Informatīvie tēli
Leonards Inkins · 03.12.2021. · Komentāri (0)Bieži par ticÄ«bu mÄ“s saucam to, kas patiesÄ«bÄ ir naids pret citas pÄrliecÄ«bas, morÄles un dzÄ«vesziņas cilvÄ“kiem. Bieži mÅ«su tÄ saucamÄ ticÄ«ba ir nevis pašu pasaules skatÄ«jumÄ, pÄrliecÄ«bÄ un rÄ«cÄ«bÄ, bet sektantiskÄ citu noliegšanÄ.
Tas notika kÄdÄ skaistÄ un siltÄ vasaras dienÄ, pirms gadiem divdesmit, manÄ darba kabinetÄ, kas vienlaikus bija arÄ« laikraksta «Latvietis LatvijÄ» redakcija. Notika divu cilvÄ“ku saruna. Mana un kÄda bijušÄ laikraksta redaktora, kurš vienlaicÄ«gi aktÄ«vi darbojÄs politiskÄ partijÄ un bija labi pazÄ«stams latviešu nacionÄlistu un patriotu aprindÄs.
Es nesen biju nonÄcis pie kÄdas atziņas un savus secinÄjumus viņam klÄstÄ«ju, cerot tajos atrast vÄjo, baltiem diegiem šÅ«to vietu vai kļūdu. CerÄ“ju, ka es kļūdos, jo citÄdi mana iepriekšÄ“jÄ darbÄ«ba bÅ«tu jÄvÄ“rtÄ“ citÄ griezumÄ un jÄsecina, ka tÄ nolÅ«kos bija pareiza, bet taktikÄ neÄ«stenojama un aplama.
Es viņam teicu: tu vÄ“lies nonÄkt SaeimÄ un pieņemt latviešu izdzÄ«vošanai svarÄ«gu likumu. Viņš, kvÄ“li iekarsis, apgalvoja: protams, es vÄ“los, – es vÄ“los, lai valstÄ« bÅ«tu tÄds un tÄds likums, lai bÅ«tu tÄda un tÄda kÄrtÄ«ba. Mums tas ir noteikti jÄdara, ja ne šoreiz, tad otras tÄdas iespÄ“jas nebÅ«s...
ŠÄdu sarunu uzsÄku, jo vÄ“lÄ“jos pÄrbaudÄ«t savu jauno atziņu. VienÄ«gais veids, kÄ par to pÄrliecinÄties, bija to noskaidrot diskusijÄ un pat strÄ«dÄ. Es rÄvu vaļÄ: vai zini, cik Saeimas deputÄtu balsu ir nepieciešams, lai kÄdu likumu pieņemtu vai noraidÄ«tu? 50+1! Kas tev liek domÄt, ka tas kÄdai latviskai un patriotiskai partijai pašreizÄ“jos apstÄkļos ir iespÄ“jams? Pareizi, nekas!
Nu pieņemsim, tavam politiskajam spÄ“kam, kaut saprotam, ka tas nav iespÄ“jams nedz matemÄtiski, nedz, zinot realitÄti, bÅ«s Äetrdesmit deviņi deputÄti vai piecdesmit viens. KÄ domÄ, cik no viņiem pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas no solÄ«tÄ novÄ“rsÄ«sies, cik nodos, cik pÄrdosies? Un rezultÄtÄ tev paliks kÄdi divdesmit, bet reÄli, labÄkajÄ gadÄ«jumÄ kÄdi desmit.
Kuru likumu viņi ir spÄ“jÄ«gi pieņemt? Nevienu! Bet, ja šÄ« frakcija bÅ«s valdÄ«bÄ? Ja šÄ« partija bÅ«s pozÄ«cijÄ? Tas dažiem partijas lÄ«deriem pavÄ“rs iespÄ“ju kļūt par ministriem, dažiem partijas funkcionÄriem un aktÄ«vistiem atradÄ«sies pa kÄdai vietai ministrijÄs un citur. Par to bÅ«s jÄpiekÄpjas un varai vajadzÄ«gajÄ brÄ«dÄ« jÄpaklusÄ“. BÅ«s atļauts atgÄdinÄt par savu eksistenci vÄ“lÄ“tÄjiem, bet tÄ – varai nekaitÄ«gi.
Tu aicini ziedoties, ziedot, pulcÄ“ties, organizÄ“ties, rakstÄ«t nÄkotnes plÄnus, par tiem diskutÄ“t un strÄ«dÄ“ties, skaidri apzinoties, ka patiesÄ«bÄ bÅ«s tÄ, kÄ es tikko ilustrÄ“ju.
Krieviski to sauc par paražņakiem (ПОРОЖÐЯÌК), tas ir, tukšu vagonu pÄrvietošanu no vienas vietas uz citu. PatiesÄ«bÄ tÄ ir laika un naudas izniekošana, darbÄ«bas imitÄcija, kas noved pie tÄ, ka patriotiski domÄjoši vÄ“lÄ“tÄji novÄ“ršas, kļūst vienaldzÄ«gi, pamet valsti un kļūst apÄtiski. Ja tu tiem vÄ“lÄ“šanu laikÄ nesolÄ«tu, ka mÄ“s panÄksim, mÄ“s pieņemsim, mÄ“s izdarÄ«sim, tad vilšanos bÅ«tu mazÄk, ilÅ«ziju bÅ«tu mazÄk un cilvÄ“ku rÄ«cÄ«ba bÅ«tu loÄ£iskÄka un saprotamÄka.
Un, cieši uzlÅ«kojis viņu, gaidÄ«ju reakciju. Ko tad viņš tagad teiks? KÄ pamatos, pierÄdÄ«s un pÄrliecinÄs? GaidÄ«ju, ka norÄdÄ«s uz manu pieredzes un lietas izpratnes trÅ«kumu, uz situÄcijas neizpratni, bet sagaidÄ«ju: jÄ, tas viss ir pareizi, bet – ja ne šoreiz, tad kad?! Ir jÄsapulcÄ“ visi iespÄ“jamie un neiespÄ“jamie spÄ“ki. Mums jÄpanÄk, jÄpieņem likums, mums ir jÄizdara, tÄpÄ“c tikai uz priekšu, ne soli atpakaļ, latvieti, nepadodies!
PÄ“c šÄ«s sarunas es šÄdam domu gÄjienam sÄku pievÄ“rst aizvien vairÄk uzmanÄ«bas un pamanÄ«ju, ka tas nebeidzami atkÄrtojas. Es nojautu, ka cÄ“lonim ir jÄbÅ«t vienam un tam pašam, kaut cilvÄ“ki, kas tÄ rÄ«kojas, ir dažÄdi.
Nu ir pagÄjuši no šÄ« «tikai uz priekšu un, latvieti, nepadodies» divdesmit gadu. NekÄdu «priekšu» vai avangardu neredzu, tikai nebeidzamÄs piekÄpšanÄs, arjergardu un nodevÄ«bas.
Šoreiz ne par nodevÄ«bÄm un to anatomijÄm, bet par to, kÄpÄ“c tÄ notiek, kÄpÄ“c vairums cilvÄ“ku nespÄ“j saprast vienkÄršas lietas, kÄpÄ“c tie nespÄ“j analizÄ“t, domÄt un izdarÄ«t pareizus secinÄjumus. Kur rodas tik liels skaits izglÄ«totu muļķu?
Baigais gads
Lai bÅ«tu saprotamÄk, mÄ“Ä£inÄšu izteikties, cik nu spÄ“ju, vienkÄršÄk, jo arÄ« tad vairumam lasÄ«tÄju tas nebÅ«s saprotams un viņi teiks: ko te lieki muti dzesÄ“, ja ir, ko teikt, tad saki, bet, ja nav, tad paklusÄ“. RunÄ tÄ, lai var saprast.
JautÄjums nav par to, vai man ir, ko par šo teikt, bet par to, vai Tu spÄ“j saklausÄ«t, ko saku?
Mana nostÄja nav – es un viņi. Es esmu viens no jums un gana lÄ«dzÄ«gs jums gan domÄs, gan rÄ«cÄ«bÄs.
Šeit runa nav arÄ« par kÄdiem priekšmetiem, kuriem var piedurties, kurus var aptaustÄ«t, nosvÄ“rt un pat pÄrvietot. Es runÄju par informatÄ«viem tÄ“liem, par to, ko dÄ“vÄ“jam arÄ« par stereotipiem. Kur viņi rodas, kur šos stereotipus var dabÅ«t?
Secinu, ka viņi atnÄk nelÅ«gti, un tos izdzÄ«t, kÄ arÄ« no tiem aizbÄ“gt, dzÄ«vojot sabiedrÄ«bÄ, ir faktiski neiespÄ“jami. Šie tÄ“li nekad nav balstÄ«ti praktiskÄs zinÄšanÄs un kÄdÄs izmÄ“rÄmÄs mÄ“rvienÄ«bÄs. Ja propagandisti pamanÄs mums radÄ«t emocionÄlus pÄrdzÄ«vojumus un nemitÄ«gi tos atkÄrtot, tad informatÄ«vie tÄ“li iemÄjo mÅ«su galvÄs. Tas, ko mums emocionÄli paziņo, kļūst par mÅ«su informatÄ«vo tÄ“lu un, nonÄkot zemapziņÄ, pÄrtop par mÅ«su pÄrliecÄ«bu.
PiemÄ“ram, pirms vairÄk nekÄ gadiem divdesmit, kad atkÄrtoti izdevu grÄmatu «Baigais gads», laikrakstos, radio un pat valsts TV par to rakstÄ«ja un runÄja, kÄ arÄ« rÄdÄ«ja. Protams, arÄ« komentÄ“ja. KlausÄ«tÄja un skatÄ«tÄja atmiÅ†Ä tika radÄ«ts informatÄ«vais tÄ“ls, kurš nebija pamatots ar kÄdu manu noziedzÄ«gu darbÄ«bu.
GrÄmata arÄ« tika lÄ«dzÄ«gi emocionÄli pieminÄ“ta. Vairumam klausÄ«tÄju, laikrakstu lasÄ«tÄju un TV skatÄ«tÄju tika radÄ«ts informatÄ«vais tÄ“ls par to, ka esmu slikts cilvÄ“ks un esmu izdevis sliktu grÄmatu. Jo kÄ var slikts cilvÄ“ks izdot labu grÄmatu?!
Šis informatÄ«vÄ tÄ“la veidošanas mehÄnisms darbojas tikai tad, kad nepierÄdÄ«tu, pat nepatiesu informÄciju publicÄ“ vairÄkkÄrt. Ja klausÄ«tÄjs un lasÄ«tÄjs kÄdu ziņu dzird un lasa vairÄkkÄrt, tas viÅ†Ä rada šo tÄ“lu. Nenoguruši plašsaziņas lÄ«dzekļi uzsvÄ“rti atkÄrtoja – grÄmata ir antisemÄ«tiska, to izdeva hitlerieši un tie, kas Ä«stenoja holokaustu. ŠÄdu sliktu grÄmatu var izdot tikai slikts cilvÄ“ks, kurš iepriekš kriminÄli sodÄ«ts...
Tad es nezinÄju, nesapratu un nebiju domÄjis par to, ko rakstu šobrÄ«d. Bet, kad šÄds tÄ“ls ir radÄ«ts, tad no tevis novÄ“ršas pat draugi. IzvairÄs satikties, partijas biedri izvairÄs publiski kopÄ uzstÄties. Mani pat izslÄ“dza no partijas.
TÄ manÄ dzÄ«vÄ“ bija vienÄ«gÄ partija, kuras dibinÄšanÄ piedalÄ«jos, biju ievÄ“lÄ“ts vairÄkÄs valdÄ“s, un tad informatÄ«vÄ tÄ“la dēļ, kas bija radÄ«ts ne tikai daudzos vÄ“lÄ“tÄjos, bet arÄ« partijas biedros, mani no partijas padzina.
Katrs «sevi cienošs» žurnÄlists, par mani rakstot, nepiemirsa pieminÄ“t, ka esmu tas pats, kas ir izdevis ļauno grÄmatu, un esot ziņas, ka kalpoju Maskavai. Pat valsts premjers – mans partijas biedrs to publiski apgalvoja.
LÄ«dzÄ«gi ir ziņu sižetos, ja tiek pieminÄ“ti AfganistÄnas talibi, tad noteikti iekavÄs tiek paskaidrots un uzsvÄ“rts – teroristiska organizÄcija. Ar laiku tas no apgalvojuma pÄrtop par cilvÄ“ku pÄrliecÄ«bu, ka tie ir teroristi, bet, kur teroristi, tur netaisnÄ«ba, ļaunums, cietsirdÄ«ba un posts.
SvarÄ«gi ir nenogurstot atkÄrtot, un vairumam, kas to dzird, tas nonÄk zemapziņÄ, kur no patiesas vai melÄ«gas informÄcijas pÄrtop par viņu pÄrliecÄ«bu. Bet pret pÄrliecÄ«bu argumenti nedarbojas. Slikts un viss. TÄdam interviju nesniegt, ar tÄdu nesadarboties, no tÄda vairÄ«ties. JÄ, reÄli neko nevaru pÄrmest, faktu man nav, bet esmu pÄrliecinÄts, ka tur kaut kas nav labi...
Donalds Tramps
VÄ“lreiz taustÄmi par to pÄrliecinÄjos deviņu tiesu laikÄ, kad mani apsÅ«dzÄ“ja ļoti smagÄ noziegumÄ, kuru nebiju veicis. JÄ, man paveicÄs, mani nenotiesÄja, un valsts pat man kompensÄciju samaksÄja.
Ko tas maina, ja cilvÄ“kos kÄrtÄ“jo reizi bija radÄ«ts negatÄ«vs informatÄ«vais tÄ“ls par mani?! Kam rÅ«p un kuru uztrauc patiesÄ«ba? Tie, kuri šos tÄ“lus rada, labi zina, ko dara, un pieprot savu arodu.
Neviens no tiem, kuri veidoja par mani melÄ«gu informatÄ«vo tÄ“lu, mani nepazÄ«st. Nav ar mani runÄjuši, nav lasÄ«juši manas grÄmatas, nav klausÄ«jušies manus raidÄ«jumus un nav skatÄ«jušies manas filmas, kÄ arÄ« dzirdÄ“juši manas dziesmas. Ar filmÄm, dziesmÄm, dzeju un grÄmatÄm es radu citu informatÄ«vo tÄ“lu par sevi, bet man nav tehnisku un finansiÄlu iespÄ“ju to neskaitÄmas reizes atkÄrtot, tÄpÄ“c «profesionÄļi» mani pÄrkliedz.
Pirms pieciem gadiem, kad devos uz Krimas forumu Ä»vovÄ, RÄ«gas lidostÄ sagaidÄ«ju KonstantÄ«nu Pupuru. TÄ bija labi organizÄ“ta padomju pakļautÄ«bas republiku valstu disidentu un pretošanÄs kustÄ«bas dalÄ«bnieku pulcÄ“šanÄs.
IzlidojÄm no RÄ«gas lidostas ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanu dienÄ. KonstantÄ«ns bija arÄ« ASV pilsonis, un, pirms doties uz Ä»vovu, viņš pa ceļam piestÄja ASV vÄ“stniecÄ«bÄ, lai nobalsotu.
Ä»vovas viesnÄ«cas restorÄnÄ, kur mums pasniedza vakariņas, bija kÄds vÄrds jÄsaka arÄ« viņam. Viņš pateicÄs par uzaicinÄjumu uz forumu un pieminÄ“ja, ka, pirms kÄpt lidmašÄ«nÄ, viņš nobalsoja par ASV prezidentu. KÄds no blakus galdiņa viņam skaļi jautÄja: par ko tad nobalsoji, bet bija skaidrs, ka viņš jau zinÄja atbildi. Viņam nebija šaubu, kÄ jÄbalso normÄlam un saprÄtÄ«gam cilvÄ“kam.
KonstantÄ«ns skaļi un pat demonstratÄ«vi atbildÄ“ja, un klÄtesošo sejÄs parÄdÄ«jÄs neslÄ“pts izbrÄ«ns, kas dažreiz pat pÄrvÄ“rtÄs neizpratnÄ“ un nosodÄ«jumÄ.
KonstantÄ«ns paziņoja, ka ir nobalsojis par Donaldu Trampu un uzskata, ka ir rÄ«kojies pareizi. Kas nu sÄkÄs! Nu kÄ tÄ var, tas nav gudri, Tramps ir tÄds un tÄds... Neviens no viņiem nebija nekad ticies ar Donaldu Trampu, neviens viņu nepazina, bet visi zinÄja, ka viņš ir tÄds un tÄds! Tas precÄ«zi ilustrÄ“, kÄ strÄdÄ informatÄ«vais tÄ“ls.
Vairums tur bija izglÄ«toti cilvÄ“ki, daudzi bija padomju laikÄ notiesÄti par darbÄ«bu dažÄdÄs disidentu organizÄcijÄs un pat pretošanÄs kustÄ«bÄs. KonstantÄ«nu neatbalstÄ«ja faktiski neviens, bet nosodÄ«ja vairums klÄtesošo. Tur bija daudz slavenÄ«bu, daži no viņiem ir bieži viesi LatvijÄ un pat Saeimas namÄ, kÄ arÄ« Latvijas TV.
AtšÄ·irÄ«bÄ no klÄtesošajiem KonstantÄ«ns, dzÄ«vojot ASV, bija piedalÄ«jies kÄdÄ D. Trampa šovÄ un pat uz Ä«su brÄ«di bija bijis vienÄ telpÄ ar viņu.
Diskusijas par šo nebeidzÄs arÄ« pÄ“c vakariņÄm, tÄs turpinÄjÄs nÄkamajÄs dienÄs Ä»vovas Katoļu akadÄ“mijas telpÄs un citur. Pat tikšanÄs laikÄ ar Ä»vovas pilsÄ“tas galvu...
Piepūle
Ir ļoti svarÄ«gi radÄ«t cilvÄ“kos šÄdus informatÄ«vos tÄ“lus par daudzÄm cilvÄ“kam svarÄ«gÄm lietÄm, nozarÄ“m un par citiem cilvÄ“kiem. Tam nevajag datus, mÄ“rÄ«jumus un pÄ“tÄ«jumus. Pietiek ar apgalvojumiem, tikai tiem ir jÄbÅ«t emocionÄliem un atkÄrtotiem lÄ«dz apnikumam. Kad šie informatÄ«vie tÄ“li ir radÄ«ti, tad nekÄda skaidrošana, atmaskošana vai kas cits nespÄ“j tos iznÄ«cinÄt, un tie nes «augļus».
TÄ tas darbojas lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r Tu neesi lasÄ«jis šo. Nu Tev ir iespÄ“ja kritiskÄk attiekties pret to, ko nespÄ“j pamatot, bet ko nez kÄpÄ“c uzskati par patiesÄ«bu. Kritiska attieksme, iedziļinÄšanÄs un uzzinÄšana par kÄdu informatÄ«vo tÄ“lu, ko dÄ“vÄ“ arÄ« par stereotipu, spÄ“j tÄ pozÄ«cijas tevÄ« sašÄ·obÄ«t. JÄ, tam nepieciešama piepÅ«le, bet arÄ« tas ir informatÄ«vÄ tÄ“la ietekmes rezultÄts, ka uzskati, ka var jel ko panÄkt un izdarÄ«t bez piepÅ«les. TÄ nav. PiepÅ«le ir atslÄ“gas vÄrds un risinÄjums daudzam.
Pretojies uzspiestajiem informatÄ«vajiem tÄ“liem! Pretojies, jo ar šÄdiem tÄ“liem tevi programmÄ“. Esot šo tÄ“lu varÄ, vienÄ«gais, kÄ Tu spÄ“j cÄ«nÄ«ties ar netaisnÄ«bu, ir dibinÄt partiju vai iestÄties kÄdÄ citÄ un tad vÄ“lÄ“šanu rezultÄtÄ nonÄkt likumdevÄ“jÄ, kur ar kvÄ“lÄm runÄm pÄrliecinÄsi citus. TÄ nekad nebija un nebÅ«s. Tam pretÄ« stÄs ne tikai informatÄ«vie tÄ“li, bet arÄ« nodevÄ«ba, korupcija un skaudÄ«ba.
PÄ“dÄ“jos gadus desmit ir manÄma tÄda kustÄ«ba, mode vai uzvedÄ«bas norma, ka no mÄjÄm iznes un tajÄs neienes cilvÄ“kus zombÄ“jošas kastes, tas ir, TV. Un šie iznesÄ“ji un neienesÄ“ji lepni paziņo – man nav, bet tai pašÄ laikÄ tiek ievilkti aizvien modernÄki interneta pieslÄ“gumi. Nu internets ir faktiski katrÄ tÄlrunÄ«, un tu, bÄ“got no vilka, esi ieskrÄ“jis lÄcim rÄ«klÄ“. Internets ir daudz modernÄks zombÄ“šanas rÄ«ks, tas palÄ«dz gudriem kļūt vÄ“l gudrÄkiem, bet muļķiem vÄ“l stulbÄkiem.
Tu vari neskatÄ«ties televÄ«ziju, nelasÄ«t laikrakstus un neklausÄ«ties radio, bet tu nedzÄ«vo viens. Tu esi sabiedriska bÅ«tne, tev citi vÄ“l ticamÄk, kÄ to dara plašsaziņas lÄ«dzekļi, pastÄstÄ«s un tevi informÄ“s.
Blaknes
Tam nepakļauties ir spÄ“jÄ«gi tikai tie, kam piemÄ«t patstÄvÄ«ga, skeptiska un analÄ«tiska domÄšana un vÄ“rtÄ“šana. Cik tÄdu ir? Tu pat nespÄ“j iedomÄties, cik mazs ir viņu pulks. TÄds nav pat no tÅ«kstoša viens, un stÄsti par leÄ£endÄriem valstsvÄ«riem ir stÄsti tieši par šiem dažiem. PÄrÄ“jiem, arÄ« man, ir gana daudz informatÄ«vo tÄ“lu. Es cenšos bÅ«t paškritisks, bet tÄ sÄ“rga sēž tik dziļi zemapziņÄ, ka daudz komfortablÄk ir atmest ar roku un dzÄ«vot, kÄ ir. Tas nav kalnÄ kÄpt, tas ir kalnam apkÄrt jÄt!
Ja tomÄ“r ieklausÄ«sies manos padomos, man Tevi ir jÄbrÄ«dina par blaknÄ“m. ApkÄrtÄ“jie to pamanÄ«s un nosodÄ«s. Neceri, viņi neatbalstÄ«s un neslavÄ“s, viņi novÄ“rsÄ«sies un nosodÄ«s.
Redzi, ja teorÄ“tiski visi tÄ darÄ«s un ja vairums cilvÄ“ku nevÄ“rtÄ“s notikumus valstÄ« un valstsvÄ«rus atbilstoši informatÄ«vajiem tÄ“liem, tas ļoti šÄ·els sabiedrÄ«bu un pat vÄjinÄs valsti.
KamÄ“r ir gana liels skaits cilvÄ“ku, kas dzÄ«vo informatÄ«vo tÄ“lu varÄ par to, ka Lembergs ir izcils vadÄ«tÄjs un uzņēmÄ“js, tikmÄ“r var bruģēt pilsÄ“tas ielas un atmest pat kÄdu naudas vienÄ«bu nabagiem, bet, ja cilvÄ“ki sÄks domÄt, tÄ teikt, ar savÄm galvÄm, tad ganÄmpulks kļūs nevadÄms.
Gans meklÄ“s vainÄ«gos un atradÄ«s Tevi. Esmu Tevi brÄ«dinÄjis! Tagad Tu zini arÄ« par blaknÄ“m un to sekÄm.
Tev jÄzina arÄ« tas, kÄpÄ“c vairums cilvÄ“ku nepretojas informatÄ«vajiem tÄ“liem. TÄpÄ“c, ka mÄ«Ä¼Ä miera labad cilvÄ“ks vÄ“las dzÄ«vot komfortabli. Ja nav iespÄ“jams sasniegt materiÄlo un taustÄmo komfortu, tad vismaz sociÄlajÄ ziÅ†Ä un sabiedriskajÄs attiecÄ«bÄs jÄsasniedz komfortabli apstÄkļi.
TÄpÄ“c izdevÄ«gÄk ir skatÄ«t tos pašus saturÄ tukšos seriÄlus, kurus skatÄs citi, jo tad bÅ«s darbÄ par ko parunÄt un nenÄksies justies kÄ nejÄ“gam vai, pasarg Dievs, kÄ kÄdam augstprÄtÄ«gam un iedomÄ«gam tipam, kurš uzdrošinÄs neinteresÄ“ties par kÄdas komandas sasniegumiem sportÄ vai muzikÄlo sacensÄ«bu jevrovÄ«zijÄ, kur nav Eiropas, bet ir tikai informatÄ«vÄ vÄ«zija jeb melÄ«gs tÄ“ls.
Ir taÄu sen zinÄms – neatraujies no kolektÄ«va, jo citÄdi kolektÄ«vs «atraus» Tevi!
Tev var bÅ«t trÄ«spadsmit augstskolu diplomi. Tie liecina tikai par to, ka Tu esi reÄli vai pat tikai formÄli kÄdÄ izglÄ«tÄ«bas procesÄ piedalÄ«jies. Ka Tu esi kÄdus datumus un skaitļus iegaumÄ“jis, iezubrÄ«jis, bet tas nebÅ«t neliecina, ka tu spÄ“j šo iegaumÄ“to informatÄ«vo materiÄlu apstrÄdÄt, analizÄ“t, novÄ“rtÄ“t un izdarÄ«t pareizus secinÄjumus.
KÄpÄ“c tÄ notiek? Viens no iemesliem ir tÄds, ka katram cilvÄ“kam ir vecums, kurÄ tam dažas prasmes un iemaņas ir jÄapgÅ«st. Ja viņš šai vecumÄ šÄ«s lietas neiemÄcÄs, tad diemžēl viņš to atlikušajÄ dzÄ«vÄ“ vairs nespÄ“s izdarÄ«t. Ir vecums, kad ir jÄiemÄcÄs staigÄt, ir vecums, kad ir jÄiemÄcÄs runÄt, un ir vecums, kad ir jÄiemÄcÄs domÄt.
Kas veicina to, ka mÄ“s pareizajÄ vecumÄ neiemÄcamies domÄt? ManuprÄt, tÄ ir izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma. Es esmu šo pÄ“tÄ«jis un skatÄ«jis, kÄ arÄ« secinÄjis — jo ar mazÄku centÄ«bu cilvÄ“ks ir apmeklÄ“jis izglÄ«tÄ«bas iestÄdes, Ä«paši pirmsskolas un pat sÄkumskolu, jo brÄ«vÄks viņš ir savÄs domÄs, savÄ kritiskajÄ attieksmÄ“ un viņam ir lielÄkas spÄ“jas vÄ“rtÄ“t un analizÄ“t. JÄ, viņam var trÅ«kt faktu un gadskaitļu, trÅ«kt zinÄšanu, bet bieži viņam ir skaidrÄks skats un prÄts, kÄ arÄ« brÄ«vÄks domu lidojums nekÄ diploma Ä«pašniekam. Diemžēl.
RunÄ, ka baobabs arÄ« Ä€frikÄ ir baobabs, – tas attiecas uz faktiski visÄm dzÄ«ves nozarÄ“m. Nav retums, ka cilvÄ“ks kÄdÄ no nozarÄ“m tiešÄm prot un spÄ“j izdarÄ«t pareizus secinÄjumus, tomÄ“r viņš maldÄ«gi domÄ, ka arÄ« citÄs nozarÄ“s un jomÄs viņš visu zina, visu saprot, izprot un pieņem pareizus lÄ“mumus. PatiesÄ«ba ir cita. Izņemot šauro specialitÄti, kurÄ viņam kopš dzimšanas ir dots talants un spÄ“ja redzÄ“t, saprast un secinÄt, – pÄrÄ“jÄs jomÄs viņš ir iedomÄ«gs un augstprÄtÄ«gs nejÄ“ga.
Vai es esmu citÄds? Droši vien, ka ne. Droši vien, ka arÄ« man ir kÄda joma, kurÄ es kaut nedaudz lietas bÅ«tÄ«bu izprotu, bet citÄs esmu analfabÄ“ts.
OkupÄcijas seku legalizÄcija
Un nobeigumÄ parunÄšu par to, ko šo divdesmit gadu laikÄ esam sasnieguši, ko ir izdevies sasniegt, ko esam izdarÄ«juši vai panÄkuši. Es soli pa solim redzu tikai okupÄcijas seku legalizÄciju.
NestÄsti man par veiksmÄ«gu iestÄšanos NATO un ES, kÄ arÄ« eiro ieviešanu. Ne tikai es, bet ļoti daudzi pagaidÄm nesaskata šÄ«s veiksmes apliecinÄjumu. Un nestÄsti arÄ« – ja mÄ“s nebÅ«tu ES un NATO, tad Putins mÅ«s jau sen bÅ«tu «paņēmis». Nedz ES, nedz NATO viņam nav šÄ·Ä“rslis un nebÅ«s, ja vÄ“lÄ“sies «mÅ«s paņemt». KamÄ“r notiekošais LatvijÄ ir tai virzienÄ un tÄds, kÄ viņam vajag un kÄ viņš vÄ“las, okupÄcijas seku legalizÄciju ieskaitot, tikmÄ“r tankiem RÄ«gas virzienÄ nav jÄdodas. KÄpÄ“c iekarot to, kur jau tÄpat esi ietekmÄ«gs un ko var nopirkt «investÄ“jot»?!
KÄdi mÄ“s bÅ«sim nÄkotnÄ“? Man nav nekÄda pamata apgalvot, ka šai ziÅ†Ä rÄ«t jelkas uzlabosies. Diemžēl. Un to veicinÄs arÄ« citas mÅ«su negatÄ«vÄs Ä«pašÄ«bas. Ä»aunums, skaudÄ«ba, cietsirdÄ«ba un gļēvums. Zinot šo, man nav nekÄda pamata domÄt, ka rÄ«t bÅ«s labÄk.
ArÄ« vÄ“lÄ“šanu process, priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņa nav nekas cits kÄ informatÄ«vÄ tÄ“la radÄ«šanas instruments. Nav svarÄ«gi, ka sludinÄtais neatbilst patiesÄ«bai. SvarÄ«gi ir neskaitÄmas reizes atkÄrtot vienu un to pašu vÄ“stÄ«jumu, un gan jau tas nostrÄdÄs. Un nostrÄdÄ ar’.
KÄ domÄ, kÄpÄ“c e-pastos un sociÄlajos tÄ«klos tiek tiražētas acÄ«mredzamas aplamÄ«bas? Tu saņem ziņu, ka kaut kur, parasti Ä€frikÄ, kÄda bagÄta kundze ir nomirusi vai tÅ«lÄ«t nomirs un tieši tev ir izredzes mantot miljonus.
Teiksi, nu kurš saprÄtÄ«gs tÄdÄm blēņÄm tic. Ja neticÄ“tu un neiekristu šajos slazdos bez siera, tad nesÅ«tÄ«tu. Ir gana tÄdu, kuriem ir radÄ«ts kÄds informatÄ«vais tÄ“ls, un tas nes augļus. ŠÄdas ziņas tiek sÅ«tÄ«tas ne jau tÄpÄ“c, ka tas ir bezjÄ“dzÄ«gi, bet tieši tÄpÄ“c, ka tas daudzu zemapziÅ†Ä rada pÄrliecÄ«bu, ka tÄm ir jÄtic.
Ä»oti daudziem Latvijas iedzÄ«votÄjiem jau sen ir radÄ«ts un lÄ«dz šodienai uzturÄ“ts zemapziÅ†Ä iedÄ“stÄ«ts informatÄ«vais tÄ“ls par Latvijas atbrÄ«vošanu no fašistiskÄs okupÄcijas, un pret to nedarbojas nekÄdi argumenti, nekÄdi vÄ“sturiskie pierÄdÄ«jumi. PÄrliecÄ«ba un zemapziņa nav racionÄla, tÄ izpaužas emocionÄli.
Viņi ir pÄrliecinÄti, ka latviešu leÄ£ionÄri ir hitleriešu lÄ«dzskrÄ“jÄ“ji un Baltkrievijas sÄdžu dedzinÄtÄji. Ak, nav pierÄdÄ«jumu? Viņiem tie nav vajadzÄ«gi, jo to kompensÄ“ revolucionÄrÄ pÄrliecÄ«ba, ja zini, kas tas ir un par ko runÄju.
Aiz Zilupes ir vairÄk nekÄ simt miljonu šÄdas pÄrliecÄ«bas cilvÄ“ku. Par ko mÄ“s ar viņiem varam vienoties? Mums ir ļauts tikai piekÄpties.
Reti, bet gadÄs, ka ir kÄds gudrÄks un varenÄks, kurš uzdrÄ«kstas mÅ«s izrÄ«kot, tad daudzi ļaunumi un aplamas rÄ«cÄ«bas tiek novÄ“rstas. Bet, ja ir pÄrprasta brÄ«vÄ«ba un demokrÄtija, ja nav iespÄ“jams izrÄ«kot, tad ir tas, ko mÄ“s redzam ikdienÄ.
Tad tas paver iespÄ“ju daudziem uzņēmÄ«giem, apņēmÄ«giem un darbÄ«giem cilvÄ“kiem šo situÄciju izmantot un gÅ«t no tÄs taustÄmu labumu.
Ä»oti daudzÄs situÄcijÄs es esmu rÄ«kojies idiotiski, un par ko tas liecina? Tikai par to, ka es esmu viens no jums.
P.S. KÄ domÄ, ar ko atšÄ·iras muļķis no gudra?
Tas attiecas arÄ« uz manÄm tiešraidÄ“m un publikÄcijÄm. Vairums skatÄ«tÄju un lasÄ«tÄju saklausÄ«s, pat izpratÄ«s kÄdu rindkopu, bet maz bÅ«s to, kas gÅ«s kopainu un spÄ“s uztvert pateikto, kontekstu, zemtekstu, kÄ arÄ« spÄ“s izdarÄ«t pamatotus secinÄjumus.
RunÄ, ka gudrs ar muļķi ir spÄ“jÄ«gs runÄt, bet muļķis ar gudru ne. CilvÄ“kus ar aprobežotu domÄšanu mÄ“dzam dÄ“vÄ“t par muļķiem. Muļķim pasaule ir vienkÄrša. TÄ sadalÄ«ta baltajÄ un melnajÄ, labajos un sliktajos, mÅ«sÄ“jos un ienaidniekos. Labdaros un ļauna darÄ«tÄjos. Pareizajos un nepareizajos. Viņiem Ulmanis ir vai nu labs, vai slikts, Imants Kalniņš ir labs vai slikts, Leonards ir labs vai slikts...
Muļķis ir tas, kurš lÅ«r pa atslÄ“gas caurumu. Viņš lÅ«r un redz, ka kÄds guļ, bet kÄds cits to spÄ«dzina graizot un durstot. Ja muļķis iztaisnotu muguru un atvÄ“rtu durvis, viņš secinÄtu, ka lÅ«r uz operÄcijas zÄli, kur nevis graiza un dursta, bet glÄbj. Muļķis skatÄs uz pasauli kÄ tas, kurš vÄ“ro apkÄrtni tumsÄ, ar luktura palÄ«dzÄ«bu izgaismojot pa kÄdam objektam. Kad izgaismotas ir cita cilvÄ“ka kÄjas, tad tÄs viņš redz un saprot, ka tÄs ir kÄjas un pat atšÄ·ir, vai basas vai apavos. Kad gaismas stars krÄ«t uz krÅ«tÄ«m, viņš saprot, ka tas ir kÄds rumpÄ«tis. ŠÄdas spÄ“jas viņam piemÄ«t, arÄ« lÅ«kojoties uz galvu un citu. Katru izgaismoto Ä·ermeņa daļu viņš spÄ“j saskatÄ«t un novÄ“rtÄ“t, bet cilvÄ“ku kopumÄ ne.