Menu
Pilnā versija

Imigranti krievu vietā

Pietiek lasÄ«tājs · 04.09.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai jums nešÄ·iet dÄ«vaini, ka mÄ“s aizvadÄ«tajos 30 gadus nebijām spÄ“juši iedzÄ«t mietu plašajā krievu kultÅ«ras lādÄ“ Latvijā, bet tad pÄ“kšÅ†i to izdarÄ«ja pÄ“dÄ“jos 2-3 gados? Tieši pÄ“dÄ“jo 2-3 gadu laikā mÄ“s esam nolasÄ«juši spriedumu krievu valodai skolās, krievu valodai bÄ“rnudārzos, krievu valodai televÄ«zijā, pašai lielākajai krievu partijai un vairākām lielām “krievu” pilsÄ“tas domÄ“m. Tajā pašÄ laikā Artuss Kaimiņš mÄ“Ä£ina piebeigt Latvijas PareizticÄ«go baznÄ«cu, un Jānis Dombrava mÄ“Ä£ina pabeigt krievu pieminekli.

No pirmā acu uzmetiena tam vajadzÄ“tu šÄ·ist dÄ«vaini, jo pÄ“dÄ“jo 2-3 gadu laikā sociālie un politiskie apstākļi nemaz neveicina pilnÄ«gu un galÄ«gu krievu pasaules marginalizāciju Latvijā. Mums nepalÄ«dz ne ārÄ“jā politiskā situācija, ne iekšÄ“jie procesi. Lai gandrÄ«z pilnÄ«bā piebeigtu krievu pasauli, iepriekšÄ“jos pāris gados mÄ“s iztÄ“rÄ“jām daudz enerÄ£ijas un resursu - gan finansiālu, gan politisku.

Mums ir bijušas vismaz trÄ«s iespÄ“jas kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas, kad ar daudz mazāk pÅ«lÄ“m bija iespÄ“jams sasniegt tos pašus rezultātus. 1991. gadā pÄ“c barikādÄ“m mÄ“s varÄ“jām slapju vietu neatstāt no krieviem Latvijā. 2004. gadā pÄ“c iestāšanās ES mÄ“s atkal bÅ«tu varÄ“juši pilnÄ«bā atteikties no krieviem, zinot, kādi naudas kalni ekonomikā ieplÅ«dÄ«s no Briseles. Nu, un 2015. gadā, pÄ“c militārā konflikta sākuma Ukrainā, kad Krievija vienkārši lÅ«dza mÅ«s (un daudzus citus) pārvÄ“rst to par savu asins ienaidnieku mūžīgi mūžos.

Visos trÄ«s gadÄ«jumos Krievija paveica pusi no sevis dÄ“monizÄ“šanas/diskreditÄ“šanas darba starp krievvalodÄ«gajiem cilvÄ“kiem Latvijā. Viss, kas mums bija jādara, bija vienkārši jāpiebeidz jau tā "neārstÄ“jami sliktās" krievu saiknes ar viņu kultÅ«ru. Bet visas trÄ«s reizes mÄ“s it kā neizskaidrojamu iemeslu dēļ veiksmÄ«gi izlikāmies, ka neko nemanām.

Tā vietā, lai izmantotu Krievijas svÄ“tku iesaiņojuma piedāvātās iespÄ“jas, mÄ“s nolÄ“mām šÄ«s iespÄ“jas neizmantot un paši Ä«stenot šo projektu no nulles. Turklāt, kā jau teicu, mÄ“s to izdarÄ«jām neticami Ä«sā laikā un ar vienkārši neizskaidrojamu augstu produktivitāti. Pajautājiet krieviem, viņi man neļaus samelot.

ŠÄ« “neticamā produktivitāte” man personÄ«gi nešÄ·iet dÄ«vaina, jo “Krievijas jautājuma” risināšanas steidzamÄ«bai nav nekāda sakara ne ar politiÄ·u gribu, ne ar Kremļa nodevÄ«gajām rokām. SteidzamÄ«ba ir saistÄ«ta ar faktu, ka mÅ«su tautai ir pienācis laiks pārslÄ“gties no vienas minoritātes uz otru. NomainÄ«t krievus pret imigrantiem no austrumiem.

Austrumu imigranti jau sen ir kļuvuši par lielu daļu no daudzu Eiropas ekonomiku pamatiem, un tagad transformācijas kārta ir pienākusi mums.

KāpÄ“c mums tas ir vajadzÄ«gs un tieši tagad, kad šÄ·iet, ka visu šo laiku kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas mÄ“s iztikām bez potenciālā miljona austrumu imigrantu? MÄ“s, starp citu, citām valstÄ«m piegādājam savus imigrantus.

Tas ir vajadzÄ«gs tāpÄ“c, ka mÅ«su valstÄ« ir divas milzÄ«gas problÄ“mas, kuras politiÄ·iem vairs neizdodas maskÄ“t ar “veiksmes stāstiem”. Pirmkārt, mums vairs nav pieejas lÄ“tam darbaspÄ“kam (tā saucamajai working class), otrkārt, iedzÄ«votāju skaits katastrofāli samazinās.

Citiem vārdiem sakot, pirmkārt, mÄ“s nevÄ“lamies / nevaram / nezinām, kā strādāt. Un, otrkārt, mÄ“s vÄ“lamies visu laiku dzÄ«vot savam priekam, nedomājot par Ä£imeni un bÄ“rniem, un tāpÄ“c mÄ“s izmirstam. Lielais Brālis to redz un saprot, ka, ja situācija neiejauksies, mÅ«su valsts pazudÄ«s no zemes virsas.

Situācija, kurā mums Ä£imene un fiziskais darbs ir kļuvuši par tukšu vietu, ir izveidojusies ultraliberālā politiskā kursa dēļ, kuru deviņdesmito gadu sākumā izvÄ“lÄ“jās tas pats Lielais Brālis un kurš joprojām atbalsta šo kursu lÄ«dz pat šai dienai. Jau toreiz, deviņdesmitajos gados smaga darba (darbs, Ä£imene, reliÄ£ija) vietā mums tika piedāvāta visatļautÄ«ba, kurai mÄ“s piekritām un kuru mÄ“s ar lielu apetÄ«ti turpinām Ä“st arÄ« šodien.

Nejauciet iemeslus, kādēļ Austrumu imigranti ir vajadzÄ«gi, teiksim, Vācijā vai Anglijā, ar iemesliem, kāpÄ“c mums šie imigranti ir vajadzÄ«gi. 

Vācieši un briti uz saviem pleciem nes lielākās pasaules ekonomikas kolonnas. Tieši tāpÄ“c citreiz viņiem vienkārši nav laika, lai iztÄ«rÄ«tu tualeti, piegādātu sÅ«tÄ«jumu vai uzbÅ«vÄ“tu māju.

MÄ“s atšÄ·irÄ«bā no vāciešiem un angļiem uz saviem pleciem turam lielākās Eiropas statistikas kolonnas par ceļu satiksmes negadÄ«jumos bojāgājušajiem un korupcijas lÄ«meni. Un mums nav laika, lai piegādātu sÅ«tÄ«jumu, jo mÄ“s vienmÄ“r esam aizņemti, aplÅ«kojot cenu zÄ«mi uz kolÄ“Ä£es jakas vai interneta veikalā meklÄ“jot desmit gadus vecu mersedesu.

Atgriežoties pie mÅ«su divām problÄ“mām, mums jāatzÄ«st, ka mÄ“s paši nespÄ“jam tās atrisināt. Un pat tad, ja tÄ«ri teorÄ“tiski mÄ“s vÄ“lÄ“tos tās atrisināt paši, mums to neļaus darÄ«t visi tie, kuri mÅ«s jau 30 gadus baro ar visatļautÄ«bu (vienlaikus nopelnot uz tā kolosālu bagātÄ«bu). Lai atrisinātu šÄ«s divas problÄ“mas pašiem, bÅ«tu nepieciešams noteikt vienu nacionālu politisku kursu, kas bÅ«tu pilnÄ«gi pretÄ“js (ne tikai uz papÄ«ra) liberālajam. Un mÄ“s visi lieliski zinām, ka tas nekad nenotiks.

Mums šÄ«s problÄ“mas bÅ«s jāatrisina ar kāda cita rokām. Krievi Latvijā, kurus esam veiksmÄ«gi pārvÄ“rtuši par tādiem kā mÄ“s paši – alkatÄ«bas, savtÄ«guma un skaudÄ«bas vergiem, ne lÄ“ta darbaspÄ“ka problÄ“mu, ne iedzÄ«votāju problÄ“mu mums atrisināt nepalÄ«dzÄ“s. Jo viņi, tāpat kā mÄ“s, pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā ir baudÄ«juši to pašu saldo liberālo tableti.

Kā liecina citu Eiropas valstu prakse, mums nepalÄ«dzÄ“s neviens cits kā imigranti no Austrumiem. Sakarā ar ārkārtÄ«gi konservatÄ«vām tradÄ«cijām un reliÄ£ijas lielo nozÄ«mi viņu dzÄ«vÄ“ šie puiši neredz neko pazemojošu ne smagā darbā, ne lielā, spÄ“cÄ«gā Ä£imenÄ“ (dumji taču viņi ir, vai ne?). TāpÄ“c tieši šie džeki ir tas, kas mums ir vajadzÄ«gs.

Kā krievu kultūras marginalizācija ir saistīta ar potenciālo miljonu Austrumu imigrantu, kuri potenciāli parādīsies mūsu valstī pēc 2-3 paaudzēm? Kāpēc mums vajag apklusināt krievus, pirms mēs pārslēdzamies uz imigrantiem no Austrumiem?

Nav iespÄ“jams pilnÄ«bā atbildÄ“t uz šo jautājumu, neuzrakstot dažas grāmatas par vÄ“sturi un politiku. Bet, Ä«si sakot, tas ir nepieciešams, lai imigranti no Austrumiem, skatoties, kā krievi mācās viņu dzimtajā valodā valsts skolās un tÅ«kstošiem cilvÄ“ku pūļu svin konflikta svÄ“tkus, agri vai vÄ“lu negribÄ“tu darÄ«t to pašu.

MÄ“s nolÄ“mām nožņaugt krievu kultÅ«ru Latvijā ne tāpÄ“c, ka politiÄ·i beidzot atcerÄ“jās, kur atrodas viņu reproduktÄ«vie orgāni. Tas nav saistÄ«ts arÄ« ar faktu, ka Kremļa nodevÄ«gās rokas saslima ar gangrÄ“nu, nokrita un nomira. Ja visa šÄ« situācija ar lÄ“ta darbaspÄ“ka trÅ«kumu un mÅ«su izmiršanu nesāktu apdraudÄ“t mÅ«s kā tautu, tad vÄ“l vismaz trÄ«s paaudzes krievi skolās mācÄ«tos dzimtajā valodā un, ietinoties Krievijas trÄ«skrāsu karogos, tÅ«kstošiem cilvÄ“ku dotos 9.maijā pie pieminekļa.

MÄ“s, ja kāds ir aizmirsis, pavisam nesen Krievijas pilsoņiem pārdevām ES uzturÄ“šanās atļaujas. Un arÄ« par ne to lielāko naudu. Ja globālā Ä£eopolitiskā situācija nebÅ«tu mainÄ«jusies, tad šodien mÄ“s viņiem droši vien jau bÅ«tu pārdevuši pilsonÄ«bu. Un droši vien arÄ« ne tik dārgi.

TomÄ“r ir svarÄ«gi saprast, ka sociālie un politiskie konflikti, ko pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā ir provocÄ“juši politiÄ·i, bija nepieciešami, lai krievus kontrolÄ“tu, nevis lai cÄ«nÄ«tos pret viņiem. Tā rezultātā mÅ«su polittehnologi ir uzkrājuši daudz tehnoloÄ£iju sociālo konfliktu radÄ«šanai un pārvaldÄ«bai. Vienkārši sakot, mÅ«su politiÄ·i ir prasmÄ«gi apguvuši spÄ“ju cilvÄ“kus sarÄ«dÄ«t.

Ir grÅ«ti pateikt, cik lielu daļu no šÄ«m pretrunÄ«gajām tehnoloÄ£ijām izmantos imigrantu no Austrumiem kontrolÄ“šanai. ŠobrÄ«d daudz runā par to, ka mÄ“s kā tauta ar viņiem satiekam diezgan draudzÄ«gi un ar sapratni. RE TV kanāls diezgan bieži pārraida draudzÄ«gas intervijas ar imigrantiem no Irākas un Gruzijas. ArÄ« projektam “Rebeka Koha” nav nekādas negatÄ«vas krāsas. Tas vienkārši tika realizÄ“ts pÄ“c mÅ«su valdÄ«bas iecienÄ«tākā standarta “jo sliktāk – jo labāk”. Bet kopumā lÄ«dz šim mÄ“s ar viesmÄ«lÄ«bu uzņemam imigrantus no Austrumiem.

Neskatoties uz labu sākumu, plašs imigrantu pieplÅ«dums jebkurā valstÄ« radÄ«s daudz iemeslu bažām gan pilsoņiem, gan politiÄ·iem. ValstÄ«s ar attÄ«stÄ«tu pilsonisko sabiedrÄ«bu un patriotiski noskaņotu valdÄ«bu šÄ«s problÄ“mas tiek risinātas lÄ«dzsvaroti un apzināti. Zinot, kā mÅ«su pašu "patriotiskā" valdÄ«ba problÄ“mas risina ar visiem labi zināmiem “veiksmes stāstiem”, man personÄ«gi ir šaubas, vai VecrÄ«gā vispār ir kaut kāda ilgtermiņa stratÄ“Ä£ija imigrantu jautājumā. TāpÄ“c vÄ“l ir pāragri izdarÄ«t galÄ«gos secinājumus par to, kā mÅ«su attiecÄ«bas ar jaunajiem kaimiņiem attÄ«stÄ«sies pÄ“c 5–10 gadiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0