Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokurors Māris Urbāns šomÄ“nes pilnÄ«bā izbeidzis tā dÄ“vÄ“to Ventspils amatpersonu lietu, kas vÄ“l 2010. gadā tika saukta par vienu no “Top 3” lietām - tas ir, par vienu no trim Ä¢enerālprokuratÅ«rai vissvarÄ«gākajām lietām.

2010. gadā Ä£enerālprokurora amatā bija stājies Ä’riks Kalnmeiers un uzdevis veikt revÄ«ziju par visām vissvarÄ«gākajām krimināllietām. PÄ“c revÄ«zijas tika paziņots par “Ventspils amatpersonu lietas” izmeklÄ“šanas grupas paplašināšanu.

Publiski nav zināms, kuri prokurori ietilpa izmeklÄ“šanas grupā (šÄ« ir viena no retajām lietām, kuru izmeklÄ“ja pati prokuratÅ«ra, nevis kāda no izmeklÄ“šanas iestādÄ“m). Zināms vienÄ«gi tas, ka lietu uzsāka prokurors Andis Mežsargs, bet, kad viņš devās izdienas pensijā, procesa virzÄ«šanu pārņēma prokurors M. Urbāns.

Nosaukumu “Ventspils amatpersonu lieta” publiski sāka lietot toreizÄ“jais Ä£enerālprokurors Jānis MaizÄ«tis vÄ“l pirms tam, kad 2005. gada 3. oktobrÄ« oficiāli tika uzsākts kriminālprocess šajā lietā. Pirms šÄ datuma bija uzsākta tikai pārbaudes lieta par dokumentiem, kurus uz Ä¢enerālprokuratÅ«ru bija nogādājuši Aivara Lemberga politiskie pretinieki Ainārs Šlesers, Andris ŠÄ·Ä“le, Arnolds Laksa, kā arÄ« laikraksta “Diena” korespondente Inta Lase (vÄ“lāk kļuva par prezidenta Valda Zatlera preses sekretāri).

TomÄ“r ticami, ka dokumentu Ä«stais sagādātājs bija bijušais “SWH RÄ«ga” šefs miljonārs Ainārs Gulbis, kurš 1990. gadu sākumā bija A. Lemberga biznesa partneris, bet vÄ“lāk sāka ar viņu asi konfliktÄ“t.

Vēsturiski svarīgi notikumi

No “Ventspils amatpersonu lietas” 2006. gada 19. jÅ«lijā tika izdalÄ«ts t.s. “Aivara parka” kriminālprocess, kurš savu nosaukumu ieguva no tā, ka apsÅ«dzÄ«ba bija izvirzÄ«ta ne tikai A. Lembergam, bet arÄ« kādam “Aivaram parkam”. RespektÄ«vi – toreizÄ“jais procesa virzÄ«tājs prokurors A. Mežsargs tā steidzās sarakstÄ«t šo apsÅ«dzÄ«bu, ka tekstā pieļāva smieklÄ«gas kļūdas, kuras juristu aprindās tÅ«lÄ«t folklorizÄ“jās kā apzÄ«mÄ“jums Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokuroru Ä«paši nolaidÄ«gam darbam pat visnopietnākajās lietās.

KāpÄ“c prokuroram toreiz bija tāda steiga? Laikam jau tāpÄ“c, ka kļuva zināms - nākamajā dienā (t.i., 2006. gada 20. jÅ«lijā) Zaļo un zemnieku savienÄ«ba paziņos par tolaik ļoti populārā politiÄ·a Aivara Lemberga izvirzÄ«šanu par savu premjera amata kandidātu 9. Saeimas vÄ“lÄ“šanās.

IespÄ“jams, ka A. Lembergs bÅ«tu šajā datumā paziņojis arÄ« par to, ka pats kandidÄ“s 9. Saeimas vÄ“lÄ“šanās, tomÄ“r izvirzÄ«tā apsÅ«dzÄ«ba “Aivara parka” lietā šo kandidÄ“šanu novÄ“rsa – skaidru atbildi uz šo jautājumu A. Lembergs vismaz pagaidām nav devis.

Briesmīga diena

TomÄ“r no informācijas druskām vairākos publiskos avotos var lielos vilcienos restaurÄ“t, cik patiesi vÄ“traina A. Lembergam bija šÄ« diena - 2006. gada 20. jÅ«lijs.

No rÄ«ta A. Lembergs no savas dzÄ«vesvietas Puzes pagastā devās uz RÄ«gu, uz Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kur viņam prokurors Māris Leja izsniedza t.s. Grinberga krimināllietu (jāatgādina: pilnÄ«gi absurda krimināllieta par Krišjāņa Kariņa partijas biedra precÄ«zi neidentificÄ“ta Ojāra Grinberga neiecelšanu Ventspils brÄ«vostas valdÄ“, - prokuratÅ«ra izgāzās visās trijās tiesu instancÄ“s). PÄ“c tam A. Lembergs turpat Ä¢enerālprokuratÅ«rā devās uz citu kabinetu, kur prokurors A. Mežsargs viņam uzrādÄ«ja jaunu apsÅ«dzÄ«bu minÄ“tajā “Aivara parka” lietā.

Tad viņš devās uz AS “Ventspils nafta” biroju, kur drÄ«z vien ieradās KNAB darbinieki, lai prokurora A. Mežsarga uzdevumā veiktu kratÄ«šanu “Aivara parka” lietā. Kā savulaik ziņoja raidÄ«jums “Nekā personÄ«ga”, A. Lembergam izdevās no šÄ«s Ä“kas aiziet pa rezerves izeju. Toties šo kratÄ«šanu pilnā mÄ“rā (t.i., lÄ«dz nakts vidum) dabÅ«ja “izbaudÄ«t” Andris ŠÄ·Ä“le, kurš nelaimÄ«gā kārtā bija ieradies pie A. Lemberga pārrunāt kaut kādas lietas.

Tad A. Lembergs devās uz ZZS biroju, kur pirmo reizi tika izvirzÄ«ts par šÄ politiskā spÄ“ka premjera amata kandidātu.

Vakarā A. Lembergs uzstājās “LNT” ziņu raidÄ«juma tiešajā Ä“terā, kur atbildÄ“ja uz žurnālistu jautājumiem par iepriekšminÄ“tajiem notikumiem. Tad devās mājās uz Puzes pagastu, kur jau pilnā spÄ“kā risinājās kratÄ«šana viņa dzÄ«ves vietā. Kā savulaik informÄ“ja “Nekā personÄ«ga”, prokurors A. Mežsargs nebija zinājis, ka tur ir divi nekustamie Ä«pašumi un tiesā izņēmis tikai vienu kratÄ«šanas sankciju. Tad nu bijis kārtÄ“jo reizi jāiedarbina “dežurtiesneša institÅ«ts”, lai dabÅ«tu sankciju arÄ« otra Ä«pašuma kratÄ«šanai, kas beigusies tikai no rÄ«ta. TomÄ“r A. Lembergs otrā dienā jau atkal esot bijis RÄ«gā, kur viņam notikušas dažādas tikšanās.

2007. gada martā no “Ventspils amatpersonu lietas” tika izdalÄ«ta tā sauktā “Simts un viena sÄ“juma” krimināllieta (nosaukums atbilstÄ«gs sÄ“jumu skaitam lietā), bet 2008. gada augustā šÄ« lieta tika apvienota ar “Aivara parka” lietu (precÄ«zāk – ar no šÄ«s lietas izdalÄ«to “Aivaru parku – 2”) un nosÅ«tÄ«ta uz tiesu, kur tā ieguva jau Aivara Lemberga lietas iesauku.

Kā zināms, pašlaik šÄ« lieta nonākusi apelācijas instancÄ“, kur šobrÄ«d prokurors Aivis Zalužinskis gatavojas teikt debašu runu. Tiesa viņam deva trÄ«s mÄ“nešu laiku.

“Damokla zobens” kritis vai palicis karāties?

No publiskiem avotiem zināms, ka Ventspils amatpersonu lietā bija apsūdzēti ne tikai Aivars un Anrijs Lembergi, bet arī uzņēmēji Mamerts Vaivads, Krists Skuja, Laimonis Junkers un citas personas.

2007. gada pavasarÄ« prese sāka rakstÄ«t, ka “Ventspils amatpersonu lietas” ietvaros tiek izskatÄ«ta arÄ« tā dÄ“vÄ“tā “stipendiātu lieta”. Proti, kratÄ«šanu laikā grāmatvedes Gitas Grasmanes datorā atrastas tabulas ar cipariem (iespÄ“jams – naudas summām), burtiem un apzÄ«mÄ“jumiem (piemÄ“ram, “J.S.”, “ZvaigznÄ«šu brÄ«dis”, “Pleskavas šoseja”), kas radÄ«ja iespaidu, ka tabulās atspoguļoti kādi nelikumÄ«gi vai varbÅ«t arÄ« likumÄ«gi maksājumi.

Publiski tika izplatÄ«tas versijas, ka tÅ«lÄ«t, tÅ«lÄ«t tiks atklāts, kuras augstākās amatpersonas ņēmušas kukuļus. Kā presei stāstÄ«ja A. Lembergs, prokurore Ilga Paegle viņam pat piedāvājusi šajā lietā sadarboties apmaiņā pret izvirzÄ«to apsÅ«dzÄ«bu atcelšanu. A. Lembergs atteicies, skaidrojot, ka nekādus kukuļus augstajām amatpersonām nav devis.

Apogeju “stipendiātu lieta”, šÄ·iet, sasniedza 2007. gada jÅ«lijā, kad toreizÄ“jā valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e – Freiberga šajā sakarā Saeimas sÄ“dÄ“ paziņoja:

"Nav arÄ« viņiem tiesÄ«bu tikai nopludināt mÄ«klainas aizdomas, tā radot vispārÄ“ju neuzticÄ«bas gaisotni vai augsni Ä·engu tiesām. TomÄ“r laikus, vismaz pirms 10.Saeimas vÄ“lÄ“šanām, prokuratÅ«rai bÅ«tu nopietna atbildÄ«ba darÄ«t tautai zināmus tos faktus, pierādÄ«jumus un liecÄ«bas, kuras tautai ļautu nonākt pie sava sprieduma, uz kā balstÄ«t savu izvÄ“li brÄ«vās un demokrātiskās vÄ“lÄ“šanās.

Ja tas tā nenotiks, tad tautai tiks liegtas pamattiesÄ«bas saņemt to informāciju, kura nepieciešama, lai spÄ“tu izvÄ“lÄ“ties savus priekšstāvjus, un tādā gadÄ«jumā bÅ«tu izdarÄ«ts nopietns kaitÄ“jums Latvijas demokrātijai.

Jau šobrÄ«d pār dažām galvām karājas Damokla zobens. Tas karājas mata galā, un vÄ“l mÄ“s nezinām, kur un kad tas kritÄ«s. Ja dzÄ«vojam tiesiskā valstÄ«, tad kaut kad tam bÅ«s jākrÄ«t.”

Tagad nav Ä«sti saprotams, vai Damokla zobens beidzot ir kritis vai palicis karāties, kur V. VÄ«Ä·e – Freiberga to pakāra.

Kādas sekas?

Kādas juridiskas sekas bÅ«s lÄ“mumam par “Ventspils amatpersonu lietas” izbeigšanu, pagaidām ir grÅ«ti novÄ“rtÄ“t. Katrā ziņā iesaistÄ«tās personas varÄ“s lÅ«gt, lai dod viņām iespÄ“ju iepazÄ«ties ar izbeigtās krimināllietas materiāliem. Tā dÄ“vÄ“tās Lemberga lietas iztiesāšanas laikā neskaitāmas reizes izskanÄ“jis, ka prokurori, sadalot krimināllietu, daudzus jo daudzus attaisnojošos pierādÄ«jumus ir noslÄ“puši tieši “Ventspils amatpersonu lietā”.

PiemÄ“ram, t.s. Lemberga lietā ir tikai ValentÄ«na Kokaļa “papildu” pratināšanas protokoli, bet nav sākotnÄ“jā pratināšanas protokola, un ar lielu ticamÄ«bas pakāpi var izteikt pieņēmumu, ka sākotnÄ“ji V. Kokalis prokuratÅ«rā nestāstÄ«ja nedz to, ka viņam 1993.gadā piederÄ“juši 25% SIA “Puses” kapitāla daļu, nedz to, ka 5% šo daļu no viņa esot izspiedis A. Lembergs.

Likumā iespÄ“jas iepazÄ«ties ar izbeigtas krimināllietas materiāliem teorÄ“tiski ir paredzÄ“tas arÄ« žurnālistiem. TomÄ“r, kā liecina “Pietiek” pieredze, šÄda atļauja parasti netiek dota, vienmÄ“r izdomājot kādu formālu iemeslu atteikumam.

Novērtē šo rakstu:

0
0