Iesaki rakstu:

Ar ko Ä«sti desmit gadu laikā ir nodarbojies, ko paveicis un par ko ir atbildÄ«gs Kaspars Briškens, kurš vispirms par Rail Baltica projekta uzraudzÄ«šanu, tad biznesa attÄ«stÄ«bas vadÄ«šanu un stratÄ“Ä£ijas un attÄ«stÄ«bas vadÄ«šanu atalgojumā ir saņēmis aptuveni 470 tÅ«kstošus eiro? Kā atklāj jaunā Lato Lapsas un KristÄ«nes Bormanes grāmata „Iznireļi”, šÄ«s ziņas, kā izrādās, ir noslepenotas. Pietiek šodien publicÄ“ fragmentu no jaunās grāmatas, kas veltÄ«ts tieši šai tÄ“mai:

„VarÄ“tu domāt – kurš gan to varÄ“tu izstāstÄ«t labāk nekā pats “progresÄ«vais” un ļoti komunikablais ministrs, kuram pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām kā savas partijas pārstāvim “sabiedriskajos” medijos gandrÄ«z vai savs matracÄ«tis un zobu birste bijuši novietoti, – tik bieži viņš tajos “nejauši” parādÄ«jās atkal, atkal un atkal.

Šie ir jautājumi, kas oficiālā iesniegumā satiksmes ministram Kasparam Briškenam tiek nosÅ«tÄ«ti 2023. gada decembrÄ« – laikā, kad jau ir sācis iezÄ«mÄ“ties Rail Baltica katastrofas apmÄ“rs:

1) Kad tieši JÅ«s kļuvāt par RB Rail AS “biznesa attÄ«stÄ«bas vadÄ«tāju”?

2) Kas JÅ«s ieteica šim amatam?

3) Kas JÅ«s apstiprināja šajā amatā?

4) Kādi bija JÅ«su pienākumi šajā amatā? Kas tos apstiprināja?

5) Kādas bija JÅ«su funkcijas šajā amatā? Kas tās apstiprināja?

6) Kāds bija JÅ«su mÄ“neša atalgojums šajā amatā? Kas to noteica?

7) Kādi bija Jums izvirzÄ«tie mÄ“rÄ·i šajā amatā 2016. gadā? Kas tos izvirzÄ«ja?

8) Kā JÅ«s sasniedzāt Jums izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us šajā amatā 2016. gadā? Kas to izvÄ“rtÄ“ja un apstiprināja?

9) Kādi bija Jums izvirzÄ«tie mÄ“rÄ·i šajā amatā 2017. gadā? Kas tos izvirzÄ«ja?

10) Kā JÅ«s sasniedzāt Jums izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us šajā amatā 2017. gadā? Kas to izvÄ“rtÄ“ja un apstiprināja?

11) Kādi bija Jums izvirzÄ«tie mÄ“rÄ·i šajā amatā 2018. gadā? Kas tos izvirzÄ«ja?

12) Kā JÅ«s sasniedzāt Jums izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us šajā amatā 2018. gadā? Kas to izvÄ“rtÄ“ja un apstiprināja?

13) Kādu iemeslu dēļ JÅ«s pametāt šo amatu?

14) Kad tieši JÅ«s kļuvāt par RB Rail AS “stratÄ“Ä£ijas un attÄ«stÄ«bas vadÄ«tāju”?

15) Kas JÅ«s ieteica šim amatam?

16) Kas JÅ«s apstiprināja šajā amatā?

17) Kādi bija JÅ«su pienākumi šajā amatā? Kas tos apstiprināja?

18) Kādas bija JÅ«su funkcijas šajā amatā? Kas tās apstiprināja?

19) Kāds bija JÅ«su mÄ“neša atalgojums šajā amatā? Kas to noteica?

20) Kādi bija Jums izvirzÄ«tie mÄ“rÄ·i šajā amatā 2019. gadā? Kas tos izvirzÄ«ja?

21) Kā JÅ«s sasniedzāt Jums izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us šajā amatā 2019. gadā? Kas to izvÄ“rtÄ“ja un apstiprināja?

22) Kādi bija Jums izvirzÄ«tie mÄ“rÄ·i šajā amatā 2020. gadā? Kas tos izvirzÄ«ja?

23) Kā JÅ«s sasniedzāt Jums izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us šajā amatā 2020. gadā? Kas to izvÄ“rtÄ“ja un apstiprināja?

24) Kādi bija Jums izvirzÄ«tie mÄ“rÄ·i šajā amatā 2021. gadā? Kas tos izvirzÄ«ja?

25) Kā JÅ«s sasniedzāt Jums izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us šajā amatā 2021. gadā? Kas to izvÄ“rtÄ“ja un apstiprināja?

Ceru, ka sniegsiet vaļsirdīgas un godīgas atbildes, nevis meklēsiet aizbildinājumus, lai tās nesniegtu.

Tas var šÄ·ist patiesi dÄ«vaini, taču ne likumā noteiktajā termiņā, ne pÄ“c tam citkārt tik runÄ«gais Kaspars Briškens uz šiem jautājumiem neatbild – ne uz vienu no tiem.

Situācija ir pat vÄ“l dÄ«vaināka: Kaspara Briškena vadÄ«tās ministrijas juriskonsulte elektroniskā pasta vÄ“stulÄ“ apliecina, ka atbildes tikšot sniegtas klātienÄ“, – bet tie izrādās meli. Nekāds ministrs uz nolikto tikšanos neierodas, bet viņa vietā noliktais Satiksmes ministrijas sÄ«kais ierÄ“dnis plāta rokas un saka, ka nekā nezinot.

PÄ“c kāda laika seko Kaspara Briškena vadÄ«tās ministrijas oficiāls dokuments, ko skandalozi atstādinātās (ar publiski minÄ“to ieganstu – slikti uzraudzÄ«ts Rail Baltica projekts) valsts sekretāres Ilondas Stepanovas vietā parakstÄ«jusi valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe. No rakstÄ«tā noprotams, ka Kaspars Briškens ir tiktāl notrÅ«cies no uzdotajiem jautājumiem, ka “palÅ«dzis” tos aizsÅ«tÄ«t kaut kur tālāk:

“Atbildot uz 2023. gada 18. decembra iesniegumu saistÄ«bā ar satiksmes ministra darbu RB Rail AS, informÄ“jam, ka jautājumi par satiksmes ministra darbu RB Rail AS saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums” nav Satiksmes ministrijas kompetencÄ“, kā arÄ« rÄ«cÄ«bā. LÄ«dz ar to atbildes uz JÅ«su iesniegumā minÄ“tajiem jautājumiem Jums sniegs RB Rail AS.”

Taču ne tikai šis suns viens labi zina, ko Ä“dis, un pÄ“c mÄ“nesi ilgām pārdomām RB Rail vadÄ«ba uzņēmuma valdes locekļa Marius Narmonta personā sniedz šÄdu “atbildi”:

“2023. gada 19. decembrÄ« AS RB Rail, reÄ£. Nr. 40103845025, turpmāk – RB Rail, ir saņēmusi Lato Lapsas, turpmāk – Datu pieprasÄ«tājs, 2023. gada 18. decembra vÄ“stuli, turpmāk – VÄ“stule, kurā Datu pieprasÄ«tājs lÅ«dz sniegt informāciju par VÄ“stulÄ“ minÄ“to personu, turpmāk – Dati.

VÄ“stulÄ“ ir norādÄ«ts, ka Datus ir nepieciešams saņemt saistÄ«bā ar plānotajām mediju publikācijām un materiālu vākšanu grāmatai “Iznireļi”, kurā bÅ«tiska vieta bÅ«s atvÄ“lÄ“ta VÄ“stulÄ“ minÄ“tās personas darbÄ«bai.

IzvÄ“rtÄ“jot VÄ“stulÄ“ sniegto informāciju, RB Rail ir nolÄ“musi pieprasÄ«tos Datus neizsniegt šÄdu apsvÄ“rumu dēļ:

I. RB Rail par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskata tādu informāciju, kas nav publiski pieejama informācija un, cita starpā, ir saistÄ«ta ar fizisko personu nodarbinātÄ«bu RB Rail. IevÄ“rojot iepriekš minÄ“to, pieprasÄ«tie Dati RB Rail ieskatā ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

II. Å…emot vÄ“rā to, ka Dati ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, kas turklāt ir klasificÄ“jami arÄ« kā personas dati, lemjot par Datu izsniegšanu vai neizsniegšanu, RB Rail ir jāizvÄ“rtÄ“:

a. vai, saņemot Datus, Datu pieprasītājs varēs sasniegt to mērķi, kam Dati ir pieprasīti (ir jāspēj konstatēt, ka pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta); un

b. vai, izsniedzot Datus, Datu pieprasÄ«tāja intereses prevalÄ“s pār iespÄ“jamo kaitÄ“jumu, kas varÄ“tu tikt nodarÄ«ts fizisko personu likumiskajām interesÄ“m (jāņem vÄ“rā privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bas apsvÄ“rumi).

III. Tāpat Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta trešÄ daļa nosaka, ka datu apstrādÄ“ tiek ievÄ“roti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu apstrādi un šÄdu datu brÄ«vu apriti un ar ko atceļ direktÄ«vu 95/46/EK (VispārÄ«gā datu aizsardzÄ«bas regula) (turpmāk — datu regula) 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arÄ« tie, kuri noteic, ka dati iegÅ«stami konkrÄ“tos, skaidros un leÄ£itÄ«mos nolÅ«kos un tikai tādā apmÄ“rā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolÅ«ku sasniegšanai. Datu apstrāde citā nolÅ«kā, nevis tajā nolÅ«kā, kādā dati tika sākotnÄ“ji iegÅ«ti, ir atļauta, ja šÄda datu apstrāde nav aizliegta un ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnÄ“jiem nolÅ«kiem.

IV. AttiecÄ«bā uz fizisko personu datu apstrādāšanu žurnālistikas vajadzÄ«bām norādām, ka atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. panta otrajai daļai datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemÄ“roti, ja ir konstatÄ“jami visi šÄdi nosacÄ«jumi:

a. datu apstrādi veic, lai Ä«stenotu tiesÄ«bas uz vārda un informācijas brÄ«vÄ«bu, ievÄ“rojot personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzÄ«ba un kuras ir svarÄ«gākas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m;

b. datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

c. datu regulas noteikumu ievÄ“rošana nav savietojama vai liedz Ä«stenot tiesÄ«bas uz vārda un informācijas brÄ«vÄ«bu.

V. Tā kā VÄ“stulÄ“ ir norādÄ«ts tikai tas, ka Dati tiks izmantoti saistÄ«bā ar plānotajām mediju publikācijām un materiālu vākšanu grāmatai “Iznireļi”, RB Rail nevar konstatÄ“t, ka:

a. Datu pieprasÄ«tāja intereses prevalÄ“ pār iespÄ“jamo kaitÄ“jumu, kas varÄ“tu tikt nodarÄ«ts fiziskās personas likumiskajām interesÄ“m. LÄ«dz ar to ir dodama priekšroka konkrÄ“tās fiziskās personas interesÄ“m uz privātas dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu;

b. ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnÄ“jiem nolÅ«kiem.

LÄ«dz ar to norādām, ka AS RB Rail nedrÄ«kst izsniegt pieprasÄ«tos Datus Datu pieprasÄ«tājam.”

Jā, jÅ«s visu sapratāt pareizi. Pirmkārt, Kaspars Briškens pats kategoriski nevÄ“las atbildÄ“t – par kādu tieši pienākumu veikšanu viņš sava “darba” laikā Rail Baltica ir saņēmis vairāk nekā 470 tÅ«kstošus eiro, kas tieši viņu iekārtojis šajos amatos, kādi tieši ir bijuši viņa “darba” rezultāti un kāda – atbildÄ«ba par padarÄ«to un, kā redzams, apjomÄ«gi un katastrofāli nepadarÄ«to.

Otrkārt, acÄ«mredzami ministra uzdevumā viņa vadÄ«tās Satiksmes ministrijas augstākā pārpalikusÄ« ierÄ“dne cenšas glābt priekšnieka ādu, aizfutbolÄ“jot jautājumus par viņa darbošanos Rail Baltica projektā uzņēmumam – projekta (ne)Ä«stenotājam.

Un, treškārt, uzņēmuma RB Rail vadÄ«ba, kas ir tieši atkarÄ«ga no Kaspara Briškena labsajÅ«tas un labvÄ“lÄ«bas, “mājienu” saprot un likumsakarÄ«gi paziņo – saistÄ«bā ar tagadÄ“jā ministra darbošanos katastrofālā situācijā nonākušajā uzņēmumā, kurā viņš faktiski bijis viens no “lÄ«deriem”, viss ir slepens, tostarp tas, kas attiecas uz Kaspara Briškena atbildÄ«bu par projekta katastrofu.

Turklāt tā ir nevis kāda nejaušÄ«ba vai pārpratums, bet gan apzināta un sistemātiska rÄ«cÄ«ba, – Satiksmes ministrija un tās pārraudzÄ«tie uzņēmumi patiešÄm dara visu iespÄ“jamo, lai slÄ“ptu patiesÄ«bu par Kaspara Briškena darbošanos Rail Baltica projekta ieviesÄ“juzņēmumā.

ŠÄ« ir daļa no oficiāla iesnieguma, kurš jau pirms iepriekš minÄ“tās sarakstes ir ticis nosÅ«tÄ«ts Satiksmes ministrijai un ar kuru ir pieprasÄ«ta šÄda šÄ·ietami elementāra informācija:

“10) Miniet datumus, no kura lÄ«dz kuram persona, vārdā Kaspars Briškens, ieņēma padomes locekļa amatu AS RB Rail.

11) Miniet personas, kas iecÄ“la K. Briškenu AS RB Rail padomÄ“. Atbildei pievienojiet attiecÄ«gās dokumentācijas kopijas.

12) Miniet pamatojumu, ar kādu K. Briškens tika atzÄ«ts par pietiekami profesionālu, lai tiktu iecelts AS RB Rail padomÄ“. Atbildei pievienojiet attiecÄ«gās dokumentācijas kopijas.

13) Miniet personas, kas izvÄ“rtÄ“ja K. Briškena darbu AS RB Rail padomÄ“, šÄ« izvÄ“rtÄ“juma metodiku un rezultātus. Atbildei pievienojiet attiecÄ«gās dokumentācijas kopijas.

14) Miniet datumus, no kura lÄ«dz kuram persona vārdā Kaspars Briškens ieņēma stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas vadÄ«tāja amatu AS RB Rail.

15) Miniet personas, kas iecÄ“la K. Briškenu AS RB Rail stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas vadÄ«tāja amatā. Atbildei pievienojiet attiecÄ«gās dokumentācijas kopijas.

16) Miniet pamatojumu, ar kādu K. Briškens tika atzÄ«ts par pietiekami profesionālu, lai tiktu iecelts AS RB Rail stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas vadÄ«tāja amatā. Atbildei pievienojiet attiecÄ«gās dokumentācijas kopijas.

17) Miniet personas, kas izvÄ“rtÄ“ja K. Briškena darbu AS RB Rail stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas vadÄ«tāja amatā, šÄ« izvÄ“rtÄ“juma metodiku un rezultātus. Atbildei pievienojiet attiecÄ«gās dokumentācijas kopijas.

18) Sniedziet pārskatu par K. Briškena veikumu un tā rezultātiem katrā no šiem amatiem.”

Taču… ministrija jau atkal nesniedz atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, un jau atkal tie tiek aizfutbolÄ“ti – ne tikai RB Rail, bet arÄ« oficiālajam tā akciju turÄ“tājam no Latvijas valsts puses SIA Eiropas Dzelzceļa lÄ«nijas.

“AttiecÄ«bā uz pārÄ“jiem JÅ«su iesnieguma jautājumiem, Satiksmes ministrija ar 22.08.2023. vÄ“stuli Nr. 03.2-01/2392 atbilstoši kompetencei pārsÅ«tÄ«ja iesniegumu izskatÄ«šanai pÄ“c bÅ«tÄ«bas un atbildes sniegšanai:

(..) SIA Eiropas dzelzceļa lÄ«nijas par iesnieguma 10., 11.; 12., 13. un 18. jautājumu; AS RB Rail par iesnieguma 14., 15., 16., 17. un 18. jautājumu,” oficiāli ziņo Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

Kas tālāk? Visticamāk, ne jau pati uz savu galvu abu Latvijas valsts uzņēmumu vadÄ«ba vienkārši uzspļauj savas priekšniecÄ«bas norādei un nekādas ziņas par Kaspara Briškena darbošanos Rail Baltica projekta (ne)ieviešanā vienkārši nesniedz…

Situācijā ar ziņu noslepenošanu par šo darbošanos Ä«paši zÄ«mÄ«gi ir tas, ka par saviem “glābÄ“jiem” no nepatÄ«kamās situācijas Kaspars Briškens ir izvÄ“lÄ“jies tieši tās personas, kas lÄ«dz ar viņu vistiešÄkajā veidā ir atbildÄ«gas par Rail Baltica projekta katastrofu, – ne tikai RB Rail vadÄ«bu, ar kuru viņš roku rokā darbojies lÄ«dz pat 2022. gada aprīļa beigām, bet arÄ« Ligitu Austrupi, kura papildus algai ministrijā gadā saņem arÄ« trÄ«sdesmit tÅ«kstošu eiro papildu algu kā… Rail Baltica projekta uzraudzÄ«tāja.

ŠÄ« te portāla Pietiek.com publikācija, kam dots virsraksts “Briškens un Austrupe slÄ“pj patieso Rail Baltica katastrofas apmÄ“ru: no valsts budžeta nāksies atmaksāt grandiozas naudas summas”, Ä«si un skaidri apraksta – kāpÄ“c tieši abas šÄ«s personas, metaforiski izsakoties, sēž vienā laivā:

“ŠobrÄ«d Satiksmes ministriju vada divas tās augstākās amatpersonas – ministrs Kaspars Briškens un valsts sekretāres pienākumu izpildÄ«tāja Ligita Austrupe. Abas šÄ«s personas, kā jau zināms, ir bijušas Rail Baltica uzraudzÄ«bas padomÄ“.

Vienlaikus Rail Baltica kapitāldaļu turÄ“tāja – valsts SIA Eiropas Dzelzceļa lÄ«nijas ministrijas uzdevumā (vÄ“l gan pie iepriekšÄ“jā ministra, gan pie iepriekšÄ“jās valsts sekretāres) ir iepirkusi audita pakalpojumus, lai izvÄ“rtÄ“tu kāds ir Rail Baltica (AS RB Rail) projektÄ“šanas lÄ«gumu stāvoklis. Tā ir publiska informācija.

Varu pateikt, kādi ir šÄ« audita rezultāti: rezultātu nav itin nekādu, jo ar Ligitas Austrupes rÄ«kojumu audita darbÄ«ba ir apturÄ“ta. Faktiski situācija ir tāda, ka abi bijušie Rail Baltica uzraudzÄ«tāji šobrÄ«d neļauj veikt auditu par paši sevis uzraudzÄ«ta uzņēmuma darba rezultātiem.

Šis audits (iepirkts 2023. gada jÅ«nijā) gan ir atkārtots audits. Eiropas Dzelzceļa lÄ«nijas Satiksmes ministrijas uzdevumā lÄ«dzÄ«gu auditu (bet mazāk specifisku) iepirka jau 2022. gada beigās. Rezultāti bija, maigi sakot, krimināli. AS RB Rail bÅ«vprojektu izstrāde ir nokavÄ“ta par apmÄ“ram trim gadiem. No četriem lÄ«gumiem viens jau ir lauzts (no izpildÄ«tāja puses), un no 70+ bÅ«vprojektiem Latvijā gatavs nav neviens!

Šo apgalvojumu viegli iespÄ“jams pārbaudÄ«t bÅ«vniecÄ«bas informācijas sistÄ“mā. PÄ“dÄ“jā kolonna – bÅ«vniecÄ«bas lietas stadija – nozÄ«mÄ“, kādā posmā bÅ«vprojekts atrodas. “ProjektÄ“šanas nosacÄ«jumu izpilde” nozÄ«mÄ“, ka projektÄ“šana nav pabeigta. VienÄ«gās bÅ«vatļaujas, pie kurām rakstÄ«ts “BÅ«vdarbi”, ir tās, kuras Ä«steno Eiropas Dzelzceļa lÄ«nijas, pašiem Rail Baltica tādas nav nevienas, kaut arÄ« noslÄ“gtie projektÄ“šanas lÄ«gumi paredzÄ“ja visu gatavu ne vÄ“lāk kā 2022. gadā.

KāpÄ“c bÅ«vprojektu izstrādes kavÄ“jumi projektā vispār ir problÄ“ma, un kāpÄ“c tas ir tik rÅ«pÄ«gi jāslÄ“pj? TāpÄ“c, ka te mÄ“s nopietni varam runāt par valsts mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu. FinansÄ“juma devÄ“js CINEA ir noslÄ“dzis lÄ«gumu par aktivitāšu Ä«stenošanu ar Rail Baltica. LÄ«guma priekšpÄ“dÄ“jā versija ir pat publicÄ“ta Rail Baltica mājaslapā.

Protams, ka datumi, lÄ«dz kādiem finansÄ“juma devÄ“js tos sagaida, visi ir aizkrāsoti, bet pašÄ lÄ«gumā var atrast skaidrus datus, ka lÄ«gums par finansÄ“juma došanu bÅ«vprojektiem ir spÄ“kā tikai lÄ«dz 2022. gada 31. decembrim.

Kopš tā laika šis finansÄ“juma lÄ«gums ir grozÄ«ts vÄ“lreiz, un Rail Baltica saņēma pagarinājumu lÄ«dz 2024. gada 31. decembrim. GrozÄ«jumi publiski pieejami nav. Vairāk pagarinājumu nebÅ«s, to Eiropa ir ļoti skaidri pateikusi.

Burtiski tas nozÄ«mÄ“ to, ka vai nu 2024. gada 31. decembrÄ« ir gatavi visi 70+ projekti, vai arÄ« Latvija atmaksā CINEA saņemto finansÄ“jumu – aptuveni 40 miljonus eiro + virsizdevumus par visiem gadiem kopš 2018. gada.

Tā kā liela daļa šÄ«s naudas jau ir iztÄ“rÄ“ta un Rail Baltica inženieri saka, ka nebÅ«s gatavi vairāk par 20 projektiem, tad ir skaidrs, ka naudu CINEA nāksies atdot Latvijas valstij. Un, ja valsts vÄ“l joprojām vÄ“lÄ“sies sev dzelzceļu, tad valstij bÅ«s arÄ« jāmaksā par jaunu projektu izstrādi no savas kabatas.

Visa šÄ« situācija ir izveidojusies laikā, kamÄ“r Ligita Austrupe ir bijusi Rail Baltica padomÄ“ un nav darÄ«jusi neko, lai to novÄ“rstu. Savukārt tik pamatÄ«gas Rail Baltica neveiksmes bÅ«tu Kaspara Briškena politiskais kaps. Tieši tāpÄ“c viņi abi šobrÄ«d dara, ko spÄ“j, lai situāciju noslÄ“ptu…”