Iesaki rakstu:

Kad pagājušÄ gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas TelevÄ«zijas vadÄ«tājs Ivars Belte, atlaišanas pretinieki norādÄ«ja uz to, cik izcils speciālists tiekot atlaists. Taču izrādÄ«jies, ka septiņu mÄ“nešu laikā Beltes prasmes nav pārliecinājušas nevienu pašu darba devÄ“ju un viņš tikai „kā freelance konsultants palÄ«dz dažiem fondiem un uzņēmumiem krievu satura jomā”. Pietiek šodien pārpublicÄ“ lvportals.lv interviju, kurā Belte detalizÄ“ti izklāsta sazvÄ“restÄ«bas teoriju saistÄ«bā ar viņa atlaišanu un dod apjomÄ«gus padomus, kā pareizi bÅ«tu jāvada Latvijas TV un Latvijas radio.

- Pagājuši septiņi mÄ“neši kopš NEPLP pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tā lÄ“muma par jÅ«su atlaišanu. Daudzi tobrÄ«d jautāja, kādi ir patiesie atlaišanas iemesli. Vai jÅ«s varat atbildÄ“t uz šo jautājumu?

- LTV valde, visticamāk, bija kļuvusi pārāk neatkarÄ«ga. Domāju, ka mÄ“s pārāk maz ļāvām NEPLP pieņemt lÄ“mumus, kas tajā brÄ«dÄ« padomei bÅ«tu bijuši interesantāki vai labāki. Tas bija galvenais atlaišanas iemesls.

- Par kādiem lēmumiem ir runa?

- PiemÄ“ram, 2018. gadā padomei aktuāls bija LTV personāliju jautājums – tika runāts par atsevišÄ·iem cilvÄ“kiem, kuri ir pieļāvuši kādas kļūdas (tāpÄ“c no viņiem jāatbrÄ«vojas) vai kurus, gluži otrādi, vajadzÄ“tu paaugstināt amatā. Bija diskusijas arÄ« par to, kā mÄ“s esam vienu vai otru lietu atspoguļojuši. Bija dažādi interpretācijas jautājumi, par kuriem mums nemitÄ«gi vajadzÄ“ja rakstÄ«t padomei vÄ“stules. Tā soli pa solim brieda konflikts ar NEPLP.

IepriekšÄ“jā NEPLP, kuru vadÄ«ja Ainārs Dimants un Aija Dulevska-CālÄ«te, pavisam noteikti bija iestāde, kas atbalstÄ«ja sabiedriskos medijus. Diemžēl gluži pretÄ“ji rÄ«kojas Ķezberes kundzes vadÄ«tā NEPLP. Īpaši pÄ“dÄ“jā gada laikā strādāt faktiski vairs nebija iespÄ“jams.

- Vai šÄdu NEPLP uzvedÄ«bu, jÅ«suprāt, noteica kādi politiski mÄ“rÄ·i un intereses?

- NevarÄ“tu sacÄ«t, ka tobrÄ«d bÅ«tu bijusi izteikti jÅ«tama kādu politisko spÄ“ku vÄ“lme nomainÄ«t LTV vadÄ«bu. PolitiÄ·i bija aizņemti ar savām lietām – viņiem bija vÄ“lÄ“šanas, valdÄ«bas veidošanas sarunas. AtcerÄ“simies, 28. decembrÄ«, kad notika LTV valdes locekļu atlaišana, jaunas valdÄ«bas vÄ“l nebija.

Manuprāt, pagājušÄ gada nogalÄ“ NEPLP sev zem kājām sajuta pilnÄ«gi citu spiedienu no spÄ“kiem, kuri tÅ«lÄ«t parādÄ«sies jaunās varas struktÅ«ru konstelācijās. Un nu man šÄ·iet, ka LTV valdes locekļu atcelšana faktiski bija nevis mÄ“Ä£inājums izpatikt politiÄ·iem ar televÄ«zijas vadÄ«bas nomaiņu, bet gan mÄ“Ä£inājums veidot kaut kādu savu darÄ«jumu, nodrošinot, ka politiÄ·i varÄ“tu izvÄ“lÄ“ties jaunu LTV vadÄ«bu, vienlaikus saglabājot NEPLP tābrīža sastāva pozÄ«cijas. Par to liecina turpmākie notikumi saistÄ«bā ar jaunās LTV valdes meklÄ“jumiem.

- TviterÄ« esat aprakstÄ«jis, kā tiek veikts spiediens uz LTV valdi, norādot, ka sabiedriskajam medijam jau nezvana politiÄ·i, bet piezvana “draugs no NEPLP” un stingri iesaka paaugstināt, piemÄ“ram, ziņu dienesta vadÄ«tāju. Par ko ir šis stāsts?

- Tieši par to arÄ« bija.

- Kurš no NEPLP jums zvanÄ«ja?

- Lai nu paliek... Bet tas tiešÄm bija NEPLP loceklis, kurš ļoti draudzÄ«gā sarunā “čomiski” aicināja: tu taču saproti, ka šim cilvÄ“kam vajadzÄ“tu tagad tikt paaugstinātam amatā; Iveta Elksne (LTV Ziņu dienesta vadÄ«tāja) ir ļoti laba, tāpÄ“c viņa varÄ“tu kļūt par Programmu daļas vadÄ«tāju (hierarhijā augstāks amats). Ilgi kasÄ«ju pakausi, nevarÄ“ju Ä«sti saprast, kamÄ“r “pielÄ“ca” – šÄdi tiek mÄ“Ä£ināts iespaidot lietas. Un, ja es ļoti konkrÄ“ti pasaku skaidru “nÄ“” šÄdām darbÄ«bām, ticiet man, ar to es saÄ«sinu savu dzÄ«vildzes ciklu šajā amatā.

- TomÄ“r nav Ä«sti skaidra jÅ«su motivācija runāt par šo problÄ“mu, piesedzot amatpersonu, kura piekopj šÄdu praksi.

- KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā tā bija Dace Ķezbere. Tā bija privāta saruna, un to es gribÄ“tu uzsvÄ“rt. Jā, šÄda saruna ir bijusi, un aicinājums veikt dažādas rokādes ar LTV satura cilvÄ“kiem tiešÄm bija. To es apliecinu.

- Pastāstiet, kādas LTV nākotnei nozÄ«mÄ«gas ieceres jums bija padomā un kas atlaišanas dēļ palika nerealizÄ“ts.

- Pagājušais gads mums bija fundamentāli smags, jo tajā bija simtgades aktivitātes. Bijām ļoti intensÄ«va darba periodā, it Ä«paši otrajā pusgadā. Un visa šÄ« perioda laikā NEPLP ne tikai nepalÄ«dzÄ“ja mums strādāt, bet, atklāti sakot, arÄ« padarÄ«ja mÅ«su dzÄ«vi diezgan grÅ«tu.

2019. gads LTV bija gaidāms finansiāli ļoti smags, un jau laikus strādāju pie tā, lai uzņēmums tam bÅ«tu gatavs. Tā vietā, lai šajā situācijā saņemtu NEPLP atbalstu, no viņu puses sagaidÄ«ju provokācijas. PiemÄ“ram, brÄ«dÄ«, kad apspriedām LTV finansiālo grÅ«tÄ«bu pārvarÄ“šanu, kas cita starpā diemžēl paredzÄ“ja arÄ« darbinieku atlaišanu, tajā pašÄ dienā pÄ“c slÄ“gtas NEPLP sÄ“des tika piezvanÄ«ts arodbiedrÄ«bām, informÄ“jot par mÅ«su plāniem un neļaujot mums pašiem šos jautājumus izrunāt ar darbiniekiem. Tās nav normālas valdes un padomes attiecÄ«bas! ŠÄ« komunikācija bija ļoti savāda, tā veicināja konfliktu starp LTV darbiniekiem un valdi.

- Bet vai nepiepildījās arī kādi sabiedriskā medija attīstības izaicinājumi?

- Pirmkārt, LTV 2018. gadu pabeidza kā visskatÄ«tākais TV kanāls. Otrkārt – četru gadu laikā manis vadÄ«tais uzņēmums ilgtspÄ“jas indeksa kontekstā iekļuva zelta kategorijā. Tās bija divas bÅ«tiskas programmas, pie kurām strādāju. Protams, bija jāattÄ«stās arÄ« digitāli, bet šiem mÄ“rÄ·iem pietrÅ«ka naudas.

Jā, mums bija, kur augt, bija skaidra dinamika. Uzņēmums tika sakārtots, un televīzija sāka strādāt pēc pienācīgiem kritērijiem. Ko es kā televīzijas menedžeris savā dzīvē vēl varētu vēlēties? Esmu atstājis vienu savāktu uzņēmumu. Un runas par to, ka mūsu dēļ tas iet uz grunti, neatbilst patiesībai.

- Rodas iespaids – jums jau pirms atlaišanas bija skaidrs, ka savus mÄ“rÄ·us LTV vadÄ«tāja postenÄ« esat piepildÄ«jis.

- Bija skaidrs, ka negribu pretendÄ“t uz nākamo periodu. Valdei vajadzÄ“ja nostrādāt vÄ“l atlikušos divus gadus, pÄ“c tam sakārtotā veidā nodot lietas. Tas bÅ«tu bijis mans mÄ“rÄ·is.

Jāteic, ka man tiešÄm nebija pretenziju pret NEPLP lÄ“mumu par atlaišanu. Valdes locekļi nāk un iet, un tas ir normāli. Jautājums, protams, ir par pamatojumu, bet principā NEPLP ir tiesÄ«bas atlaist sabiedriskā medija valdes priekšsÄ“dÄ“tāju.

Kā jau sacÄ«ju, LTV biju izdarÄ«jis pietiekami daudz un pieļāvu, ka manā vietā varÄ“tu nākt kāds cits jaudÄ«gāks cilvÄ“ks. Taču tā nenotika! Tā vietā parādÄ«jās cilvÄ“ks (konkursā LTV valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatam izraudzÄ«tais Einārs Giels), kas, manuprāt, varÄ“tu bÅ«t politiski atbalstÄ«ta persona, kurai, iespÄ“jams, ir groziņā lÄ«dzi iedoti arÄ« kādi darāmo darbu vÄ“lÄ“jumi. Un tajā brÄ«dÄ« es saku, ka NEPLP ar saviem lÄ“mumiem tiešÄm valstij un sabiedrÄ«bai ir nodarÄ«jusi daudz slikta. TāpÄ“c pašlaik atrodos ļoti nopietnā opozÄ«cijā visam, ko dara šÄ« NEPLP.

- Cik zināms, KNAB jÅ«su darbÄ«bās nozieguma pazÄ«mes nav saskatÄ«jis, nav arÄ« iepriekš solÄ«tā neitrālā vÄ“rtÄ“juma par LTV valdes atbildÄ«bu. Vai tiešÄm jÅ«su atlaišanas lietā ir pielikts punkts?

- Ja jÅ«s man vaicājat, tad ir jautājums – kāds bÅ«tu mÄ“rÄ·is turpināt pierādÄ«t savu taisnÄ«bu. Es nevaru apgalvot, ka ar šo NEPLP lÄ“mumu mana reputācija bÅ«tu sagrauta. Nu, ja tas tā bÅ«tu bijis, tad, visticamāk, man vajadzÄ“tu kaut ko pasākt.

- Vai jÅ«s domājat, ka tas ir tikai jÅ«su personisks jautājums? Manuprāt, runa ir arÄ« par iespÄ“jamu sabiedriskā medija ietekmÄ“jamÄ«bu un attiecÄ«gi – padošanos šÄdai situācijai.

- To man daudzi ir teikuši – un ir aicinājuši arÄ« tiesāties. Var jau bÅ«t, ka to nevajadzÄ“ja tā atstāt. TomÄ“r NEPLP ir tiesÄ«bas mani atlaist un viņi tās izmanto, un tas nav pretrunā ar likumu. Šis fakts ir leÄ£itÄ«ms, patÄ«k tas tev vai ne, vai tie iemesli ir adekvāti vai ne.

Šai intervijai piekritu, jo man šÄ·iet, ka notikušais ir afÄ“ra. Ka mani atbrÄ«voja, lai veiktu zināmu afÄ“ru. Ja tiktu atrasts jaudÄ«gs televÄ«zijas vadÄ«tājs ar jaunām idejām, man mute bÅ«tu ciet. Ja, piemÄ“ram, valdÄ“ bÅ«tu ievÄ“lÄ“ts MiÄ·elsona kungs (viens no kandidātiem uz LTV valdi Gints MiÄ·elsons), un šÄ« iespÄ“ja NEPLP bija, es tiešÄm klusÄ“tu, un aizmirstiet par Belti, mans periods ir beidzies. Bet tas nenotika. Notika pilnÄ«gi citas lietas. Man liekas, tās bija politiski uzlādÄ“tas. ŠÄ« iemesla dēļ es ceļu trauksmi. Te ir runa par absolÅ«tu uzticÄ«bas krÄ«zi, kuru izraisÄ«jusi NEPLP ar saviem lÄ“mumiem. Un es tiešÄm darÄ«šu visu, lai tam visam rastu risinājumu.

- Vai risinājums ir NEPLP priekšsÄ“dÄ“tājas demisija, kas tiek solÄ«ta septembrÄ«?

- Domāju, ka Ķezberes kundzei ir jāuzņemas atbildÄ«ba un patiešÄm jāliek atlÅ«gums galdā. VÄ“l, kā zināms, ir arÄ« iespÄ“ja, ka atlaiž visu NEPLP. LÄ“mumus jau viņi visi kopā pieņēma, un, teiksim tā, ar sliktu reputāciju sirgst ļoti daudzi šÄ«s padomes locekļi.

- Kopš jÅ«su atlaišanas LTV joprojām ir bez pilnvÄ“rtÄ«gas valdes. Par ko, jÅ«suprāt, tas liecina?

- ŠÄ« situācija vÄ“lreiz apstiprina, ka izveidojusies fundamentāla uzticÄ«bas krÄ«ze. Manuprāt, NEPLP bija iespÄ“ja konkursā izvÄ“lÄ“ties arÄ« no tiem trijiem kandidātiem reāli divus, kuri varÄ“ja ieņemt valdes locekļu amatu, un uzņēmums strādātu tālāk. To neizdarÄ«ja – kāpÄ“c neizdarÄ«ja? Gan jau šÄ« vÄ“stures lappuse reiz tiks pavÄ“rta.

- Vai jums ir versija, kāpēc tā notika?

- Man šÄ·iet, ka Giela kunga kandidatÅ«ra bija kompromiss, lai saglabātu NEPLP pašreizÄ“jā sastāvā. Tas ir tāds sazvÄ“restÄ«bas teorijas variants. VarbÅ«t viņš patiešÄm šÄ·ita simpātisks kandidāts, ņemot vÄ“rā, ka šis NEPLP neizceļas ar Ä«pašiem menedžmenta dotumiem un zināšanām. Bet kāpÄ“c es stingri iestājos pret šo kandidātu? Jo sabiedriskie mediji ir fundamentālu pārmaiņu priekšÄ – iziešana no reklāmas tirgus, jauns likums, mediju apvienošana. Ja šÄdu pārmaiņu laikā uzņēmuma vadÄ«bā ir cilvÄ“ki, kuri neko daudz nesaprot ne no pārvaldÄ«bas, ne industrijas, tas tiešÄm ir ļoti bÄ«stami.

- PÄ“c LTV valdes konkursa izgāšanās politiÄ·i mediju pārstāvjiem jautāja, kāpÄ“c uz šiem amatiem nepiesakās labākie no labākajiem profesionāļiem. Vai jums ir atbilde?

- Ja mÄ“s tagad tā aizveram acis un paskaitām, cik tad mums vispār tirgÅ« ir to profesionāļu, kuri ir vadÄ«juši kādu – vÄ“lams, elektronisko – mediju. Tik ļoti daudz jau nesaskaitÄ«sim – nav tā, ka viņi bÅ«tu vairākos desmitos. Un katram no viņiem acÄ«mredzot ir vÄ“l arÄ« savs stāsts, dažādi apstākļi.

- Kādu lomu te spēlē NEPLP reputācijas jautājums un arī tādi stāsti kā jūsējais?

- Katrā ziņā nekādu pozitÄ«vu signālu tas neraida. Tas pasaka tikai to – ja tev ir vāji nervi un tev nav vienalga, pÄ“c kā tu izskatÄ«sies pusgada laikā? Tiekšanās uz šÄdu amatu ir rÅ«pÄ«gi jāizsver. Šie apstākļi, protams, spÄ“lÄ“ savu lomu, tomÄ“r, iespÄ“jams, tiem nav izšÄ·irÄ«ga nozÄ«me. Atcerieties, es pārņēmu LTV, kas bija nokritusies tirgÅ« lÄ«dz ceturtajai pozÄ«cijai. Bet četru piecu gadu laikā uzņēmums parādÄ«ja, ko tas var izdarÄ«t. To mÄ“s izdarÄ«jām kopā. Un tā bija mana motivācija.

- ŠobrÄ«d aktuāla ir situācija Latvijas Radio (LR). Kādas cÄ“loņsakarÄ«bas jÅ«s te saskatāt?

- Radio gadÄ«jums ir komplicÄ“tāks, jo konflikts ir starp NEPLP un Latvijas Radio darbiniekiem. LR valde dara savas lietas, un es neteiktu, ka viņi strādā slikti. Bet, kā jau minÄ“ju, ja tieši – bez zemteksta – netici nevienam padomes vārdam, nevienai NEPLP vÄ“stulei, tas neapšaubāmi apgrÅ«tina komunikāciju. LR darbinieki izteica savu neuzticÄ«bu Ä€boliņa kungam (NEPLP loceklim Ivaram Ä€boliņam). Vienlaikus sakarā ar to, ka NEPLP tiešÄ veidā ir izteikusi simtprocentÄ«gu atbalstu LR valdei, tas veido arÄ« zināmu radio darbinieku neuzticÄ«bu valdei. Turklāt tur vairs nenotiek normāla komunikācija. Radio darbinieki pat vairs nepieļauj nekādu starpniecÄ«bu, lai sÄ“stos pie sarunu galda, jo viņi nevienam neuzticas. Gluži kā šahā, ir iestājusies pata situācija – neredzu, kā tālāk virzÄ«ties, jo tur bÅ«s aizvien vairāk aizvainojuma un neuzticÄ«bas.

Otra lieta, vÄ“rojot no malas, man šÄ·iet, ka LR nav izgājuši to ciklu, ko LTV ir paveicis pirms pieciem sešiem gadiem, kad nāca jaunā valde. Proti, LTV notika pamatÄ«gas reformas, lÄ«dz ar to mums atbrÄ«vojās lÄ«dzekļi un mÄ“s varÄ“jām palielināt algas tiem, kas to patiešÄm bija pelnÄ«juši.

Negribu pārsteigties ar secinājumiem, bet mana sajÅ«ta saka: Latvijas Radio – uzņēmumā ar turpat desmit miljonu eiro budžetu – runāt par to, ka viņi bankrotÄ“s, ja tÅ«lÄ«t kaut kur nedabÅ«s 100 000 eiro, sitiet nost, tas ir valdes necienÄ«gi. ŠÄ« nauda bÅ«tu jāatrod tai pašÄ mirklÄ«! Tā ir pietiekami maza summa tik milzÄ«gam uzņēmumam, lai no tā netaisÄ«tu lielu konfliktu. To es gribÄ“tu jautāt LR valdei – kāpÄ“c viņi ir tik ierobežoti savās iespÄ“jās samazināt izdevumus, optimizÄ“t saturu un tamlÄ«dzÄ«gi, lai atrisinātu šÄ«s problÄ“mas.

- Kā tad, jÅ«suprāt, bÅ«tu jāsāk šÄ·etināt šis pata stāvoklis saistÄ«bā ar Latvijas Radio?

- Manuprāt, NEPLP vajadzÄ“tu bÅ«t tik gudrai, lai saprastu, ka jāveido sabiedrisko mediju stratÄ“Ä£ija kopumā. Man šÄ·iet, ka padome šobrÄ«d ne uz ko neskatās stratÄ“Ä£iski.

Tikai viens piemÄ“rs – LR runā par krÄ«zi, lai gan tā budžets ar 9–10 miljoniem eiro ir divas trÄ«s reizes lielāks, salÄ«dzinot ar Igauniju un Lietuvu. Tātad – Latvija ir radio zeme! Tas ir tas, ko pasaka NEPLP, proti, ka sabiedriskajam radio bÅ«s augt un attÄ«stÄ«ties, galvenais ziņu un informācijas kanāls arÄ« nākotnÄ“ bÅ«s radio. Vai es varu piekrist šai viņu tÄ“zei? Es teiktu – drÄ«zāk ne. Man šÄ·iet, ka ir ļoti bÅ«tiski jāpalielina digitālā sadaļa, ir jābÅ«vÄ“ multimediju platformas, abiem atzariem – radio un televÄ«zijai – sadarbojoties. Tam es redzu nākotni. Ja NEPLP domātu par sabiedrisko mediju attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju, tad bÅ«tu jābÅ«t vismaz vienai diskusijai par to, kā mÄ“s to redzam. Par tādu laikmetÄ«gu digitālu stratÄ“Ä£iju šÄ« NEPLP, manuprāt, nav spÄ“jÄ«ga domāt, tā nav viņu kapacitāte.

TikmÄ“r Latvijas Radio ir ierakstÄ«juši savā stratÄ“Ä£ijā, ka viņiem piecu gadu laikā budžets palielināsies lÄ«dz 19 miljoniem, tātad praktiski dubultosies. Ar to mÄ“s liekam milzÄ«gu akcentu uz radio, un es tam nevaru piekrist, jo, man šÄ·iet, kritiski mazs budžets ir LTV, arÄ« salÄ«dzinot ar to pašu Lietuvu un Igauniju. Bet televÄ«zija nekad nav skrÄ“jusi ar izdzÄ«vošanas lozungiem, lai iegÅ«tu 200 000 eiro darbinieku algām. MÄ“s esam cÄ«nÄ«jušies paši, mÄ“s katru gadu piepelnÄ«jām no tirgus pa vienam miljonam klāt un likām to saturā.

- Vai jūs sakāt, ka LTV stāsts ir par nepietiekamu finansējumu, kamēr situācija Latvijas Radio nav tik daudz saistīta ar naudu?

- LoÄ£iski, ka attiecÄ«bā uz LTV runa ir par naudu. TelevÄ«zijas tehnoloÄ£iskā bāze ir katastrofālā lÄ«menÄ«. Ja pārÄ“jie tirgus dalÄ«bnieki ir pārgājuši uz HD formātu, LTV tas nav noticis utt.

Vienlaikus, ja esi reklāmas tirgÅ« un tavs pienākums ir pelnÄ«t, LTV to arÄ« dara. Un to savukārt pietiekami nedara Latvijas Radio. Ja LR ir 40% no Latvijas radioklausÄ«tāju auditorijas, viņiem vajadzÄ“tu arÄ« nopelnÄ«t 40% no reklāmas tirgus. Bet par šiem indeksiem neviens nerunā. Vai viņi ir pietiekami aktÄ«vi šajā tirgÅ«, un vai attiecÄ«gais LR kanālu daudzums spÄ“j Ä£enerÄ“t atbilstošus ieņēmumus? LTV šobrÄ«d nopelna pat vairāk par savu tirgus daļu, ņemot vÄ“rā 50% reklāmas ierobežojumu. Bet Latvijas Radio to nerÄ“Ä·ina – tā vietā izraksta rÄ“Ä·inu valdÄ«bai, kurai tas jāapmaksā. Neviens nav atcÄ“lis sabiedrisko mediju uzdevumu strādāt un konkurÄ“t reklāmas tirgÅ«. Ja bÅ«s jauns likums un finansÄ“jums sabiedriskajiem medijiem, bÅ«s arÄ« pilnÄ«gi citi spÄ“les noteikumi.

- Bet kas noveda pie tā, ka LTV šogad nonācis, kā jÅ«s raksturojat, ļoti smagā finansiālā stāvoklÄ«?

- Tas ir saistÄ«ts ar mÄ“rÄ·dotācijām. Ja – lÄ«dzÄ«gi kā Igaunijā – bÅ«tu pilnÄ«gi skaidri plānojama summa: kad zināms, ka summa nebÅ«s mazāka par iepriekšÄ“jā gada summu, un var normāli plānot ražošanu, programmas, auditoriju. Ja man 2018. gadā saistÄ«bā ar simtgades pasākumu atspoguļošanu ir papildu 2,8 miljonu mÄ“rÄ·dotācija un attiecÄ«gi klāt paņemti cilvÄ“ki, kas ražo un dara, papildu tehnikas vienÄ«bas utt., bet nākamajā gadā tās summas vairs nav – tas nozÄ«mÄ“, ka man atkal ir jāreducÄ“ cilvÄ“ku sastāvs, no kaut kā ir jāatsakās, amortizācijai naudas nav un ir vÄ“l citi blakusefekti. ŠÄdas mÄ“rÄ·dotācijas atšÄ·irÄ«bas ir katru gadu. Tā ir budžeta plānošana, pret kuru iestājamies jau no pašiem pirmsākumiem.

- Runājot par sabiedrisko mediju problÄ“mām, politiÄ·i mÄ“dz atsaukties uz topošo regulÄ“jumu. Vai tiešÄm ir pamats cerÄ“t, ka tas atrisinās samilzušÄs pretrunas un problÄ“mas?

- Es sacÄ«tu, ka patiešÄm nav pamata gaidÄ«t uz vienu likumu kā visu lietu risinājumu. Bet, jāatzÄ«st, gaidāmajā regulÄ“jumā ir daudzas lietas, kas bÅ«s labāk formulÄ“tas nekā lÄ«dz šim. PiemÄ“ram, sabiedriskā medija pārvaldÄ«bā ieviešot dalÄ«to padomju principu, kad ir atsevišÄ·s regulators un atsevišÄ·a Sabiedrisko mediju padome.

- Kāda ir garantija, ka jaunveidotā Sabiedrisko mediju padome nebrauc NEPLP sliedēs?

- Tas virziens, kādā vÄ“las veidot jauno padomi, tiešÄm ir pareizs. Tur ir paredzÄ“ta vieta arÄ« sabiedriskajām organizācijām, tāpat priekšplānā izcelti reputācijas jautājumi. Principā iecerÄ“tais modelis ir pareizs. Man lielais jautājums ir – vai mÅ«su mazā tauta atradÄ«s cilvÄ“kus, kuri tiešÄm bÅ«s neitrāli un godprātÄ«gi pildÄ«s savas funkcijas.

- Vai jÅ«s pats bÅ«tu gatavs darbam šajā padomÄ“?

- Neesmu par to domājis, jo redzu, ka šis jautājums vispār varÄ“tu kļūt aktuāls tikai nākamā gada vidÅ«.

- Ar ko jÅ«s pašlaik nodarbojaties, un kādi ir jÅ«su turpmākie profesionālie izaicinājumi?

- Pašlaik esmu darba meklÄ“jumos menedžmenta jomā Latvijā vai ārzemÄ“s. Kā freelance konsultants palÄ«dzu dažiem fondiem un uzņēmumiem krievu satura jomā.

Pārpublicēts no lvportals.lv