Īss ieskats kapitÄlisma, liberÄlisma, sociÄlisma un komunisma attÄ«stÄ«bÄ
JÄnis Rubikis · 30.03.2021. · Komentāri (0)KapitÄlisms tÄpat kÄ viss pasaulÄ“ ir pakļauts evolÅ«cijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolÅ«cija tiek mÄkslÄ«gi bremzÄ“ta, uzkrÄjas kritiskÄ masa, kas pÄriet revolÅ«cijÄ. TÄ tas notika cara KrievijÄ, Padomju SavienÄ«bÄ, tagad notiek ASV. ASV ir vienÄ«gÄ industriÄlÄ valsts, kur oligarhu kapitÄlisms tika iekonservÄ“ts, jo neradÄs objektÄ«va vajadzÄ«ba pÄ“c pÄrkÄrtošanas, tÄpÄ“c ka varÄ“ja drukÄt dolÄrus sev un visai pasaulei.
Ir sociÄlistiskais kapitÄlisms kÄ BaltkrievijÄ un ĶīnÄ. EiropÄ ir sociÄldemokrÄtu kapitÄlisms, ASV oligarhu kapitÄlisms. Traģēdija ir tÄ, kur pie varas tika nacionÄlliberÄļi, kas kÄ KrievijÄ, UkrainÄ, GruzijÄ, MoldovÄ un citur ieviesa pagÄjušÄ gadsimta sÄkuma pÄ“c ASV parauga ieviesa bandÄ«tisko oligarhu kapitÄlismu. TÄpÄ“c perspektÄ«vÄ revolÅ«cijas ir neizbÄ“gamas, lai atgrieztos Eiropas kapitÄlismÄ. Faktiski tas ir viduslaiku modelis, kad nauda nosaka politiku. Boļševiki deklarÄ“ja – mÄ“s uzcelsim sev jaunu pasauli, kur valdÄ«s taisnÄ«ba un darbs. UzcÄ“la. NacionÄlliberÄļi deklarÄ“ja – mÄ“s uzcelsim sev veco pasauli, kur valdÄ«s netaisnÄ«ba un bezdarbs. UzcÄ“la – oligarhu kapitÄlismu.
Tas, ka oligarhu kapitÄlisms ir pÄriets etaps, pierÄda pašas ASV, kur ir lielÄkais narkomÄnu un noziedznieku skaits pasaulÄ“ attiecÄ«bÄ pret iedzÄ«votÄju skaitu. 30 miljonu iedzÄ«votÄju saņem pÄrtikas talonus. Kad augsti industriÄlÄ valsts nespÄ“j starptautiski konkurÄ“t, veidojas liels ÄrÄ“jÄs tirdzniecÄ«bas deficÄ«ts, milzÄ«gs ÄrÄ“jais valsts parÄds. NeracionÄli tÄ“rÄ“ energoresursus. Katrs ASV iedzÄ«votÄjs vidÄ“ji tÄ“rÄ“ 8 tonnas degvielas ekvivalenta, kamÄ“r VÄcija 4 tonnas liela sociÄlÄ nodrošinÄjuma apstÄkļos. ASV ir vienÄ«gÄ industriÄli attÄ«stÄ«ta valsts, kur darba atvaļinÄjums ir 10 dienas, EiropÄ tas ir 20 dienas. Visas nacionÄlliberÄļu valstis uzÄ·Ä“rÄs uz šo pliko ÄÄ·i un ieviesa oligarhu kapitÄlismu. Tagad visas bijušÄs sociÄlistiskÄs republikas gaida revolÅ«cijas, lai pÄrietu uz sociÄldemokrÄtiju.
Par liberÄlismu
LiberÄlisms ir kapitÄlisma pÄ“dÄ“jÄ degradÄcijas stadija, jo visus apvÄ“rsumus, ko ir izdarÄ«jušas ASV, Eiropa ir atbalstÄ«jusi. PÄ“dÄ“jie no tiem notika UkrainÄ, VenecuÄ“lÄ un tagad BaltkrievijÄ. TÄ ir sabiedrÄ«ba bez morÄles un loÄ£ikas. Tika likvidÄ“ti visi morÄles un tikumÄ«bas principi. Gods, cieņa, palÄ«dzÄ«ba, vienlÄ«dzÄ«ba, tautu draudzÄ«ba. SÄkÄs sabiedrÄ«bas masveida degradÄcija.
Te notiek sociÄlais un psiholoÄ£isks pašapmÄns, ka sabiedrÄ«ba virzÄs uz priekšu, bet reÄli iet atpakaļ uz debilizÄciju. DrÄ«z visas nacionÄlliberÄlÄs valstis nespÄ“s pildÄ«t savas funkcijas medicÄ«nÄ, izglÄ«tÄ«bÄ, drošÄ«bÄ. Narkotikas, viendzimuma laulÄ«bas, alkohols, azartspÄ“les, sekss, beztiesiskums, bezdarbs, organizÄ“tÄ noziedzÄ«ba, pornogrÄfija, tai skaitÄ bÄ“rnu pornogrÄfija internetÄ, - tas ir vislielÄkais noziegums, ko nacionÄlliberÄļi izdarÄ«ja ar savu tautu. Tas viss sociÄlismÄ nepastÄvÄ“ja, izņemot alkoholu.
SabiedrÄ«bai tika iesmÄ“rÄ“tas trÄ«s nelaimes - nacionÄlisms, liberÄlisms, oligarhisms. ReÄli tÄ ir kaitÄ«ga ideoloÄ£ija, bet sabiedrÄ«bai tÄ tika pasniegta kÄ reforma un brÄ«vÄ«ba. NacionÄlliberÄļi tautai ieskaidroja, jo lielÄka bÅ«s ekonomiskÄ brÄ«vÄ«ba, jo labÄk attÄ«stÄ«sies ekonomika, bet reÄli sanÄca tikai dÄvana organizÄ“tai noziedzÄ«bai. NacionÄlliberÄļi pieļÄva rupju stratÄ“Ä£isku kļūdu, kad atteicÄs no ekonomikas vadÄ«šanas un plÄnošanas. To vietu drÄ«z aizņēma organizÄ“tÄ noziedzÄ«ba.
LÄ«dz ar to deviņdesmitajos gados strauji uzplauka spekulÄcija, bandÄ«tisms, banku piramÄ«das, kas sekmÄ«gi aplaupÄ«ja iedzÄ«votÄjus un ražošanu. Ä€rzemju padomnieki liberÄļiem ieskaidroja, ka galvenais ir jÄveicina patÄ“riņš nevis ražosana, jo pasaulÄ“ preÄu pietiek. SÄkÄs rÅ«pniecÄ«bas un lauksaimniecÄ«bas likvidÄ“šana, spekulÄcija ir visizdevÄ«gÄkais bizness. Uz šo pliko ÄÄ·i uzÄ·Ä“rÄs visas nacionÄlliberÄlÄs valstis. Baltija, Gruzija, Moldova, Krievija, Ukraina. VietÄ“jie oligarhi bloÄ·Ä“jÄs ar vispasaules oligarhiem un izveidoja necaursitamu sienu. To labi parÄda Krievijas un Ukrainas piemÄ“rs, kad tautas intereses tiek pilnÄ«bÄ ignorÄ“tas. To labi parÄda vÄ“sturiskÄ pieredze: kad nacionÄlliberÄļi tiek pie varas, gaidi nelaimi, veselas valstis pazÅ«d vai paliek par kolonijÄm.
Pirmais liberÄlis KrievijÄ Kerenskis pazaudÄ“ja cara Krieviju, GorbaÄovs pazaudÄ“ja Padomju SavienÄ«bu, Jeļcins nodzÄ“ra un pÄrdeva Krieviju, Putins Krieviju ieveda galÄ«gÄ strupceļÄ, jo liberÄlismam nav perspektÄ«vu. UkrainÄ nacionÄlliberÄļi KravÄuks un KuÄma iemanÄ«jÄs bagÄtÄko padomju republiku pÄrvÄ“rst par nabadzÄ«gu koloniju ASV un ES pÄrraudzÄ«bÄ, kad visi stratÄ“Ä£iskie likumi tiek pieņemti Ärpus valsts. Izveidoja bandÄ«tisku oligarhu valsti, bet paši tiek sludinÄti par nacionÄliem varoņiem.Tas pierÄda to, ka caur zombÄ“šanu tauta ir pÄrkodÄ“ta oligarhu virzienÄ un ieguvusi draudošus apmÄ“rus valsts drošÄ«bai, jo galvenais propagandas ierocis - televÄ«zija atrodas oligarhu pakļautÄ«bÄ.
To pierÄda tautas neadekvÄta reakcija prezidenta vÄ“lÄ“šanas, kad vienu oligarhu nomainÄ«ja ar otru, tauta lÄ«ksmoja un neko labÄku neatrada kÄ ievÄ“lÄ“t par prezidentu komiÄ·i. SavukÄrt reformkomunists A.Lukašenko padzina no parlamenta liberÄļus un izglÄba rÅ«pniecÄ«bu un lauksaimniecÄ«bu. Jeļcins izdarÄ«ja valsts apvÄ“rsumu un padzina no parlamenta reformkomunistus. Gala rezultÄtÄ Krievija iepÄ“rk pusi lauksaimniecÄ«bas produkcijas un ražo tikai 60% lauksaimniecÄ«bas tehnikas. Baltkrievija ražo visu lauksaimniecÄ«bas tehniku un lauksaimniecÄ«bas produktus un eksportÄ“ lielu daļu produktu un tehnikas.
Putins un viņa PÄ“terburgas liberÄlÄ bratva atrodas paralÄ“lÄ pasaulÄ“. To pÄrliecinoši pierÄda tas, ka Putins izveidoja Jeļcinam divus muzejus par 11 miljardiem rubļu JekaterinburgÄ un PiemaskavÄ. Bieži brauc ar Šoigu uz BaškÄ«riju pie iebalzamÄ“ta mÅ«ka prasÄ«t padomus. Slimo ar Napoleona sindromu, jo uzcÄ“la sev 19 pilis. Jeļcinu pasludinÄja par nacionÄlo varoni, bet reÄli Jeļcins ir lielÄkais noziedznieks Krievijas vÄ“sturÄ“, jo izdarÄ«ja Äetrus valsts apvÄ“rsumus, sagrÄva rÅ«pniecÄ«bu un lauksaimniecÄ«bu, noveda Krieviju bankrotÄ. Belovežas gÄršÄ parakstÄ«ja aktu par Padomju SavienÄ«bas likvidÄciju bez tautu mandÄta. BruņotÄ veidÄ likvidÄ“ja 1993.gadÄ tautas ievÄ“lÄ“to parlamentu. 1996. gadÄ viltoja prezidenta vÄ“lÄ“šanas. Faktiski parakstÄ«ja Krievijas kapitulÄcijas aktu ASV priekšÄ. CentrÄlÄ banka ir pilnÄ«gi pakļauta ASV federÄlajai bankai. Politiskais kuriozs ir tas, ka viņi nezina, ko ir pastrÄdÄjuši, un uzskata sevi par Krievijas glÄbÄ“jiem, bet reÄli ir kapraÄi.
Par sociÄlismu
SociÄlisms ir tas pats kapitÄlisms dialektiskajÄ attÄ«stÄ«bÄ bez cilvÄ“ku ekspluatÄcijas. Vai vÄ“l vienkÄršÄk kapitÄlisms bez ekspluatÄcijas ir sociÄlisms, jo nav ne kapitÄlistiskÄs, ne sociÄlistiskÄs ražošanas, ir tikai ražošana. Ražošanas vienÄ«gais uzdevums ir izejvielas caur enerÄ£iju, tehnoloÄ£iju un darba organizÄciju pÄrvÄ“rst preÄu produkcijÄ.
Šis pÄrvÄ“ršanas princips ir tikai viens optimÄlais. TÄpat kÄ motora galvenais uzdevums ir degvielas enerÄ£iju pÄrvÄ“rst mehÄniskÄ enerÄ£ijÄ. Automobilim vai lidmašÄ«nai kÄ transporta lÄ«dzeklim nav ne vainas, bet ir smaga patoloÄ£ija, jo maitÄ gaisu. TÄpÄ“c tiek darÄ«ts viss, lai to mazinÄtu vai pilnÄ«gi likvidÄ“tu kÄ elektromobili. SavukÄrt kapitÄlisma vienÄ«gÄ patoloÄ£ija ir ekspluatÄcija un spekulÄcija kÄ bizness. Banku kredÄ«tu verdzÄ«ba kÄ piedevas.
Te notika neticamais, nacionÄlliberÄļi patoloÄ£iju ielika savÄ ideoloÄ£ijÄ, izvilka no vÄ“stures mÄ“slaines un ieviesa pagÄjušÄ gadsimta sÄkuma bandÄ«tisko oligarhu kapitÄlismu pÄ“c ASV padomnieku ieteikuma. Tas ir tas pats kÄ sÄkt ražot pirmskara tehniku, tas ir pÄriets etaps uz mūžīgiem laikiem. ASV pirmais CIP vadÄ«tÄjs Alens Daless deklarÄ“ja, ka, kÄ rÄda vÄ“sturiskÄ pieredze, slÄvus ar varu pieveikt nevar, slÄviem vajag piedÄvÄt viltus ideju, un viņi paši sevi pievÄrÄ“s. TÄdi nelieši kÄ GorbaÄovs un Jeļcins, UkrainÄ KravÄuks un KuÄma to spÄ«doši realizÄ“ja. NacionÄlliberÄļi sÄka savu valstu brÄ«vprÄtÄ«gu pašlikvidÄciju, pÄrdodot savas tautas mantu starptautiski caur privatizÄciju, atsakoties no savas ekonomikas vadÄ«šanas, naivi cerot uz mistisku brÄ«vo tirgu, kas reÄli izrÄdÄ«jÄs oligarhu bandas, kas savÄca visu ražošanu.
Marksismam arÄ« piemÄ«t smaga patoloÄ£ija, jo nepieļauj privÄtÄ«pašumu uz ražošanas lÄ«dzekļiem individuÄlÄ darba darÄ«tÄjiem un kooperatÄ«viem, kas nerunÄ pretim sociÄlismam, bet bloÄ·Ä“ tautas radošo enerÄ£iju. KÄ izteicÄs Brežņevs vienÄ kongresÄ, sociÄlisma stratÄ“Ä£iskÄ lÄ«nija ir pareiza, bet trÅ«kumi un nebÅ«šanas ir. Ja boļševikiem bÅ«tu pieticis dÅ«šas paanalizÄ“t stratÄ“Ä£isko lÄ«niju, tad kļūda ir acÄ«m redzama, - ir jÄatļauj tikai privÄtÄ«pašums uz ražošanas lÄ«dzekļiem individuÄlÄ darba darÄ«tÄjiem un kooperatÄ«viem. SociÄlisms bÅ«tu aizgÄjis pasaulÄ“ rÅ«kdams.
BÅ«tu izveidojusies unikÄla politiskÄ sistÄ“ma ar brÄ«vÄ«bu domÄšanu, bet bez parazÄ«tu slÄņa. VienÄ«gÄ atšÄ·irÄ«ba kapitÄlismam no sociÄlisma ir ekspluatÄcijÄ, bet ne privÄtÄ«pašumÄ, kÄ to formulÄ“ja Markss. ŠÄ« marksistu stratÄ“Ä£iskÄ kļūda ļoti dÄrgi izmaksÄja tautÄm, jo sÄkÄs asiņaina cīņa ar neesošu problÄ“mu. Pie sociÄlisma problÄ“mÄm vainÄ«gs bija ne pats sociÄlisms, bet tieši sociÄlisma vadÄ«šana. TÄpat kÄ pie kompÄniju un banku bankrota vainÄ«ga ir nevis kompÄnija, bet tÄs vadÄ«šana.
SociÄlismÄ pastÄvÄ“ja preÄu deficÄ«ts ne tÄdēļ, ka nebija brÄ«vÄ tirgus, bet tÄdēļ, ka boļševiki atteicÄs no cenu regulÄ“šanas pÄ“c pieprasÄ«juma. Tas parÄda, cik aplama situÄcija izveidojas, piemÄ“ram, automašÄ«nu tirdzniecÄ«bÄ. KÄ zinÄms, sociÄlismÄ, lai nopirktu auto, bija jÄstÄv rindÄ 5 gadi ar cenu nosacÄ«ti 5000 rubļu, ja cena bÅ«tu nosacÄ«ti 10000, rindas nebÅ«tu, bet bÅ«tu pÄrdots tas pats daudzums, jo automašÄ«nu fiziski vairÄk nebija. Valsts atteicÄs no saviem ienÄkumiem un pircÄ“jiem bendÄ“ja nervus.
Staļins savÄ mÅ«Å¾Ä izdarÄ«ja vislielÄko kļūdu, kad veica kolektivizÄciju, tas ir, atrÄva zemnieku no zemes. IzpildÄ«ja marksisma dogmu, ka sociÄlismÄ nav pieļaujams privÄtÄ«pašums uz ražošanas lÄ«dzekļiem. Tagad Krievija 90 gadu laikÄ tÄ arÄ« sevi nespÄ“j apgÄdÄt ar pÄrtiku pilnÄ apjomÄ. Tas pierÄda, cik dÄrgi tautÄm jÄmaksÄ par politiÄ·u ideoloÄ£iskajÄm kļūdÄm. Tagad nacionÄlliberÄļi arÄ« pieļÄva ļoti rupju ideoloÄ£isku kļūdu, ieviešot oligarhu kapitÄlismu, nevis sociÄldemokrÄtismu kÄ EiropÄ. TÄpÄ“c liberÄlÄs valstis pÄrvÄ“rtÄ«sies par kolonijÄm bagÄtajam valstÄ«m.
Ja nacionÄliberÄļiem bÅ«tu vairÄk veselÄ prÄtiņa un izdotos pÄrvarÄ“t bailes un naidu no Krievijas, kÄ tas izdevÄs Somijai, un Francijai no VÄcijas, pÄ“c 10 gadiem varÄ“ja pilnÄ«gi pÄrņemt Eiropas modeli. Tur bija agrÄk 15 valstu savienÄ«ba, te bÅ«tu 15 republiku sabiedrÄ«ba, un, izdarot privatizÄciju uz sociÄlisma bÄzes, bÅ«tu sasniegts jau Eiropas ekonomiskais lÄ«menis, un tautÄm nevajadzÄ“tu mukt no savas valsts darba meklÄ“jumos.
Par nacionÄlliberÄļu stratÄ“Ä£iskÄm kļūdÄm tautas ļoti dÄrgi maksÄs. BÅ«tu izveidojusies unikÄla starptautiska situÄcija ar Äetriem spÄ“ka centriem – ASV, ES, Republiku savienÄ«ba un Ķīna. Kas veidotu lielu starptautisku stabilizÄciju. Tagad situÄcija ir kÄ sociÄlisma beigas, kad augšas nezina, ko darÄ«t, bet apakšas ar šo kÄrtÄ«bu nav mierÄ. Žēl likvidÄ“t to kroplo radÄ«jumu - oligarhu kapitÄlismu, kÄ nekÄ savs radÄ«jums.
Par privatizÄciju. Tas sÄtaniskais izgudrojums – vauÄeri, taloni, kuponi, sertifikÄti - automÄtiski rada oligarhu kapitÄlismu, jo varu var izmantot Ä«pašumu sagrÄbšanai. KÄ zinÄms, jau pie pieckÄrtÄ«gas peļņas noziedznieki neapstÄjas nekÄdu šÄ·Ä“ršÄ¼u priekšÄ, laupa, šantažē, slepkavo, pÄrpÄ“rk politiÄ·us, ietekmÄ“ likumdošanu. PrivatizÄcijas rezultÄtÄ varÄ“ja tikt pie miljonkÄrtÄ«gas, miljardkÄrtÄ«gas peļņas, tÄpÄ“c morÄle un likumi pÄrstÄja eksistÄ“t. SÄkÄs masveida slepkavÄ«bas un politiÄ·u pirkšana.
PrivatizÄciju varÄ“ja veikt gada laikÄ, ar likumu nodot rÅ«pnÄ«cas darba kolektÄ«viem 60% akciju, tiem, kas nestrÄdÄ ražošanÄ, 30% akciju, pensiju fondam 10% akciju. ŠÄdÄ variantÄ bÅ«tu saglabÄta visa ražošana, izveidots sociÄldemokrÄtu kapitÄlisms. Traģēdija ir tas, ka kÄ komunisti, tÄ liberÄļi neieredz sociÄldemokrÄtus, jo ne vieni, ne otri nespÄ“j konkurÄ“t ar sociÄldemokrÄtiem, kur ir sekmÄ«gi apvienots kapitÄls ar darbu. PÄ“c pašreizÄ“jiem likumiem iznÄca bandÄ«tiskais oligarhu kapitÄlisms, visu nelaimju pamatu pamats. ReÄli iznÄca ne privatizÄcija, bet tautas mantas nacionalizÄcija šauras bandas interesÄ“s.
Baltkrievija un Ķīna, kas neveica privatizÄciju, bet atļÄva tikai privÄtÄ«pašumu uz ražošanas lÄ«dzekļiem, izglÄba rÅ«pniecÄ«bu un lauksaimniecÄ«bu. A.Lukašenko izveidoja unikÄlu valsti, pÄrgÄja uz kapitÄlismu bez oligarhiem, nelikvidÄ“jot sociÄlisma sasniegumus. Lai politika un ekonomika labi strÄdÄtu, ir jÄievÄ“ro 5 pamatprincipi. Darbs, kartÄ«ba, taisnÄ«gums, izdevÄ«gums - vispirms valstiskais, demokrÄtija. Te debates nav pieļaujamas, šie pamatprincipi ir jÄpilda. DemokrÄtija reÄli nestrÄdÄ, ir pÄrvÄ“rsta par fikciju, jo galvenais propagandas ierocis - televÄ«zija atrodas nacionlliberÄļu pakļautÄ«bÄ, tÄpÄ“c 30 gadu laikÄ nevienÄ valstÄ« kreisie nav tikuši pie varas, izņemot Igauniju, tÄpÄ“c tur ir vislielÄkÄ vidÄ“jÄ alga - 1400 eiro.
Faktiski valda labÄ“jais totalitÄrisms ar demokrÄtijas piesegumu. Par cik procentiem katrÄ principÄ ir novirzes, par tik procentiem samazinÄs kopÄ“jÄ sistÄ“mas efektivitÄte. To var salÄ«dzinÄt ar vecu cilvÄ“ku, kuram visos orgÄnos ir novirzes un gala rezultÄtÄ nav spÄ“ka. NacionÄlliberÄļi visus pamatprincipus ievÄ“ro tikai daļēji, tÄpÄ“c liberÄlajai ideoloÄ£ijai nav perspektÄ«vu, jo galvenie liberÄļu ideoloÄ£iskie balsti cieta pilnÄ«gu krahu privatizÄcijÄ un brÄ«vajÄ tirgÅ«. Caur privatizÄciju tika sagrauta visa ražošana. SavukÄrt brÄ«vais tirgus bloÄ·Ä“ja vietÄ“jo ražošanu.
Tas sÄtaniskais izgudrojums - SIA automÄtiski rada bezatbildÄ«bu, jo ražotÄjs neatbild par savu darbÄ«bu. SociÄlismÄ ierobežota atbildÄ«ba bija tikai psihiski slimiem cilvÄ“kiem, pÄrÄ“jie saņēma pÄ“c nopelniem. Tagad kÄ politiÄ·iem, tÄ biznesam ir ierobežota atbildÄ«ba, tÄpÄ“c gala rezultÄts ir katastrofÄls. TÄpÄ“c rodas ideÄla situÄcija korupcijai. Lai neitralizÄ“tu korupciju, valstij pašai jÄapsaimnieko savi Ä«pašumi, - šÄdi zustu pamats korupcijai un tas bÅ«tu uz pusi lÄ“tÄk. Tagad visÄs liberÄlajÄs valstÄ«s bankrotÄ“ bankas, un simtiem tÅ«kstošu firmu paliek parÄdÄ strÄdniekiem un valstij, nenesot nekÄdu atbildÄ«bu.
PašreizÄ“jÄ ideoloÄ£ija balstÄs uz demagoÄ£iju kÄ privÄtÄ«pašums ir efektÄ«vÄks par valsts Ä«pašumu, tad kÄpÄ“c nav sasniegta pat puse no sociÄlistiskÄs ražošanas 30 gadu laikÄ. Nav iemÄcÄ«jušies pÄrvaldÄ«t valsti bez Ärzemju padomniekiem un naudas. NacionÄlliberaļi vÄ“l nav sapratuši, ka oligarhu kapitÄlismu uzlabot nav iespÄ“jams, tas ir jÄnoraksta, un jÄpÄriet uz sociÄldemokrÄtiju.
Par komunismu
Komunisma uzvara ir neizbÄ“gama, - kad visi dabas resursi bÅ«s izmantoti, cilvÄ“kiem nÄks apskaidrÄ«ba, ka nav vajadzÄ«bas skriet visu laiku pakaļ naudai. SabiedrÄ«ba savÄ sÄkuma attÄ«stÄ«bas stadijÄ tÅ«kstošiem gadu dzÄ«voja pÄ“c komunisma principiem, ar to arÄ« beigs savu attÄ«stÄ«bas ciklu. Cik jÄmaksÄ par skriešanu pakaļ naudai, pierÄda kaut vai ItÄlijas piemÄ“rs, kad par kredÄ«ta procentiem vien jÄmaksÄ katru gadu 66 miljardi eiro. Tas ir tik daudz kÄ gandrÄ«z viss izglÄ«tÄ«bas budžets.
Tagad iznÄk, ka gadÄ katram iedzÄ«votÄjam jÄmaksÄ nosacÄ«ts nodoklis 1000 eiro. To var uzskatÄ«t kÄ bezjÄ“dzÄ«gu nodokli, kas tautai jÄmaksÄ par politiÄ·u skriešanu pakaļ naudai. KredÄ«tos sapÄ«ts cilvÄ“ks nevar bÅ«t brÄ«vs. Lai cilvÄ“ks bÅ«tu patiesi brÄ«vs, ir jÄatsakÄs no liekas mantrausÄ«bas un varas kÄres. Lai tas notiktu, uz pusi jÄsamazina patÄ“riņš, kara izdevumi, birokrÄtija, spÄ“kÄ struktÅ«ras, jo visi bÅ«s ÄipÄ“ti, tiesu sistÄ“mu aizstÄs darba kolektÄ«vi, kas nodarbosies ar pašaudzinÄšanu.
JÄizbeidz bezjÄ“dzÄ«ga braukÄšana pa pasauli. Darbs bÅ«s kÄ izklaide, dienÄ strÄdÄjot Äetras, sešas stundas. IzraÄ“lÄ kibuci strÄdÄ pÄ“c komunisma principiem jau 50 gadus. Ražo 40% lauksaimniecÄ«bas produktu 60% kokvilnas, 100% apgÄdÄ ar zivju produktiem 73% banÄni, 67% kartupeļi, 60% piena. 50% no visa saražotÄ sastÄda rÅ«pniecÄ«bas produkcija, augstÄs tehnoloÄ£ijas, kas spÄ“j konkurÄ“t ar kapitÄlistiem. Ir sava izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma un augstskolas. Ir sava sporta un izklaides industrija, medicÄ«nas pakalpojumi.
VispÄrÄ“jie principi.
PatiesÄ«bÄ izejas pozÄ«cija ir neticami vienkÄrša. Lai rastos jebkura jauna sistÄ“ma, tÄ iziet tikai trÄ«s stadijas. Lai uzceltu mÄju, vajag projekta bÅ«vmateriÄlus un celtniekus. TÄpat rodas jebkura tehniskÄ sistÄ“ma ideja izgatavošana ekspluatÄcija. Jebkura novirze katrÄ posmÄ samazina sistÄ“mas efektivitÄti. Te var labi salÄ«dzinÄt vecu cilvÄ“ku ar jaunu. Vecam arÄ« visi orgÄni strÄdÄ, bet ar lielÄm novirzÄ“m, tÄpÄ“c gala rezultÄtÄ nav spÄ“kÄ. Politika arÄ« veidojas no trim sastÄvdaļÄm: ideoloÄ£ijas, likumdošanas, likuma pildÄ«šanas. Visas nacionÄlliberÄlÄs valstis ieviesa noziedzÄ«gu ideoloÄ£iju, galÄ“ji labÄ“jo oligarhu kapitÄlismu, kas EiropÄ ir sen noiets etaps. Šis eksperiments tautÄm dÄrgi maksÄs, bÅ«s jÄbÄ“g no savas valsts.
Te rodas galvenais jautÄjums, - kÄ tas iespÄ“jams, ka „gaišÄkie” tautas pÄrstÄvji, demokrÄtiskÄ ceÄ¼Ä ievÄ“lÄ“ti visÄs liberÄlajÄs valstÄ«s, pÄrvÄ“rtÄs par bandu, kas sÄka strÄdÄt caur likumdošanu savÄs, ne valsts interesÄ“s. RadÄs jauna politiska šÄ·ira, likumÄ«gie zagļi. NeizturÄ“ja naudas un varas kÄrdinÄjumu. ReÄli demokrÄtija nestrÄdÄ, jo galvenais propagandas ierocis - televÄ«zija atrodas to pakļautÄ«bÄ, kas tautu pÄrvÄ“rta par „aitu baru”. JÄpieprasa vienu televÄ«zijas kanÄlu darba ņēmÄ“jiem. Draudot ar vispÄrÄ“ju streiku, lai izveidotu normÄlu kreiso politisko sistÄ“mu, atjaunotu demokrÄtiju.
Tagad neliela neliešu grupa nosaka valsts politiku AcÄ«m redzot tauta naivi cerÄ“ja, ka savÄ“jie nezags, tÄpÄ“c neizrÄdÄ«ja pretestÄ«bu, jo baidÄ«jÄs, ka atkal atgriezÄ«sies marksisma sociÄlisms. Jebkurš cilvÄ“ks naida, baiļu, eiforijas un propagandas iespaidÄ zaudÄ“ veselo saprÄtu un kļūst viegli manipulÄ“jams, ko steidzas izmantot nacionÄlliberÄļi.
JautÄjums - ko darÄ«t? Vispirms jÄatjauno elementÄra kÄrtÄ«ba, ko nav iespÄ“jams izdarÄ«t caur liberÄlismu. UkrainÄ, KrievijÄ, MoldovÄ valsts kÄrtÄ«ba ir tiktÄli sapuvusi, ka nav spÄ“jÄ«ga atjaunoties. VienÄ«gais glÄbiņš ir atjaunot Staļina "trijniekus un pieciniekus" ar ÄrkÄrtÄ“jÄm pilnvarÄm, kas ir tiesÄ«ga iejaukties jebkuras problÄ“mas risinÄšanÄ. Tiesu, prokuratÅ«ru, izmeklÄ“tÄju, birokrÄtu un administratÄ«vi sodÄ«t. CentrÄlai bankai jÄpakļaujas valdÄ«bai.
Valsts kompÄnijas izpilda valsts pasÅ«tÄ«jumus, lÄ«dz ar to zÅ«d korupcijas galvenais balsts. ObligÄti valstij jÄražo viss, ko tÄ pati spÄ“j ražot. Visiem iespÄ“jamiem lÄ«dzekļiem jÄierobežo brÄ«vais tirgus, kas bloÄ·Ä“ vietÄ“jo ražošanu. TÄ ir galvenÄ atpalikušu valstu nelaime.
Ceru ka pietiks dÅ«šas publicÄ“t.