Iesaki rakstu:

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis raksts izrādÄ«jies tik pilns ar visādām nejÄ“dzÄ«bām, ka prasa atbildi, lai tauta netiktu dezinformÄ“ta.

MinÄ“tais J. Rušenieka raksts sākas visai saprātÄ«gi un pauž visiem zināmas lietas: “Latvijas televÄ«zija nav vienkāršs, ikdienas uzņēmums. Tas ir ļoti specifisks uzņēmums, kurš neražo pienu, maizi, radioaparātus vai televizorus.” Tāpat arÄ« citi vispārÄ«ga rakstura komentāri un polemika šÄ·iet vietā, piemÄ“ram: “Praktiski jau kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas valsts budžeta piešÄ·irtais finansÄ“jums ir bijis nepietiekams.”

ProblÄ“ma sākas no brīža, kad J. Rušenieks (kurš esot ne tikai mākslu maÄ£istrs, bet arÄ« dr. iur) cenšas pieÄ·erties konkrÄ“tiem jautājumiem un tamdēļ izvirza “problÄ“mas”, kuras ir atrisinātas jau pirms vairākiem gadiem.

J. Rušenieks raksta: “LÄ«dz šim brÄ«dim neesmu nekur atradis atbildi uz galveno jautājumu – kā tā var bÅ«t, ka tieši abi valsts pārziņā esošie mediji – Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zija atrodas tādā stāvoklÄ«? Es gribÄ“tu teikt — bedrÄ“. KāpÄ“c bedrÄ“? TāpÄ“c, ka vismaz 99% no sabiedrÄ«bas nav apjaušama tā situācija, kurā šie abi mediji neprofesionālas pārraudzÄ«bas un apzinātas valsts pārvaldes institÅ«ciju darbÄ«bas rezultātā ir novesti.”

PatiesÄ«bu sakot, neviens fakts neliecina par “bedri”. Abi sabiedriskie mediji stabili strādā, tajos (salÄ«dzinājumā ar privātajiem medijiem) vidÄ“jā izpeļņa ir augstāka, ir stipras iekšÄ“jās arodbiedrÄ«bas (nevienu tāpat vien, bez pamatojuma nevar atlaist), un visas problÄ“mas — ja tādas atklājas — var ilgākā vai Ä«sākā laikā novÄ“rst, sabiedrisko mediju valdÄ“m sadarbojoties ar NEPLP. Savukārt, ja pati valde kļūst par problÄ“mu (parādās lielas neizdarÄ«bas ar finansÄ“m), tā tiek mainÄ«ta. Bet kopumā ir tā, ka gan Latvijas Radio kanāli, gan LTV ir nevis “bedres”, kā domā J. Rušenieks, bet gan auditorijas lÄ«deri — ne tikai ar lielākajiem klausÄ«tāju apjomiem, bet arÄ« augstu sabiedrÄ«bas uzticÄ«bas lÄ«meni!

JāremontÄ“ LTV Ä“ka, nevis “jāceļ trauksme”

LTV atrašanās nepiemÄ“rotās telpās — jā, tā ir aktuāla problÄ“ma, jo padomju gados celtais LTV komplekss ir par lielu, turklāt ir pienācis brÄ«dis, kad bÅ«tu jāveic kapitālais remonts. TurpretÄ« nevar piekrist J. Rušeniekam par “kadru jautājumu”, jo LTV vai LR nav tāds darbinieku trÅ«kums vai to nepamatota mainÄ«ba, lai šÄds jautājums vispār pastāvÄ“tu un bÅ«tu apspriešanas vÄ“rts. “Neizprotama satura veidošanas politika” pastāv tikai priekš tiem, kas nav mÄ“Ä£inājuši to izprast (visi sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma definÄ“šanas dokumenti ir publiski, vajag tikai izlasÄ«t), savukārt par “autortiesÄ«bu (ne)ievÄ“rošanu” pamatotas sÅ«dzÄ«bas pÄ“dÄ“jos 3 gados, šÄ·iet, tikpat kā nav dzirdÄ“tas.

AttiecÄ«bā uz faktu, ka 2019. gadā LTV budžets samazinās pret aizvadÄ«to gadu (LR situācija nav tik dramatiska) jāpaskaidro: bāzes finansÄ“jums visu pamatfunkciju izpildei sabiedriskajiem medijiem nesamazinās. Pagājušajā gadā LTV saņēma treknas piemaksas papildfunkciju veikšanai, un tās bija: (1) Dziesmu svÄ“tku translācijas; (2) valsts simtgades raidÄ«jumi, to sÄ“rijas un filmas; (3) pāvesta Franciska vizÄ«tes atspoguļošana; (4) Ziemas olimpiskās spÄ“les, kas savukārt deva papildus reklāmas ieņēmumus. ŠÄ« gada samazinātā ieņēmumu prognoze nenozÄ«mÄ“ sabiedrisko mediju naudas kritumu: tā nozÄ«mÄ“ papildus un vienreizÄ“jo uzdevumu izzušanu no darba plāna, kas bija labi zināms jau pagājušogad. No turienes arÄ« 3 miljonu kritums. Mums, nodokļu maksātājiem, nav pienākums uzturÄ“t LTV un Latvijas Radio naudas pieaugumu par katru cenu, un viņi to nemaz arÄ« neprasa: ja maksājam, tad zinām, par ko tieši, un visi ir apmierināti.

AttiecÄ«bā uz LTV zaudÄ“jumiem no Ä“kas uzturÄ“šanas ir jāpiekrÄ«t: tā ir taisnÄ«ba, ka LTV Ä“ka nes zaudÄ“jumus, ko ne vienmÄ“r izdodas kompensÄ“t ar ieņēmumiem no nevajadzÄ«go telpu izÄ«rÄ“šanas.

Jāpastiprina uzraudzība pār Kremļa propagandu

“Nu jau gadiem elektronisko mediju jomā eksistÄ“ muļķīga sistÄ“ma – viens un tas pats uzraugs (NEPLP) uzmana visus elektroniskos medijus – televÄ«zijas, radio un arÄ« kabeļniekus, tajā pat laikā tas ir arÄ« Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zijas uzraugs. Tieši NEPLP apstiprina abu raidorganizāciju ikgada un plašÄka termiņa dokumentus, dala pieprasÄ«tos un piešÄ·irtos valsts budžeta lÄ«dzekļus, kā arÄ« kontrolÄ“ abu organizāciju darbÄ«bu – vai reālie darbi atbilst solÄ«tajam.”

Te nu ne tikai J. Rušeniekam, bet ikvienam bÅ«s patÄ«kami uzzināt, ka jau pirms trim gadiem tika nolemts: ir nepieciešamas divas uzraugošÄs padomes, jo nieka pieci NEPLP locekļi ar savu nelielo darbinieku štābu un Monitoringa centru tiešÄm nespÄ“j uzraudzÄ«t visas neskaitāmās retranslÄ“tās TV programmas (vienalga, tie bÅ«tu Ä«sti TV kanāli vai vatņiku propaganda), plus vÄ“l kontrolÄ“t sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izpildi, noklausÄ«ties visas radioprogrammas utt. TāpÄ“c tieši šobrÄ«d Saeima kopā ar nozares ekspertiem apspriež priekšlikumus un izstrādā likumu, lai izveidotu divas padomes: viena uzraudzÄ«s komercmedijus un retranslāciju, otra — sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu, turklāt tiks palielināts abās ievÄ“lamo ekspertu skaits. ŠÄda kārtÄ«ba ir Lietuvā (divas padomes pa 11 locekļiem), un mÅ«su kaimiņvalstÄ« šÄda kārtÄ«ba strādā. Jā, un kura tad ir tā galvenā mÅ«su valsts institÅ«cija, kas šÄdu NEPLP samazināšanu, funkcijas pārdalot uz pusÄ“m, atbalsta ar visām rokām un kājām? Tā ir... pati NEPLP!

Vēlreiz: kāpēc jāstiprina ne vien sabiedriskie mediji, bet arī sabiedriskais pasūtījums

Tālāk J. Rušenieks iekļūst desmit gadus vecā pagātnÄ“ un netiek no tās ārā, rakstot: “JocÄ«ga situācija, spÄ“lÄ“jot demokrātiju, kad valsts dibinātiem medijiem katru gadu hroniski pietrÅ«kst finansÄ“juma, NEPLP katru gadu vÄ“rā ņemamu summu piešÄ·ir arÄ« privātajiem medijiem [...] Netaisos tagad analizÄ“t, kāda ir par šo valsts naudu sagatavoto raidÄ«jumu kvalitāte, nepieciešamÄ«ba, kā arÄ« valsts finansÄ“juma apjoms katrā šajā privātajā medijā, to procents no kopÄ“jā medija gada budžeta” — utt.

Pirms desmit gadiem tiešÄm dominÄ“ja tāda pieeja, kas bija pārpalikums no pagājušÄ gadsimta: sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma stiprināšanu saprata kā naudas došanu LTV un LR cerÄ«bā, ka tas pievilks jaunu auditoriju. Nepievilka: drÅ«mākais piemÄ“rs ir Latvijas Radio pieci.lv naudas šÄ·Ä“rdÄ“šana. Tad sāka mainÄ«ties domāšana uz to pusi, ka sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums nozÄ«mÄ“ valstiski svarÄ«ga satura finansÄ“šanu tur, kur skatÄ«tājs jau ir: šim nolÅ«kam reÄ£ionālo ziņu filmÄ“šana tika nodota mazajām privātajām studijām reÄ£ionos (LRT, Skrunda, VTV, Spektrs, Aizpute utt.), plus valsts sistemātiski atbalsta profesionāli lÄ«dzsvarota un sabiedriski nozÄ«mÄ«ga satura radÄ«šanu TV24, Re:TV un vÄ“l šur tur. KopÄ“jā sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma Ä«stenošanā tādā veidā aizsniedzas lÄ«dz tādām auditorijas daļām, kurām LTV un LR nekad netika klāt. LÄ«dz ar to, prestatā J. Rušenieka izpratnei no pagājušÄ gadsimta, stiprināti tiek ne tikai sabiedriskie mediji, bet gan sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums kopumā. Turklāt privātajiem medijiem (atšÄ·irÄ«bā no sabiedriskajiem dažā labā situācijā) nekad nav bijusi problÄ“ma atskaitÄ«ties par valsts naudas izlietojumu.

Varam arÄ« nomierināt J. Rušenieku, kurš tālāk raksta “Neskaidrs ir pašreizÄ“jais programmās iekļauto raidÄ«jumu kvalitātes izvÄ“rtÄ“šanas mehānisms, regulāras satura un kvalitātes analÄ«zes veikšana.” PatiesÄ«bā visu Ä«stenoto sabiedrisko pasÅ«tÄ«jumu (gan valsts, gan privātajos medijos) ik pa laikam pārbauda, pasÅ«tot neatkarÄ«gas recenzijas no pieredzÄ“jušiem žurnālistiem, mediju speciālistiem, augstskolu mācÄ«bspÄ“kiem utt. — turklāt NEPLP nekad nevienam iepriekš nesaka, kādi aspekti kuru reizi tiks pÄ“tÄ«ti, kādos kanālos un raidÄ«jumos tas notiks, par kādiem periodiem, kas bÅ«s nākamie recenzenti u.tml, lai recenzijas bÅ«tu maksimāli objektÄ«vas. (Tā kā J. Rušenieks to nezina, tad varam izdarÄ«t ticamu pieņēmumu, ka viņš nav bijis šo neatkarÄ«go speciālistu skaitā.)

Satriecošu nekompetenci J. Rušenieks demonstrÄ“, aprakstot, ko tad ir (ne)sapratis no sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma izstrādes procesa, kurš pats par sevi ir publisks un kurā var iesaistÄ«ties jebkurš, kam ir vÄ“lme tÄ“rÄ“t tam laiku.

Ko darīt? Un ko labāk tomēr nedarīt?

Pārejot pie J. Rušenieka izvirzÄ«tajiem “vÄ“lamajiem darbiem”, jāsecina, ka ar nikniem vārdiskiem zibeņiem apgaismotais uzdevums “jāveic normatÄ«vo [...] grozÄ«šana, paredzot, ka NEPLP vienlaikus nesēž uz diviem krÄ“sliem” patiesÄ«bā tieši šobrÄ«d jau tiek izpildÄ«ts...

“EPL likumā ir jāveic Sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma precÄ«za definÄ“šana, stabila un pieaugoša, ilgtermiņā noteikta valsts budžeta finansÄ“juma piešÄ·iršana (kā vienota dotācija, nevis kombinÄ“jot no vairākiem apakšprogrammu avotiem), veicot grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos un programmu plānošanā.” — Demokrātiskā valstÄ« nekas tāds nav pieļaujams. Kā jebkuram kantorim, arÄ« sabiedriskajiem medijiem ir jācÄ«nās par savu vietu zem Saules, pierādot savu varÄ“šanu ar darbiem. Automātiska valsts naudas došana ar automātisku pieaugumu, neprasot darbus un rezultātus vispirms, ir nepieļaujama ikvienā nozarÄ“. Un pats LTV kolektÄ«vs nekādā veidā nav licis manÄ«t, ka viņiem tas nebÅ«tu pa spÄ“kam! Tieši otrādi: LTV var lepoties ar augstu skatÄ«tāju uzticÄ«bu un labu reitingu.

“Latvijas TelevÄ«zijas programmu “Ä“tera tÄ«klu” un satura veidošanas izvÄ“rtÄ“jums, to pilnveidošana, vienotas mārketinga platformas izveidošana un ieviešana attiecÄ«bā uz programmu sagatavošanu un izplatÄ«šanu, tā sekmÄ“jot finanšu resursu un medija ilgtermiņa attÄ«stÄ«bas plānošanu. Lai pildÄ«tu Latvijas TelevÄ«zijas kā sabiedrÄ«bas televÄ«zijas attÄ«stÄ«bu, ir jāveic personāla kompetences izvÄ“rtÄ“jums, organizatoriskās struktÅ«ras iespÄ“jamās izmaiņas, to raksturojums, darbinieku motivācijas sistÄ“mas un atalgojuma pilnveidošana, arÄ« Latvijas TelevÄ«zijas tehnisko iespÄ“ju un telpu izvÄ“rtÄ“jums, attÄ«stÄ«bas modelÄ“šana un ieviešana.” — PatiesÄ«bā uz tamlÄ«dzÄ«gu tukšu frāžu savirknÄ“juma graboņu vislabāk spÄ“tu atbildÄ“t pats LTV kolektÄ«vs. No tā, ka LTV1 katru mÄ“nesi (Kantar TNS dati) ir vai nu skatÄ«tākais, vai otrs skatÄ«tākais kanāls, varam izdarÄ«t slÄ“dzienu, ka visas J. Rušenieka prasÄ«bas tur ir izpildÄ«tas vÄ“l pirms padsmit gadiem.

“Interneta platformas, digitālās vides attÄ«stÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums un paplašināšana, kā arÄ« LTV arhivÄ“šana, digitalizācija, arhÄ«va pieejamÄ«ba sabiedrÄ«bai ir ne tikai papildu ienākumus veicinoši...” — absolÅ«tas muļķības: 2016. gadā šis jautājums tika pÄ“tÄ«ts Saeimas darba grupā un tika secināts, ka veco raidÄ«jumu digitalizÄ“šana prasÄ«s milzu naudu, bet pÄ“c tam nedos nekādus ieņēmumus, jo kurš gan gribÄ“s skatÄ«ties desmitiem gadus vecus raidÄ«jumus? TurpretÄ« tagad ikkatrs, kam ir interese, var par samaksu iegÅ«t kopijas no vecajiem raidÄ«jumiem digitālos formātos un izmantot, kur vajag.

Nu un, protams, ievÄ“rÄ«bu pelna mag. art & dr. iur. noslÄ“dzošie vārdi: “PašreizÄ“jā situācija LTV agonÄ“šana turpinās, jo nevienam ne Doma laukumā, ne JÄ“kaba ielā, ne Pils laukumā, ne BrÄ«vÄ«bas ielā Latvijas televÄ«zija nav vajadzÄ«ga kā spÄ“cÄ«gs, neatkarÄ«gs, pilnvÄ“rtÄ«gi finansÄ“ts sabiedriskais medijs.” PatiesÄ«bu sakot, nekad vÄ“l iepriekš kā pÄ“dÄ“jos piecos gados nav pievÄ“rsta tik liela uzmanÄ«ba sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma apzinātai veidošanai, finansÄ“juma palielināšanai, kvalitātes un auditorijas audzÄ“šanai un vispārÄ“jai sabiedrisko mediju uzlabošanai. Diemžēl tas prasa ilgstošu iedziļināšanos visādos sÄ«kumos, darbu (bieži vien neapmaksātu) visādās komisijās, darba grupās, padomÄ“s, NVO utt., un darba gaitā dažkārt prasa saskari arÄ« ar ne tiem patÄ«kamākajiem ļautiņiem. Vai tas varÄ“tu bÅ«t izskaidrojums, kāpÄ“c J. Rušenieks nekad nav redzÄ“ts tur, kur uzlabojumi tiešÄm top?

* ŠÄ« atbildes viedokļraksta autors ir neapmaksāts Sabiedriski konsultatÄ«vās padomes loceklis pie NEPLP