Interesantais par 9.maiju un tÄ atzÄ«mÄ“Å¡anu RÄ«gÄ
KasÄ«klis · 07.05.2021. · Komentāri (0)PubliskajÄ telpÄ izlasÄ«ju šÄdu ziņu: piektdien, 30.aprÄ«lÄ« RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektora pienÄkumu izpildÄ«tÄja ElÄ«na Trautmane kopÄ ar drošÄ«bu uzraugošajÄm iestÄdÄ“m un citÄm atbildÄ«gajÄm pašvaldÄ«bas amatpersonÄm sprieda par 9.maijÄ pieteikto publisko pasÄkumu norisi, kuras laikÄ tika nolemts, ka pieeja Uzvaras piemineklim un tÄ teritorija 8. un 9.maijÄ tiks ierobežota, kÄ arÄ« Uzvaras parka apkÄrtnÄ“ tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, par kuriem tiks informÄ“ts atsevišÄ·i.1
Atceroties tuvÄkÄ un tÄlÄkÄ pagÄtnÄ“ tur notikušos pasÄkumus, bÅ«s interesanti paskatÄ«ties kÄ tas viss beigsies, jo aizliegums varÄ“tu raisÄ«t pÄrliecinÄtajos pieminekļa gÄjÄ“jos pretÄ“jas jÅ«tas.
9.maija pasÄkumi vienmÄ“r izraisa diskusijas. Šoreiz nolÄ“mu papÄ“tÄ«t parÄdes jautÄjumu pavisam no cita skatu punkta. Proti, vai šÄ«s parÄdes tika organizÄ“tas jau no kara beigÄm, kamdēļ bijušajÄ PSRS teritorijÄ OtrÄ pasaules kara beigas tiek atzÄ«mÄ“tas 9.maijÄ, bet citur – 8.maijÄ. Vai parÄdes pamatÄ ir tik tiešÄm pieminÄ“t tos, kuri gÄja bojÄ, vai tai cits mÄ“rÄ·is? Visbeidzot, kas tad Ä«sti ir tÄ lentÄ«te, ar kuru rotÄjas cilvÄ“ki, kuri savÄ ziÅ†Ä slavina PSRS.
SÄkšu ar atskaites punktu. Kamdēļ daļa atzÄ«mÄ“ 8.maiju, bet daļa – 9.maijÄ?
1945.gada 7. maijÄ Ä£enerÄlpulkvedis AlfrÄ“ds Jodls VÄcijas Bruņoto spÄ“ku "Wehrmacht" virspavÄ“lniecÄ«bas vÄrdÄ ReimsÄ (FrancijÄ) parakstÄ«ja VÄcijas bezierunu kapitulÄciju Sabiedrotajiem, kas stÄjÄs spÄ“kÄ 8. maija vakarÄ.
Šo bezierunu kapitulÄciju parakstÄ«ja arÄ« PSRS pÄrstÄvis Ä£enerÄlmajors Ivans Susloparovs, tomÄ“r Kremlis ReimsÄ parakstÄ«to kapitulÄcijas aktu noraidÄ«ja, atzÄ«mÄ“jot, ka I. Susloparovs nebija saņēmis Maskavas pilnvaras šÄda lÄ«guma parakstÄ«šanai.
Vairums vÄ“sturnieku atzÄ«st, ka PSRS lÄ«dera Josifa Staļina neapmierinÄtÄ«ba ar ReimsÄ parakstÄ«to lÄ«gumu bija saistÄ«ta ar viņa vÄ“lmi nacionÄlsociÄlistiskÄs VÄcijas bezierunu kapitulÄciju padarÄ«t par PSRS uzvaras triumfu, tÄdÄ“jÄdi akcentÄ“jot tÄs vadošo lomu VÄcijas sakÄvÄ“.
ŠÄ« iemesla dēļ 1945. gada 8. maijÄ PSRS maršals Georgijs Žukovs kÄ PSRS pÄrstÄvis un "Wehrmacht" Ä¢enerÄlštÄba priekšnieks feldmaršals Vilhelms Kaitels kÄ viens no VÄcijas pÄrstÄvjiem parakstÄ«ja jaunu lÄ«gumu par VÄcijas bezierunu kapitulÄciju. LÄ«gums tika parakstÄ«ts 1945. gada 8. maijÄ plkst. 22:43 pÄ“c CentrÄleiropas laika, bet pÄ“c Maskavas laika – 9. maijÄ plkst. 00:43.2
Te vietÄ bÅ«tu jautÄjums – vai vienÄ karÄ var padoties divreiz? Man jau šÄ·iet, ka nÄ“. LÄ«dz ar to, skatoties hronoloÄ£iski, kÄ atskaites punkts bÅ«tu jÄņem vÄ“rÄ pirmais datums, kurÄ kapitulÄcijas akts tika parakstÄ«ts, tÄtad – 1945.gada 7.maijs, savukÄrt spÄ“kÄ tas stÄjÄs – 8.maija vakarÄ.
SanÄk, ka 9.maijs ir datums, kurÄ atkÄrtoti tika parakstÄ«ts kapitulÄcijas akts, kas jau iepriekš parakstÄ«ts un izpildÄ«ts.
Nu labi, sanÄk, ka tiek atzÄ«mÄ“ts datums, kuram faktiski nav nekÄdas vÄ“sturiskÄs vÄ“rtÄ«bas, ja neskaita ambÄ«ciju apmierinÄšanu, jo, kÄ nofiksÄ“jÄm, faktiskÄ kapitulÄcija tika parakstÄ«ta 7.maijÄ.
Tad apskatÄ«šu otru apskatÄmo jautÄjumu – vai 9.maijs tika atzÄ«mÄ“ts visu laiku? Ja ne, tad kad sÄka atzÄ«mÄ“t un kÄpÄ“c?
Ä»oti interesanti, ka 9. maija svinÄ“šana atsÄkÄs 1965. gadÄ, 20 gadus pÄ“c kara.3 JÄpiebilst, ka atzÄ«mÄ“šana sÄkÄs ne jau pÄ“c iedzÄ«votÄju vÄ“lmÄ“m, bet gan pÄ“c tÄ brīža komunistiskÄs partijas Ä£enerÄlsekretÄra LeonÄ«da Brežņeva rÄ«kojuma.
Nelielai atkÄpei – Brežņevs pie varas nonÄca 1964.gada oktobrÄ«, kad kÄrtÄ“jÄ apvÄ“rsuma rezultÄtÄ tika no varas gÄzts Å…ikita HrušÄovs. SÄkotnÄ“jÄ periodÄ Brežņevam viņa amats nebija drošs, lÄ«dz ar to viņam nÄcÄs domÄt par savas popularitÄtes vairošanu. Nevar nepieminÄ“t, ka 1964. – 1965.gadÄ PSRS bija lielas ekonomiskÄs problÄ“mas.
Skatot to visu kopsakarÄ«bÄ – 9.maija atzÄ«mÄ“šana PSRS sÄkÄs pÄ“c valdÄ«bas norÄdÄ«juma, faktiski lai novÄ“rstu sabiedrÄ«bas domas no ekonomiskÄs situÄcijas jeb iepotÄ“tu pÄrliecÄ«bu, ka tas nekas, ka mÄ“s dzÄ«vojam sliktÄk, mÄ“s tomÄ“r esam uzvarÄ“tÄji. Skarbi, nepatÄ«kami, bet fakts. RealitÄtÄ“ visi bijušie frontinieki, kuru 1965.gadÄ vÄ“l bija diezgan daudz, nejuta sevÄ« vÄ“lmi un nepieciešamÄ«bu ko publiski atzÄ«mÄ“t.
Faktiski sanÄk, ka viltus datumÄ tiek veidota partijas vadoņa noteikta atzÄ«mÄ“jamÄ diena, kurai nav nekÄda sakara ne ar otrÄ kara beigu faktisko datumu, ne arÄ« ar iedzÄ«votÄju, tajÄ skaitÄ frontinieku, vÄ“lmÄ“m.
Labi, ar atzÄ«mÄ“šanas datuma izcelšanos un atzÄ«mÄ“šanas atsÄkšanas iemesliem viss skaidrs, bet kÄ tad ir RÄ«gÄ ar vietu, kur lÄ«dz šim tika atzÄ«mÄ“ts?
Vieta visiem zinÄma – Uzvaras parks. ŠÄ« parka nosaukums laika gaitÄ nav pÄrÄk mainÄ«jies. SÄkotnÄ“ji – PÄ“tera parks, no 1930.gada tas bija Uzvaras laukums, 1961. gadÄ padomju vara parku pÄrdÄ“vÄ“ja par PSKP XXII kongresa parku, bet 1980. gadu sÄkumÄ parkÄ tika nolemts izveidot padomju varu slavinošu monumentÄlu ansambli, ņemot vÄ“rÄ šÄdu objektu trÅ«kumu RÄ«gÄ un valdošÄs pieminekļu bÅ«vÄ“šanas tendences Padomju SavienÄ«bÄ.
VisinteresantÄkais fakts ir tas, ka šajÄ parkÄ pÄ“c OtrÄ pasaules kara beigÄm 1946. gada 3. februÄrÄ« padomju varas iestÄdes publiski pakÄra septiņus vÄcu armijas un SS virsniekus. 1985. gadÄ aptuvenÄ nÄves soda izpildes vietÄ tika atklÄts
LÄ«dz ar to secinÄms, ka vietÄ, kurÄ tiek atzÄ«mÄ“ts 9.maijs, faktiski nekÄdi ar Otro pasaules karu vÄ“sturiski notikumi nav notikuši, ja nu vienÄ«gi pakÄrti vÄcu virsnieki, bet tas jau bija pÄ“c kara. LÄ«dz ar to, ja tÄ paskatÄmies, tad 9.maija svinÄ“tÄji ar runÄm saka ko vienu, bet faktiski noliek ziedus aptuveni tajÄ vietÄ, kur realitÄtÄ“ tika pakÄrti vÄcieši. Nezinu, kÄ citiem, bet neatkarÄ«gi no paustajÄm runÄm ziedu nolikšana automÄtiski attiecas uz tur nogalinÄtajiem. Nez, paši ziedu licÄ“ji zina, ka faktiski viņi noliek ziedus nogalinÄtajiem vÄcu karavÄ«riem.
LÄ«dz ar to, skatot no citu skata punkta, sanÄk, ka šogad notiks pasÄkums, kura datums neatbilst vÄ“sturiskajai patiesÄ«bai un kurš bija partijas vadÄ«bas noteikts, lai nostiprinÄtu savu popularitÄti, bet realitÄtÄ“ – tiks nolikti ziedu kalni vietÄ, kur tika nogalinÄti vÄcu karavÄ«ri.
Visbeidzot, kÄda saikne ir starp Otro pasaules karu un oranžmelni svÄ«troto lentÄ«ti (Georga lentÄ«ti).
Oranži melnÄs lentÄ«tes dizains nÄk no SvÄ“tÄ Jura ordeņa, kas bija cariskÄs Krievijas impÄ“rijas augstÄkais militÄrais apbalvojums. To dažÄdos paveidos piešÄ·Ä«ra gan virsniekiem, gan kareivjiem par Ä«pašu varonÄ«bu kaujÄs. Ar KatrÄ«nas II rÄ«kojumu ordenis dibinÄts 1796. gadÄ. LÄ«dz 1913. gadam tÄ oficiÄlais nosaukums bija SvÄ“tÄ Jura militÄrÄ ordeņa goda zÄ«me. No 1913. gada – Jura krusts.
Ar Jura krustu apbalvoti arÄ« daudzi latviešu strÄ“lnieki, kas savulaik cÄ«nÄ«jušies cariskÄs Krievijas armijas strÄ“lnieku rindÄs, krievu – japÄņu karÄ un citos konfliktos.
SvÄ“tÄ Jura ordenis tika likvidÄ“ts pÄ“c boļševiku apvÄ“rsuma 1917. gadÄ, taÄu joprojÄm tas tika dalÄ«ts baltgvardu armijÄ Pilsoņu kara laikÄ, tÄtad karavÄ«riem, kuri cÄ«nÄ«jÄs pret boļševikiem.
Staļina režīms visus SvÄ“tÄ Jura ordeņa kavalierus iznÄ«cinÄja kÄ ideoloÄ£iskos pretiniekus. Sarkanarmietim SvÄ“tÄ Jura ordeņa vai krusta pieminÄ“šana varÄ“ja beigties kÄ minimums ar soda rotu.5
Protams, ka nevar nepieminÄ“t, ka PSRS 1943.gadÄ izveidoja Slavas ordeni, kura ordeņu lentai bija zinÄmas lÄ«dzÄ«bas ar Georga lentÄ«ti, bet izteikti Georga lentÄ«tes nÄ“sÄja tie, kuri cÄ«nÄ«jÄs pret PSRS.
LÄ«dz ar to, lai cik ironiski nebÅ«tu, mÅ«sdienÄs ar Georga lentÄ«tÄ“m rotÄjÄs tie, pret kuriem kÄ pirms, tÄ arÄ« OtrajÄ pasaules kara cÄ«nÄ«jÄs reÄlie šo lentÄ«šu nÄ“sÄtÄji.
Uzrakstot visu iepriekš minÄ“to rodas pÄrdomas, nez, visi tie, kuri aktÄ«vi 9.maijÄ soļo Uzvaras parka virzienÄ, rotÄjušies ar Georga lentÄ«tÄ“m, vispÄr zina, kas un kÄ veidojies?
1 https://lvportals.lv/dienaskartiba/327713-sogad-organizeti-9-maija-pasakumi-pie-uzvaras-pieminekla-nenotiks-2021
2 https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-lasmanis-vesturiskais-un-politiskais-9-maijs.d?id=48813149
3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_diena
4 https://lv.wikipedia.org/wiki/Uzvaras_parks
5 https://jauns.lv/raksts/zinas/215734-ar-georga-lentitem-cinijas-pret-stalinu