Ja tauta nesaprot, kÄ jÄbalso, tad tai ir jÄierÄda vieta
Aiga Aizpuriete · 13.10.2021. · Komentāri (0)Par Arvilu Ašeradenu 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs nobalsoja 6 985 cilvÄ“ki KurzemÄ“. Seši tÅ«kstoši deviņi simti astoņdesmit pieci. Viņš vada valstÄ« vadošo partiju, kam ir premjers (par ko šoreiz nav balsojis neviens), Finanšu ministrija – JÄnis Reirs (10 668 ZemgalÄ“) un Ä€rlietu ministrija – Edgars RinkÄ“viÄs (28 898 balsis RÄ«gÄ).
Kungi gadiem ir valsti vadÄ«juši, nav šaubu, ka ir zinÄšanas un pieredze, bet, re – dÄ«vaini, tauta nolÄ“ma, ka vairs nevÄ“las viņiem uzticÄ“t valdÄ«bu – SaeimÄ iekļuva 8 deputÄti, tieši divas reizes mazÄk nekÄ no JKP un KPV. MazÄk nekÄ no A/Par, NA un ZZS. Un, protams, mazÄk nekÄ no „Saskaņas” – mūžīgÄs Latvijas opozÄ«cijas.
PirmajÄ acu uzmetienÄ sanÄca ideÄla nacionÄlkonservatÄ«va valdÄ«ba ar nelielu liberÄlisma piedevu no piecÄm partijÄm, kas bÅ«tu diezgan adekvÄti atainojusi Latvijas sabiedrÄ«bas ideoloÄ£isko uzskatu proporciju – JKP (16), KPV (16), A/Par (13), NA (13) un ZZS (11) .
Lieliski! Pieļauju, ka valsts dzÄ«votu laimÄ“, mierÄ un pÄrticÄ«bÄ, bet šÄ«s partijas plauktu, zeltu un attÄ«stÄ«tos – diskutÄ“tu par dažÄdiem valsts attÄ«stÄ«bas virzieniem, samazinÄtu „VecÄs VienotÄ«bas” vajadzÄ«bÄm uzpÅ«sto valsts aparÄtu, kÄ bija solÄ«jušas, atrastu Latvijas „Nokia” – mÄ“s jau bÅ«tu SingapÅ«ra vai Dubaija, Ä«paši ņemot vÄ“rÄ dÄsno valsts finansÄ“jumu, ko partijas šim nolÅ«kam saņēma par valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šanu. Ä€, paga? VarbÅ«t nemaz nebÅ«tu šis prezidents. Tur mÄ“s vÄ“l nonÄksim.
ValdÄ«bai bÅ«tu stabilas 69 – seksÄ«gs skaitlis – balsis LR SaeimÄ, un valstÄ« viss bÅ«tu labi, jo mums ir gudra tauta – zina, ko un kÄdÄ proporcijÄ ievÄ“lÄ“t!
TomÄ“r “JaunÄs VienotÄ«bas” daudz pieredzÄ“jušie valsts, OIK un visa cita vadÄ«tÄji nolÄ“ma, ka ne jau nu šÄdi beigsies „veiksmes stÄsts”! Ne jau nu ar viņu atrašanos kaut kÄdÄ nožēlojamÄ opozÄ«cijÄ. Ja tauta nesaprot, kÄ jÄbalso, tad tai ir jÄierÄda vieta!
Ne jau tauta jebko izlemj. CilvÄ“ki balso par saukļiem, par skaistÄko frizÅ«ru – nu, ko viņi saprot, utt., utjpr. Un daudz pieredzÄ“jušie valsts vadÄ«tÄji vienoti Ä·Ä“rÄs pie lietas, lai glÄbtu valsti no tautas!
VispÄr jau pie lietas viņi Ä·Ä“rÄs 2014. gadÄ, kad tika dibinÄta JKP, ko nosauca par konservatÄ«vu tieši ar domu, ja nu kÄdreiz nÄkotnÄ“ Latvijas sabiedrÄ«ba sadomÄ dumpoties un vairs nefano par „VienotÄ«bas” liberÄlismu… bet par šo vÄ“lÄk.
2018.gadÄ jau sanÄktu arÄ« pilnÄ«bÄ nacionÄlkonservatÄ«va valdÄ«ba bez jebkÄda liberÄlisma – JKP, KPV, NA un ZZS. KopÄ 56 balsis! Bet mÄ“s vienmÄ“r esam bijuši tik pieklÄjÄ«gi pret skaļi kliedzošo liberÄlo mazÄkumu, turklÄt JKP jau sÄka vilkt kaut kÄdas neskaidras lÄ«nijas…
Vai tam varÄ“tu bÅ«t kÄds sakars ar to, ka „JaunÄ VienotÄ«ba” nolÄ“ma, ka vispirms no šÄ«m piecÄm partijÄm viena bija jÄdabÅ« prom no potenciÄlÄs valdÄ«bas, lai atbrÄ«votu vietu daudz pieredzÄ“jušajiem „JaunÄs VienotÄ«bas” visa vadÄ«tÄjiem?
DÄ«vainÄ kÄrtÄ par šo „peramo zÄ“nu” kļuva iepriekšÄ“jie sadarbÄ«bas partneri ZZS. Lai gan viņu programma paredzÄ“ja krietni vieglÄku kopÄ strÄdÄšanu nekÄ, teiksim, ar KPV, kas uz vÄ“lÄ“šanÄm gÄja ar pretvienotÄ«bas saukļiem, tomÄ“r izlÄ“ma, ka no valdÄ«bas izmetamie bÅ«tu tieši ZZS, jo pÄrÄ“jos vÄ“lÄk varÄ“s viegli ÄakarÄ“t, šos vairs ne.
TomÄ“r, lai kÄdu izslÄ“gtu, vajag arÄ« publisku iemeslu. Ä€, jo BordÄnam vienpersoniski tÄ gribas! Šis nosacÄ«jums kļūst par diezgan noteicošu turpmÄkajÄ valdÄ«bas darbÄ visÄ valstÄ«, bet arÄ« tur mÄ“s vÄ“l nonÄksim.
Kad nu JKP ultimÄts par neizskaidrojamu nestrÄdÄšanu kopÄ ar vienu SaeimÄ ievÄ“lÄ“tu spÄ“ku bija uzstÄdÄ«ts, pÄrÄ“jie mazliet pakasÄ«ja aiz auss un teica – labi, bet tad mums jÄaicina valdÄ«bÄ arÄ« „JaunÄ VienotÄ«ba”! Kas arÄ« bija jÄpierÄda.
NonÄca pie situÄcijas JKP (16) + KPV (16) + A/Par (13) + NA (13) + JV (8) = 66. Atkal seksÄ«gs skaitlis – labi, taisÄm! Jo BordÄnam tÄ gribas!
NA vienÄ«gie tÄ kÄ mazliet iepÄ«kstÄ“jÄs, ka valstij bÅ«tu labÄk citÄdi, bet kas ir valsts, ja mums ir BordÄns. JKP daži biedri tÄ kÄ pajautÄja, kas, pie velna, notiek? Bet viņš ap šo laiku jau bija savu puspartiju izmetis, visus, kas viņu SaeimÄ iedabÅ«ja, tÄlÄk bija gluds un gludens ceļš uz varu un valsts naudu!
Kam viņam kaut kÄdi partijas dibinÄtÄji, kas kaut ko pÄ«kst par konservatÄ«vÄm vÄ“rtÄ«bÄm, kaut kÄdi darbinieki, kuriem solÄ«ts samaksÄt pÄ“c iekļūšanas SaeimÄ, kam tiem lÅ«zeriem vÄ“l tagad jÄmaksÄ, – viss jau ir! LÄ«guma ar’ nebija, ticÄ“ja uz vÄrda – ha, ha, BordÄna vÄrds! Viņš ir paspÄ“jis SaeimÄ savilkt cilvÄ“kus ar iespaidÄ«giem CV SIA „Kaktu kantoris” sekretÄres amatos un vÄ“l virkni, kuru sniegums SaeimÄ vÄ“lÄk iespaidÄ«gs – iztur vidÄ“ji mÄ“nesi, cilvÄ“kus, par ko neviens nav balsojis, kas nav bijuši ne tuvumÄ partijai, ne kampaņai!
DagmÄras Beitneres-LaGallas birojs vispÄr stÄv tukšs, tur divus mÄ“nešus nestrÄdÄ neviens, jo… jo tÄ vajag! Kam viņai birojs? Mani un vÄ“l kÄdus 50 izmet no partijas, jo atļÄvos ko pajautÄt visuvarenajam BordÄnam, kÄ arÄ« nepiekrist Feldmanam. Viss tiek darÄ«ts valsts labÄ, nenoliedzami rÅ«pÄ“joties par valsts interesÄ“m!
Atgriežoties pie valdÄ«bas veidošanas – visu šo untumu rezultÄtÄ arÄ« valsts jau trÄ«s mÄ“nešus dzÄ«vo bez valdÄ«bas, nekas – pagaidÄ«s. Kas BordÄnam par valsti daļas, ir savas lietas kÄrtojamas. Kad nu BordÄns ir vienpersoniski iztÄ«rÄ«jis partiju no visiem, kuri uzdod jautÄjumus, var sÄkties Ä«stÄ šova daļa.
PÄ“c loÄ£ikas šajÄ valdÄ«bas kombinÄcijÄ premjers bÅ«tu vai nu no JKP, vai KPV, vai vismaz A/Par. TÄ domÄ arÄ« toreizÄ“jais valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis, kas šÄdÄ secÄ«bÄ arÄ« premjera kandidÄtus nosauc, bet tÄ nedomÄ nÄkamais valsts prezidents! Kas? Kurš? KÄda viņam teikšana, jÅ«s jautÄsiet, viņš tiks ievÄ“lÄ“ts vÄ“l tikai pÄ“c pusgada. Ja vispÄr tiks ievÄ“lÄ“ts…. Ä€, ahÄ…
NÄkamais valsts prezidents ļoti vÄ“las amatÄ. Daži „VienotÄ«bas” vecbiedri ļoti vÄ“las amatos prezidenta kancelejÄ. Viņš un viņas diezgan ļoti saprot arÄ« to, ka ir vÄ“l vismaz viens kandidÄts un pagÄjušo reizi gadÄ«jÄs visÄdi. Ir kaut kas jÄdara. Ir kaut kas jÄdara laikus. Tauta ir ievÄ“lÄ“jusi tik nejÄ“dzÄ«gu proporciju SaeimÄ, ka var viņu neatbalstÄ«t. KandidatÅ«ra gan tiek iesmÄ“rÄ“ta no NA puses, bet tas tÄdēļ, ka „VienotÄ«ba” ar NA jau izsenis ir spÄ“jusi manipulÄ“t vajadzÄ«gos brīžos. ElektorÄts visu aizmirsÄ«s, tam prievÄ«tes un latvju zÄ«mes pavicinÄs – tur viss ok…. bet šÄ« Saeima.
ŠÄ« Saeima pat nespÄ“j valdÄ«bu izveidot trešo mÄ“nesi. BordÄns savu premjera iespÄ“ju norauj pats. KÄ nÄkamajam Gobzemam neiedod pielaidi – mums taÄu tam valstÄ« ir foršs un kompetents SAB, kas jau sen pašaizliedzÄ«gi „VienotÄ«bu” – nÄ“, ui, atvainojiet – Satversmi sargÄ! Vai tas nebija viens un tas pats? Kas notika ar Pabriku, pat neatceros. NA pat nemÄ“Ä£ina.
Haleluja! „VienotÄ«ba” atkal vada valsti! Kas arÄ« bija jÄpierÄda. Ä€rlietu ministram nav bijis jÄpamet savs kabinets. Kas arÄ« bija jÄpierÄda. Tas nekas, ka valstÄ« iet kÄ pa celmiem, mediji ir iepirkti vÄ“l iepriekšÄ“jo reizi. Visu samelos, viss bÅ«s labi! KÄdam kaut kas nepatÄ«k? UzrÄ«dÄ«sim VID, nu kuš! Un vispÄr – paskatieties, kÄdas problÄ“mas ir BaltkrievijÄ un AfganistÄnÄ. JÅ«s ko?
JKP ir palikušas tikai vadÄmas marionetes, kas pÄ“c notikumiem ar partijas tÄ«rÄ«šanu vairs nepÄ«kst, kÄ arÄ« vairums pirmo reizi dzÄ«vÄ“ vispÄr jebkÄdos amatos no ielas. Ar A/Par saskan ideoloÄ£iski. NA – ech, ko nu NA. Bet KPV – aha, te mums ir problÄ“miņa! KÄds tur sÄk dumpoties, kÄds atceras, kas solÄ«ts priekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ: o, kÄdi muļķi – sen jau ir pÄ“c-vÄ“lÄ“šanu laiks, kas par liriku! PamatÄ«gi pazemosim, apsaukÄsim, gan jau apklusÄ«s. Mums ir visi mediji, ja kas.
TÄlÄko jÅ«s laikam zinÄt. SÄkas covid. Gan pirms, gan pÄ“c covid valdÄ«ba šo to paspÄ“j sabojÄt. RadÄ«ts nav nekas. Triju gadu laikÄ pilnÄ«gi nekas. Ja nu haoss, izmisums un bezcerÄ«ba cilvÄ“kos. IzpostÄ«ts ir daudz. DomÄju, ka mÄ“s pat neapjaušam…
Es braukšu prom. Par mani nobalsoja 36 tÅ«kstoši, bet es nedrÄ«kstu piedalÄ«ties valsts veidošanÄ, nedrÄ«kstu strÄdÄt pilnÄ«gi nekur – ne vismazÄko darbu valsts pÄrvaldÄ“, ne SaeimÄ, ne ministrijÄs. Tur drÄ«kst strÄdÄt visi tie, ko JKP tur atvilka bez pieredzes, bez zinÄšanÄm, bez nekÄ. Par ko neviens nekad nav balsojis. Tie visi drÄ«kst strÄdÄt SaeimÄ un ministrijÄs un tas ir valsts interesÄ“s.
OK, JKP bija tik daudz melu, varbÅ«t viņu balsis tiešÄm nedrÄ«kst skaitÄ«t. IepriekšÄ“jÄs pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs par mani nobalsoja 23 tÅ«kstoši cilvÄ“ku RÄ«gÄ no NA saraksta. SalÄ«dzinÄjumam – par MÄrtiņu StaÄ·i 68 185 – daudz, bet ar miljonu kampaņu gada garumÄ. Par MÄrtiņu KossoviÄu 45 221 – divreiz vairÄk nekÄ par mani, bet es biju sarakstÄ 44. vietÄ. Par Vilni Ķirsi 39 497, par Kasparu Spundi – 26 184.
Pieņemu, ka tie 23 tÅ«kstoši, kas balsoja par mani, gribÄ“ja, lai es kaut ko daru RÄ«gas labÄ, un vicemÄ“rs jau arÄ« gribÄ“tu, bet man neļauj meitene no personÄla daļas, kas neprot pareizi uzrakstÄ«t vÄrdu un uzvÄrdu. Kas neko neatbild mÄ“nesi par amata konkursu.
KÄ tur gadÄ«jÄs meitene no personÄla daļas? Viņu godÄ«gÄ konkursÄ pieņēma darbÄ Ušakova/Amerika laikÄ cilvÄ“ki, kas sen vairs nestrÄdÄ RÄ«gas domÄ“. Tagad viņa nosaka kÄ bÅ«s! DemokrÄtija. Vai varbÅ«t tomÄ“r ne viņa, bet Ä«paši godÄ«gÄ konkursÄ atlasÄ«tais „VienotÄ«bas” izpilddirektors? Jo politiÄ·i RÄ«gas amatu konkursos vispÄr nejaucas. Tur pÄ“c OECD tagad viss un laba korporatÄ«vÄ pÄrvaldÄ«ba. Īpaši „RÄ«gas Mežos”.
Man neļauj arÄ« MÄrtiņa StaÄ·a padomnieks Gints Knoks, par kuru neviens nav balsojis, kas nav politiÄ·is, bet kurš var pasÅ«tÄ«t štata vietu likvidÄ“šanu un reorganizÄciju kapitÄlsabiedrÄ«bÄs. KÄdēļ viņš var un es ne? JÄ, labs jautÄjums, jo raksts tomÄ“r ir par demokrÄtiju valstÄ«…
Par mani balsoja 36 tÅ«kstoši un 23 tÅ«kstoši. Tas nesummÄ“jas, un tomÄ“r es jÅ«tos parÄdÄ šiem cilvÄ“kiem un apliecinu, ka kopš 2017.gada vÄ“lÄ“šanÄm nemitÄ«gi piesakos darbos valsts pÄrvaldÄ“, lai kaut kÄ attaisnotu šos aptuveni 59 vai 58 tÅ«kstošus balsu. Nevaru taÄu iet uz privÄto biznesu. Bet vÄ“l ilgÄk neÄ“st kÄ tajos ZiemassvÄ“tkos 2018. gadÄ, kad JKP mani atstÄja pilnÄ«gi bez jebkÄdiem iztikas lÄ«dzekļiem pÄ“c pusgada darba viņu kampaņai, arÄ« nevaru. Toreiz bija ļoti ilgi.
No VARAM 2017. gadÄ mani Muciņš izmeta pÄ“c pÄrbaudes laika un bez paskaidrojumiem. Izmeta, jo NA toreiz šo to noteica Baiba Broka. TÄda dzÄ«ve. Un valdÄ«bas komunikÄcija ir smalka lieta – par to, kÄ tÄ tiek organizÄ“ta pašlaik, es kÄdreiz sÄ«kÄk uzrakstÄ«šu. Lai gan jÅ«s jau paši redzat.
IzturÄ“ju konkursu Satversmes tiesÄ – kas tad mani tur darbÄ Å†ems, kÄds vÄ“l konkurss? IzturÄ“ju konkursu „RÄ«gas namos”- likvidÄ“ja komunikÄcijas vadÄ«bu kÄ štata vietu. TeorÄ“tiski pÄ“c labÄkajiem OECD standartiem, praktiski pÄ“c Knoka lÅ«guma, jo gan jau sievas PR aÄ£entÅ«rÄ ir vÄ“lme lÄ«gumu ar attiecÄ«go kapitÄlsabiedrÄ«bu ieraudzÄ«t par kÄdu rÄ«dziniekiem ÄrkÄrtÄ«gi vajadzÄ«gu stratÄ“Ä£iju.
Par LabklÄjÄ«bas ministriju un to, kas tur notiek labÄk nestÄstÄ«šu… jums nepatiks. RÄ«gas domes departamentos, kur visiem ir spÄ«doša komunikÄcija, aizsÅ«tÄ«ju CV uz kÄdiem trim konkursiem – vienkÄrši neatbild. VienkÄrši pilnÄ«gi vispÄr neko, jo tur pÄ“c OECD standartiem tagad viss.
Es braukšu prom. Jo valstÄ« viss ir ideÄli! RÄ«gÄ arÄ« – bÄ“rnudÄrzi uzcelti, stabiņi uzlikti, noņemti, Reinbahs izmests, ielas salabotas, tilti gandrÄ«z nebrÅ«k – nekur nekas vairs nav darÄms, pilnÄ«gi nekur un nekas! Es pastrÄdÄšu citai valstij. Kas arÄ« bija jÄpierÄda! Jo par Arvilu Ašeradenu 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs nobalsoja 6 985 cilvÄ“ku KurzemÄ“. Eh, jÅ«s, 6 985 cilvÄ“ki KurzemÄ“, kaut ko bik ievÄrÄ«jÄt. Ne tikai jÅ«s – arÄ« 28 898 RÄ«gÄ.
PAUZE. Gara… Kam mums valstÄ« vispÄr vÄ“lÄ“šanas? Lai taÄu tÄ „VienotÄ«ba” visu ņem tÄpat, vismaz nebÅ«s vairs ordeņi jÄpazemo!
P.S. LÄ«dz prezidentam nenonÄcÄm. Un labi, ka tÄ… tur tik ļoti melni viss.