Iesaki rakstu:

1.Ä¢enÄ“zes stÅ«rakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebÅ«s izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultÅ«ras attÄ«stÄ«bas parametrus, vÄ“sturisko apziņu un politisko apziņu, valstisko gribu un valstisko spÄ“ku, revolucionāro potenciālu un sociālo iniciatÄ«vu, sabiedrÄ«bas intelektuālās prasÄ«bas un sabiedrÄ«bas morālās prasÄ«bas, atpalicÄ«bas simptonus un izaugsmes virsotnes nosaka inteliÄ£ence. Etnosa evolÅ«cijas process ir atgriezenisks: kāda tauta, tāda tās inteliÄ£ence, – kāda inteliÄ£ence, tāda tauta. Ja tauta ir vārga, tad arÄ« tās inteliÄ£ence ir vārga; ja inteliÄ£ence ir vārga, tad vārga ir arÄ« tauta. InteliÄ£ences veidošanās faktors ir tautas potenciāls un šÄ« potenciāla kvalitāte. Tāda ir tradÄ«cija attieksmÄ“ pret inteliÄ£enci.

Taču pret šo tradÄ«ciju ir jāizturas piesardzÄ«gi. Zinātne ir fiksÄ“jusi interesantu tendenci. AizvadÄ«tajos dažos gadu desmitos gudrākie cilvÄ“ki kļūst vÄ“l gudrāki, bet muļķākie cilvÄ“ki kļūst vÄ“l muļķāki. Zināma tautas daļa (Ä£enÄ“tiski aplaimotā daļa !?) kļūst gudrāka neatkarÄ«gi no tautas vispārÄ“jā garÄ«gās attÄ«stÄ«bas lÄ«meņa. Arvien gudrākā tautas daļa arvien vairāk intelektuāli attālinās no muļķākās tautas daļas.

MÅ«su akadÄ“miÄ·i varÄ“tu papÄ“tÄ«t, kā tas attiecas uz latviešiem. Taču bez pÄ“tÄ«šanas katrs var ievÄ“rot regresa progresu. Latviešu mediju autori demonstrÄ“ arvien lielākas muļķības. Arvien lielākas muļķības tiražē politiÄ·i un valsts topmenedžeri. Tas pats sakāms par šarlatānisma pārņemtajiem humanitāro un sociālo zinātņu tukšurbÄ“jiem. Tātad jāpÄ“ta, ko dara gudrie latvieši, kuri kļūst vÄ“l gudrāki. SvarÄ«gi bÅ«tu uzzināt, kur viņi mājo.

MÅ«sdienu interesanto tendenci var acÄ«gi pamanÄ«t ikviens relatÄ«vi globālā mÄ“rogā. Obligāti nav jābÅ«t zinātniekam. Par interesanto tendenci griezÄ«gi skaļi signalizÄ“ Rietumu (ES) elites atsacÄ«šanās veidot labu masu izglÄ«tÄ«bu un primitÄ«vās „kompetenču izglÄ«tÄ«bas” diktatÅ«ra. Tā teikt, muļķiem vairāk nekā nevajag, jo viņi tāpat kļūst arvien muļķāki. Saeima 2018.gada 20.septembrÄ« pieņēma lÄ“mumu latviešu muļķus turpmāk barot ar „kompetenču izglÄ«tÄ«bu”. Faktiski tiks barota visa tauta, jo Latvijā neeksistÄ“ elitārā izglÄ«tÄ«ba. Latviešu tauta tiks skolota kā muļķumā progresÄ“joša muļķu tauta.

VÄ“l ir viens bÅ«tisks faktors inteliÄ£ences Ä£enÄ“zÄ“. Tautas inteliÄ£ences Ä£enÄ“zÄ“ var piedalÄ«ties citu tautu inteliÄ£ence. IzglÄ«tÄ«bas iegÅ«šana ārzemÄ“s, viesprofesoru aicināšana. IespÄ“ju daudz.

PiemÄ“ram, Kubas inteliÄ£ences izveidošanā Fidels Kastro uzaicināja padomju speciālistus. Starp viņiem bija arÄ« latviešu speciālisti. PSRS pastāvÄ“šanas gados Maskavā bija Ä«paša augstskola Ä€frikas tautu inteliÄ£ences skološanai.

EfektÄ«vs faktors ir mācÄ«šanās no citu tautu inteliÄ£ences sasniegumiem. Pārāk labi zinu, ka latviešu humanitārā inteliÄ£ence (literatÅ«rzinātnieki, mākslas zinātnieki, folkloristikas kadri) to nekad nav darÄ«juši pilnā mÄ“rā.

PiemÄ“ram, Raiņa Kopotu rakstu akadÄ“miskā izdevuma publicÄ“šanas gados Maskavā iznāca akadÄ“miskie izdevumi pieciem rakstniekiem. Tātad lielisks tekstoloÄ£iskais un cita veida paraugs tiem, kuri pirmo reizi savas tautas kultÅ«rā gatavo akadÄ“misko izdevumu. Taču par mācÄ«šanos no citu zemju paraugiem nedrÄ«kstÄ“ja pat iepÄ«kstÄ“ties. Aicinājumi mācÄ«ties galvenajai redkolÄ“Ä£ijai, izdevniecÄ«bas direktoram Riekstiņam un sÄ“jumu sastādÄ«tājiem izraisÄ«ja histÄ“risku dusmju lÄ“kmi. Pirmie dzejas sÄ“jumi iznāca bez komentāriem. Tas ir nonsenss. TāpÄ“c jÄ“dziens „akadÄ“miskais” uz Raiņa mantojuma izdevumu ir ļoti nosacÄ«ts.

Latviešu humanitārajā inteliÄ£encÄ“ joprojām valda kaut kāds mežonÄ«gs fantoms un tumsoniska apmātÄ«ba. Amerikāņi, franči, angļi, zviedri, norvÄ“Ä£i, itāļi, somi drÄ«kst mācÄ«ties (un to viņi vienmÄ“r ir darÄ«juši lielā apņēmÄ«bā) no krievu humanitāro zinātņu fundamentālajiem sasniegumiem, bet latvieši nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kt mācÄ«ties no „krieviem”. Bez pārspÄ«lÄ“juma varu teikt, ka pie mums mācÄ«šanās no „krieviem” tiek kvalificÄ“ta kā nacionālā nodevÄ«ba. Tas ir aposteriors novÄ“rojums – no pieredzes izrietošs novÄ“rojums.

2.AttÄ«stÄ«bas stÅ«rakmens. InteliÄ£eneces attÄ«stÄ«bas kāpums atbalsojas inteliÄ£ences konstruktÄ«vajā darbÄ«bā un cienÄ«jamos radošajos panākumos. InteliÄ£ences attÄ«stÄ«bas bālums bez brillÄ“m ir saskatāms inteliÄ£ences bezjÄ“dzÄ«gajā darbÄ«bā un pelÄ“kajos radošajos risinājumos. Par inteliÄ£ences attÄ«stÄ«bas bālumu liecina daudzas pazÄ«mes.

PiemÄ“ram, idejiskās pārmantošanas trÅ«kums. Latviešu inteliÄ£ences ideju vÄ“sture sašÄ·eļas atbilstoši politiskās varas posmiem, bet nevis atspoguļojas kā teoriju un koncepciju pārmantošanas un pilnveidošanas nepārtraukta plÅ«sma. Latviešu inteliÄ£ences ideju vÄ“sturÄ“ neeksistÄ“ kontinuitāte – pÄ“ctecÄ«ba, nepārtrauktÄ«ba. Mainās politiskā vara un reizÄ“ mainās inteliÄ£ences darbÄ«bas idejiskais saturs. 

Turklāt šo maiņu pavada iepriekšÄ“jā idejiskā satura naidÄ«gs noliegums. PÄ“cpadomju laikā tiek naidÄ«gi noliegts ne tikai marksisms. Netiek atzÄ«ti darbi vÄ“sturÄ“, literatÅ«rzinātnÄ“, psiholoÄ£ijā, socioloÄ£ijā, ekonomikā. Å…emot vÄ“rā LKP/VDK nomenklatÅ«ras deklasÄ“to elementu varas turpināšanos Latvijas Republikā, tāda attieksme pret padomju kultÅ«ras mantojumu atgādina fantasmagoriju – murgu vÄ«ziju. Situācija ir nenormāla, prātam neaptverama, absurda, idiotiska, debila. Latviešu tautas vairākumam (varas inteliÄ£encei) ir pieņemama brigmaņu, lembergu, urbanoviču, ameriksu, savicku valdÄ«šana, taču latviešu tautas vairākums (varas inteliÄ£ence) norej viņu organizÄ“to, vadÄ«to un kontrolÄ“to kultÅ«ras mantojumu padomju gados. TādÄ“jādi mutuļo totāls aloÄ£iskums. Ja neatzÄ«st padomju kultÅ«ras mantojumu, tad nedrÄ«kst atzÄ«t šÄ« mantojuma organizatorus, ideologus, politiskos vadÄ«tājus. SalÄ«dzinoši sanāk, ka nacismu, holokaustu, fašistu armijas Latvijas okupāciju neatzÄ«stam, bet Hitleru, Himleru, Drehsleru atzÄ«stam un atļaujam viņiem turpināt valdÄ«t un iznÄ«dÄ“t latviešu tautu.

Tāda situācija graujoši atsaucas uz latviešu inteliÄ£ences attÄ«stÄ«bas iespÄ“jām. Pašlaik nav viegli pateikt, kāds idejiskais pamats ir latviešu jaunajai inteliÄ£encei. Nav Ä«sti skaidrs, kas ir 70.gadu otrajā pusÄ“, 80.gadu sākumā un vÄ“lāk dzimušÄs jaunatnes ideju vecāki. Jaunā inteliÄ£ence naidÄ«gi noliedz tÄ“vu un vectÄ“vu garÄ«go mantojumu. Bet tādā gadÄ«jumā viņu Ä£enÄ“ze sākas tukšÄ vietā. Tas ir loÄ£iski. GarÄ«gajā kultÅ«rā noliedzot visu iepriekšÄ“jo, idejiskie procesi sākas bez jebkādiem idejiskajiem pamatiem. TāpÄ“c ir jautājums „Uz kāda materiāla balstās latviešu jaunās inteliÄ£ences zināšanas, pasaules uzskats, morālais kodekss?”.

Pašsaprotami ir tas, ka nācās izmantot citu tautu inteliÄ£ences sastrādāto materiālu. Tātad – Rietumu inteliÄ£ences sastrādāto materiālu. Bet tas ir slikti. Tādā gadÄ«jumā nevar bÅ«t uzticÄ«ba mÅ«su jaunās inteliÄ£ences izglÄ«totÄ«bai. Rietumu inteliÄ£ences sastrādātais materiāls jau pirms mÅ«su jaunatnes piedzimšanas tika uzskatÄ«ts par nekur nederÄ«gu materiālu. Tas veicina vienÄ«gi pagrimumu. Postmodernisma un neoliberālisma sabojātās Rietumu inteliÄ£ences produkcija nav labs paraugs cilvÄ“ciski cienÄ«gai inteliÄ£encei.

Rietumu inteliÄ£ences postmodernistiskā un neoliberālistiskā apmātÄ«ba sākās 1968.gadā pÄ“c studentu bezjÄ“dzÄ«gās trakošanas. Tas marasms, ko pie mums lamā par „sorosismu”, Rietumos piedzima 60.gadu beigās bez Sorosa naudas. XX gadsimtā par neoliberālisma dzemdÄ«bu namu kļuva t.s. ÄŒikāgas ekonomiskā skola. Tās korifeji savukārt piedzima un neoliberālistiski nobrieda Krievijā dzimušas ebrejietes Ainas Rendas salonā „KolektÄ«vs”. Viņi izaudzināja pÄ“cnācÄ“jus („Chicago boys”) ne tikai nelaimÄ«gajā ČīlÄ“, bet arÄ« Padomju SavienÄ«bā. Ainas Rendas un ÄŒikāgas skolas fani Maskavā sāka ārdÄ«ties pÄ“c „perestroikas”, vÄ“loties dažu gadu laikā Krieviju pārvÄ“rst kapitālisma oāzÄ“. Savukārt postmodernisma dzemdÄ“tāji un enerÄ£iski propagandÄ“tāji bija galvenokārt Francijas ebreju izcelsmes filosofi. Par viņiem joprojām jÅ«smo Latvijas jaunie tukšgalvji.

Neapšaubāmi, Rietumos neizdevās visus ievilināt purvā. Taču bija un turpinās saprātÄ«gās inteliÄ£ences („konservatoru”) vajāšana, noklusÄ“šana, nepublicÄ“šana, padzÄ«šana no darba universitātÄ“s. Tas viss ir noticis un turpina notikt arÄ« Latvijā. Labāks stāvoklis ir ASV. Tur iznāk daudzas grāmatas par Rietumu civilizācijas pagrimumu. Par to drosmÄ«gas publikācijas ir arÄ« Eiropā. Bet vai ar tām iepazÄ«stas mÅ«su hiperpašpārliecinātā jaunā inteliÄ£ence? „RÄ«gas Laiks”, „Satori”, „Delfi” ijābiešu kroplo zināšanu izdalÄ«jumi par to neliecina.

3.Valstiskuma stÅ«rakmens. Latvijas nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums katrā ziņā atsaucas uz jaunās paaudzes inteliÄ£enci. Tas ir valstiskums, kas iniciÄ“ un atbalsta jaunās paaudzes inteliÄ£ences nelietÄ«gi praktizÄ“to tÄ“vu un vectÄ“vu garÄ«gā mantojuma nosodÄ«šanu. Tas ir amorāls valstiskums un antihumāns valstiskums. Tāds valstiskums jaunās paaudzes inteliÄ£enci pārvÄ“rš deÄ£enerātu „korporācijā”. ValdošÄ pseidoburžuāziskā „elite” Ä«stenÄ«bā nemaz nerÅ«pÄ“jas par labas inteliÄ£ences radÄ«šanu. Kā jau minÄ“ju, LR nav elitārās izglÄ«tÄ«bas, bez kā labu inteliÄ£enci nevar izskolot. Latviešu jaunās paaudzes inteliÄ£ence ir ļoti slima substance.

VeselÄ«bu saglabā tā latviešu jaunās paaudzes inteliÄ£ences daļa, kura izglÄ«tÄ«bu ieguva ārzemÄ“s, kura palika dzÄ«vot un strādāt ārzemÄ“s, un kurai ir bijis vÄ“rtÄ«gs audzināšanas pamats, – vecāki un vecvecāki spÄ“ja savus bÄ“rnus un mazbÄ“rnus jau no paša sākuma nostādÄ«t uz cilvÄ“ciskuma sliedÄ“m. Ne velti viens gudrs vÄ«rs kādreiz aicināja inteliÄ£entus pacensties kļūt cilvÄ“kiem. Ja inteliÄ£enti kļūs cilvÄ“ki, tad viņi paši sapratÄ«s, kas viņiem dzÄ«vÄ“ ir jādara. CilvÄ“ciskums ir inteliÄ£ences stabils kritÄ“rijs.

Izrādās, Latvijas valdošajai kliÄ·ei nav vajadzÄ«gi ārzemÄ“s labi izskoloti latviešu jaunās paaudzes speciālisti. VajadzÄ«gi ir tikai tie, kuri kādu semestri  (kā Viņķeles kundze) kaut ko ārzemÄ“s ir apgrāpstÄ«juši. Nācies ir ārzemju universitātÄ“s sastapt mÅ«su jauniešus. Viņu aprindās valda uzskats, ka Latvijā viņus neviens negaida. Gaida tikai Sorosa fonda un Rietumu dažādu specdienestu kontrolÄ“tajās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s apmācÄ«tos cilvÄ“kus.

4.Materiālisma stÅ«rakmens. No inteliÄ£ences vienmÄ“r pieprasa nicÄ«gu izturÄ“šanos pret materiālismu – dzÄ«ves vÄ“rtÄ“šanu no izdevÄ«guma, labuma, praktiskuma viedokļa. Parasti inteliÄ£ence nepieviļ. InteliÄ£ence sarkastiski vÄ«psnā par materiālismu.

Tā to darÄ«ja arÄ« padomju inteliÄ£ence. Tagad ir secināta patiesā aina šajā jomā. PSRS nomenklatÅ«ras inteliÄ£ence pÄ“c Staļina nāves sapņoja iekļūt Rietumu elitÄ“ – „pasaules oligarhijā”. Tas beigu beigās arÄ« daļēji izdevās. PSRS sagraušana garantÄ“ja pievienošanos Rietumu elitei. Par nelaimi – garantÄ“ja vienÄ«gi teorÄ“tiski. Rietumu elite atsacÄ«jās no neformālās komunikācijas ar sarkanajiem kriminālajiem noziedzniekiem – plebejiskās izcelsmes parvÄ“nijiem. Neformālā komunikācijā (pie mums teiktu „RÄ«dzenes sarunās”) apspriest globālās problÄ“mas aicina tikai Ä«paši noskatÄ«tus un Ä«paši uzticamus putnus (ÄŒubaisu un vÄ“l dažus). SvarÄ«ga ir šo putnu etniskā piederÄ«ba. PārÄ“jiem neko nelÄ«dzÄ“ja briesmÄ«gā cena par iespÄ“ju komunicÄ“t ar „pasaules oligarhiju”. Cena patiešÄm ir briesmÄ«ga - nacionālā nodevÄ«ba un nacionālā noziedzÄ«ba, par ko pienākas nāves sods. ŠÄ« cena attiecas arÄ« uz LKP/VDK morālajiem kastrātiem. Viņi bija ar mieru šo cenu apmaksāt arÄ« bez aicinājuma pie Rietumu elites galda.

PSRS vēsturē vispār ir savdabīgi sižeti. PSRS realizēja egalitārisma (utopiska nostādne par sabiedrības visu locekļu vienlīdzību) savdabīgu variantu; proti, realizēja egalitārisma mantisko variantu. Padomju ļaudis visi bija vienādā mērā bagāti un vienādā mērā nabadzīgi. Materiālās labklājības līmenis bija relatīvi vienlīdzīgs visiem sabiedrības locekļiem, kaut gan inteliģence kopumā bija nabadzīgāka par proletariātu.

Rietumu neoliberālais kapitālisms arÄ« realizÄ“ egalitārisma savdabÄ«gu variantu; proti, realizÄ“ egalitārisma vÄ“rtÄ«bu variantu. Tajā grÄ“ks ir vienāds ar labestÄ«bu, brÄ«vÄ«bai (praktiski visatļautÄ«bai) nav ierobežojumu, harmonija nav labāka par kakofoniju, intelektuālisms nav labāks par šarlatānismu utt. Tas ir egalitārisms, kurā mÄ“slu kārba tiek akceptÄ“ta kā mākslas darbs, pisuārs tiek akceptÄ“ts kā mākslas darbs, šabloniska domāšana ir tikpat laba lieta kā radoša domāšana, kulta filosofi ne ar ko neatšÄ·iras no Platona, Kanta, HÄ“geļa, reliÄ£ija un ideoloÄ£ija ir vajadzÄ«ga vienÄ«gi sabiedrÄ«bas masu zombÄ“šanai. Tas ir egalitārisms, kurā demokrātijas mÄ“rÄ·is esot peļņas gÅ«šana, valsts iejaukšanās ekonomikā esot antidemokrātiska rÄ«cÄ«ba. Tas ir egalitārisms, kurā sociāldarvinisms tiek atklāti sludināts: „Ну вымрет тридцать миллионов. Они не вписались в рынок». Tā esot teicis pusebrejs ÄŒubaiss.

Noteikti neklājas brīnīties, ka tāds egalitārisms ir izveidojis slinku patērētāju masu, izprieču un baudu kāru masu, kurā ietilpst arī mūsdienu inteliģences vairākums. Tādai masai nevar būt revolucionārs potenciāls, un ar tādu masu solidāra inteliģence nevar būt revolūcijas tribūns.

Protams, šÄ« masa vÄ“las ne tikai dzÄ«vot, bet arÄ« attaisnot savu dzÄ«vi. Un te, lÅ«k, var palÄ«dzÄ“t jaunās paaudzes inteliÄ£ence. Latviešu jaunās paaudzes inteliÄ£ence faktiski citu neko nedara. Tā nepārtraukti attaisno perversitāti, izvirtÄ«bu, alkātÄ«bu, bezjÄ“dzÄ«bu, amorālismu un citas deÄ£eneratÄ«vas izpausmes šodienas dzÄ«vÄ“. Visuzskatāmākie piemÄ“ri ir žurnāls „RÄ«gas Laiks”, portāli „Delfi” un „Satori”, kurus algo latviešu valdošÄ kliÄ·e.

5.Provinces stÅ«rakmens. Vārdam „province” ir laba reputācija. Daudzās zemÄ“s vārds „province” ir tas pats, kas tagad Latvijā ir vārds „novads”. Ar šiem vārdiem apzÄ«mÄ“ valsts noteiktu teritoriju. Oficiāli sakām „RÄ«gas novads”. Taču nekas slikts nenotiks, ja sacÄ«sim „RÄ«gas province” vai „RÄ«gas provinces inteliÄ£ence”.

Slikta reputācija ir vārdiem „provinciālisms” un „provinciālis”. Ar tiem apzÄ«mÄ“ atpalicÄ«bu, neorientÄ“šanos laikmeta norisÄ“s, uzskatu šaurÄ«bu, aprobežotÄ«bu, kas parasti saistÄ«ta ar dzÄ«vošanu tālu no centra – galvaspilsÄ“tas.

Vārdus „provinciālisms” un „provinciālis” visbiežāk attiecina uz inteliÄ£enci. InteliÄ£ence nevienā zemÄ“ nav spÄ“jusi izvairÄ«ties no šiem vārdiem. VienmÄ“r šos vārdus attiecina uz inteliÄ£ences kādu slāni. Zemnieki un strādnieki ir laimÄ«gāki. Viņi netiek apbalvoti ar vārdiem „provinciālisms” un „provinciālis”. Nav dzirdÄ“ts par sÄ“tnieku, šoferu, slaucÄ“ju, traktoristu provinciālismu.

InteliÄ£ences provinciālisms nebÅ«t plivinās tikai provincÄ“ – tālu no galvaspilsÄ“tas. Provinces inteliÄ£encei ne reti mÄ“dz bÅ«t lielāka autoritāte nekā galvaspilsÄ“tas inteliÄ£encei. Latviešu garÄ«gās kultÅ«ras vÄ“sture sākās provincÄ“, bet nevis PÄ“terburgā, RÄ«gā. Pašlaik RÄ«gas inteliÄ£ence noteikti ir daudz neveselāka nekā provinces inteliÄ£ence. Padomju SavienÄ«bā ievÄ“rojami zinātnes panākumi bija ne tikai Maskavā. Krievu literatÅ«rzinātnes, semiotikas, strukturālisma pasaules slavu nodrošināja Tartu universitātes profesori. Anglijas slavenās universitātes neatrodas Londonā. Padomju laikā DaugavpilÄ« literatÅ«rzinātne bija ievÄ“rojami augstākā lÄ«menÄ« nekā RÄ«gā. Par RÄ«gas literatÅ«rzinātnieku provinciālismu DaugavpilÄ« stāstÄ«ja anekdotes.

Provinciāļi nav pusizglÄ«toti vai neizglÄ«toti cilvÄ“ki. Provinciāļi balstās uz stingriem filosofiskajiem pamatiem un zinātnes stingriem teorÄ“tiskajiem pamatiem. Tā teikt, provinciāļi zina ābeci un zina reizrÄ“Ä·inu. Provinciāļi nekad nepieļauj kļūdas ābeces un reizrÄ“Ä·ina lÄ«menÄ«. Par to tagad ir ļoti svarÄ«gi atgādināt. „BrÄ«vvalstÄ«” izskolotās inteliÄ£ences liela daļa nezina ne ābeci, ne reizrÄ“Ä·inu. Viņi pieļauj kļūdas ābeces un reizrÄ“Ä·ina lÄ«menÄ«. Viņu darbÄ«bai nav nekāda pamata, un tas ir kaut kas daudz šausmÄ«gāks par provinciālismu. Ja, piemÄ“ram, zinātnieka darbÄ«bai nav stabila un pareiza pamata, tad tā nav pat provinciāla zinātniskā darbÄ«ba, bet tā ir vistÄ«rākā šarlatāniskā darbÄ«ba.

Šarlatānismam piemÄ“rus nav grÅ«ti izvÄ“lÄ“ties. Visvairāk tos piespÄ“lÄ“ RÄ«gas inteliÄ£ence. Teiksim, jaunā politiÄ·e Dagmāra Beitnere ir tipiska jauno laiku šarlatāne. Viņas drausmÄ«gā zinātniskā nekompetence ir raksturota vairākās esejās.

Šajā esejā izvÄ“lÄ“jos krāšÅ†u piemÄ“ru no mākslinieciski radošÄs inteliÄ£ences repertuāra. Šarlatānisms nav zinātniskās inteliÄ£ences privilÄ“Ä£ija. Šarlatāni var bÅ«t arÄ« indivÄ«di, kuri sevi dÄ“vÄ“ par teātra režisoru, mākslinieku, rakstnieku.

KrāšÅ†o piemÄ“ru sarÅ«pÄ“ja RÄ«gas latviešu aprindās smalks kungs. Viņam ir kulta personas cienÄ«jamais statuss. Viņš ir Ä«paši slavens RÄ«gas mietpilsoņu un pseidointeliÄ£entu viedajā subkultÅ«rā. TÅ«lÄ«t nosaukšu viņa vārdu un uzvārdu, un RÄ«gas viedās subkultÅ«ras pilsoņiem bÅ«s skaidrs, ka runa ir par RÄ«gas latviešu baudkāres apmierinātāju seksoloÄ£ijā un perversijās. Smalkais kungs ir RÄ«gas latviešu guru seksoloÄ£ijā un perversijās. Viņu dievina laikmetÄ«gie fani, kuri tagad dievina seksuālo izvirtÄ«bu, izlaidÄ«bu, pretdabiskumu, homoseksuālismu, genderismu, viendzimumu laulÄ«bas, praidus un citus mÅ«sdienu izkropļojumus.

Savukārt šÄ«s esejas normāliem lasÄ«tājiem piemÄ“rs izraisÄ«s šausmas. Par to esmu pārliecināts. Tiekamies ar kaut ko vÄ“l šausmÄ«gāku nekā šarlatānisms. Tiekamies ar pretenciozu mežonÄ«bu – pārāk pašapzinÄ«gu, iedomÄ«gu un manierÄ«gu mežonÄ«bu. Kulta personai pašam liekas, ka ir eleganti pateikta milzÄ«ga gudrÄ«ba. Taču faktiski ir sanācis mežonÄ«gs vervelÄ“jums.

PiemÄ“ra autors ir Alvis Hermanis. „Dienā” intervijā sakarā nodomu gatavot RÄ«gas Jaunajam teātrim aktierus viņš eleganti klāsta: „Jaunie cilvÄ“ki, kas šovasar tika uzņemti, visi ir dzimuši vai nu 1999., vai 2000. gadā. LÄ«dz ar to viņus vieno tas, ka nav pilnÄ«gi nekāda sakara ar XX gadsimtu (!?). Viņiem XX gadsimts ir apmÄ“ram kā man, dzimušam 1965. gadā, – saistÄ«ba ar II pasaules karu (!?). Tā vienkārši ir abstrakta pagātne (!?), ne vairāk. LÄ«dz ar to viņi mÅ«su teātra kodolam ir pilnÄ«gi citplanÄ“tieši (!?). Viss, ko varam viņiem dot, ir amata prasmes. TāpÄ“c aktiermeistarÄ«bas pasniedzÄ“ji konsekventi bÅ«s tikai un vienÄ«gi Jaunā RÄ«gas teātra aktieri ar mani priekšgalā, Guna Zariņa un vÄ“l citi. Amatprasmes nodosim, cik vien labi spÄ“sim. Bet viņu pasaules izjÅ«tu (!?) ir ļoti svarÄ«gi saglabāt. Nevajag viņus pārtaisÄ«t (!?) pÄ“c mÅ«su ģīmja un lÄ«dzÄ«bas. Aktiera profesionālais pilnbrieds sākas vismaz pÄ“c desmit gadiem (!?) ikvakara (!?) atrašanās uz skatuves. Skaidrs, ka viņi profesionālos augļus (!?) sāks plÅ«kt, sākot no 2030. gada (!?)”.

Tik šausmÄ«ga attieksme pret pagātnes mantojumu nav pat postmodernisma korifejiem – modÄ«gajiem franču filosofiem. Tādu ārprātÄ«gu dumjÄ«bu „nav pilnÄ«gi nekāda sakara ar XX gadsimtu” grāmatās un žurnālos nav nācies sastapt. Neviens psihiski vesels cilvÄ“ks nepriecāsies, ka viņam un vÄ“l dažiem citiem nav nekādas pagātnes un viņu dzÄ«ve sākas pilnÄ«gi tukšÄ vietā. Tāpat neviens psihiski vesels cilvÄ“ks neteiks, ka viņa mūžā aizvadÄ«tie gadi „vienkārši ir abstrakta pagātne”. Tātad viņa vecāki, klases biedri, studiju biedri, sieva, bÄ“rni ir „abstrakta pagātne”.

Nav saprotams, kāpÄ“c Hermaņa prātiņā arÄ« „citplanÄ“tiešiem” nevar bÅ«t pagātnes ar noteiktu pagātnes mantojumu. Savukārt paskaidrojums „Viss, ko varam viņiem dot, ir amata prasmes” ir burtiski norakstÄ«ts no „kompetenču izglÄ«tÄ«bas” programmas. „Kompetenču izglÄ«tÄ«ba” arÄ« vÄ“las dot tikai prasmes un negatavojas dot zināšanas. Tāpat nav saprotams, kur jauniešiem ir radusies „pasaules izjÅ«ta”, ja viņiem ar pasauli „nav pilnÄ«gi nekāda sakara”.

VienÄ«gie patiesie vārdi ir „aktiermeistarÄ«bas pasniedzÄ“ji konsekventi bÅ«s tikai un vienÄ«gi Jaunā RÄ«gas teātra aktieri ar mani priekšgalā”. Tas noteikti tā bÅ«s, un tā ir patiesÄ«ba. Nav ticams, ka ar tādas šausmÄ«gas mežonÄ«bas pārņemtu antropoloÄ£isko eksemplāru gribÄ“s sadarboties kāds garÄ«gi vesels speciālists no citas kultÅ«ras iestādes.

PamatÄ«gi meli ir skaistā tirāde „Nevajag viņus pārtaisÄ«t pÄ“c mÅ«su ģīmja un lÄ«dzÄ«bas”. Tie ir meli. PseidointeliÄ£enti, pseidointelektuāļi, provinciāļi, šarlatāni, mietpilsoņi atzÄ«st tikai tādus cilvÄ“kus, kādi ir viņi paši. PseidointeliÄ£enti, pseidointelektuāļi, provinciāļi, šarlatāni, mietpilsoņi nav spÄ“jÄ«gi izaudzināt idejiski un radoši patstāvÄ«gas personÄ«bas. SpÄ“jÄ«gi ir vienÄ«gi klonÄ“t sev lÄ«dzÄ«gus. Tiem primātiem, kuriem ar cilvÄ“ces vÄ“sturi „nav pilnÄ«gi nekāda sakara”, tas, protams, nav zinām, un viņi nav spÄ“jÄ«gi saskatÄ«t savu fundamentālo aprobežotÄ«bu.