Iesaki rakstu:

Bieži par ticÄ«bu mÄ“s saucam to, kas patiesÄ«bā ir naids pret citas pārliecÄ«bas, morāles un dzÄ«vesziņas cilvÄ“kiem. Bieži mÅ«su tā saucamā ticÄ«ba ir nevis pašu pasaules skatÄ«jumā, pārliecÄ«bā un rÄ«cÄ«bā, bet sektantiskā citu noliegšanā.

Tas notika kādā skaistā un siltā vasaras dienā, pirms gadiem divdesmit, manā darba kabinetā, kas vienlaikus bija arÄ« laikraksta «Latvietis Latvijā» redakcija. Notika divu cilvÄ“ku saruna. Mana un kāda bijušÄ laikraksta redaktora, kurš vienlaicÄ«gi aktÄ«vi darbojās politiskā partijā un bija labi pazÄ«stams latviešu nacionālistu un patriotu aprindās.

Es nesen biju nonācis pie kādas atziņas un savus secinājumus viņam klāstÄ«ju, cerot tajos atrast vājo, baltiem diegiem šÅ«to vietu vai kļūdu. CerÄ“ju, ka es kļūdos, jo citādi mana iepriekšÄ“jā darbÄ«ba bÅ«tu jāvÄ“rtÄ“ citā griezumā un jāsecina, ka tā nolÅ«kos bija pareiza, bet taktikā neÄ«stenojama un aplama.

Es viņam teicu: tu vÄ“lies nonākt Saeimā un pieņemt latviešu izdzÄ«vošanai svarÄ«gu likumu. Viņš, kvÄ“li iekarsis, apgalvoja: protams, es vÄ“los, – es vÄ“los, lai valstÄ« bÅ«tu tāds un tāds likums, lai bÅ«tu tāda un tāda kārtÄ«ba. Mums tas ir noteikti jādara, ja ne šoreiz, tad otras tādas iespÄ“jas nebÅ«s...

ŠÄdu sarunu uzsāku, jo vÄ“lÄ“jos pārbaudÄ«t savu jauno atziņu. VienÄ«gais veids, kā par to pārliecināties, bija to noskaidrot diskusijā un pat strÄ«dā. Es rāvu vaļā: vai zini, cik Saeimas deputātu balsu ir nepieciešams, lai kādu likumu pieņemtu vai noraidÄ«tu? 50+1! Kas tev liek domāt, ka tas kādai latviskai un patriotiskai partijai pašreizÄ“jos apstākļos ir iespÄ“jams? Pareizi, nekas!

Nu pieņemsim, tavam politiskajam spÄ“kam, kaut saprotam, ka tas nav iespÄ“jams nedz matemātiski, nedz, zinot realitāti, bÅ«s četrdesmit deviņi deputāti vai piecdesmit viens. Kā domā, cik no viņiem pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas no solÄ«tā novÄ“rsÄ«sies, cik nodos, cik pārdosies? Un rezultātā tev paliks kādi divdesmit, bet reāli, labākajā gadÄ«jumā kādi desmit.

Kuru likumu viņi ir spÄ“jÄ«gi pieņemt? Nevienu! Bet, ja šÄ« frakcija bÅ«s valdÄ«bā? Ja šÄ« partija bÅ«s pozÄ«cijā? Tas dažiem partijas lÄ«deriem pavÄ“rs iespÄ“ju kļūt par ministriem, dažiem partijas funkcionāriem un aktÄ«vistiem atradÄ«sies pa kādai vietai ministrijās un citur. Par to bÅ«s jāpiekāpjas un varai vajadzÄ«gajā brÄ«dÄ« jāpaklusÄ“. BÅ«s atļauts atgādināt par savu eksistenci vÄ“lÄ“tājiem, bet tā – varai nekaitÄ«gi.

Tu aicini ziedoties, ziedot, pulcēties, organizēties, rakstīt nākotnes plānus, par tiem diskutēt un strīdēties, skaidri apzinoties, ka patiesībā būs tā, kā es tikko ilustrēju.

Krieviski to sauc par paražņakiem (ПОРОЖНЯ́К), tas ir, tukšu vagonu pārvietošanu no vienas vietas uz citu. PatiesÄ«bā tā ir laika un naudas izniekošana, darbÄ«bas imitācija, kas noved pie tā, ka patriotiski domājoši vÄ“lÄ“tāji novÄ“ršas, kļūst vienaldzÄ«gi, pamet valsti un kļūst apātiski. Ja tu tiem vÄ“lÄ“šanu laikā nesolÄ«tu, ka mÄ“s panāksim, mÄ“s pieņemsim, mÄ“s izdarÄ«sim, tad vilšanos bÅ«tu mazāk, ilÅ«ziju bÅ«tu mazāk un cilvÄ“ku rÄ«cÄ«ba bÅ«tu loÄ£iskāka un saprotamāka.

Un, cieši uzlÅ«kojis viņu, gaidÄ«ju reakciju. Ko tad viņš tagad teiks? Kā pamatos, pierādÄ«s un pārliecinās? GaidÄ«ju, ka norādÄ«s uz manu pieredzes un lietas izpratnes trÅ«kumu, uz situācijas neizpratni, bet sagaidÄ«ju: jā, tas viss ir pareizi, bet – ja ne šoreiz, tad kad?! Ir jāsapulcÄ“ visi iespÄ“jamie un neiespÄ“jamie spÄ“ki. Mums jāpanāk, jāpieņem likums, mums ir jāizdara, tāpÄ“c tikai uz priekšu, ne soli atpakaļ, latvieti, nepadodies!

PÄ“c šÄ«s sarunas es šÄdam domu gājienam sāku pievÄ“rst aizvien vairāk uzmanÄ«bas un pamanÄ«ju, ka tas nebeidzami atkārtojas. Es nojautu, ka cÄ“lonim ir jābÅ«t vienam un tam pašam, kaut cilvÄ“ki, kas tā rÄ«kojas, ir dažādi.

Nu ir pagājuši no šÄ« «tikai uz priekšu un, latvieti, nepadodies» divdesmit gadu. Nekādu «priekšu» vai avangardu neredzu, tikai nebeidzamās piekāpšanās, arjergardu un nodevÄ«bas.

Šoreiz ne par nodevÄ«bām un to anatomijām, bet par to, kāpÄ“c tā notiek, kāpÄ“c vairums cilvÄ“ku nespÄ“j saprast vienkāršas lietas, kāpÄ“c tie nespÄ“j analizÄ“t, domāt un izdarÄ«t pareizus secinājumus. Kur rodas tik liels skaits izglÄ«totu muļķu?

Baigais gads

Lai bÅ«tu saprotamāk, mÄ“Ä£ināšu izteikties, cik nu spÄ“ju, vienkāršÄk, jo arÄ« tad vairumam lasÄ«tāju tas nebÅ«s saprotams un viņi teiks: ko te lieki muti dzesÄ“, ja ir, ko teikt, tad saki, bet, ja nav, tad paklusÄ“. Runā tā, lai var saprast.

Jautājums nav par to, vai man ir, ko par šo teikt, bet par to, vai Tu spÄ“j saklausÄ«t, ko saku?

Mana nostāja nav – es un viņi. Es esmu viens no jums un gana lÄ«dzÄ«gs jums gan domās, gan rÄ«cÄ«bās.

Šeit runa nav arÄ« par kādiem priekšmetiem, kuriem var piedurties, kurus var aptaustÄ«t, nosvÄ“rt un pat pārvietot. Es runāju par informatÄ«viem tÄ“liem, par to, ko dÄ“vÄ“jam arÄ« par stereotipiem. Kur viņi rodas, kur šos stereotipus var dabÅ«t?

Secinu, ka viņi atnāk nelÅ«gti, un tos izdzÄ«t, kā arÄ« no tiem aizbÄ“gt, dzÄ«vojot sabiedrÄ«bā, ir faktiski neiespÄ“jami. Šie tÄ“li nekad nav balstÄ«ti praktiskās zināšanās un kādās izmÄ“rāmās mÄ“rvienÄ«bās. Ja propagandisti pamanās mums radÄ«t emocionālus pārdzÄ«vojumus un nemitÄ«gi tos atkārtot, tad informatÄ«vie tÄ“li iemājo mÅ«su galvās. Tas, ko mums emocionāli paziņo, kļūst par mÅ«su informatÄ«vo tÄ“lu un, nonākot zemapziņā, pārtop par mÅ«su pārliecÄ«bu.

PiemÄ“ram, pirms vairāk nekā gadiem divdesmit, kad atkārtoti izdevu grāmatu «Baigais gads», laikrakstos, radio un pat valsts TV par to rakstÄ«ja un runāja, kā arÄ« rādÄ«ja. Protams, arÄ« komentÄ“ja. KlausÄ«tāja un skatÄ«tāja atmiņā tika radÄ«ts informatÄ«vais tÄ“ls, kurš nebija pamatots ar kādu manu noziedzÄ«gu darbÄ«bu.

Grāmata arī tika līdzīgi emocionāli pieminēta. Vairumam klausītāju, laikrakstu lasītāju un TV skatītāju tika radīts informatīvais tēls par to, ka esmu slikts cilvēks un esmu izdevis sliktu grāmatu. Jo kā var slikts cilvēks izdot labu grāmatu?!

Šis informatÄ«vā tÄ“la veidošanas mehānisms darbojas tikai tad, kad nepierādÄ«tu, pat nepatiesu informāciju publicÄ“ vairākkārt. Ja klausÄ«tājs un lasÄ«tājs kādu ziņu dzird un lasa vairākkārt, tas viņā rada šo tÄ“lu. Nenoguruši plašsaziņas lÄ«dzekļi uzsvÄ“rti atkārtoja – grāmata ir antisemÄ«tiska, to izdeva hitlerieši un tie, kas Ä«stenoja holokaustu. ŠÄdu sliktu grāmatu var izdot tikai slikts cilvÄ“ks, kurš iepriekš krimināli sodÄ«ts...

Tad es nezināju, nesapratu un nebiju domājis par to, ko rakstu šobrÄ«d. Bet, kad šÄds tÄ“ls ir radÄ«ts, tad no tevis novÄ“ršas pat draugi. Izvairās satikties, partijas biedri izvairās publiski kopā uzstāties. Mani pat izslÄ“dza no partijas.

Tā manā dzÄ«vÄ“ bija vienÄ«gā partija, kuras dibināšanā piedalÄ«jos, biju ievÄ“lÄ“ts vairākās valdÄ“s, un tad informatÄ«vā tÄ“la dēļ, kas bija radÄ«ts ne tikai daudzos vÄ“lÄ“tājos, bet arÄ« partijas biedros, mani no partijas padzina.

Katrs «sevi cienošs» žurnālists, par mani rakstot, nepiemirsa pieminÄ“t, ka esmu tas pats, kas ir izdevis ļauno grāmatu, un esot ziņas, ka kalpoju Maskavai. Pat valsts premjers – mans partijas biedrs to publiski apgalvoja.

LÄ«dzÄ«gi ir ziņu sižetos, ja tiek pieminÄ“ti Afganistānas talibi, tad noteikti iekavās tiek paskaidrots un uzsvÄ“rts – teroristiska organizācija. Ar laiku tas no apgalvojuma pārtop par cilvÄ“ku pārliecÄ«bu, ka tie ir teroristi, bet, kur teroristi, tur netaisnÄ«ba, ļaunums, cietsirdÄ«ba un posts.

Svarīgi ir nenogurstot atkārtot, un vairumam, kas to dzird, tas nonāk zemapziņā, kur no patiesas vai melīgas informācijas pārtop par viņu pārliecību. Bet pret pārliecību argumenti nedarbojas. Slikts un viss. Tādam interviju nesniegt, ar tādu nesadarboties, no tāda vairīties. Jā, reāli neko nevaru pārmest, faktu man nav, bet esmu pārliecināts, ka tur kaut kas nav labi...

Donalds Tramps

Vēlreiz taustāmi par to pārliecinājos deviņu tiesu laikā, kad mani apsūdzēja ļoti smagā noziegumā, kuru nebiju veicis. Jā, man paveicās, mani nenotiesāja, un valsts pat man kompensāciju samaksāja.

Ko tas maina, ja cilvÄ“kos kārtÄ“jo reizi bija radÄ«ts negatÄ«vs informatÄ«vais tÄ“ls par mani?! Kam rÅ«p un kuru uztrauc patiesÄ«ba?  Tie, kuri šos tÄ“lus rada, labi zina, ko dara, un pieprot savu arodu.

Neviens no tiem, kuri veidoja par mani melÄ«gu informatÄ«vo tÄ“lu, mani nepazÄ«st. Nav ar mani runājuši, nav lasÄ«juši manas grāmatas, nav klausÄ«jušies manus raidÄ«jumus un nav skatÄ«jušies manas filmas, kā arÄ« dzirdÄ“juši manas dziesmas. Ar filmām, dziesmām, dzeju un grāmatām es radu citu informatÄ«vo tÄ“lu par sevi, bet man nav tehnisku un finansiālu iespÄ“ju to neskaitāmas reizes atkārtot, tāpÄ“c «profesionāļi» mani pārkliedz.

Pirms pieciem gadiem, kad devos uz Krimas forumu Ä»vovā, RÄ«gas lidostā sagaidÄ«ju KonstantÄ«nu Pupuru. Tā bija labi organizÄ“ta padomju pakļautÄ«bas republiku valstu disidentu un pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bnieku pulcÄ“šanās.

Izlidojām no RÄ«gas lidostas ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanu dienā. KonstantÄ«ns bija arÄ« ASV pilsonis, un, pirms doties uz Ä»vovu, viņš pa ceļam piestāja ASV vÄ“stniecÄ«bā, lai nobalsotu.

Ä»vovas viesnÄ«cas restorānā, kur mums pasniedza vakariņas, bija kāds vārds jāsaka arÄ« viņam. Viņš pateicās par uzaicinājumu uz forumu un pieminÄ“ja, ka, pirms kāpt lidmašÄ«nā, viņš nobalsoja par ASV prezidentu. Kāds no blakus galdiņa viņam skaļi jautāja: par ko tad nobalsoji, bet bija skaidrs, ka viņš jau zināja atbildi. Viņam nebija šaubu, kā jābalso normālam un saprātÄ«gam cilvÄ“kam.

KonstantÄ«ns skaļi un pat demonstratÄ«vi atbildÄ“ja, un klātesošo sejās parādÄ«jās neslÄ“pts izbrÄ«ns, kas dažreiz pat pārvÄ“rtās neizpratnÄ“ un nosodÄ«jumā.

KonstantÄ«ns paziņoja, ka ir nobalsojis par Donaldu Trampu un uzskata, ka ir rÄ«kojies pareizi. Kas nu sākās! Nu kā tā var, tas nav gudri, Tramps ir tāds un tāds... Neviens no viņiem nebija nekad ticies ar Donaldu Trampu, neviens viņu nepazina, bet visi zināja, ka viņš ir tāds un tāds! Tas precÄ«zi ilustrÄ“, kā strādā informatÄ«vais tÄ“ls.

Vairums tur bija izglÄ«toti cilvÄ“ki, daudzi bija padomju laikā notiesāti par darbÄ«bu dažādās disidentu organizācijās un pat pretošanās kustÄ«bās. KonstantÄ«nu neatbalstÄ«ja faktiski neviens, bet nosodÄ«ja vairums klātesošo. Tur bija daudz slavenÄ«bu, daži no viņiem ir bieži viesi Latvijā un pat Saeimas namā, kā arÄ« Latvijas TV.

AtšÄ·irÄ«bā no klātesošajiem KonstantÄ«ns, dzÄ«vojot ASV, bija piedalÄ«jies kādā D. Trampa šovā un pat uz Ä«su brÄ«di bija bijis vienā telpā ar viņu.

Diskusijas par šo nebeidzās arÄ« pÄ“c vakariņām, tās turpinājās nākamajās dienās Ä»vovas Katoļu akadÄ“mijas telpās un citur. Pat tikšanās laikā ar Ä»vovas pilsÄ“tas galvu...

Piepūle

Ir ļoti svarÄ«gi radÄ«t cilvÄ“kos šÄdus informatÄ«vos tÄ“lus par daudzām cilvÄ“kam svarÄ«gām lietām, nozarÄ“m un par citiem cilvÄ“kiem. Tam nevajag datus, mÄ“rÄ«jumus un pÄ“tÄ«jumus. Pietiek ar apgalvojumiem, tikai tiem ir jābÅ«t emocionāliem un atkārtotiem lÄ«dz apnikumam. Kad šie informatÄ«vie tÄ“li ir radÄ«ti, tad nekāda skaidrošana, atmaskošana vai kas cits nespÄ“j tos iznÄ«cināt, un tie nes «augļus».

Tā tas darbojas lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r Tu neesi lasÄ«jis šo. Nu Tev ir iespÄ“ja kritiskāk attiekties pret to, ko nespÄ“j pamatot, bet ko nez kāpÄ“c uzskati par patiesÄ«bu. Kritiska attieksme, iedziļināšanās un uzzināšana par kādu informatÄ«vo tÄ“lu, ko dÄ“vÄ“ arÄ« par stereotipu, spÄ“j tā pozÄ«cijas tevÄ« sašÄ·obÄ«t. Jā, tam nepieciešama piepÅ«le, bet arÄ« tas ir informatÄ«vā tÄ“la ietekmes rezultāts, ka uzskati, ka var jel ko panākt un izdarÄ«t bez piepÅ«les. Tā nav. PiepÅ«le ir atslÄ“gas vārds un risinājums daudzam.

Pretojies uzspiestajiem informatÄ«vajiem tÄ“liem! Pretojies, jo ar šÄdiem tÄ“liem tevi programmÄ“. Esot šo tÄ“lu varā, vienÄ«gais, kā Tu spÄ“j cÄ«nÄ«ties ar netaisnÄ«bu, ir dibināt partiju vai iestāties kādā citā un tad vÄ“lÄ“šanu rezultātā nonākt likumdevÄ“jā, kur ar kvÄ“lām runām pārliecināsi citus. Tā nekad nebija un nebÅ«s. Tam pretÄ« stās ne tikai informatÄ«vie tÄ“li, bet arÄ« nodevÄ«ba, korupcija un skaudÄ«ba.

PÄ“dÄ“jos gadus desmit ir manāma tāda kustÄ«ba, mode vai uzvedÄ«bas norma, ka no mājām iznes un tajās neienes cilvÄ“kus zombÄ“jošas kastes, tas ir, TV. Un šie iznesÄ“ji un neienesÄ“ji lepni paziņo – man nav, bet tai pašÄ laikā tiek ievilkti aizvien modernāki interneta pieslÄ“gumi. Nu internets ir faktiski katrā tālrunÄ«, un tu, bÄ“got no vilka, esi ieskrÄ“jis lācim rÄ«klÄ“. Internets ir daudz modernāks zombÄ“šanas rÄ«ks, tas palÄ«dz gudriem kļūt vÄ“l gudrākiem, bet muļķiem vÄ“l stulbākiem.

Tu vari neskatÄ«ties televÄ«ziju, nelasÄ«t laikrakstus un neklausÄ«ties radio, bet tu nedzÄ«vo viens. Tu esi sabiedriska bÅ«tne, tev citi vÄ“l ticamāk, kā to dara plašsaziņas lÄ«dzekļi, pastāstÄ«s un tevi informÄ“s.

Blaknes

Tam nepakļauties ir spÄ“jÄ«gi tikai tie, kam piemÄ«t patstāvÄ«ga, skeptiska un analÄ«tiska domāšana un vÄ“rtÄ“šana. Cik tādu ir? Tu pat nespÄ“j iedomāties, cik mazs ir viņu pulks. Tāds nav pat no tÅ«kstoša viens, un stāsti par leÄ£endāriem valstsvÄ«riem ir stāsti tieši par šiem dažiem. PārÄ“jiem, arÄ« man, ir gana daudz informatÄ«vo tÄ“lu. Es cenšos bÅ«t paškritisks, bet tā sÄ“rga sēž tik dziļi zemapziņā, ka daudz komfortablāk ir atmest ar roku un dzÄ«vot, kā ir. Tas nav kalnā kāpt, tas ir kalnam apkārt jāt!

Ja tomēr ieklausīsies manos padomos, man Tevi ir jābrīdina par blaknēm. Apkārtējie to pamanīs un nosodīs. Neceri, viņi neatbalstīs un neslavēs, viņi novērsīsies un nosodīs.

Redzi, ja teorÄ“tiski visi tā darÄ«s un ja vairums cilvÄ“ku nevÄ“rtÄ“s notikumus valstÄ« un valstsvÄ«rus atbilstoši informatÄ«vajiem tÄ“liem, tas ļoti šÄ·els sabiedrÄ«bu un pat vājinās valsti.

Kamēr ir gana liels skaits cilvēku, kas dzīvo informatīvo tēlu varā par to, ka Lembergs ir izcils vadītājs un uzņēmējs, tikmēr var bruģēt pilsētas ielas un atmest pat kādu naudas vienību nabagiem, bet, ja cilvēki sāks domāt, tā teikt, ar savām galvām, tad ganāmpulks kļūs nevadāms.

Gans meklēs vainīgos un atradīs Tevi. Esmu Tevi brīdinājis! Tagad Tu zini arī par blaknēm un to sekām.

Tev jāzina arī tas, kāpēc vairums cilvēku nepretojas informatīvajiem tēliem. Tāpēc, ka mīļā miera labad cilvēks vēlas dzīvot komfortabli. Ja nav iespējams sasniegt materiālo un taustāmo komfortu, tad vismaz sociālajā ziņā un sabiedriskajās attiecībās jāsasniedz komfortabli apstākļi.

TāpÄ“c izdevÄ«gāk ir skatÄ«t tos pašus saturā tukšos seriālus, kurus skatās citi, jo tad bÅ«s darbā par ko parunāt un nenāksies justies kā nejÄ“gam vai, pasarg Dievs, kā kādam augstprātÄ«gam un iedomÄ«gam tipam, kurš uzdrošinās neinteresÄ“ties par kādas komandas sasniegumiem sportā vai muzikālo sacensÄ«bu jevrovÄ«zijā, kur nav Eiropas, bet ir tikai informatÄ«vā vÄ«zija jeb melÄ«gs tÄ“ls.

Ir taču sen zināms – neatraujies no kolektÄ«va, jo citādi kolektÄ«vs «atraus» Tevi!

Tev var bÅ«t trÄ«spadsmit augstskolu diplomi. Tie liecina tikai par to, ka Tu esi reāli vai pat tikai formāli kādā izglÄ«tÄ«bas procesā piedalÄ«jies. Ka Tu esi kādus datumus un skaitļus iegaumÄ“jis, iezubrÄ«jis, bet tas nebÅ«t neliecina, ka tu spÄ“j šo iegaumÄ“to informatÄ«vo materiālu apstrādāt, analizÄ“t, novÄ“rtÄ“t un izdarÄ«t pareizus secinājumus.

KāpÄ“c tā notiek? Viens no iemesliem ir tāds, ka katram cilvÄ“kam ir vecums, kurā tam dažas prasmes un iemaņas ir jāapgÅ«st. Ja viņš šai vecumā šÄ«s lietas neiemācās, tad diemžēl viņš to atlikušajā dzÄ«vÄ“ vairs nespÄ“s izdarÄ«t. Ir vecums, kad ir jāiemācās staigāt, ir vecums, kad ir jāiemācās runāt, un ir vecums, kad ir jāiemācās domāt.

Kas veicina to, ka mÄ“s pareizajā vecumā neiemācamies domāt? Manuprāt, tā ir izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma. Es esmu šo pÄ“tÄ«jis un skatÄ«jis, kā arÄ« secinājis — jo ar mazāku centÄ«bu cilvÄ“ks ir apmeklÄ“jis izglÄ«tÄ«bas iestādes, Ä«paši pirmsskolas un pat sākumskolu, jo brÄ«vāks viņš ir savās domās, savā kritiskajā attieksmÄ“ un viņam ir lielākas spÄ“jas vÄ“rtÄ“t un analizÄ“t. Jā, viņam var trÅ«kt faktu un gadskaitļu, trÅ«kt zināšanu, bet bieži viņam ir skaidrāks skats un prāts, kā arÄ« brÄ«vāks domu lidojums nekā diploma Ä«pašniekam. Diemžēl.

Runā, ka baobabs arÄ« Ä€frikā ir baobabs, – tas attiecas uz faktiski visām dzÄ«ves nozarÄ“m. Nav retums, ka cilvÄ“ks kādā no nozarÄ“m tiešÄm prot un spÄ“j izdarÄ«t pareizus secinājumus, tomÄ“r viņš maldÄ«gi domā, ka arÄ« citās nozarÄ“s un jomās viņš visu zina, visu saprot, izprot un pieņem pareizus lÄ“mumus. PatiesÄ«ba ir cita. Izņemot šauro specialitāti, kurā viņam kopš dzimšanas ir dots talants un spÄ“ja redzÄ“t, saprast un secināt, – pārÄ“jās jomās viņš ir iedomÄ«gs un augstprātÄ«gs nejÄ“ga.

Vai es esmu citāds? Droši vien, ka ne. Droši vien, ka arÄ« man ir kāda joma, kurā es kaut nedaudz lietas bÅ«tÄ«bu izprotu, bet citās esmu analfabÄ“ts.

Okupācijas seku legalizācija

Un nobeigumā parunāšu par to, ko šo divdesmit gadu laikā esam sasnieguši, ko ir izdevies sasniegt, ko esam izdarÄ«juši vai panākuši. Es soli pa solim redzu tikai okupācijas seku legalizāciju.

Nestāsti man par veiksmÄ«gu iestāšanos NATO un ES, kā arÄ« eiro ieviešanu. Ne tikai es, bet ļoti daudzi pagaidām nesaskata šÄ«s veiksmes apliecinājumu. Un nestāsti arÄ« – ja mÄ“s nebÅ«tu ES un NATO, tad Putins mÅ«s jau sen bÅ«tu «paņēmis». Nedz ES, nedz NATO viņam nav šÄ·Ä“rslis un nebÅ«s, ja vÄ“lÄ“sies «mÅ«s paņemt». KamÄ“r notiekošais Latvijā ir tai virzienā un tāds, kā viņam vajag un kā viņš vÄ“las, okupācijas seku legalizāciju ieskaitot, tikmÄ“r tankiem RÄ«gas virzienā nav jādodas. KāpÄ“c iekarot to, kur jau tāpat esi ietekmÄ«gs un ko var nopirkt «investÄ“jot»?!

Kādi mÄ“s bÅ«sim nākotnÄ“? Man nav nekāda pamata apgalvot, ka šai ziņā rÄ«t jelkas uzlabosies. Diemžēl. Un to veicinās arÄ« citas mÅ«su negatÄ«vās Ä«pašÄ«bas. Ä»aunums, skaudÄ«ba, cietsirdÄ«ba un gļēvums. Zinot šo, man nav nekāda pamata domāt, ka rÄ«t bÅ«s labāk.

ArÄ« vÄ“lÄ“šanu process, priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņa nav nekas cits kā informatÄ«vā tÄ“la radÄ«šanas instruments. Nav svarÄ«gi, ka sludinātais neatbilst patiesÄ«bai. SvarÄ«gi ir neskaitāmas reizes atkārtot vienu un to pašu vÄ“stÄ«jumu, un gan jau tas nostrādās. Un nostrādā ar’.

Kā domā, kāpÄ“c e-pastos un sociālajos tÄ«klos tiek tiražētas acÄ«mredzamas aplamÄ«bas? Tu saņem ziņu, ka kaut kur, parasti Ä€frikā, kāda bagāta kundze ir nomirusi vai tÅ«lÄ«t nomirs un tieši tev ir izredzes mantot miljonus.

Teiksi, nu kurš saprātÄ«gs tādām blēņām tic. Ja neticÄ“tu un neiekristu šajos slazdos bez siera, tad nesÅ«tÄ«tu. Ir gana tādu, kuriem ir radÄ«ts kāds informatÄ«vais tÄ“ls, un tas nes augļus. ŠÄdas ziņas tiek sÅ«tÄ«tas ne jau tāpÄ“c, ka tas ir bezjÄ“dzÄ«gi, bet tieši tāpÄ“c, ka tas daudzu zemapziņā rada pārliecÄ«bu, ka tām ir jātic.

Ä»oti daudziem Latvijas iedzÄ«votājiem jau sen ir radÄ«ts un lÄ«dz šodienai uzturÄ“ts zemapziņā iedÄ“stÄ«ts informatÄ«vais tÄ“ls par Latvijas atbrÄ«vošanu no fašistiskās okupācijas, un pret to nedarbojas nekādi argumenti, nekādi vÄ“sturiskie pierādÄ«jumi. PārliecÄ«ba un zemapziņa nav racionāla, tā izpaužas emocionāli.

Viņi ir pārliecināti, ka latviešu leÄ£ionāri ir hitleriešu lÄ«dzskrÄ“jÄ“ji un Baltkrievijas sādžu dedzinātāji. Ak, nav pierādÄ«jumu? Viņiem tie nav vajadzÄ«gi, jo to kompensÄ“ revolucionārā pārliecÄ«ba, ja zini, kas tas ir un par ko runāju.

Aiz Zilupes ir vairāk nekā simt miljonu šÄdas pārliecÄ«bas cilvÄ“ku. Par ko mÄ“s ar viņiem varam vienoties? Mums ir ļauts tikai piekāpties.

Reti, bet gadās, ka ir kāds gudrāks un varenāks, kurš uzdrÄ«kstas mÅ«s izrÄ«kot, tad daudzi ļaunumi un aplamas rÄ«cÄ«bas tiek novÄ“rstas. Bet, ja ir pārprasta brÄ«vÄ«ba un demokrātija, ja nav iespÄ“jams izrÄ«kot, tad ir tas, ko mÄ“s redzam ikdienā.

Tad tas paver iespÄ“ju daudziem uzņēmÄ«giem, apņēmÄ«giem un darbÄ«giem cilvÄ“kiem šo situāciju izmantot un gÅ«t no tās taustāmu labumu.

Ļoti daudzās situācijās es esmu rīkojies idiotiski, un par ko tas liecina? Tikai par to, ka es esmu viens no jums.

P.S. Kā domā, ar ko atšÄ·iras muļķis no gudra?

Tas attiecas arÄ« uz manām tiešraidÄ“m un publikācijām. Vairums skatÄ«tāju un lasÄ«tāju saklausÄ«s, pat izpratÄ«s kādu rindkopu, bet maz bÅ«s to, kas gÅ«s kopainu un spÄ“s uztvert pateikto, kontekstu, zemtekstu, kā arÄ« spÄ“s izdarÄ«t pamatotus secinājumus.

Runā, ka gudrs ar muļķi ir spÄ“jÄ«gs runāt, bet muļķis ar gudru ne. CilvÄ“kus ar aprobežotu domāšanu mÄ“dzam dÄ“vÄ“t par muļķiem. Muļķim pasaule ir vienkārša. Tā sadalÄ«ta baltajā un melnajā, labajos un sliktajos, mÅ«sÄ“jos un ienaidniekos. Labdaros un ļauna darÄ«tājos. Pareizajos un nepareizajos. Viņiem Ulmanis ir vai nu labs, vai slikts, Imants Kalniņš ir labs vai slikts, Leonards ir labs vai slikts...

Muļķis ir tas, kurš lÅ«r pa atslÄ“gas caurumu. Viņš lÅ«r un redz, ka kāds guļ, bet kāds cits to spÄ«dzina graizot un durstot. Ja muļķis iztaisnotu muguru un atvÄ“rtu durvis, viņš secinātu, ka lÅ«r uz operācijas zāli, kur nevis graiza un dursta, bet glābj. Muļķis skatās uz pasauli kā tas, kurš vÄ“ro apkārtni tumsā, ar luktura palÄ«dzÄ«bu izgaismojot pa kādam objektam. Kad izgaismotas ir cita cilvÄ“ka kājas, tad tās viņš redz un saprot, ka tās ir kājas un pat atšÄ·ir, vai basas vai apavos. Kad gaismas stars krÄ«t uz krÅ«tÄ«m, viņš saprot, ka tas ir kāds rumpÄ«tis. ŠÄdas spÄ“jas viņam piemÄ«t, arÄ« lÅ«kojoties uz galvu un citu. Katru izgaismoto Ä·ermeņa daļu viņš spÄ“j saskatÄ«t un novÄ“rtÄ“t, bet cilvÄ“ku kopumā ne.