Imigranti krievu vietÄ
Pietiek lasÄ«tÄjs · 04.09.2020. · Komentāri (0)Vai jums nešÄ·iet dÄ«vaini, ka mÄ“s aizvadÄ«tajos 30 gadus nebijÄm spÄ“juši iedzÄ«t mietu plašajÄ krievu kultÅ«ras lÄdÄ“ LatvijÄ, bet tad pÄ“kšÅ†i to izdarÄ«ja pÄ“dÄ“jos 2-3 gados? Tieši pÄ“dÄ“jo 2-3 gadu laikÄ mÄ“s esam nolasÄ«juši spriedumu krievu valodai skolÄs, krievu valodai bÄ“rnudÄrzos, krievu valodai televÄ«zijÄ, pašai lielÄkajai krievu partijai un vairÄkÄm lielÄm “krievu” pilsÄ“tas domÄ“m. TajÄ pašÄ laikÄ Artuss Kaimiņš mÄ“Ä£ina piebeigt Latvijas PareizticÄ«go baznÄ«cu, un JÄnis Dombrava mÄ“Ä£ina pabeigt krievu pieminekli.
No pirmÄ acu uzmetiena tam vajadzÄ“tu šÄ·ist dÄ«vaini, jo pÄ“dÄ“jo 2-3 gadu laikÄ sociÄlie un politiskie apstÄkļi nemaz neveicina pilnÄ«gu un galÄ«gu krievu pasaules marginalizÄciju LatvijÄ. Mums nepalÄ«dz ne ÄrÄ“jÄ politiskÄ situÄcija, ne iekšÄ“jie procesi. Lai gandrÄ«z pilnÄ«bÄ piebeigtu krievu pasauli, iepriekšÄ“jos pÄris gados mÄ“s iztÄ“rÄ“jÄm daudz enerÄ£ijas un resursu - gan finansiÄlu, gan politisku.
Mums ir bijušas vismaz trÄ«s iespÄ“jas kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas, kad ar daudz mazÄk pÅ«lÄ“m bija iespÄ“jams sasniegt tos pašus rezultÄtus. 1991. gadÄ pÄ“c barikÄdÄ“m mÄ“s varÄ“jÄm slapju vietu neatstÄt no krieviem LatvijÄ. 2004. gadÄ pÄ“c iestÄšanÄs ES mÄ“s atkal bÅ«tu varÄ“juši pilnÄ«bÄ atteikties no krieviem, zinot, kÄdi naudas kalni ekonomikÄ ieplÅ«dÄ«s no Briseles. Nu, un 2015. gadÄ, pÄ“c militÄrÄ konflikta sÄkuma UkrainÄ, kad Krievija vienkÄrši lÅ«dza mÅ«s (un daudzus citus) pÄrvÄ“rst to par savu asins ienaidnieku mūžīgi mūžos.
Visos trÄ«s gadÄ«jumos Krievija paveica pusi no sevis dÄ“monizÄ“šanas/diskreditÄ“šanas darba starp krievvalodÄ«gajiem cilvÄ“kiem LatvijÄ. Viss, kas mums bija jÄdara, bija vienkÄrši jÄpiebeidz jau tÄ "neÄrstÄ“jami sliktÄs" krievu saiknes ar viņu kultÅ«ru. Bet visas trÄ«s reizes mÄ“s it kÄ neizskaidrojamu iemeslu dēļ veiksmÄ«gi izlikÄmies, ka neko nemanÄm.
TÄ vietÄ, lai izmantotu Krievijas svÄ“tku iesaiņojuma piedÄvÄtÄs iespÄ“jas, mÄ“s nolÄ“mÄm šÄ«s iespÄ“jas neizmantot un paši Ä«stenot šo projektu no nulles. TurklÄt, kÄ jau teicu, mÄ“s to izdarÄ«jÄm neticami Ä«sÄ laikÄ un ar vienkÄrši neizskaidrojamu augstu produktivitÄti. PajautÄjiet krieviem, viņi man neļaus samelot.
ŠÄ« “neticamÄ produktivitÄte” man personÄ«gi nešÄ·iet dÄ«vaina, jo “Krievijas jautÄjuma” risinÄšanas steidzamÄ«bai nav nekÄda sakara ne ar politiÄ·u gribu, ne ar Kremļa nodevÄ«gajÄm rokÄm. SteidzamÄ«ba ir saistÄ«ta ar faktu, ka mÅ«su tautai ir pienÄcis laiks pÄrslÄ“gties no vienas minoritÄtes uz otru. NomainÄ«t krievus pret imigrantiem no austrumiem.
Austrumu imigranti jau sen ir kļuvuši par lielu daļu no daudzu Eiropas ekonomiku pamatiem, un tagad transformÄcijas kÄrta ir pienÄkusi mums.
KÄpÄ“c mums tas ir vajadzÄ«gs un tieši tagad, kad šÄ·iet, ka visu šo laiku kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas mÄ“s iztikÄm bez potenciÄlÄ miljona austrumu imigrantu? MÄ“s, starp citu, citÄm valstÄ«m piegÄdÄjam savus imigrantus.
Tas ir vajadzÄ«gs tÄpÄ“c, ka mÅ«su valstÄ« ir divas milzÄ«gas problÄ“mas, kuras politiÄ·iem vairs neizdodas maskÄ“t ar “veiksmes stÄstiem”. PirmkÄrt, mums vairs nav pieejas lÄ“tam darbaspÄ“kam (tÄ saucamajai working class), otrkÄrt, iedzÄ«votÄju skaits katastrofÄli samazinÄs.
Citiem vÄrdiem sakot, pirmkÄrt, mÄ“s nevÄ“lamies / nevaram / nezinÄm, kÄ strÄdÄt. Un, otrkÄrt, mÄ“s vÄ“lamies visu laiku dzÄ«vot savam priekam, nedomÄjot par Ä£imeni un bÄ“rniem, un tÄpÄ“c mÄ“s izmirstam. Lielais BrÄlis to redz un saprot, ka, ja situÄcija neiejauksies, mÅ«su valsts pazudÄ«s no zemes virsas.
SituÄcija, kurÄ mums Ä£imene un fiziskais darbs ir kļuvuši par tukšu vietu, ir izveidojusies ultraliberÄlÄ politiskÄ kursa dēļ, kuru deviņdesmito gadu sÄkumÄ izvÄ“lÄ“jÄs tas pats Lielais BrÄlis un kurš joprojÄm atbalsta šo kursu lÄ«dz pat šai dienai. Jau toreiz, deviņdesmitajos gados smaga darba (darbs, Ä£imene, reliÄ£ija) vietÄ mums tika piedÄvÄta visatļautÄ«ba, kurai mÄ“s piekritÄm un kuru mÄ“s ar lielu apetÄ«ti turpinÄm Ä“st arÄ« šodien.
Nejauciet iemeslus, kÄdēļ Austrumu imigranti ir vajadzÄ«gi, teiksim, VÄcijÄ vai AnglijÄ, ar iemesliem, kÄpÄ“c mums šie imigranti ir vajadzÄ«gi.
VÄcieši un briti uz saviem pleciem nes lielÄkÄs pasaules ekonomikas kolonnas. Tieši tÄpÄ“c citreiz viņiem vienkÄrši nav laika, lai iztÄ«rÄ«tu tualeti, piegÄdÄtu sÅ«tÄ«jumu vai uzbÅ«vÄ“tu mÄju.
MÄ“s atšÄ·irÄ«bÄ no vÄciešiem un angļiem uz saviem pleciem turam lielÄkÄs Eiropas statistikas kolonnas par ceļu satiksmes negadÄ«jumos bojÄgÄjušajiem un korupcijas lÄ«meni. Un mums nav laika, lai piegÄdÄtu sÅ«tÄ«jumu, jo mÄ“s vienmÄ“r esam aizņemti, aplÅ«kojot cenu zÄ«mi uz kolÄ“Ä£es jakas vai interneta veikalÄ meklÄ“jot desmit gadus vecu mersedesu.
Atgriežoties pie mÅ«su divÄm problÄ“mÄm, mums jÄatzÄ«st, ka mÄ“s paši nespÄ“jam tÄs atrisinÄt. Un pat tad, ja tÄ«ri teorÄ“tiski mÄ“s vÄ“lÄ“tos tÄs atrisinÄt paši, mums to neļaus darÄ«t visi tie, kuri mÅ«s jau 30 gadus baro ar visatļautÄ«bu (vienlaikus nopelnot uz tÄ kolosÄlu bagÄtÄ«bu). Lai atrisinÄtu šÄ«s divas problÄ“mas pašiem, bÅ«tu nepieciešams noteikt vienu nacionÄlu politisku kursu, kas bÅ«tu pilnÄ«gi pretÄ“js (ne tikai uz papÄ«ra) liberÄlajam. Un mÄ“s visi lieliski zinÄm, ka tas nekad nenotiks.
Mums šÄ«s problÄ“mas bÅ«s jÄatrisina ar kÄda cita rokÄm. Krievi LatvijÄ, kurus esam veiksmÄ«gi pÄrvÄ“rtuši par tÄdiem kÄ mÄ“s paši – alkatÄ«bas, savtÄ«guma un skaudÄ«bas vergiem, ne lÄ“ta darbaspÄ“ka problÄ“mu, ne iedzÄ«votÄju problÄ“mu mums atrisinÄt nepalÄ«dzÄ“s. Jo viņi, tÄpat kÄ mÄ“s, pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikÄ ir baudÄ«juši to pašu saldo liberÄlo tableti.
KÄ liecina citu Eiropas valstu prakse, mums nepalÄ«dzÄ“s neviens cits kÄ imigranti no Austrumiem. SakarÄ ar ÄrkÄrtÄ«gi konservatÄ«vÄm tradÄ«cijÄm un reliÄ£ijas lielo nozÄ«mi viņu dzÄ«vÄ“ šie puiši neredz neko pazemojošu ne smagÄ darbÄ, ne lielÄ, spÄ“cÄ«gÄ Ä£imenÄ“ (dumji taÄu viņi ir, vai ne?). TÄpÄ“c tieši šie džeki ir tas, kas mums ir vajadzÄ«gs.
KÄ krievu kultÅ«ras marginalizÄcija ir saistÄ«ta ar potenciÄlo miljonu Austrumu imigrantu, kuri potenciÄli parÄdÄ«sies mÅ«su valstÄ« pÄ“c 2-3 paaudzÄ“m? KÄpÄ“c mums vajag apklusinÄt krievus, pirms mÄ“s pÄrslÄ“dzamies uz imigrantiem no Austrumiem?
Nav iespÄ“jams pilnÄ«bÄ atbildÄ“t uz šo jautÄjumu, neuzrakstot dažas grÄmatas par vÄ“sturi un politiku. Bet, Ä«si sakot, tas ir nepieciešams, lai imigranti no Austrumiem, skatoties, kÄ krievi mÄcÄs viņu dzimtajÄ valodÄ valsts skolÄs un tÅ«kstošiem cilvÄ“ku pūļu svin konflikta svÄ“tkus, agri vai vÄ“lu negribÄ“tu darÄ«t to pašu.
MÄ“s nolÄ“mÄm nožņaugt krievu kultÅ«ru LatvijÄ ne tÄpÄ“c, ka politiÄ·i beidzot atcerÄ“jÄs, kur atrodas viņu reproduktÄ«vie orgÄni. Tas nav saistÄ«ts arÄ« ar faktu, ka Kremļa nodevÄ«gÄs rokas saslima ar gangrÄ“nu, nokrita un nomira. Ja visa šÄ« situÄcija ar lÄ“ta darbaspÄ“ka trÅ«kumu un mÅ«su izmiršanu nesÄktu apdraudÄ“t mÅ«s kÄ tautu, tad vÄ“l vismaz trÄ«s paaudzes krievi skolÄs mÄcÄ«tos dzimtajÄ valodÄ un, ietinoties Krievijas trÄ«skrÄsu karogos, tÅ«kstošiem cilvÄ“ku dotos 9.maijÄ pie pieminekļa.
MÄ“s, ja kÄds ir aizmirsis, pavisam nesen Krievijas pilsoņiem pÄrdevÄm ES uzturÄ“šanÄs atļaujas. Un arÄ« par ne to lielÄko naudu. Ja globÄlÄ Ä£eopolitiskÄ situÄcija nebÅ«tu mainÄ«jusies, tad šodien mÄ“s viņiem droši vien jau bÅ«tu pÄrdevuši pilsonÄ«bu. Un droši vien arÄ« ne tik dÄrgi.
TomÄ“r ir svarÄ«gi saprast, ka sociÄlie un politiskie konflikti, ko pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikÄ ir provocÄ“juši politiÄ·i, bija nepieciešami, lai krievus kontrolÄ“tu, nevis lai cÄ«nÄ«tos pret viņiem. TÄ rezultÄtÄ mÅ«su polittehnologi ir uzkrÄjuši daudz tehnoloÄ£iju sociÄlo konfliktu radÄ«šanai un pÄrvaldÄ«bai. VienkÄrši sakot, mÅ«su politiÄ·i ir prasmÄ«gi apguvuši spÄ“ju cilvÄ“kus sarÄ«dÄ«t.
Ir grÅ«ti pateikt, cik lielu daļu no šÄ«m pretrunÄ«gajÄm tehnoloÄ£ijÄm izmantos imigrantu no Austrumiem kontrolÄ“šanai. ŠobrÄ«d daudz runÄ par to, ka mÄ“s kÄ tauta ar viņiem satiekam diezgan draudzÄ«gi un ar sapratni. RE TV kanÄls diezgan bieži pÄrraida draudzÄ«gas intervijas ar imigrantiem no IrÄkas un Gruzijas. ArÄ« projektam “Rebeka Koha” nav nekÄdas negatÄ«vas krÄsas. Tas vienkÄrši tika realizÄ“ts pÄ“c mÅ«su valdÄ«bas iecienÄ«tÄkÄ standarta “jo sliktÄk – jo labÄk”. Bet kopumÄ lÄ«dz šim mÄ“s ar viesmÄ«lÄ«bu uzņemam imigrantus no Austrumiem.
Neskatoties uz labu sÄkumu, plašs imigrantu pieplÅ«dums jebkurÄ valstÄ« radÄ«s daudz iemeslu bažÄm gan pilsoņiem, gan politiÄ·iem. ValstÄ«s ar attÄ«stÄ«tu pilsonisko sabiedrÄ«bu un patriotiski noskaņotu valdÄ«bu šÄ«s problÄ“mas tiek risinÄtas lÄ«dzsvaroti un apzinÄti. Zinot, kÄ mÅ«su pašu "patriotiskÄ" valdÄ«ba problÄ“mas risina ar visiem labi zinÄmiem “veiksmes stÄstiem”, man personÄ«gi ir šaubas, vai VecrÄ«gÄ vispÄr ir kaut kÄda ilgtermiņa stratÄ“Ä£ija imigrantu jautÄjumÄ. TÄpÄ“c vÄ“l ir pÄragri izdarÄ«t galÄ«gos secinÄjumus par to, kÄ mÅ«su attiecÄ«bas ar jaunajiem kaimiņiem attÄ«stÄ«sies pÄ“c 5–10 gadiem.