÄ“jis arÄ« izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministres Ilgas Šuplinskas paziņojums, ka viņa neatbalsta IndriÄ·a Muižnieka apstiprinÄšanu par Latvijas UniversitÄtes rektoru uz otru pilnvaru termiņu. Spriežot pÄ“c tÄ trokšÅ†a, kas pavada Latvijas UniversitÄtes rektora vÄ“lÄ“šanas, rodas iespaids, ka runa ir par diezgan lielÄm likmÄ“m.
Zinot, ka akadÄ“miskÄ vide ir viena no konservatÄ«vÄkajÄm un noslÄ“gtÄkajÄm, kÄ arÄ« to, ka tajÄ valda diezgan nežēlÄ«ga savstarpÄ“jÄ konkurence, šajÄ gadÄ«jumÄ tomÄ“r skandÄls ar Latvijas UniversitÄtes rektora vÄ“lÄ“šanÄm ir izgÄjis Ärpus šÄ«s akadÄ“miskÄs vides un vairs nav vÄ“rtÄ“jams tikai kÄ iekšÄ“js kašÄ·is.
BÅ«s interesanti vÄ“rot, ar ko beigsies visas šÄ«s “zirnekļu cīņas burkÄ”, tomÄ“r jau tagad ir skaidrs, ka diez vai Šuplinskai un Jaunajai konservatÄ«vajai partijai izdosies uzlabot savu reitingu šajÄ gadÄ«jumÄ.
JÅ«nijÄ sabiedriskÄs domas pÄ“tÄ«jumu centrs SKDS veica iedzÄ«votÄju aptauju, un tÄs rezultÄti rÄdÄ«ja, ka JaunÄ konservatÄ«vÄ partija ir piedzÄ«vojusi ievÄ“rojamu popularitÄtes kritumu – tÄs reitings ir nokrities lÄ«dz 4,6% un ir zemÄkais kopš Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm.
Nav šaubu, ka jÅ«nija reitingu ietekmÄ“ja Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanas, kurÄs JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas viesstrÄdnieka, politologa Anda Kudora vadÄ«tais saraksts nesaņēma vajadzÄ«go balsu skaitu un neviens kandidÄts no šÄ« saraksta netika ievÄ“lÄ“ts Eiropas ParlamentÄ.
BÅ«s interesanti vÄ“rot, vai pÄ“c šÄ«s neveiksmes Kudors turpinÄs sadarbÄ«bu ar Jauno konservatÄ«vo partiju un startÄ“s arÄ« citÄs vÄ“lÄ“šanÄs, piemÄ“ram, pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs un nÄkamajÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs.
Kaut arÄ« JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas pÄrstÄvji bieži ir izteikušies, ka netic SKDS aptaujÄm un uzskata, ka tÄs ir pirktas un neatspoguļo reÄlo situÄciju, tomÄ“r ir skaidrs, ka tik strauji krÄ«tošs reitings nav patÄ«kams nevienam. Daļēji tas izskaidro, kÄpÄ“c pÄ“dÄ“jÄ laikÄ šÄ«s partijas politiÄ·i izskatÄs arvien nervozÄki un sniedz skaļus un emocionÄlus paziņojumus. IespÄ“jams, partijas biedri jÅ«tas nepelnÄ«ti apdalÄ«ti un uzskata, ka viņiem ir pÄrÄk maz teikšanas valdÄ«bÄ un SaeimÄ, lai pieņemtu tÄdus lÄ“mumus, kÄdi bÅ«tu patÄ«kami šÄ«s partijas atbalstÄ«tÄjiem un vÄ“lÄ“tÄjiem.
Cerams, ka JaunÄ konservatÄ«vÄ partija apzinÄs, ka tÄs nostÄja bÅ«tiski ietekmÄ“s valdošÄs koalÄ«cijas un valdÄ«bas pozÄ«cijas valstÄ«. MÄ“Ä£inot panÄkt lielÄku ietekmi valdÄ«bÄ, JaunÄ konservatÄ«vÄ partija šÅ«po valdÄ«bu un riskÄ“ ar tÄs krišanu. Nav nekÄ vienkÄršÄka kÄ apvainoties un paziņot par aiziešanu no koalÄ«cijas, lai varÄ“tu skaļi bļaustÄ«ties opozÄ«cijÄ un izkliegt saukļus par slikto valdÄ«bu.
TomÄ“r jÄcer, ka partijas politiÄ·i saprot, ka šÄdÄ veidÄ partija sevi nostÄdÄ«s blakus Lemberga kÅ«rÄ“tajai ZZS un bÅ«tÄ«bÄ atļaus tai atgriezties valdÄ«bÄ. Diez vai tas bÅ«tu rezultÄts, ko gaida partijas atbalstÄ«tÄji un vÄ“lÄ“tÄji.
VairÄkkÄrt ir dzirdÄ“ts viedoklis, ka, turpinoties lÄ«dzšinÄ“jiem kašÄ·iem valdÄ«bÄ, nav izslÄ“gta situÄcija, ka Latvijas iedzÄ«votÄjus sagaida ne tikai ÄrkÄrtas vÄ“lÄ“šanas RÄ«gas domÄ“, bet arÄ« Saeimas ÄrkÄrtas vÄ“lÄ“šanas. Kaut arÄ« šÄdu situÄciju varÄ“tu saukt par demokrÄtijas mÄcÄ«šanos un parlamentÄrÄs demokrÄtijas izaugsmes iespÄ“jÄm, tomÄ“r diez vai tas nÄktu par labu valstij. Protams, šÄdÄ situÄcijÄ politikas vÄ“rotÄjiem nevajadzÄ“s garlaikoties un bÅ«s pietiekami daudz aktivitÄšu, par kurÄm izteikties.
JÄcer, ka veselais saprÄts partijÄs ņems virsroku un tiks atrisinÄtas nesaskaņas valdošajÄ koalÄ«cijÄ. TurpmÄkajos mÄ“nešos gaidÄma nÄkamÄ gada budžeta veidošana, kas arÄ« nesolÄs bÅ«t viegla, ņemot vÄ“rÄ partiju dotos solÄ«jumus pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm.
Budžeta veidošana un pieņemšana arÄ« noteiks to, cik stabili strÄdÄs valdÄ«ba nÄkamajos gados un vai ir pamats opozÄ«cijas partiju, piemÄ“ram, “Saskaņas” un ZZS, kÄ arÄ« vairÄku tÄ saukto aizkulišu spÄ“lÄ“tÄju cerÄ«bÄm uz valdÄ«bas krišanu un Saeimas ÄrkÄrtas vÄ“lÄ“šanu rÄ«košanu.