Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mums, latviešiem, ir vājÄ«bas, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mÄ“s jÅ«tam tÅ«lÄ«tÄ“jus eksistenciālus draudus, tad mÄ“s esam vienoti, nesalaužami un neapmānāmi. Bet pÄ“c mobilizācijas stāvokļa iestājas atslābums, un ieslÄ“dzas gadsimtos iemācÄ«tie samierināšanās mehānismi. “Vai mÄ“s neesam par prasÄ«gu? Vai svešais šeit nejÅ«tas par svešu? VarbÅ«t mums kā saspiesties, lai visiem pietiek vietiņas? Vai mÅ«su latvietÄ«ba neliek justies kādam neÄ“rti?”

“PatÄ«sim filmu” gadu atpakaļ. Visiem prātā spilgti bija krievu okupantu zvÄ“rÄ«bas Ukrainā – spÄ«dzināšanas pagrabi, bÄ“rnu izvarošanas, Mariupoles iznÄ«cināšana… Bet vienlaikus situācija mainÄ«jās. Hersonas pretuzbrukumā ienaidnieks cieta pirmās smagās sakāves, bet mÄ“s paši, ukraiņu varonÄ«bas sargāti, izmantojām iespÄ“ju un atbrÄ«vojāmies no okupekļa RÄ«gas sirdÄ«. PrasÄ«ba pÄ“c atbrÄ«vošanās no komunisma un rusifikācijas mantojuma vairs nebija ignorÄ“jama.

Bet ir pagājis gads, un kara ieilgšana ir devusi otro elpu krievu imperiālismam, kuru pastiprina vietÄ“jie noderÄ«gie idioti. Okupeklis ir novākts, bet Maskavas nams arvien braši stāv RÄ«gas centrā. Daži Krievijas spiegi tiek aizturÄ“ti, bet tikmÄ“r “humāni” Latvijā tiek ielaisti “opozÄ«cijas” žurnālisti, kuri vÄ“l nesen apkalpoja Krievijas propagandas mašÄ«nu. Un, protams, asaru jÅ«ras tiek lietas par “krievu tantiņām” jeb tÅ«kstošiem dažāda vecuma un dzimuma Krievijas pilsoņiem, kuri pat nav centušies iemācÄ«ties Latvijas vienÄ«go valsts valodu.

Asaru jÅ«ras liet ir vieglāk, ja ir nodokļu maksātāju eiro, ar kuriem tās apslaucÄ«t, – tāda ir “izmeklÄ“jošo žurnālistu” filozofija. Viņi no Ukrainas spÄ“jÄ«gākās Nacionālās gvardes vienÄ«bas nomelnošanas ir pārgājuši uz lÄ«dzekļu apguvi “kultÅ«rtelpas stiprināšanai latviešu valodā” (!), lai apkalpotu agresorvalsts Krievijas pilsoņu Ä“rtÄ«bas Latvijā. Protams, ir arÄ« daudzi, kuri tiešÄm sāk just lÄ«dzi Ä«paši atlasÄ«tajiem, bet ne sevišÄ·i labi pārbaudÄ«tajiem bÄ“du stāstiem par “gansu” nospÄ«dzinātajām tantiņām DaugavpilÄ«.

Tā mÄ“s arvien turpinām mīņāties starp latvisko un krievisko, jo tiem, kas ir iemanÄ«jušies veidot sabiedrisko domu par mÅ«su nodokļu naudu, ir sabojāts morālais kompass un vispārÄ“ja neizpratne par PSRS veikto noziedzÄ«go kolonizāciju, tās sekām un šobrÄ«d notiekošo genocÄ«du Ukrainā. Uz tā fona apcerÄ“t Krievijas pilsoņu neÄ“rtÄ«bas Latvijā ir morāla kroplÄ«ba, stulbums un gluži vienkārši drauds Latvijai kā nacionālai valstij. Miljonam latviešu nav jāsatraucas par 140 miljonu nācijas Ä“rtÄ«bām. Īpaši tad, kad liela daļa šÄ«s nācijas un tās prezidents Putins grib Ä“rtāku dzÄ«vi iegÅ«t ar mÅ«su brāļu ukraiņu slepkavošanu. Atgādinu, ka Krievijas prezidenta vÄ“lÄ“šanās Krievijas pilsoņi Latvijā Putinam atdeva 93,61% savu balsu.

Vai to var mainÄ«t? ŠÄ·iet, ka politiski ne. Vismaz ne šobrÄ«d. Bet varam sākt ar savas atmiņas atsvaidzināšanu un garÄ«go noturÄ«bu pret latviskā nicinātājiem un mÅ«su elementāro interešu noliedzÄ“jiem. Tieši tāpÄ“c mums jābÅ«t nacionālistiem un jāskata ikviena situācija tikai no mÅ«su interešu viedokļa, lai emocionālas propagandas ietekmÄ“ nesāktu stiprināt Krievijas un tās pilsoņu intereses.

Pārpublicēts no austsaule.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0