Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Å…emot vÄ“rā, ka vairākkārt esmu konstatÄ“jusi, ka SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (turpmāk - SPKC) publiski sniegtā informāciju par Covid – 19 (turpmāk- C19)  plašsaziņas lÄ«dzekļos, valsts oficiālajā informatÄ«vajā vietnÄ“ www.covid19.gov.lv un starptautiskajā vietnÄ“ https://www.worldometers.info/coronavirus/ ir bijusi nepilnÄ«ga un  nepatiesa (vÄ“l 04.01.2021. covid19.gov.lv dati liecināja, ka izveseļojušÄs ir tikai 1866 personas, šodien šie dati jau ir laboti un kā izveseļojušÄs norādÄ«tas 33 005 personas), lÅ«dzu sniegt man atbildes uz šÄdiem jautājumiem.

1) Saskaņā ar datiem, ko šodien Latvija publiskojusi worldometers.info, secināms, ka uz šo brÄ«di no pandÄ“mijas sākuma valstÄ« kopumā veikti 921 217 testi, konstatÄ“ti jauni 1229 ar C19 inficÄ“tie, miruši vÄ“l 32 cilvÄ“ki. Savukārt saskaņā ar šodien LTV1 Dienas ziņās plkst.18 pausto informāciju veikti 13 946 izmeklÄ“jumi, no kuriem pozitÄ«vo gadÄ«jumu Ä«patsvars ir 8,8% (1229:13 946x100=8,8%).

No šÄ«s informācijas secināms, ka šobrÄ«d valstÄ« ir testÄ“ti 49,1% (921 217:1 875 334x100 = 49,1%) iedzÄ«votāju. No šiem datiem secināms, ka, lai noteiktu jaunu pozitÄ«vo gadÄ«jumu Ä«patsvaru pret testÄ“to personu skaitu, tādÄ“jādi nosakot C19 izplatÄ«bu, bÅ«tiski ir saņemt atbildi uz jautājumu, vai datos par veikto testu skaitu ir ietverti tikai pirmreizÄ“jie testi (1 tests/1 cilvÄ“ks) vai arÄ« šajos datos tiek iekļauts visu, arÄ« atkārtoti/sistemātiski veikto testu skaits, kurus saskaņā ar publiski pieejamo informāciju veic medicÄ«nas un aprÅ«pes centru darbiniekiem, medicÄ«nas un aprÅ«pes centru pacientiem, neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas darbiniekiem, policistiem, un citām personu grupām, kuru regulāru/sistemātisku testÄ“šanu veic?

2) Vai veikto testu uzskaitÄ“ ietilpst visi testÄ“šanas veidi, tai skaitā, siekalu testi?

3) Kā tiek aprÄ“Ä·ināts jaunu ar C19 inficÄ“to personu skaits? Vai šis skaits tiek noteikts kā unikāls lielums, personai veicot pirmreizÄ“jo testu un šÄ« testa rezultātā pirmreizÄ“ji konstatÄ“jot inficÄ“šanos, vai arÄ« šajos datos tiek iekļauti dati, piemÄ“ram, par personām, kuras atrodas stacionārā vai aprÅ«pes centrā, un kuras tur tiek testÄ“tas regulāri un ir C19 pozitÄ«vas? Vai šajos datos tiek iekļauti testu rezultāti personām, kuras, piemÄ“ram, atgriežas darbā medicÄ«nas vai aprÅ«pes iestādÄ“s pÄ“c izslimota  C19, bet kurām vÄ“l kādu laiku tests uzrāda pozitÄ«vu C19 klātbÅ«tni organismā (publiski pausts, ka pozitÄ«vs C19 tests pÄ“c izslimošanas varot bÅ«t lÄ«dz 2 vai vairāk mÄ“nešiem)?   

4) Kā tiek aprÄ“Ä·ināts 14 dienu kumulatÄ«vais rādÄ«tājs?  No publiski pieejamās informācijas secināms, ka šis kumulatÄ«vais rādÄ«tājs tiek izmantots, lai vÄ“rtÄ“tu C19 izplatÄ«bu un attiecÄ«gi plānotu rÄ«cÄ«bas politiku C19 novÄ“ršanai. GadÄ«jumā, ja kumulatÄ«vā rādÄ«tāja aprÄ“Ä·ināšanai tiek izmantoti dati par kopÄ“jo veikto testu skaitu, tajā ietverot arÄ« datus par vairākkārtÄ“ji veiktajiem testiem un vairākkārtÄ“ji konstatÄ“tajiem C19 pozitÄ«vajiem testiem vienam cilvÄ“kam, vai šÄdu kumulatÄ«vo rādÄ«tāju var uzskatÄ«t par patiesu un objektÄ«vu? Paskaidrošu, ka uzskatu, ka objektÄ«vu kumulatÄ«vo rādÄ«tāju varÄ“tu iegÅ«t tikai par pamatu ņemot pirmreizÄ“jos testÄ“šanas datus, tas ir,  persona tiek testÄ“ta pirmreizÄ“ji un pirmreizÄ“ji viņai tiek konstatÄ“ts C19 pozitÄ«vs tests, neieskaitot šajos datos vairākkārtÄ«gi veiktos testus 1 personai.

5)  Saskaņā ar JÅ«su datiem pÄ“c stāvokļa uz 04.01.2021. no 2020. gada sākuma lÄ«dz oktobrim 38 personas ir mirušas no C19, taču no publiskotās informācijas www.covid19.gov.lv un www.leta.lv izriet, ka lÄ«dz 26.10.20.-01.11.20. ir mirušas 74 personas. NesakritÄ«ba - 36 personas. Savukārt jau datos 02.11.20. - 08.11.20  norādÄ«ts, ka mirušas ir 99 personas, lai gan saskaņā ar JÅ«su pašu publiski datiem šai laikā mirušas tikai 25 personas (02.11 -3 personas, 03.11.-2, 04.11-6, 05.11.-3, 06.11.-7, 07.11.- 1, 08.11.-3, kopā 25 personas).

Tātad, ja pÄ“c stāvokļa uz 31.oktobri bija mirušas 38 personas, pieskaitot 25 personas, kas mirušas no 02.11.- 08.11, pieskaitot 01.11. mirušÄs 3 personas, sanāk, ka mirušas 38+3+25=66 personas, nevis 99. Neskaidrs mirušo pieaugums par 33 personām. ArÄ« 04.01.2021., kad veicu šo datu apkopojumu, pārskaitot JÅ«su publiskotos datus plašsaziņas lÄ«dzekļos un sociālajos tÄ«klos, ieguvu datus, ka novembrÄ« mirušas 135 personas.

Šis skaits neatbilst JÅ«su norādÄ«tajam kopÄ“jam mirušo skaitam vietnÄ“ www.covid19.gov.lv - tur lÄ«dz 23.11.-29.11 esot miruši 197, bet lÄ«dz 30.11.-06.12. esot miruši 262. KāpÄ“c dati nesakrÄ«t? NesakritÄ«ba pÄ“c stāvokļa 04.01.2012. ir vairāk kā par 60 mirušajiem 1 mÄ“neša ietvarā.

Šodien, 06.01.2021., pārskatot JÅ«su publiskotos datus, secināju, ka tabulā „MOR10. IedzÄ«votāju nāves cÄ“loņi sadalÄ«jumā pa mÄ“nešiem” atkal ir norādÄ«ti pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gi dati par mirušajiem novembrÄ« – 105 personas. Tātad nesakritÄ«ba jau sasniedz 90 personas. Kuri no šiem datiem atbilst patiesÄ«bai?

6) Publiski izskanÄ“jusi informācija, ka 1 testa apstrāde valstij izmaksā aptuveni 50 eiro. Cik valstij šobrÄ«d izmaksā 1 testa veikšana un testa rezultātu apstrāde? Cik valsts no pandÄ“mijas sākuma ir samaksājusi par Covid-19 testu veikšanu un datu apstrādi kopsummā?

Apzinoties, ka testÄ“šanas pakalpojumi acÄ«mredzami tiek iepirkti decentralizÄ“ti un SPKC rÄ«cÄ«bā varÄ“tu nebÅ«t visaptveroša informācija par testÄ“šanas izmaksām, lÅ«dzu norādÄ«t institÅ«cijas, kas šos iepirkumus veikušas, lai es varÄ“tu detalizÄ“tu informāciju pieprasÄ«t šÄ«m institÅ«cijām.

Uz šo iesniegumu pagaidām no SPKC direktores Ivetas Gavares ir saņemts šÄds "izskaidrojums":

SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) ir saņēmis  JÅ«su iesniegumu ar lÅ«gumu sniegt skaidrojumu un savas kompetences ietvaros uz JÅ«su jautājumiem sniedz šÄdas atbildes.

Centrs katru dienu sniedz datus par Covid-19 izplatÄ«bu, tajā skaitā arÄ« par mirušo personu skaitu, publicÄ“jot to Centra mājaslapā un Centra uzturÄ“tajos sociālo tÄ«klu kontos, AtvÄ“rto datu portālā, kā arÄ« ikdienas statistiku ziņo arÄ« Eiropas SlimÄ«bu kontroles centram. Savukārt Covid-19 informatÄ«vo mājaslapu www.covid19.gov.lv uztur un veido Valsts kanceleja. Šajā mājaslapā visi dati infografikās atspoguļoti nedēļu griezumā, proti, norādÄ«tais mirušo personu skaits ir atspoguļots kumulatÄ«vi no gada sākuma nevis konkrÄ“tajā nedēļā.  Worldometer  nav oficiālās statistikas mājaslapa, taču, izskatot mājaslapu, secinām, ka datu avots ir Centra publiskotā informācija Twitter platformā,  lÄ«dz ar to sakrÄ«t ar Centra ziņoto operatÄ«vo informāciju.

NolÅ«kā kliedÄ“t JÅ«su bažas un novÄ“rst pārpratuma iespÄ“ju, informÄ“jam, ka nāves cÄ“loņu kodÄ“šana notiek saskaņā ar vispārÄ«gajiem principiem, kas detalizÄ“ti aprakstÄ«ti Pasaules VeselÄ«bas organizācija (turpmāk – PVO) Starptautiskā statistiskā slimÄ«bu un veselÄ«bas problÄ“mu klasifikācijas 10. redakcijas (SSK-10) II sÄ“jumā „Instrukciju rokasgrāmata” un Covid-19 gadÄ«jumā tā nav atšÄ·irÄ«ga. PVO ir izveidojusi Ä«pašus kodus Covid-19 gadÄ«jumu kodÄ“šanai – U07.1 (Covid-19, vÄ«russ identificÄ“ts) un U07.2 (Covid-19, vÄ«russ nav identificÄ“ts) un tos iespÄ“jams izmantot arÄ« nāves cÄ“loņu kodÄ“šanai, aizpildot Nāves cÄ“loņu medicÄ«niskās apliecÄ«bas. Centrs informÄ“ sabiedrÄ«bu saskaņā ar operatÄ«vo informāciju par visiem tiem nāves gadÄ«jumiem, kuros mirušajiem laboratoriski vai klÄ«niski ir diagnosticÄ“ts Covid-19, taču statistiskā informācija par mirušo skaitu Covid-19 gadÄ«jumā nedaudz atšÄ·irsies no operatÄ«vās informācijas,  jo tajā tiks uzskaitÄ«ti tikai tie gadÄ«jumi, kuros Covid-19 tiks apstiprināts par nāves pamatcÄ“loni.

Reizi mÄ“nesÄ« dzimtsarakstu nodaļas nosÅ«ta SlimÄ«bu profilakses un kontroles centram „MedicÄ«niskās apliecÄ«bas par nāves cÄ“loni” un „MedicÄ«nas apliecÄ«bas par perinatālās nāves iestāšanos”, kurām pÄ“c centralizÄ“tas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcÄ“loņa izvÄ“le un piešÄ·irts galÄ«gais kods, tā nodrošinot interpretācijas atšÄ·irÄ«bu novÄ“ršanu, vienotu nāves cÄ“loņu kodÄ“šanas principu ievÄ“rošanu un nāves cÄ“loņu statistikas starptautisku salÄ«dzināmÄ«bu. GadÄ«jumi, kad Covid-19 bÅ«s bijis nāves iestāšanos veicinošais faktors vai arÄ« cits nozÄ«mÄ«gs stāvoklis, ja nāve iestājusies nesaistÄ«ti ar Covid-19 tiks atspoguļoti atsevišÄ·i. MirstÄ«bas datu analÄ«zei iesakām izmantot VeselÄ«bas statistikas datu bāzi: https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/?tablelist=true , kurā informācija atsevišÄ·Äs tabulās (MOR10, MOR15, MOR18) tiek atjaunota reizi mÄ“nesÄ«.

LÄ«dz decembrim dati par pacientiem, kuri izārstÄ“jušies no Covid-19 infekcijas, balstÄ«jās uz Ä£imenes ārstu sniegtajiem gala paziņojumiem, un tie tika iekļauti statistikā. IevÄ“rojami pieaugot jaunatklāto Covid-19 gadÄ«jumu skaitam, ļoti pieaugusi Ä£imenes ārstu noslodze, tāpÄ“c paziņojumi par noslÄ“gtu Covid-19 infekcijas gadÄ«jumu bieži kavÄ“jās. VÄ“rtÄ“jot statistikas datus, varÄ“ja redzÄ“t, ka Centrs nav saņēmis pietiekoši daudz ziņojumu par tiem pacientiem, kuri izārstÄ“jušies no Covid-19. Tādēļ tika mainÄ«ta kārtÄ«ba, kādā uzskaita izveseļojušos cilvÄ“kus no Covid-19. Sākot no 7. decembra Centrs katru dienu ziņo par to cilvÄ“ku skaitu, kuriem kopš pozitÄ«vā Covid-19 testa saņemšanas dienas pagājušas 14 dienas, nevis par tiem pacientiem, kuru izveseļošanos apstiprina Ä£imenes ārstu ziņojumi.

Uz 12.01.2021. Latvijā kopumā bija veikti 981 910 testi uz SARS-CoV-2. Šajā skaitā tiek iekļauti visi veiktie testi, neatkarÄ«gi no tā, vai tests ir veikts personai pirmo reizi, vai atkārtoti.

Veikto testu skaitā tiek iekļauti gan polimerāzes ķēdes reakcijas testi ar uztriepi, gan siekalu testi.

Jauno apstiprināto Covid-19 gadÄ«jumu skaitā tiek iekļautas tikai unikālās personas, kurām diagnosticÄ“ts Covid-19. Šajā skaitā netiek iekļautas personas, kurām atkārtotos testos ir pozitÄ«vs rezultāts.

14 dienu kumulatÄ«vās saslimstÄ«bas rādÄ«tājs raksturo jauno saslimšanas gadÄ«jumu skaitu pÄ“dÄ“jās 14 dienās noteiktā teritorijā izteiktu uz šÄ«s teritorijas iedzÄ«votāju skaitu un pareizinātu ar 100 000. ŠÄ« rādÄ«tāja aprÄ“Ä·ināšanā netiek iekļauta informācija par veikto testu skaitu.

Informāciju par testu izmaksām aicinām jautāt Nacionālajam veselības dienestam. Nacionālais veselības dienests administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, slēdz līgumus un norēķinās par sniegtajiem pakalpojumiem.

Red. piez. Izlasot šos „izskaidrojumus”, ir grÅ«ti noticÄ“t, ar kādu viltus informāciju mÄ“s mÄ“nešiem esam baroti. Attiecināt visu veikto testu skaitu pret pozitÄ«vajiem testiem un pasniegt to kā saslimstÄ«bas izplatÄ«bas rādÄ«tāju - tā ir vienkārši krāpšana. Nav vispār nekādas garantijas, ka tie ir jauni gadÄ«jumi, kā SPKC norāda, jo maz ticams, ka kāda no laboratorijām vispār ir spÄ“jÄ«ga apstrādāt tādu datu daudzumu un atfiltrÄ“t tiešÄm jaunos, unikālos gadÄ«jumus. PiemÄ“ram, no 4. janvārim lÄ«dz 10.janvārim esot veikti 75 846 testi, no tiem jauni inficÄ“tie esot konstatÄ“ti 7071. Taču, visticamākais, šajos inficÄ“to datos tiek iekļauti jau iepriekš testÄ“tie un kā inficÄ“ti konstatÄ“tie.

 

Novērtē šo rakstu:

0
0