ImigrÄcija - fakti un izaicinÄjumi. NacionÄlistu skatÄ«jums un atbildes
Viktors Birze · 22.11.2017. · Komentāri (58)Par neeiropiešu masu imigrÄciju un tÄs sekÄm vecajÄ EiropÄ ir rakstÄ«ts un runÄts jau gadiem ilgi. ŠÄ« problÄ“ma ir gadu desmitiem sena, un tai ir tendence ar laiku tikai pieaugt un plesties plašumÄ. 2015.gadÄ tÄ kļuva aktuÄla arÄ« mums, kad Laimdotas Straujumas vadÄ«tÄ Latvijas valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu „brÄ«vprÄtÄ«gi” uzņemt 776 bÄ“gļus jeb nelegÄlos imigrantus – lielÄko daļu no GrieÄ·ijas un ItÄlijas nelegÄlo imigrantu nometnÄ“m, un arÄ« tieši no to izcelsmes valstÄ«m Ä€frikÄ.
ŠÄ·ietami nedaudz, un, kÄ rÄdÄ«ja tÄlÄkie notikumi, ne Eiropas SavienÄ«bas (ES) birokrÄti, kas bija izdomÄjuši imigrantus uzspiest visÄm savienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m, ne arÄ« to rÄ«kojumu vietÄ“jie izpildÄ«tÄji šo plÄnu nebija izdomÄjuši lÄ«dz galam. Proti, ja ir izvÄ“le saņemt lielÄkus pabalstus un komfortablÄkus dzÄ«ves apstÄkļus kÄdÄ bagÄtÄkÄ ES dalÄ«bvalstÄ«, „bÄ“glis” pie pirmÄs izdevÄ«bas pÄrbÄ“gs uz turieni.
ParadoksÄli, bet relatÄ«vi sliktie sociÄlie apstÄkļi mÅ«s šoreiz ir paglÄbuši, un tie, kurus bija paredzÄ“ts nometinÄt LatvijÄ, pie pirmÄs iespÄ“jas pÄrceļas uz Rietumeiropu. TÄ ir šobrÄ«d, taÄu nevajag dzÄ«vot ilÅ«zijÄs, ka tas tÄ turpinÄsies vienmÄ“r. Rietumeiropa ir pilna, bet migrantu pieplÅ«dums neatslÄbst. Tas ir vienmÄ“rÄ«gi pastÄvÄ«gs, bet, kÄ rÄdÄ«ja 2015.gada migrÄcijas krÄ«ze, tas var kļūt arÄ« viļņveidÄ«gs, un sasniegt katastrofÄlus apmÄ“rus.
Par faktiem, mÄ«tiem un ilÅ«zijÄm
1) BÄ“gļi vai tikai nelegÄli imigranti?
Lai attaisnotu masveidÄ«gu imigrantu nometinÄšanu Eiropas valstÄ«s, bieži vien tiek izmantots termins „bÄ“gļi”. Šis jÄ“dziens, kas ir pilnÄ«bÄ atrauts no realitÄtes, tiek izmantots kÄ psiholoÄ£iskÄ kara ierocis pret eiropiešiem. TÄ ir ļaunprÄtÄ«ga manipulÄ“šana ar cilvÄ“ku labÄkajÄm Ä«pašÄ«bÄm – lÄ«dzjÅ«tÄ«bu, vÄ“lmi palÄ«dzÄ“t nelaimÄ“ nonÄkušajiem. Protams, ka “bÄ“gļa” apzÄ«mÄ“jums nekÄdi nav izmantojams, runÄjot par miljoniem, kas šÄ·Ä“rsojot VidusjÅ«ru un citus populÄrÄkos nelegÄlÄs imigrÄcijas ceļus, ieplÅ«st EiropÄ no Ä€frikas un Tuvajiem Austrumiem. LoÄ£iski spriežot, jebkurš, kas bÄ“g no kara briesmÄm, patvÄ“rumu meklÄ“ kÄdÄ sev Ä£eogrÄfiski tuvÄkajÄ kaimiņvalstÄ« turpat Ä€frikÄ vai Tuvajos Austrumos. Tur šobrÄ«d arÄ« atrodas faktiski visi Ä«stie bÄ“gļi.
Tie jaunie vÄ«rieši (un tieši šÄ« grupa veido absolÅ«to tÄ saukto „bÄ“gļu” vairÄkumu), kas mÄ“ro tÅ«kstošiem kilometru garu ceļu, maksÄjot lÄ«dz pat desmit un piecpadsmit tÅ«kstošiem eiro cilvÄ“ku kontrabandistiem, lai iekļūtu tieši Eiropas SavienÄ«bÄ, nav nekÄdi bÄ“gļi. Tie ir nelegÄli imigranti, kuru mÄ“rÄ·is ir tÄ«ri ekonomisks. VÄ“lÄ“šanÄs par katru cenu iekļūt Eiropas SavienÄ«bÄ, kur automÄtiski tiek nodrošinÄtas sociÄlÄs garantijas un ar izcelsmes valsti nesalÄ«dzinÄmi augstÄks dzÄ«ves lÄ«menis.
VÄ“l uzskatamÄk viņu patiesos mÄ“rÄ·us rÄdÄ«ja 2015. un 2016. gadÄ bieži redzamie kadri, kad satrakoti imigrantu pūļi (tie paši, ko sabiedrÄ«bai mÄ“Ä£inÄja uzdot par nelaimÄ«giem kara bÄ“gļiem) vardarbÄ«gi mÄ“Ä£inÄja šÄ·Ä“rsot ES valstu iekšÄ“jÄs robežas. PiemÄ“ra pÄ“c piesauksim nu jau bÄ“dÄ«gi slaveno Francijas ostas pilsÄ“tu KalÄ“, ko pÄrpludinÄja tÅ«kstošiem agresÄ«vu afrikÄņu migrantu. IzrÄdÄs, ka visnotaļ labklÄjÄ«gajÄ un multikulturÄlajÄ FrancijÄ tÄ sauktie „bÄ“gļi” joprojÄm nejutÄs droši un tÄdēļ devÄs uz KalÄ“, kas atrodas pie Lamanša jÅ«ras šauruma, lai nokļūtu LielbritÄnijÄ.
Vai FrancijÄ plosÄs karš, varbÅ«t mÄ“ra epidÄ“mija, vai draud bada nÄve? NÄ“, vienkÄrši LielbritÄnija ir pretimnÄkošÄka pabalstu parazÄ«tiem un tÄdēļ arÄ« iekÄrojamÄks galamÄ“rÄ·is. TÄtad runa nav par „patvÄ“rumu” vai „drošÄ«bu”, bet tikai par labumiem un iespÄ“ju labÄk iekÄrtoties, un dzÄ«vot uz eiropiešu rÄ“Ä·ina.
VÄ“l viens emocionÄls viltus arguments, ko imigrantu ievešanas entuziasti izmanto, lai spÄ“lÄ“tu tieši uz latviešu jÅ«tÄm, ir atsaukšanÄs uz 1940. gadu latviešu bÄ“gļiem, kas, Otrajam pasaules karam noslÄ“dzoties, bija spiesti atstÄt savu zemi, un apmesties kÄdÄ no Rietumu valstÄ«m.
TÄs ir pilnÄ«gi nesalÄ«dzinÄmas lietas. PirmkÄrt – faktiski visi Latvijas (un citu komunistu okupÄ“to Austrumeiropas zemju) bÄ“gļi apmetÄs rases, kultÅ«ras un reliÄ£ijas ziÅ†Ä radniecÄ«gÄs valstÄ«s, kurÄs dominÄ“ja eiropieši, eiropeiskÄ kultÅ«ra un kristÄ«gÄ reliÄ£ija. LÄ«dz ar to viņi bez problÄ“mÄm integrÄ“jÄs un asimilÄ“jÄs jaunajÄs mÄ«tnes zemÄ“s, viegli iekļaujoties vietÄ“jÄ sabiedrÄ«bÄ un pieņemot tÄs tradÄ«cijas.
OtrkÄrt, latviešu tautas tikumi, tradÄ«cijas un mentalitÄte noteica to, ka viņi neradÄ«ja ne sociÄlekonomisku, ne kulturÄlu, ne arÄ« politisku slogu patvÄ“ruma devÄ“jiem. Latvieši neveidoja noziedzÄ«bas perÄ“kļus, kriminÄlus geto rajonus, ne arÄ« centÄs uzspiest vietÄ“jiem svešas un naidÄ«gas reliÄ£ijas un sadzÄ«viskÄs normas. Latvieši viesmÄ«lÄ«bu neatmaksÄja ar noziedzÄ«gu tieksmju, etniska vai reliÄ£iska naida motivÄ“tiem terora aktiem.
Fakti ir tÄdi, ka austrumeiropieši, kas, glÄbjoties no komunistu režīmiem, meklÄ“ja patvÄ“rumu etniski un kulturÄli radniecÄ«gÄs zemÄ“s, nevis paģērÄ“ja „mums pienÄkas” un centÄs dzÄ«vot no sociÄlajiem pabalstiem, bet smagi strÄdÄja, izglÄ«tojÄs un guva atzÄ«stamus panÄkumus. Statistikas pÄ“tÄ«jumi rÄda, ka OtrÄ Pasaules kara bÄ“gļu pÄ“cteÄi, savÄs mÄ«tnes zemÄ“s ir viena no veiksmÄ«gÄkajÄm sociÄlajÄm grupÄm – izglÄ«tota, ekonomiski aktÄ«va atšÄ·irÄ«bÄ no Ä€frikas un Tuvo Austrumu imigrantiem, kuru vairums paaudzÄ“m dzÄ«vo kriminÄlos geto rajonos, kultivÄ“jot pabalstu parazÄ«tismu, kriminalitÄti un terorismu.
MÄ“Ä£inÄjumi salÄ«dzinÄt OtrÄ Pasaules kara bÄ“gļus ar etnokulturÄli svešo nelegÄlo imigrantu vilni, kas pÄ“dÄ“jÄs desmitgades EiropÄ ieplÅ«st no Ä€frikas un Tuvajiem Austrumiem, nozÄ«mÄ“ salÄ«dzinÄt nesalÄ«dzinÄmo!
Ne Latvijai, ne Eiropas SavienÄ«bai kopumÄ nav morÄla pienÄkuma atzÄ«t nelegÄlos imigrantus par bÄ“gļiem, ne arÄ« tos izmitinÄt un nodrošinÄt ar komfortablu eksistenci!
2) Vai var ticÄ“t valdÄ«bai, ka 776 imigrantu uzņemšana ir vienreizÄ“js pasÄkums un nÄkotnÄ“ Latviju imigrantu pieplÅ«dums neapdraud?
NÄ“, tam nevar ticÄ“t. Latvijas politiskÄ elite šoreiz ļoti viegli piekÄpÄs ÄrÄ“jam spiedienam šajÄ jautÄjumÄ un piekÄpsies arÄ« citu reizi. Ä»oti zÄ«mÄ«gi izteicies eiroparlamentÄrietis Artis Pabriks: “(...) Latvija tagad nav gatava uzņemt lielu bÄ“gļu skaitu. TÄpÄ“c prÄtÄ«gÄkais bÅ«tu sÄkt ar minimÄlu bÄ“gļu skaitu. TÄdÄ“jÄdi gan pašvaldÄ«bas, gan sabiedrÄ«ba vieglÄk pierastu pie bÄ“gļiem. (...) ArÄ« Latvijas sabiedrÄ«ba jÄsagatavo bÄ“gļu uzņemšanai.” Pabriks domÄ – ja kÄdÄ ciematÄ ieradÄ«sies divi vai trÄ«s bÄ“gļi, vietÄ“jie cilvÄ“ki viņus vieglÄk pieņems nekÄ 20 vai 30 cilvÄ“kus. “Mums jÄbÅ«t uzmanÄ«giem. Esam maza sabiedrÄ«ba un valsts. Mums ir sava dzÄ«ves pieredze. JÄbÅ«t uzmanÄ«giem, lai neradÄ«tu pretsparu. Ja bÅ«sim pÄrÄk Ätri, mÅ«su cilvÄ“ki radÄ«s pretestÄ«bu. ArÄ« latvieši ir jÄpieradina pie bÄ“gļiem.” (TVNET, 15.07.2015)
Citiem vÄrdiem, te aprakstÄ«ta taktika, ko sauc „astes ciršana pa gabaliņam”. No sÄkuma tiks atvesti daži simti, vietÄ“jie pieradÄ«s, jo nav jau tik briesmÄ«gi, tad bÅ«s jau daži tÅ«kstoši, un galu galÄ nemaz nepamanÄ«sim, pa kuru laiku mÅ«su valsts neatgriezeniski pÄrmainÄ«jusies. LÄ«dzÄ«gi notika RietumeiropÄ – viss sÄkÄs ar dažiem simtiem un tÅ«kstošiem un vietÄ“jo „pieradinÄšanu”…
IlgtermiÅ†Ä jÄrÄ“Ä·inÄs ar nacionÄlu valstu konceptam pÄri stÄvošajÄm pÄrnacionÄlajÄm organizÄcijÄm, to virzÄ«bu uz pasaules valdÄ«bu jeb starptautiskÄs likumdošanas prioritÄti pÄr valstu tiesÄ«bÄm uz suverenitÄti un savu nacionÄlo likumdošanu. ŠobrÄ«d dažÄdu pÄrnacionÄlu struktÅ«ru izdoti akti un konvencijas cenšas pasaules mÄ“rogÄ regulÄ“t arÄ« jautÄjumus, kas saistÄ«ti ar cilvÄ“ku pÄrvietošanos, legÄlu un nelegÄlu migrÄciju. UniversÄlais „cilvÄ“ktiesÄ«bu” koncepts tiek stÄdÄ«ts pÄri valstu tiesÄ«bÄm uz savu robežu un ieceļotÄju plÅ«smas kontroli, un tautu tiesÄ«bÄm uz savas identitÄtes, tradicionÄlÄs etniskÄs struktÅ«ras un proporciju saglabÄšanu savÄs valstÄ«s.
Latvijas situÄcijas kontekstÄ jÄsaprot sekojošais – katrs uzņemtais imigrants ilgtermiÅ†Ä palielina iespÄ“jamÄ«bu, ka šeit ieradÄ«sies vÄ“l daudz lielÄks citu imigrantu skaits. Runa ir par to pašu starptautisko likumdošanu, kaut vai konkrÄ“ti par Dublinas Regulu, kas cita starpÄ garantÄ“ tiesÄ«bas uz Ä£imeņu apvienošanos. Tas nozÄ«mÄ“, ka katrs afrikÄnis vai musulmanis, kurš iegÅ«s bÄ“gļa statusu LatvijÄ, bÅ«s tiesÄ«gs aicinÄt šurp arÄ« savu Ä£imeni. Pieņemot, ka vidÄ“ji statistiskÄ Ä£imene šajos pasaules reÄ£ionos ir daudzkÄrt lielÄka par vidÄ“jo latviešu Ä£imeni, potenciÄli divu vai trÄ«s cilvÄ“ku vietÄ šeit var ierasties veseli radinieku klani – radinieku sarakstos var iekļaut pat veselu ciemu, jo izkontrolÄ“t ziņu patiesÄ«bu ir tikpat kÄ neiespÄ“jami un kopÄ“jais imigrantu skaits var pat desmitiem reižu pÄrsniegt sÄkotnÄ“ji domÄto.
OtrkÄrt – neviens nopietni neapdomÄ par kopÄ“jo Eiropu apsÄ“dušo imigrantu skaitu. Ja to mÄ“ra dažÄs desmitgadÄ“s tad tie ir vairÄki desmiti miljonu. Tikai 2014.gadÄ ES „patvÄ“rumu” pieprasÄ«juši 625 000 migrantu, un to saņēmuši 185 000, pÄrÄ“jie tajÄ pat laikÄ uzturas, tÄ sacÄ«t, legÄli nelegÄli jeb, „karÄjoties gaisÄ”. Protams, ņemot vÄ“rÄ iepriekšÄ“jo pieredzi, ir skaidrs, ka arÄ« šie „gaisÄ karÄjošies” agrÄk vai vÄ“lÄk tiks vai nu jau ir tikuši legalizÄ“ti.
VÄrdu sakot, skaitļi ir biedÄ“joši iespaidÄ«gi. Rietumeiropa ir pilna, valstu sociÄlie budžeti pÄrslogoti, pamatiedzÄ«votÄji neapmierinÄti ar masu imigrÄcijas radÄ«tajÄm sekÄm, tÄdēļ ir pilnÄ«gi skaidrs, ka Brisele, kurÄ toni nosaka bagÄtÄs Rietumvalstis, turpmÄkÄ nÄkotnÄ“ centÄ«sies imigrÄcijas radÄ«to slogu vismaz daļēji novelt uz Austrumeiropu. NeapšaubÄmi bÅ«s spiediens – gan morÄls, kas iekļaus runas par „solidaritÄti” un „lÄ«dzatbildÄ«bu”, gan ekonomisks, kas var tieši ietekmÄ“t finanšu resursus, ko Latvija saņem no ES fondiem, gan juridisks, kas nebÅ«t nav izslÄ“gts, ņemot vÄ“rÄ ES virzÄ«bu uz centralizÄ“tu varu, padarot migrantu uzņemšanu par obligÄtu nosacÄ«jumu visÄm tÄs dalÄ«bvalstÄ«m.
Protams, bÅ«s vietÄ“jo lÄ«deru uzpirkšana, solot naudu par migrantu izvietošanu, un noteikti tiks ņemtas vÄ“rÄ jau aprakstÄ«to notikumu mÄcÄ«bas, lai nometinÄtie migranti tiktu administratÄ«vi piesaistÄ«ti konkrÄ“tai teritorijai, un nevarÄ“tu pÄrvietoties uz citu valsti ar dÄsnÄku pabalstu sistÄ“mu. Galvenais, kas jÄņem vÄ“rÄ –nevajag dzÄ«vot rožainÄs ilÅ«zijÄs: “mÄ“s esam nabagi, imigranti pie mums negrib palikt”. Šis jautÄjums agrÄk vai vÄ“lÄk tiks „sakÄrtots”. AtslÄbumam nav nekÄda pamata.
To apliecina arÄ« vÄ“sts, ka Dublinas regulai tiek gatavota jauna versija jeb tÄ dÄ“vÄ“tÄ "Dublina II". TÄ paredzÄ“s, ka migranti pÄ“c noteiktas sistÄ“mas tiks pÄrsÅ«tÄ«ti uz dažÄdÄm ES valstÄ«m, kuras attiecÄ«gi izskatÄ«s viņu lÅ«gumus pÄ“c patvÄ“ruma un pozitÄ«va apstiprinÄjuma gadÄ«jumÄ viņus izmitinÄs. PlÄnotÄ sistÄ“ma paredz, ka lielÄkÄs un bagÄtÄkÄs valstis saņems lielÄko daļu migrantu, mazÄkÄs un trÅ«cÄ«gÄkÄs – mazÄko.
TomÄ“r kopumÄ tas nozÄ«mÄ“, ka pirmajÄs migrantu uzņēmÄ“jvalstÄ«s kÄ ItÄlijÄ, GrieÄ·ijÄ un BulgÄrijÄ izskatÄmo patvÄ“ruma lÅ«gumu skaits samazinÄsies, kamÄ“r valstÄ«s, kuras lÄ«dz šim nebija ne pirmÄs uzņēmÄ“jvalstis, ne arÄ« populÄras migrantu vidÅ«, uzņemto migrantu skaits pieaugs. Viena no tÄdÄm ir arÄ« Latvija.
3) Jauni scenÄriji imigrantu ievešanai
PÄ“dÄ“jos divus gadus sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba fokusÄ“jÄs uz ES uzspiesto nelegÄlo imigrantu uzņemšanu. ŠobrÄ«d (visticamÄk uz laiku) šis jautÄjums noklust divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir sabiedrÄ«bas izteiktÄ pretestÄ«ba, un otrais – ka šie imigrantu uzspiedÄ“ji vÄ“l nebija izdomÄjuši mehÄnismu, kÄ viņus šeit noturÄ“t. PÄ“dÄ“jÄ laikÄ imigrÄcijas jautÄjums tiek aktualizÄ“ts citÄ aspektÄ. ValdošÄ elite un tai pietuvinÄtie sabiedriskÄs domas veidotÄji uzmÄcÄ«gi skandÄ“ mantru par Ärvalstu darbaspÄ“ka imigrÄcijas nepieciešamÄ«bu.
AtšÄ·irÄ«bÄ no iepriekšÄ“jÄs „bÄ“gļu” uzspiešanas kampaņas, kad psiholoÄ£iskais karš tika veikts ar meliem un viltu mÄ“Ä£inot ieprogrammÄ“t latviešos lÄ«dzjÅ«tÄ«bu pret iebrucÄ“jiem, tagad uzbrukums tiek vÄ“rsts pret vÄjÄku vietu – bažÄm par ekonomisko stÄvokli un labklÄjÄ«bu. IzrÄdÄs, ka bez imigrantu ievešanas, Latvijas ekonomika sabruks, un tagadÄ“jÄ ekonomiski aktÄ«vÄ paaudze vecumdienÄs paliks bez pensijÄm. SpÄ“cÄ«gÄkie argumenti ir latviešu tautas masveidÄ«ga izceļošana, darbaroku trÅ«kums un visnotaļ zemie dzimstÄ«bas rÄdÄ«tÄji. Bet par visu pÄ“c kÄrtas.
Kas ir ieinteresÄ“ts „darbaspÄ“ka imigrÄcijÄ”? Te saknes nebÅ«tu jÄmeklÄ“ ne pÄrnacionÄlÄs struktÅ«rÄs, ne idejiskos kosmopolÄ«tos un nacionÄlisma pretiniekos (kuri, protams, dabiski pieslÄ“dzas, jo principiÄli atbalsta jebkuras darbÄ«bas, kas veicina „dažÄdÄ«bu” un nacionÄlÄs identitÄtes vÄjinÄšanu), bet drÄ«zÄk – vai vismaz daļēji – tajÄ domÄšanas veidÄ, kas piemÄ«t valsts politiskajai elitei, kuras vidÅ« reti sastopami cilvÄ“ki ar izteikti nacionÄlÄm jÅ«tÄm. Viņi valsti neskata kÄ aizsargÄjamu latviešu etnokulturÄlo teritoriju, kÄ mÄjas latviešu tautas saglabÄšanai, bet kÄ ekonomisku projektu: „Nav kas strÄdÄ? Nu tad ievedÄ«sim!”. Un tas saskan ar alkatÄ«gÄko un nacionÄli vienaldzÄ«gÄko vietÄ“jo uzņēmÄ“ju domÄšanu: „Man vienalga, kas sarauš man bagÄtÄ«bu, ka tik man ir labi.”
TÄ ir konsekventi un ilgstoši realizÄ“ta valsts politika, kas ar nepÄrdomÄtu nodokļu slogu sadÄrdzina darbaspÄ“ka izmaksas, vienlaikus neatstÄjot pašiem strÄdÄjošiem pienÄcÄ«gus eksistences lÄ«dzekļus. RezultÄtÄ, uzņēmÄ“jiem darbaspÄ“ks ir dÄrgs, bet paša darbaspÄ“ka ienÄkumu lÄ«menis ir zems. TaÄu, lÄ«dztekus valsts politikai, vismaz daÄ¼Ä gadÄ«jumu ļaunprÄtÄ«ba ir arÄ« uzņēmÄ“ju rÄ«cÄ«bÄ. NetrÅ«kst to, kuri izvÄ“las luksusa dzÄ«vesveidu, bet ekonomÄ“s ik centu uz strÄdÄjošo atalgojuma rÄ“Ä·ina.
Un patiešÄm, darbaspÄ“jÄ«gi cilvÄ“ki masveidÄ ir izceļojuši. Ja 2000. gadÄ LatvijÄ iedzÄ«votÄju skaits bija 2 377 383, tad 2015.gadÄ vairs 1 968 957. Piecpadsmit gadu laikÄ esam zaudÄ“juši pusi RÄ«gas! Protams, ka arÄ« šajos neiepriecinošajos skaitļos var atrast ar ko sevi mierinÄt – izceļojušo un izmirušo nelatviešu proporcionÄli ir vairÄk nekÄ latviešu. Ja 2000. gadÄ latviešu LatvijÄ bija 57,7%, tad 2016. gadÄ jau 61,8%. Un tomÄ“r tas nemaina to, ka arÄ« latvieši vairÄk izmirst un izceļo nekÄ piedzimst un demogrÄfiskie procesi ir mums ļoti nelabvÄ“lÄ«gi.
Jau tagad ik gadu nodarbinÄtÄ«bas atļaujas tiek piešÄ·irtas aptuveni diviem tÅ«kstošiem trešo valstu pilsoņu, bet tiek virzÄ«ta ideja par atvieglotiem nosacÄ«jumiem ievestajam darbaspÄ“kam vairÄkos simtos profesiju, kas ieceļotÄju skaitu pamatÄ«gi palielinÄs.
Ko tas ilgtermiÅ†Ä nozÄ«mÄ“s Latvijai? PirmkÄrt tÄs bÅ«s sÄkumÄ neuzkrÄ«tošas, bet nenovÄ“ršamas etniskÄ sastÄva izmaiņas, kas latviešiem nÄks tikai par sliktu. TÄs bÅ«s veselas tautsaimniecÄ«bas nozares, kuras tiks uzsÄ“dinÄtas uz Ärvalstu darbaspÄ“ka adatas. Un, ja Ärvalstu darbaspÄ“ka ievešana Ä«stermiÅ†Ä ekonomiski attaisnosies, biznesa aprindu spiediens uz varu tikai pieaugs, ar ievestajiem nepietiks, bÅ«s nÄkamÄs „darbaspÄ“ka krÄ«zes” – tiks pieprasÄ«ti aizvien vairÄk imigrantu. Imigrantu, kas šeit apmetÄ«sies uz dzÄ«vi, atvedÄ«s Ä£imenes, radÄ«s pÄ“cnÄcÄ“jus. Pat, ja uz Ärvalstu imigrantu darbaspÄ“ku balstÄ«tais ekonomikas modelis sabruktu, vismaz pamatÄ«ga daļa no šiem imigrantiem te arÄ« paliktu.
Kas viņi varÄ“tu bÅ«t, un ar ko bÅ«tu jÄrÄ“Ä·inÄs? VisticamÄk sÄkotnÄ“jÄ posmÄ tie varÄ“tu bÅ«t migranti no bijušÄs padomju telpas – Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas. Protams, tie nav ne afrikÄņi, ne musulmaņi. SavÄ veidÄ situÄcija lÄ«dzinÄtos padomju okupÄcijas laiku migrÄcijai. ProblÄ“mas bÅ«tu ar to, ka valodas un politiskÄs identifikÄcijas jautÄjumos, liela daļa varÄ“tu bÅ«t papildinÄjums jau tÄ lielajai „krievu pasaulei”. OtrkÄrt, to, kas no kÄdreizÄ“jÄs PSRS Eiropas daļas vÄ“lÄ“tos strÄdÄt LatvijÄ, varÄ“tu nebÅ«t nemaz tik daudz, jo sevišÄ·i, ja šiem cilvÄ“kiem pavÄ“rtos ceļš uz Rietumeiropu. Un nÄkamÄ ievestÄ darbaspÄ“ka avots var bÅ«t Ä€zija, kas radÄ«tu jau daudz lielÄkas problÄ“mas. JebkurÄ gadÄ«jumÄ, ja latviešu proporcionÄlais sastÄvs valstÄ« ir tikai ap 60%, to demogrÄfiskie rÄdÄ«tÄji ir negatÄ«vi, jebkuras etniskÄ sastÄva izmaiņas, kas palielina sveštautiešu Ä«patsvaru, uzskatÄmas kÄ latviešu tautai nelabvÄ“lÄ«gas, un to apdraudošas.
Ir skaidrs, ka ekonomika spÄ“j funkcionÄ“t arÄ« valstÄ«s ar nelielu cilvÄ“ku skaitu. TÄpat, piespiežoties, arÄ« ar nelabvÄ“lÄ«gu vecuma struktÅ«ru (piemÄ“rs – JapÄna). Pirms runÄt par migrantu ievešanu, bÅ«tu jÄmeklÄ“ visi iespÄ“jamie risinÄjumi ekonomikas funkcionÄ“šanai ar saviem cilvÄ“kresursiem, kÄdi nu tie ir. Par tehnoloÄ£ijÄm, par to ekonomikas sektoru attÄ«stÄ«bu, kas var funkcionÄ“t ar nelieliem cilvÄ“kresursiem, par alternatÄ«vÄm esošajai pensiju sistÄ“mai. Par vietÄ“jo noturÄ“šanu darba tirgÅ«, kaut vai ceļot ar nodokļiem neapliekamo iztikas minimumu un izdarot spiedienu uz maksÄtspÄ“jÄ«giem uzņēmÄ“jiem, kas izvairÄs celt algas strÄdÄjošajiem. TÄdu un lÄ«dzÄ«gu soļu ir daudz, bet par tiem runÄt ir valstiski un nacionÄli domÄjošu ekonomistu uzdevums.
TaÄu atslÄ“ga tomÄ“r ir demogrÄfija. ZemÄs dzimstÄ«bas problÄ“mas Eiropas kontinentÄ var iedalÄ«t divos galvenajos, šÄ·ietami atšÄ·irÄ«gos blokos, kas, ļoti vienkÄršoti raksturojot, ir egoisms un nabadzÄ«ba. Par pirmo runÄjot, tÄ ir izlaidÄ«ba un dzÄ«vesveids „pÄ“c manis kaut Å«densplÅ«di”. Tas ir labklÄjÄ«bas un komforta kults (bÄ“rni tiek uztverti kÄ apgrÅ«tinÄjums, kas traucÄ“ baudÄ«t dzÄ«vi), feminisms, izlaidÄ«bas un tÄ saukto brÄ«vo attiecÄ«bu modelis, kas sagrauj tradicionÄlÄs dzimumu lomas un Ä£imenes modeli. Otrs – jo sevišÄ·i AustrumeiropÄ – ir nabadzÄ«bas risks. Ä¢imenes rÄ“Ä·ina, ka katrs bÄ“rns tas ir papildus materiÄlais slogs, kas ir ne tikai jÄdzemdÄ“, bet arÄ« jÄizaudzina. VairÄki bÄ“rni, jo sevišÄ·i pašreizÄ“jos sociÄli ekonomiskajos apstÄkļos LatvijÄ, vidusmÄ“ra Ä£imenei, nemaz nerunÄjot par tÄm, kas materiÄli ir zem vidusmÄ“ra, ir liela uzupurÄ“šanÄs. Valsts materiÄlais atbalsts dzimstÄ«bas kÄpuma nodrošinÄšanai ir absolÅ«ti nepieciešams.
Ja gribam saglabÄt nacionÄlu valsti, tad par taupÄ«šanu uz Ä£imeņu atbalstu un dzimstÄ«bas kÄpuma veicinÄšanas rÄ“Ä·ina ir jÄaizmirst. Var taupÄ«t uz visu, lai arÄ« cik tas sÄpÄ«gi neliktos atsevišÄ·Äm nozarÄ“m, bet nevar taupÄ«t uz mÅ«su tautas dzÄ«vÄ spÄ“ka rÄ“Ä·ina. Ir nožēlojami vÄ“rot dažÄdu ministriju tielÄ“šanos par dažiem eiro uz bÄ“rnu, ņemot vÄ“rÄ, ka valsts atbalsts Ä£imenÄ“m LatvijÄ ir viens no viszemÄkajiem Eiropas SavienÄ«bÄ (Ä£imene ar trÄ«s skolas vecuma bÄ“rniem, 2017.gadÄ no valsts saņem 67 eiro! Tepat kaimiņos IgaunijÄ, tie ir 400 eiro.) Un atbalstu iespÄ“jams sniegt ne tikai skaidrÄ naudÄ, bet arÄ« taustÄmÄkÄs lietÄs, piemÄ“ram, mÄjokļa jautÄjuma risinÄšanÄ.
ŠÄda situÄcija ar demogrÄfijas politiku liecina par absolÅ«tu nacionÄlÄs domÄšanas trÅ«kumu. Un, ja to kombinÄ“ ar plÄniem trÅ«kstošos latviešus aizstÄt ar imigrantiem, tÄ ir apzinÄti noziedzÄ«ga politika, kas ilgtermiÅ†Ä iznÄ«cinÄs latviešu valsti.
Eiropas noriets jeb imigrÄcijas sekas
Eiropas liberÄlÄ multikulturÄlisma politika, kas ietver arÄ« attiecÄ«bÄ pret saviem pamatiedzÄ«votÄjiem pašnÄvniecisku imigrÄcijas politiku, pašos pamatos izmainÄ«jusi kontinentu, un liek nopietni analizÄ“t, cik gadu EiropÄ atlicis nÄcijvalstÄ«m kÄ konkrÄ“tu tautu identitÄtes nesÄ“jÄm. Esam jau tik tÄlu, ka pat atsevišÄ·i politiskajai elitei piederÄ«gi politiÄ·i nu jau tiešos vÄrdos atzÄ«st, ka baltÄs rases pastÄvÄ“šana ir apdraudÄ“ta. VÄ“l pirms dažiem gadiem, runÄt par rases apdraudÄ“jumu atļÄvÄs tikai visdrosmÄ«gÄkie un ideÄlistiskÄkie nacionÄlisti, jo tas faktiski nozÄ«mÄ“ja politiska ekstrÄ“mista birku un lÄ«dz ar to arÄ« politisku marginalizÄciju.
Bet tautas iznÄ«cinošÄ sistÄ“ma nepadodas. Neskatoties ne uz apdraudÄ“jumu Eiropas identitÄtei un kultÅ«rai, ne uz augošo etnisko, reliÄ£isko un sociÄlo spriedzi, ne noziedzÄ«bu un par ikdienu kļuvušajiem terorisma draudiem, tÄ negatavojas ar labu atteikties no multikulturÄlÄs utopijas. Pat, ja tÄ nozÄ«mÄ“ Eiropas kolektÄ«vo pašnÄvÄ«bu.
KÄda ir situÄcija, kas notiek ar Eiropu, un kÄpÄ“c tÄ notiek?
Ikviens, kas pabijis Rietumeiropas metropolÄ“s – LondonÄ, ParÄ«zÄ“, BriselÄ“ un citur, savÄm acÄ«m redz, ka angliskais, franciskais, flÄmiskais saglabÄjies vairs tikai iepriekšÄ“jo paaudžu radÄ«tajos vÄ“stures pieminekļos. Ja tÅ«ristu apmeklÄ“tajÄs vietÄs vÄ“l redzÄ“siet labu tiesu baltu seju, tad nejauši nomaldoties, varat nokļūt rajonos, kur musulmaņu vai melnÄdaino vidÅ« bÅ«siet vienÄ«gais baltais. Un, situÄcija ar katru gadu vÄ“ršas aizvien drÅ«mÄka – tÄdu to padara kÄrtÄ“jie simti tÅ«kstošu jaunu imigrantu, un demogrÄfija: gan musulmaņi gan citi tumšÄdainie, kas iekļuvuši EiropÄ, rada pÄ“cnÄcÄ“jus vairÄk nekÄ eiropieši. KÄda šobrÄ«d ir aptuvenÄ situÄcija skaitļos?
VÄ“l 2013. gadÄ visnotaļ neprecÄ«zi (jo ne visas valstis veic detalizÄ“tus uzskaitÄ«jumus, un ne visas migrantu kategorijÄ iekļauj migrantu pÄ“cteÄus vairÄkÄs paaudzÄ“s) dati liecinÄja, ka Eiropas SavienÄ«bÄ dzÄ«vo aptuveni 9 miljoni turku, 5 miljoni arÄbu (no dažÄdÄm izcelsmes valstÄ«m) 5 miljoni ekvatoriÄlo afrikÄņu jeb nÄ“Ä£eru, aptuveni 2,5 miljoni indiešu, 2 miljoni kurdu, 1,1 miljons pakistÄņu, 1 miljons Ä·Ä«niešu un vÄ“l pusotra miljona citu AustrumÄzijas izcelsmes migrantu, un citu skaitliski mazÄk nozÄ«mÄ«gu grupu pÄrstÄvji. Nu jau šie skaitļi ir novecojuši, rÄdot tikai daļu no kopÄ“jÄs ainas, jo 2014., 2015., un 2016. gada laikÄ EiropÄ tikai nelegÄlÄ ceÄ¼Ä jeb uzdodoties par bÄ“gļiem ieradušies 3 miljoni afrikÄņu un musulmaņu. ParalÄ“li nelegÄlo imigrantu invÄzijai, kÄ ierasts, tika uzņemti arÄ« legÄli ieceļotÄji. Un rindÄ gaida nÄkamie miljoni – gan nelegÄlie gan legÄlie, jo Eiropas politiskÄ elite ar savu rÄ«cÄ«bu (jeb bezdarbÄ«bu) ir devusi skaidru signÄlu, ka uzņemti tiek visi, kas vien spÄ“j nokļūt lÄ«dz Eiropai.
ŠajÄ kontekstÄ Eiropas nÄkotni daiļrunÄ«gi ilustrÄ“ arÄ« fakts, ka jau 2014. gadÄ populÄrÄkais vÄrds jaundzimušajiem zÄ“niem LielbritÄnijÄ bija Muhameds (gana daudz arÄ« OmÄru, AlÄ« un Ibrahimu).
Kur viņi atrodas?
Protams, imigranti, pa reÄ£ioniem nav izkliedÄ“ti vienÄdi. Ir vietas, kurÄs nekas neliecina par migrÄcijas problÄ“mÄm, bet kaimiņos var bÅ«t apdzÄ«vota vieta, kur baltie jau ir skaitliskÄ mazÄkumÄ. LielpilsÄ“tÄs ir izveidojušies bÄ«stami geto rajoni, kurus kontrolÄ“ imigrantu bandas (Zviedrijas policija nesen apliecinÄja, ka viņu valstÄ« tÄdu ir 55), zeļ noziedzÄ«ba, darbojas bÄ«stamas islÄmistu sektas. TaÄu Ä«paša ļaunprÄtÄ«ba (komplektÄ ar muļķību) ir tendence uzspiesti izkliedÄ“t migrantus iespÄ“jami plašÄkÄs teritorijÄs – mazpilsÄ“tÄs, ciematos. Migrantu etnisko kopienu izveidošanÄs ilgtermiÅ†Ä ir magnÄ“ts jaunu iebraucÄ“ju pievilinÄšanai. RespektÄ«vi – problÄ“ma tiek izvazÄta pa visu teritoriju.
KÄdas problÄ“mas viņi rada?
Eiropa ir saskÄrusies ar jaunu parÄdÄ«bu – islÄma terorismu, kas apvieno etniski, reliÄ£iski un politiski motivÄ“tu vardarbÄ«bu. Vai ir vÄ“rts uzskaitÄ«t visus tikai pÄ“dÄ“jo divu gadu laikÄ notikušos imigrantu veiktos terora aktus, kas prasÄ«juši eiropiešu dzÄ«vÄ«bas? SprÄdzienus, slaktiņus ar šaujamieroÄiem, dzÄ«vu cilvÄ“ku šÄ·aidÄ«šanu ar automašÄ«nÄm, uzbrukumus ar aukstajiem ieroÄiem… Rietumeiropa dzÄ«vo jaunÄ realitÄtÄ“ – pastÄvÄ«gÄ nedrošÄ«bas sajÅ«tÄ. Musulmaņu pÄrpildÄ«tÄs metropolÄ“s nejaušÄ«ba iziet no mÄjas un neatgriezties, ir kļuvusi daudzkÄrt lielÄka. TÄpat drošÄ«bas barjeru bÅ«vÄ“šana un lÄ«dz zobiem bruņota policija ZiemassvÄ“tku tirdziņos un citÄs masu pulcÄ“šanÄs vietÄs, liecina, ka mÄ“s dzÄ«vojam citÄ, daudz nedrošÄkÄ EiropÄ.
Ikviens, kurš seko lÄ«dzi ziņÄm, noteikti bÅ«s redzÄ“jis skatus no liesmojošÄs ParÄ«zes, Londonas, Stokholmas vai kÄdas citas pilsÄ“tas, kur lielÄkÄ skaitÄ koncentrÄ“jušies imigranti. Laiku pa laikam satrakojušies melnÄdaino un musulmaņu pūļi, lai paustu savu neapmierinÄtÄ«bu, ka vietÄ“jie viņus „pietiekami labi neuzņem”, sarÄ«ko pa kÄdam iznÄ«cinošam, miljoniem lielus zaudÄ“jumus radošam grautiņam.
Masveida publiski seksuÄla rakstura uzbrukumi sievietÄ“m VÄcijas pilsÄ“tÄ Ä¶elnÄ“, kas notika 2015.gada nogalÄ“ un kurus veica jauni Tuvo Austrumu izcelsmes vÄ«rieši, pavÄ“ra vaÄ¼Ä aizsprostu ilgi noklusÄ“tajam tabu tematam par mežonÄ«bu, seksuÄlo vardarbÄ«bu un noziedzÄ«bu, ko uz Eiropu atnesuši mÅ«su „kultÅ«ras bagÄtinÄtÄji”, kÄ viņus nereti dÄ“vÄ“ liberÄlÄs elites pÄrstÄvji.
NoziedzÄ«bas statistika pa dažÄdÄm valstÄ«m ir vesela raksta vÄ“rta, bet pieminÄ“sim dažus šokÄ“jošÄkos faktus, kas skar tik jÅ«tÄ«gu tÄ“mu kÄ dzimumnoziegumi. ItÄlijÄ imigranti pagaidÄm sastÄda 7% no kopÄ“jÄ iedzÄ«votÄju skaita, taÄu uz viņu rÄ“Ä·ina ir 40% valstÄ« reÄ£istrÄ“tajiem izvarošanas gadÄ«jumiem. No NorvÄ“Ä£ijas galvaspilsÄ“tÄ Oslo laikÄ no 2007.-2010. gadam reÄ£istrÄ“tajiem izvarošanas gadÄ«jumiem, pilnÄ«gi visus veikuši imigranti, pÄrsvarÄ no SomÄlijas un PakistÄnas. Stavangeras pilsÄ“tÄ jaunie „norvÄ“Ä£i” pastrÄdÄjuši 90 % no visÄm izvarošanÄm. 2014.gadÄ pasaule šausminÄjÄs par notikumiem nelielajÄ Roterhamas pilsÄ“tiÅ†Ä (LielbritÄnijÄ). IzrÄdÄs desmit gadu garumÄ pÄrsvarÄ no pakistÄņiem sastÄvošai imigrantu bandai par upuriem bija krituši tÅ«kstoši britu meiteņu, pat bÄ“rnu, kas tikušas izvarotas un seksuÄli izmantotas. IlgstošÄ noziegumu slÄ“pšana bija iespÄ“jama, "pateicoties" politkorektumam – vietÄ“jiem baidoties sÅ«dzÄ“ties par imigrantiem, lai neiegÅ«tu rasista zÄ«mogu, un kreisajiem (leiboristu) pilsÄ“tas domniekiem nevÄ“loties atzÄ«t leiboristu partijas piekoptÄs imigrÄcijas politikas sakÄvi.
Tie nav izolÄ“ti gadÄ«jumi, nu jau sen tÄ ir pierasta ikdiena Rietumeiropas daļÄs, kuras blÄ«vi apdzÄ«vo neeiropiešu izcelsmes personas. KriminÄlhronikÄs, jo sevišÄ·i noziegumos, kas saistÄ«ti ar vardarbÄ«bu – uzbrukumi, izvarošanas, bruņotas laupÄ«šanas, huligÄnisms un lÄ«dzÄ«gi gadÄ«jumi, vienmÄ“r dominÄ“ nevis vietÄ“jie, bet svešie. ArÄ« šajÄ ziÅ†Ä imigrÄcija ir pÄrvÄ“rtusi eiropiešu dzÄ«vi.
VietÄ“jÄs kultÅ«ras un cilvÄ“ku nospiešana un izspiešana ir neatņemama sastÄvdaļa procesam, kad mainÄs iedzÄ«votÄju sastÄvs. Svešie ienÄk ar savÄm iedzimtajÄm Ä«pašÄ«bÄm – temperamentu, mentalitÄti, sadzÄ«ves tradÄ«cijÄm, pasaules redzÄ“jumu, reliÄ£iju, ko kopÄ“ji varÄ“tu raksturot kÄ identitÄti. TÄ ir vietÄ“jiem sveša, konkurÄ“joša identitÄte. PilnÄ«gi loÄ£iski, ka migranti vÄ“las baudÄ«t Rietumu civilizÄcijas labklÄjÄ«bu, un vienlaicÄ«gi dzÄ«vot saskaÅ†Ä ar savu identitÄti un sadzÄ«ves tradÄ«cijÄm, nevÄ“las mainÄ«ties, un noteiktos aspektos to arÄ« nevar, jo noteiktas Ä«pašÄ«bas un tieksmes ir Ä£enÄ“tiski pÄrmantotas vai paaudžu paaudzÄ“s izauklÄ“tas un ierakstÄ«jušÄs kultÅ«ras kodÄ.
Ko tas nozÄ«mÄ“ eiropiešiem? Tas nozÄ«mÄ“ izmirušÄs baznÄ«cas aizstÄjošas mošejas Eiropas kultÅ«rvidÄ“, tas nozÄ«mÄ“ bÄ«stamas islÄma fanÄtiÄ·u sektas Eiropas pilsÄ“tÄs, parandžÄs un burkÄs ietÄ“rptas sievietes, mežonÄ«gus reliÄ£iskos rituÄlus uz ielÄm, šariÄta patruļas. Tas nozÄ«mÄ“ citÄdu, mums nepieņemamu attieksmi pret vidi, sanitÄrajÄm normÄm, dzÄ«vniekiem, apģērbu, sievietÄ“m. Tas nozÄ«mÄ“, ka mainÄs agrÄk eiropeiskie dzÄ«vojamie rajoni, kļūstot sveši saviem pamatiedzÄ«votÄjiem, mainÄs skolas, kurÄs lÄ«dztekus vietÄ“jiem, masveidÄ sarodas imigrantu bÄ“rni – ar citu Ä£enÄ“tisko mentalitÄti un temperamentu, sevišÄ·i tie, kuri nÄk no mežonÄ«gas vides ar vardarbÄ«bas tradÄ«cijÄm, vai/un arÄ« zemÄku intelektuÄlo potenciÄlu, ko var teikt par migrantiem no Ä«paši atpalikušiem reÄ£ioniem. VietÄ“jiem no šÄdas vides ir jÄbÄ“g, un tÄ ir vienÄ«gÄ iespÄ“ja, kas arÄ« plaši tiek izmantota. Otrs ceļš ir piemÄ“roties, zaudÄ“jot sevi. ŠajÄ konkurÄ“jošo identitÄšu cīņÄ, eiropieši šobrÄ«d ir zaudÄ“tÄji. Un svešie iebraucÄ“ji, redzot, ka pozÄ«cijas un teritorija tiek atdota bez nopietnas pretestÄ«bas jeb vispÄr bez pretestÄ«bas, izplešas savÄs prasÄ«bÄs, nekaunÄ«bÄ, ietekmÄ“ un dzÄ«vajÄ spÄ“kÄ. NoteiktÄs vietÄs vietÄ“jie tiek burtiski izspiesti, un Eiropas pÄrņemšanas Ä£eogrÄfija lÄ«dz ar imigrantu skaita palielinÄšanos pastÄvÄ«gi paplašinÄs.
KÄpÄ“c Eiropa tiek atdota bez cīņas?
Eiropieši zaudÄ“ daudzu iemeslu dēļ – pirmkÄrt, jau tÄdēļ, ka noteikta veida audzinÄšanas rezultÄtÄ ir zaudÄ“juši veselÄ«gu nacionÄlo egoismu, vÄ«rišÄ·Ä«bu un lÄ«dz ar to arÄ« kareivÄ«gumu, kas nepieciešams, lai pretotos savas teritorijas pÄrņemšanai. OtrkÄrt – daļai sabiedrÄ«bas ir zudusi sajÄ“ga, ka notiekošie procesi ir nenormÄli. Viņi ir jau ir pieradinÄti pie esošÄs situÄcijas, pieņēmuši to, labÄkajÄ gadÄ«jumÄ kÄ nenovÄ“ršamu ļaunumu, ieslÄ«guši apÄtijÄ, sliktÄkajÄ – ļÄvuši savu apziņu saindÄ“t ar kultÅ«rmarksistu dvÄ“seļu inženieru laboratorijÄs radÄ«tajÄm nÄves ideoloÄ£ijÄm, kas iekļauj arÄ« kolektÄ«vÄs vainas sindromu par baltÄs rases un savu tautu vÄ“sturi (white guilt), kas jÄizpÄ“rk ar patoloÄ£isku altruismu jeb apzinÄtu nacionÄlo jÅ«tu un rasiskÄs pašsaglabÄšanÄs instinkta izskaušanu sevÄ«, atsacÄ«šanos no nacionÄlisma, nacionÄlajÄm interesÄ“m vispÄrÄ“jas „laimes”, „progresa”, „universÄlu cilvÄ“ktiesÄ«bu” un utopiskas rasu draudzÄ«bas vai pat pretdabiskas bezrasu harmonijas vÄrdÄ.
Par šiem pÄ“dÄ“jiem runÄjot – viņi ir aktÄ«vs un dominÄ“jošs mazÄkums, kam lÄ«dzi iet bailÄ«gs, vienaldzÄ«gs un klusÄ“jošs vairÄkums. Šo pašu politisko ideoloÄ£iju dēļ vairÄk nekÄ pusgadsimta garumÄ RietumeiropÄ ir izskausts garÄ«gums, reliÄ£ijÄ vairs nav spÄ“ks, pÄrliecÄ«ba un tradÄ«cija, bet tÄ ir nonÄ«kusi, veicot pastÄvÄ«gu pašcenzÅ«ru, lai piemÄ“rotos laicÄ«gajÄs politikas jaunajam virzienam uz nekurieni. Ir degradÄ“tas nacionÄlÄs kultÅ«ras, kas tikušas aizstÄtas ar bezsakņu modernismu elitei, vai globÄlu, pÄrnacionÄlu masu patÄ“riņa kultÅ«ru proletÄriešiem. ArhitektÅ«ra kļuvusi bezveidÄ«ga, mÄksla Ä·Ä“mÄ«ga un zaimojoša, teÄtris – murgains. HumanitÄrÄs un sociÄlÄs zinÄtnes ir iztÄ«rÄ«tas no tradicionÄlistisku, nacionÄlu, patiesi konservatÄ«vu viedokļu paudÄ“jiem, kas pasludinÄti par „rasistiskiem”, „reakcionÄriem”, „autoritÄriem” vai pat „fašistiskiem”.
Ir tikušas noÄrdÄ«tas tradicionÄlÄs Ä£imenes vÄ“rtÄ«bas, laulÄ«ba, dabiskÄs dzimumu lomas, to vietu ierÄdot bezatbildÄ«gas baudas un seksualitÄtes kultam. KÄ gan sabiedrÄ«bÄ var saglabÄties dabiska vÄ«rišÄ·Ä«ba un drosme, ja vÄ«rišÄ·Ä«ba tiek pasludinÄta par sievietes apspiedošu, ja ar ÄrprÄtÄ«gu mÄ“rÄ·tiecÄ«bu tiek uzspiesta homoseksuÄlisma atzÄ«šana par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu normÄlÄm dzimumattiecÄ«bÄm, ja visÄ nopietnÄ«bÄ tiek konstruÄ“ta bezdzimuma identitÄte, trešie dzimumi un citas anomÄlijas?
Un tagad iedomÄjieties – ko vidusmÄ“ra eiropietis, lai aizstÄv, kÄda ir viņa motivÄcija aizstÄvÄ“t savu dzÄ«vestelpu un kultÅ«ru? Ko viņam aizstÄvÄ“t – makdonaldus, Eiropas Komisiju, transseksuÄļu cilvÄ“ktiesÄ«bas? KÄ vispÄr var domÄt, ka kaut kas ir jÄaizstÄv, ja desmitgadÄ“m ilgi nacionÄlÄ kultÅ«ra ir atņemta, un nacionÄlÄ apziņa izskausta, veselÄ«gie pašsaglabÄšanÄs instinkti novÄjinÄti, un viss kas notiek, tajÄ skaitÄ Eiropas etniskÄ sastÄva nomaiņa, tiek saukts par „nenovÄ“ršamu progresu”?
Pat ja viņš izjÅ«t diskomfortu no tÄ, ko izraisa migrÄcija un tÄs blakusparÄdÄ«bas, pat, ja viņš nav zaudÄ“jis veselÄ«gu spriestspÄ“ju, viņš jÅ«t, ka nav nekÄdu izredžu pretoties. Mediji, kas veido sabiedrisko domu, likums un vara nav viņa, bet svešo ienÄcÄ“ju pusÄ“.
TÄ aug arÄ« jaunieši, kas citÄdu Eiropu, citÄdu kultÅ«ru un vÄ“rtÄ«bas nav redzÄ“juši. Viņi izaug sabiedrÄ«bÄ, vietÄ, kur jau dzÄ«vo migranti, nezinot kad, un kÄpÄ“c tie te ir uzradušies. ApkÄrtÄ“jÄ pasaule ir dažÄda, tÄtad tÄ laikam jÄbÅ«t. Viņi iet skolÄ, kur saņem kÄrtÄ«gu „tolerances”, „iecietÄ«bas” un „politkorektuma” (tas ir Ä«paši svarÄ«ga audzinÄšanas sastÄvdaļa, jo runÄjot par lietÄm tÄ, kÄ tu tÄs redzi, tiek grauta utopija un viltotÄ aina, kÄdu tevi piespiež redzÄ“t) mÄcÄ«bu, uzzinot gan par seksuÄlajÄm identitÄtÄ“m, gan par bagÄto Ä€frikas kultÅ«ru, bez kuras Eiropa zaudÄ“s radošÄs spÄ“jas, gan par to, ka rasu atšÄ·irÄ«bas ir sociÄla konstrukcija, ko baltie rasisti izdomÄjuši, lai apspiestu citÄdas Ädas krÄsas cilvÄ“kus, gan arÄ«, ka nacionÄlisms ir naida ideoloÄ£ija, kas noveda lÄ«dz holokaustam, un tÄ tÄlÄk un tÄ joprojÄm. Un skolÄ, piemÄ“ram jaunajam vÄcietim, nekad neviens nepateiks: „Esi lepns, Tu esi vÄcietis! VÄcijai ir bagÄta vÄ“sture, tavi senÄi bija labi karavÄ«ri, kas drosmÄ«gi cÄ«nÄ«jÄs abos pasaules karos”, „Tu esi piederÄ«gs izcilajai Eiropas kultÅ«rai!”, „Esi vÄ«rs, Tev jÄaizstÄv sava Ä£imene, sava valsts!” NÄ“, tÄ vietÄ viņš dzirdÄ“s, ka VÄcija ir dzemdinÄjusi nacismu, viņa vectÄ“vi un vecvectÄ“vi ir kara noziedznieki, un viņam par to jÄuzņemas vaina, un tÄdēļ ar visiem spÄ“kiem jÄcÄ«nÄs pret rasismu un nacionÄlajiem aizspriedumiem, jÄmÄ«l „dažÄdÄ«ba”, bet tradicionÄlÄ Ä£imene ir autoritÄrisms, kas apspiež sievietes un „seksuÄlÄs minoritÄtes”. TÄ tiek audzinÄti gļēvuļi, kas nepretojas svešo invÄzijai un savu zemju pÄrņemšanai.
PastÄvÄ“t par sevi, savu identitÄti, RietumeiropÄ šobrÄ«d nozÄ«mÄ“ „ÄurÄt pret vÄ“ju”, vai nostÄdÄ«t sevi izstumtÄ lomÄ. Par laimi, tÄdi cilvÄ“ki pavisam vÄ“l nav iznÄ«kuši. IespÄ“jams, ka viņu skaits vairosies.
Vai imigrÄcija Rietumeiropu novedÄ«s lÄ«dz katastrofai?
Visas pazÄ«mes rÄda, ka ir iespÄ“jami vairÄki scenÄriji. Pirmais – Eiropas dzÄ«vÄ«bas koks ir pÄrÄk izkaltis, turpinÄs nÄ«kuļot, un neatradÄ«s sevÄ« spÄ“ku atzelt. ImigrÄcijas politika nemainÄ«sies, nopietna pretestÄ«ba tai nebÅ«s, vai arÄ« mÄ“Ä£inÄjumi pretoties tiks savlaicÄ«gi neitralizÄ“ti. IeceļotÄju bÅ«s aizvien vairÄk, vairosies viņi straujÄk, un Rietumeiropa ilgtermiÅ†Ä tiks pilnÄ«bÄ pÄrņemta, ar visÄm no tÄ izrietošajÄm sekÄm.
Otrais – izjÅ«tot, ka ievÄ“rojama elektorÄta daļa kļūst nemierÄ«ga, un neapmierinÄtÄ«bu ar esošo politiku pauž vÄ“lÄ“šanÄs, imigrÄcijas politika var tikt mainÄ«ta, ievÄ“rojami samazinot tÄs apjomus, nodrošinot ES ÄrÄ“jo robežu apsardzÄ«bu, vÄ“ršoties pret islÄma radikÄlajÄm un simboliskajÄm publiskajÄm izpausmÄ“m. Vienlaikus nekÄdi radikÄli soļi netiks sperti, lai mainÄ«tu eiropiešu vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu, ne arÄ« tiks skarti tiem imigrantu un viņu pÄ“cteÄu miljoni, kas te jau uzturas. Tas varÄ“tu bÅ«t status quo, kas uz nenoteiktu laiku pavilktu Rietumeiropas eksistenci, lÄ«dz eiropiešiem nelabvÄ“lÄ«gÄ, un neeiropiešiem labvÄ“lÄ«gÄ demogrÄfija jebkurÄ gadÄ«jumÄ darÄ«tu savu.
Trešais – pašnÄvnieciskÄ imigrÄcijas un eiropiešu sabiedrÄ«bas garÄ«gÄs kastrÄcijas politika netiks mainÄ«ta, vienlaikus svešo ieceļotÄju skaitliskais spiediens, un ar to arÄ« nekaunÄ«ba bÅ«s tik liela, ka „politkorektums” sabruks pretÄ“ji valdošo centieniem to uzturÄ“t, nacionÄlÄ atdzimšana sÄksies no apakšas, kļūs nekontrolÄ“jama, radÄ«s ko lÄ«dzÄ«gu revolÅ«cijai, un samilzušÄs problÄ“mas tiks risinÄtas tieši – ar vardarbÄ«bu, kuras rezultÄtÄ vai nu eiropieši atgÅ«s savas zemes pilnÄ«bÄ, vai neglÄbjami zaudÄ“s.
Protams, tie ir vienkÄršoti scenÄriji, kuri var Ä«stenoties ar visdažÄdÄkajÄm modifikÄcijÄm. PiemÄ“ram – Austrumeiropa un CentrÄleiropa iet savu ceļu (Intermarium), kas rada atbalsi un piemÄ“ru Rietumeiropai. ArÄ« RietumeiropÄ dažÄdÄs valstÄ«s var Ä«stenoties pat kardinÄli atšÄ·irÄ«gi scenÄriji. KatrÄ ziÅ†Ä – problÄ“ma ir milzÄ«ga, vieglu un nesÄpÄ«gu atrisinÄjumu nebÅ«s.
Un LatvijÄ?
Skatoties uz šo visu Latvijas kontekstÄ, skaidri ir jÄnodefinÄ“ pašreizÄ“jais stÄvoklis, kÄ arÄ« galvenie izaicinÄjumi.
Neviena ES valsts vÄ“l pagaidÄm nav piedzÄ«vojusi proporcionÄli tik lielas iedzÄ«votÄju sastÄva izmaiņas, kÄdÄm padomju okupÄcijas, kolonizÄcijas un rusifikÄcijas rezultÄtÄ tika pakļauta Latvija. AtgÄdinÄšu, ka 1989.gadÄ intensÄ«vas krievvalodÄ«go migrÄcijas rezultÄtÄ latviešu LatvijÄ bija palicis vien 52% un pa 25 gadiem esam sasnieguši tikai 10% proporcionÄlu pieaugumu, sastÄdot 61,8% no visiem valsts iedzÄ«votÄjiem.
LielÄkÄ daļa padomju laiku ieceļotÄji ir palikuši šeit, un, protams, tie nav ne afrikÄņi, ne Tuvo Austrumu izcelsmes personas, bet relatÄ«vi lÄ«dzÄ«gi latviešiem – pieder eiropiešu rasei, ir kristieši. Un tomÄ“r integrÄ“t latviešu valstiskumÄ un vÄ“rtÄ«bÄs viņus nav izdevies, jo mÅ«s šÄ·ir pietiekami daudz – valoda, vÄ“sturiskÄ pieredze, attieksme pret valsti un, ļoti svarÄ«gi, Ä£eopolitiskÄs simpÄtijas, kas, dzÄ«vojot impÄ“riskÄ revanša pÄrņemtÄs Putina Krievijas pierobežÄ, ir jo sevišÄ·i svarÄ«gi. Viņu integrÄcija izdodas tikai lauku apvidos ar lielu un nospiedošu pamatnÄcijas pÄrsvaru.
Latviešu pÄrsvars valstÄ« ir ļoti trausls (lai pamatnÄcija varÄ“tu justies droša, tÄs Ä«patsvaram savÄ etniskajÄ teritorijÄ jÄbÅ«t vismaz 75-80%), un jebkuras etniskÄ sastÄva izmaiņas, kas samazina latviešu Ä«patsvaru, ir eksistenciÄls drauds.
Latviešu tautas demogrÄfiskie rÄdÄ«tÄji ir slikti. MÄ“s vairÄk izmirstam un izbraucam. ŠÄda negatÄ«vÄ bilance lÄ«dz šim nav nÄkusi par sliktu mÅ«su proporcijai vienÄ«gi tÄdēļ, ka cittautiešu demogrÄfiskie rÄdÄ«tÄji ir vÄ“l sliktÄki. Ievedot valstÄ« imigrantus no Ä€frikas un Tuvajiem Austrumiem, kas izceļas ar nesalÄ«dzinÄmi augstÄkiem dzimstÄ«bas rÄdÄ«tÄjiem, šÄdu priekšrocÄ«bu latviešiem vairs nebÅ«s.
Liela latviešu priekšrocÄ«ba ir tÄ, ka padomju okupÄcijas gados mÄ“s bijÄm savÄ veidÄ iekapsulÄ“ti un pasargÄti no Rietumeiropas vadošajiem intelektuÄlajiem strÄvojumiem, no kultÅ«rmarksisma, sociÄla liberÄlisma, pašnÄvnieciska altruisma, politkorektuma un visa cita iepriekš aprakstÄ«tÄ (vienlaikus latviešu vairÄkums palika imÅ«ns arÄ« pret primitÄ«vi Ä«stenoto, varmÄcÄ«gi uztiepto komunistisko propagandu). MÅ«su sabiedrÄ«ba ir nesalÄ«dzinÄmi tradicionÄlÄka, konservatÄ«vÄka, vÄ“l nesirgst ar politkorektuma slimÄ«bu, un nav zaudÄ“jusi veselÄ«gos pašsaglabÄšanÄs instinktus.
Latviešu nospiedošais vairums (vadoties no dažÄdu sabiedrisko aptauju datiem - vismaz 70–80%) ir noskaņots pret imigrÄciju, un tas ir ļoti nopietns pretestÄ«bas potenciÄls. Ar šÄdu situÄciju spiesta rÄ“Ä·inÄties arÄ« politiskÄ elite, lai cik nacionÄli vienaldzÄ«ga un gļēva tÄ nebÅ«tu. Strauja un atklÄta migrantu ievešana radÄ«tu tiem nopietnus iekšpolitiskos riskus, tÄdēļ tas var notikt vienÄ«gi daļēji slÄ“pti, salÄ«dzinoši lÄ“nos tempos, un veicot ilgstošu sabiedrÄ«bas „pieradinÄšanu”. Tas mÅ«s neglÄbj ilgtermiņÄ, bet tikai dod laiku.
Lai arÄ« pieminÄ“ts, ka tautas vairumam vÄ“l nav raksturÄ«gs politkorektums, un vÄ“l darbojas pašsaglabÄšanÄs instinkti, taÄu nevajag dzÄ«vot ilÅ«zijÄs, ka tas ir nemainÄ«gi. Rietumeiropas sabiedrÄ«ba arÄ« nemainÄ«jÄs ne gada, pat ne desmitgades laikÄ. MÄ“s nevaram neņemt vÄ“rÄ noskaņojumu un viedokļus inteliÄ£ences slÄnÄ«, jo jebkuras pÄrmaiņas sÄkas ar viedokļu lÄ«deriem. ValstÄ« aktÄ«vi darbojas dažÄdas Ärvalstu izcelsmes struktÅ«ras, no kurÄm pazÄ«stamÄkÄs bÅ«s ar ultraliberÄlo miljardieri Džordžu Sorosu saistÄ«tÄs, bet netrÅ«kst arÄ« citu – Eiropas SavienÄ«bas aÄ£entÅ«ru, un citu pÄrnacionÄlo organizÄciju filiÄļu, atsevišÄ·u Ärvalstu un tajÄs eksistÄ“jošu kreisas ievirzes ietekmes grupu dÄsni finansÄ“ti fondi, projekti un domnÄ«cas, kas veic intelektuÄli graujošu darbÄ«bu LatvijÄ.
Tas notiek aptuveni šÄdi – jauni, nereti visai apdÄvinÄti un ambiciozi cilvÄ“ki tiek ņemti šo struktÅ«ru paspÄrnÄ“. Tiek finansÄ“ta viņu izglÄ«tošanÄs Rietumos (bet Rietumu universitÄtes ir kreiso bastioni!), viņiem tiek piešÄ·irtas stipendijas, pasÅ«tÄ«ti pÄ“tÄ«jumi (protams atbilstoši pasÅ«tÄ«tÄju idejÄm!), tiek piedÄvÄta dalÄ«ba dažÄdos seminÄros, konferencÄ“s, iespÄ“jas veidot karjeru attiecÄ«gajÄs organizÄcijÄs, iesaistÄ«ties un nopelnÄ«t to finansÄ“tajos projektos, un tamlÄ«dzÄ«gi. PÄ“c tam no šiem ideoloÄ£iski apstrÄdÄtajiem, mankurtizÄ“tajiem un Rietumu izglÄ«tÄ«bu baudÄ«jušajiem jauniešiem, tiek radÄ«ti ietekmes aÄ£enti jeb nÄkamie „dvÄ“seļu inženieri”, kuri tiek iebÄ«dÄ«ti Latvijas augstskolu sociÄlo un humanitÄro zinÄtņu fakultÄtÄ“s, vadošajos medijos un tiek uzdoti par politikas un kultÅ«ras ekspertiem. Un rezultÄts ir tÄds, ka šÄ«, par ienaidnieku naudu apmÄcÄ«tÄ, saujiņa ir pÄrņēmusi mÅ«su augstskolas un sabiedriskos medijus.
AugstskolÄs viņi ar atzÄ«stamiem panÄkumiem atražo nÄkamÄs savas tautas eksistences un nacionÄlu valsti noliedzošu politologu, žurnÄlistu, juristu un filozofu paaudzes. Bet sabiedriskie mediji pauž viedokļus, kas ir krasÄ pretrunÄ ar sabiedrÄ«bas vairÄkuma noskaņojumu, dienu dienÄ indÄ“jot sabiedrÄ«bas apziņu ar tÄm idejÄm, kas faktiski jau ir sagrÄvušas Rietumeiropu. ŠobrÄ«d sabiedrÄ«bas vairÄkums vÄ“l nav tÄm pakļÄvies, bet, kÄ jau uzsvÄ“ru, pÄrmaiņas notiek ilgstošÄ laika periodÄ. Ja šÄ«s diversijas pret latviešu nacionÄlo apziņu un tradicionÄlajÄm vÄ“rtÄ«bÄm netiks pÄrtrauktas, agrÄk vai vÄ“lÄk tÄs radÄ«s ietekmi.
Ä»oti nopietni riska faktori ir latviešu vÄ“sturiskÄ pieredze, Ä£eogrÄfiskais novietojums, un valsts relatÄ«vÄ nabadzÄ«ba. Katrs atsevišÄ·i un visi kopÄ šie faktori ļauj salÄ«dzinoši viegli manipulÄ“t ar latviešu tautu. KÄ? MÅ«su jaunÄko laiku drÅ«mÄkÄs lappuses saistÄ«tas ar padomju okupÄciju. TÄs ir dzÄ«vÄ atmiņÄ. Un neviens šobrÄ«d tik ļoti neiemieso padomju pagÄtni kÄ mums kaimiņos esošÄ Krievija. Putina Krievijas ideoloÄ£iskajÄ arsenÄlÄ ir gan lielkrievu šovinisms (kas ietver arÄ« manipulÄciju ar LatvijÄ dzÄ«vojošajiem krieviskas izcelsmes padomju laika migrantiem un viņu pÄ“cteÄiem), gan padomju pagÄtnes glorifikÄcija, gan arÄ« impÄ“risks revanšisms un „krievu pasaules” bÅ«vÄ“šanas ambÄ«cijas visÄ kÄdreizÄ“jÄs Padomju SavienÄ«bas teritorijÄ, ar neslÄ“ptu nicinÄjumu izturoties pret kÄdreiz Krievijai (arÄ« PSRS veidolÄ) pakļauto zemju neatkarÄ«bu un nacionÄlajÄm interesÄ“m.
Lai arÄ« šobrÄ«d pret tiešiem Krievijas iebrukuma draudiem esam nodrošinÄjušies ar dalÄ«bu NATO aliansÄ“, pašreizÄ“jais Krievijas politiskais režīms neapšaubÄmi rada apdraudÄ“juma sajÅ«tu latviešiem vÄ“sturiskÄs pieredzes un Ä£enÄ“tiskÄs atmiņas iespaidotÄ emocionÄlÄ zemapziņas lÄ«menÄ«. Ar šÄ«m mÅ«su bailÄ“m no Krievijas izrietošajiem draudiem, ļoti veiksmÄ«gi spÄ“j manipulÄ“t tie, kas mÅ«s vÄ“las iedzÄ«t pretÄ“jÄ galÄ“jÄ«bÄ. Nav grÅ«ti pamanÄ«t šo manipulÄciju: „IzvÄ“lieties starp Eiropu un Krieviju!”. Bet „izvÄ“loties Eiropu” mums komplektÄ jÄizvÄ“las arÄ« Eiropas SavienÄ«bas politika, neizbÄ“gamas Dublinas regulas, uzspiesti imigranti, atvÄ“rtas robežas, politkorektums un tradicionÄlo vÄ“rtÄ«bu noÄrdÄ«šana. Neesam mÄ“s tik lieli un nav mums drosmÄ«gu valstsvÄ«ru, kÄ Polijai un UngÄrijai, kas pagaidÄm formÄli nesaraujot saites, spÄ“j salÄ«dzinoši veiksmÄ«gi turÄ“ties pretim Rietumu „vÄ“rtÄ«bu” spiedienam.
Neviens nepiedÄvÄ trešo ceļu – neatkarÄ«gu valsti un citu Ä£eopolitisko virzÄ«bu uz Baltijas-MelnÄs jÅ«ras savienÄ«bu. Un, tÄ kÄ šobrÄ«d mÅ«su sabiedrÄ«ba tiek maldinÄta ar šauru redzÄ“jumu, ka ir tikai divas izvÄ“les – impÄ“riskÄ Krievija vai Eiropas SavienÄ«ba ar pašreizÄ“jÄs Rietumeiropas politikas un vÄ“rtÄ«bu modeli, nav grÅ«ti nosliekt sabiedrÄ«bu par labu pÄ“dÄ“jai izvÄ“lei. Latvietis padomÄ: „Nu jÄ, viņiem Rietumos jau traki ar tiem migrantiem un to izlaidÄ«bu, bet pie mums jau tÄ vÄ“l nav, gan jau kaut kÄ noturÄ“simies, bet vismaz krievi neienÄks kÄ 1940. gadÄ.” Šo izvÄ“li vÄ“l nostiprina nabadzÄ«ba, kas kontrastÄ“ ar krietni augstÄko materiÄlÄs labklÄjÄ«bas lÄ«meni RietumeiropÄ. Šie faktori jÄņem vÄ“rÄ, un jÄsaprot, ka gadÄ«jumÄ, ja bÅ«s grÅ«ta izvÄ“le, tad latvietis, aiz bailÄ“m no Krievijas politikas un tiecoties pÄ“c lielÄkas materiÄlÄs labklÄjÄ«bas, tomÄ“r var norÄ«t pat tik rÅ«gtas zÄles, kÄ bezierunu pakļaušanÄs Briseles diktÄtiem un imigrantu ievešana LatvijÄ. Trešo ceļu, alternatÄ«vu abiem eksistenciÄlajiem draudiem, viņam neviens neparÄdÄ«s, bet pats viņš neiedomÄsies to meklÄ“t.
Latviešu nacionÄlistu nostÄja un piedÄvÄjums
VarbÅ«t nevaru runÄt visu to vÄrdÄ, kas sevi uzskata par nacionÄlistiem, bet varu paust sevis pÄrstÄvÄ“tÄs Latviešu nacionÄlistu politiskÄs partijas (NacionÄlÄ SavienÄ«ba „TaisnÄ«gums”) un mÅ«su domubiedru redzÄ“jumu uz lietÄm.
Atbilde uz aplÅ«kotajÄm smagajÄm problÄ“mÄm ir pirmajÄ brÄ«dÄ« šÄ·ietami vienkÄrša: nacionÄlisms – nacionÄla ideoloÄ£ija, nacionÄla kustÄ«ba, nacionÄla politika, kam vajadzÄ“tu novest pie nacionÄlas labklÄjÄ«bas valsts.
Kas ir nacionÄlisms? TÄ ir apziņa, ka tauta, pie kuras mÄ“s piederam, ir aizsargÄjama vÄ“rtÄ«ba. Ä¢enÄ“tiskais mantojums, kopÄ«ga vÄ“sturiskÄ pieredze, senas saknes šajÄ zemÄ“, piederÄ«ba savdabÄ«gai un Ä«patnai kultÅ«rai, un identificÄ“šanÄs ar to, valoda un piederÄ«bas sajÅ«ta veido to, ko sauc par tautu. NacionÄlists tautu vispirms uztver kÄ etnisku kopÄ«bu. SavukÄrt valsts nav mÄ“rÄ·is, bet labÄkais lÄ«dzeklis, pilnÄ«gÄkÄ organizatoriskÄ forma, kas radÄ«ta tomÄ“r tikai tÄdēļ, lai nodrošinÄtu vislabÄkos apstÄkļus, kuros kÄdai tautai saglabÄties, augt un attÄ«stÄ«t savu unikÄlo kultÅ«ru, tÄdÄ“jÄdi bagÄtinot visu cilvÄ“ci. TÄda vismaz bija Latvijas valsts dibinÄtÄju ideja, radot šo valsti priekš latviešiem, tÄda visos laikos bijusi mÅ«su brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄju ideja, cÄ«noties pret svešiem iebrucÄ“jiem un svešÄm varÄm. Ja šÄ« valsts vairs nekalpo šiem mÄ“rÄ·iem, tad tÄs pastÄvÄ“šanai zÅ«d jÄ“ga. Latvijas pÄrvÄ“ršana par iebraucamo sÄ“tu pasaules klaidoņiem, ir krasÄ pretrunÄ ar tÄs pastÄvÄ“šanas jÄ“gu.
Atsaucoties uz Rietumeiropas negatÄ«vo pieredzi un savÄm nacionÄlajÄm interesÄ“m, mÄ“s noraidÄm iespÄ“ju uzņemt jebkuru uzspiestu imigrantu, tÄ ir sarkanÄ lÄ«nija, kura nav pÄrkÄpjama!
Ja izejam no tÄs pozÄ«cijas, kurÄs šobrÄ«d atrodas Latvijas valsts (esot ES sastÄvÄ), valsts politiku redzu sekojošu:
– Stingri pieturÄ“ties pie šÄ«s sarkanÄs lÄ«nijas, pÄrstÄvot valsts pozÄ«ciju sarunÄs ar citu valstu pÄrstÄvjiem, ES struktÅ«rÄm, un jebkurÄm organizÄcijÄm, kas uzņēmušÄs kompetenci risinÄt globÄlÄs migrÄcijas jautÄjumus. Skaidri un pÄrliecinoši deklarÄ“t, ka nekÄdas migrantu kvotas, regulas (Dublinas vai jebkuras lÄ«dzÄ«gas) Latvijas valstij nav saistošas, ja tÄs nav akceptÄ“juši Latvijas pilsoņi vispÄrÄ“jÄ tautas nobalsošanÄ. Ja argumenti nelÄ«dz, tad praktiskÄ rÄ«cÄ«ba ir atteikšanÄs šÄdu uzspiestu politiku realizÄ“t;
– Uzturot šÄdu pozÄ«ciju, atsaukties uz padomju koloniÄlo politiku un piespiedu etniskÄ sastÄva nomaiņu, kÄ sekas vÄ“l joprojÄm iespaido latviešu proporcionÄlo Ä«patsvaru LatvijÄ;
– AktÄ«vi lobÄ“t stingru ES ÄrÄ“jo robežu apsardzÄ«bu un nesaudzÄ«gu vÄ“ršanos pret cilvÄ“ku kontrabandas tÄ«kliem. PiedÄvÄjums iesaistÄ«t Latvijas bruņotos spÄ“kus, militÄro floti un robežsardzi nelegÄlÄs imigrÄcijas apkarošanas pasÄkumos vietÄs, kur tas ir akÅ«ti;
– Ja tiek apelÄ“ts pie humÄnisma, tad tas jÄizrÄda patiesiem karu upuriem, nevis viltus bÄ“gļiem, sniedzot materiÄlu palÄ«dzÄ«bu to mÄ«tnes zemÄ“s vai tuvÄkajÄs kaimiņvalstÄ«s;
– Paredzot riskus, ka masu nelegÄlÄs imigrÄcijas ceļi potenciÄli var vest cauri Krievijas teritoriju, Austrumu robeža visÄ garumÄ stiprinÄma ar barjerÄm, kuras aprÄ«kotas ar jaunÄkajÄm novÄ“rošanas tehnoloÄ£ijÄm;
– AtteikšanÄs no taupÄ«šanas demogrÄfijas jautÄjumÄ. MaksimÄla programma latviešu dzimstÄ«bas veicinÄšanai (materiÄls, finansiÄls, sociÄls un morÄls atbalsts);
– Darbs pie ekonomikas pÄrstrukturÄ“šanas, analizÄ“jot un plÄnojot pašpietiekamu uz vietÄ“jiem darbaspÄ“ka resursiem balstÄ«tu ekonomikas pastÄvÄ“šanas modeli, pieņemot sliktÄko scenÄriju, ka iedzÄ«votÄju skaits samazinÄs un vecuma struktÅ«ra pasliktinÄs;
– Valsts uzturÄ“to sabiedrisko mediju un augstskolu depolitizÄ“šana, pÄrtraucot to graujošo propagandu, kas vÄ“rsta uz nacionÄlas valsts vÄ“rtÄ«bu ÄrdÄ«šanu un aÄ£itÄciju, kas vÄ“rsta uz iedzÄ«votÄju sastÄva nomaiņu;
– SolidaritÄte un sadarbÄ«ba ar Austrumeiropas un CentrÄleiropas valstÄ«m, kuras konsekventi pretojas uzspiestai imigrantu pÄrdalei. KopÄ«gas pozÄ«cijas formulÄ“šana un uzturÄ“šana.
Šie bÅ«tu praktiski un tÅ«lÄ«tÄ“ji praktiski realizÄ“jami priekšlikumi esošÄ situÄcijÄ, valstij atrodoties Eiropas SavienÄ«bas sastÄvÄ.
Protams, nacionÄlistu ideÄlam jÄsniedzas tÄlÄk. Tam ir jÄbÅ«t valstij, kas balstÄs uz nacionÄlo ideoloÄ£iju, un saskaÅ†Ä ar šo ideoloÄ£iju plÄno savu etnisko, nacionÄlo, kultÅ«ras, sociÄlo, ekonomisko un citu nozaru politiku, nevis tikai reaģē (vai kÄ šobrÄ«d – pat nereaģē!) uz tÄdiem atklÄtiem savu interešu apdraudÄ“jumiem, kÄ uzspiesta imigrantu ievešana. NacionÄla valsts ir daudz plašÄks redzÄ“jums par vienu jautÄjumu – imigrÄcijas nepieļaušanu (vai citÄ variantÄ – valodas politiku).
Lai nÄkotnÄ“ tÄda valsts rastos, ir jÄbÅ«t noteiktiem priekšnosacÄ«jumiem vismaz Eiropas mÄ“rogÄ. Vai vismaz Austrumu/CentrÄleiropas reÄ£ionÄlajÄ lÄ«menÄ«. JÄdomÄ, uz to tiecas arÄ« nacionÄlie spÄ“ki mums tuvÄkÄs un tÄlÄkÄs Eiropas valstÄ«s.
Bet, atgriežoties pie piezemÄ“tÄs tagadnes, jÄkonstatÄ“, ka politiskÄs varas lÄ«menÄ« LatvijÄ nacionÄlisti nav pÄrstÄvÄ“ti. Ir tikai kÄda varas partija, kas žonglÄ“ ar nacionÄliem lozungiem, bet praktiskÄ darbÄ«bÄ nacionÄlu politiku neÄ«steno (par ko var pÄrliecinÄties sekojot viņu pÄrraudzÄ«bÄ esošo ministriju praktiskajai politikai, piemÄ“ram, liberÄlÄs iniciatÄ«vas atbalstošo KultÅ«ras ministriju jau sÄk sarkastiski dÄ“vÄ“t par kultÅ«rmarksisma ministriju), izpildot sistÄ“mas dekoratÄ«vÄ sarkanbaltsarkanÄ spÄrna lomu.
ŠajÄ situÄcijÄ, atrodoties Ärpus varas struktÅ«rÄm (kurÄs iekļūt dabiski ir jÄtiecas), nacionÄlisti nevar iniciÄ“t un Ä«stenot politiku, bet tikai reaģēt uz to, kas ir neizdevÄ«ga pozÄ«cija. Tas liek izmantot metodes un lÄ«dzekļus, kÄdi ir pieejami, lai ar tiem gÅ«tu maksimÄli iespÄ“jamo rezultÄtu.
- Izmantojot sev pieejamos informatÄ«vos resursus, tajÄ skaitÄ visiem pieejamos sociÄlos medijus, organizÄ“t informatÄ«vu pretsparu imigrantu ievedÄ“ju un viņiem izpalÄ«dzÄ«go vietÄ“jo politikÄņu un „ekspertu” centieniem ietekmÄ“t sabiedrisko domu. MÄ“rÄ·is – vismaz saglabÄt sabiedrÄ«bas pašreizÄ“jo nostÄju šajÄ jautÄjumÄ;
- IntelektuÄlÄ pretestÄ«ba, izglÄ«tojoties, pÄ“tot šos jautÄjumus un skaidrojot tos plašÄkai sabiedrÄ«bai, izstrÄdÄjot nacionÄlisma idejiskos konceptus un pamatojumu, radot no sava vidus viedokļu lÄ«derus kÄ pretspÄ“ku jau piesauktajai uzpirktajai, antinacionÄlajai inteliÄ£encei;
- Organizatoriskais darbs, lÄ«deru audzinÄšana, lai kritiskos momentos spÄ“tu nodrošinÄt masveidÄ«gu cilvÄ“ku iziešanu ielÄs protesta akcijÄs, šÄdi radot spiedienu uz varas eliti;
- NacionÄlÄ kustÄ«ba (partija, organizÄcijas) rada iespÄ“jas izmantot platformu, lai iegÅ«tu politisko ietekmi, saliedÄ“ aktÄ«vu, kas ir bÅ«tiski, ja jÄÄ«steno ielu protesti, objektu blokÄdÄ“, spÄ“ka akcijas (pašaizsardzÄ«bas vai kÄrtÄ«bas uzturÄ“šanas nolÅ«kos) un lÄ«dzÄ«gas aktivitÄtes;
- FiziskÄs formas uzturÄ“šana, tuvcīņas un militÄro iemaņu apgÅ«šana, lai varÄ“tu aizstÄvÄ“t sevi un savu Ä£imeni, ja neizdodas apturÄ“t imigrantu invÄziju un Ä«stenojas sliktÄkais scenÄrijs;
- DzimstÄ«bas veicinÄšana, neizslÄ“dzot personÄ«go ieguldÄ«jumu (PasmaidÄm! Bet tomÄ“r nopietni), jo katrs latviešu bÄ“rns, kas augs un dzÄ«vos LatvijÄ, apgrÅ«tina mÅ«su zemju sagrÄbšanu!
PÄrpublicÄ“ts no taisnigums.lv