Iesaki rakstu:

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstÄ«ts un runāts jau gadiem ilgi. ŠÄ« problÄ“ma ir gadu desmitiem sena, un tai ir tendence ar laiku tikai pieaugt un plesties plašumā. 2015.gadā tā kļuva aktuāla arÄ« mums, kad Laimdotas Straujumas vadÄ«tā Latvijas valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu „brÄ«vprātÄ«gi” uzņemt 776 bÄ“gļus jeb nelegālos imigrantus – lielāko daļu no GrieÄ·ijas un Itālijas nelegālo imigrantu nometnÄ“m, un arÄ« tieši no to izcelsmes valstÄ«m Ä€frikā.

ŠÄ·ietami nedaudz, un, kā rādÄ«ja tālākie notikumi, ne Eiropas SavienÄ«bas (ES) birokrāti, kas bija izdomājuši imigrantus uzspiest visām savienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m, ne arÄ« to rÄ«kojumu vietÄ“jie izpildÄ«tāji šo plānu nebija izdomājuši lÄ«dz galam. Proti, ja ir izvÄ“le saņemt lielākus pabalstus un komfortablākus dzÄ«ves apstākļus kādā bagātākā ES dalÄ«bvalstÄ«, „bÄ“glis” pie pirmās izdevÄ«bas pārbÄ“gs uz turieni.

Paradoksāli, bet relatÄ«vi sliktie sociālie apstākļi mÅ«s šoreiz ir paglābuši, un tie, kurus bija paredzÄ“ts nometināt Latvijā, pie pirmās iespÄ“jas pārceļas uz Rietumeiropu. Tā ir šobrÄ«d, taču nevajag dzÄ«vot ilÅ«zijās, ka tas tā turpināsies vienmÄ“r. Rietumeiropa ir pilna, bet migrantu pieplÅ«dums neatslābst. Tas ir vienmÄ“rÄ«gi pastāvÄ«gs, bet, kā rādÄ«ja 2015.gada migrācijas krÄ«ze, tas var kļūt arÄ« viļņveidÄ«gs, un sasniegt katastrofālus apmÄ“rus.

Par faktiem, mītiem un ilūzijām

1) Bēgļi vai tikai nelegāli imigranti?

Lai attaisnotu masveidÄ«gu imigrantu nometināšanu Eiropas valstÄ«s, bieži vien tiek izmantots termins „bÄ“gļi”. Šis jÄ“dziens, kas ir pilnÄ«bā atrauts no realitātes, tiek izmantots kā psiholoÄ£iskā kara ierocis pret eiropiešiem. Tā ir ļaunprātÄ«ga manipulÄ“šana ar cilvÄ“ku labākajām Ä«pašÄ«bām – lÄ«dzjÅ«tÄ«bu, vÄ“lmi palÄ«dzÄ“t nelaimÄ“ nonākušajiem. Protams, ka “bÄ“gļa” apzÄ«mÄ“jums nekādi nav izmantojams, runājot par miljoniem, kas šÄ·Ä“rsojot VidusjÅ«ru un citus populārākos nelegālās imigrācijas ceļus, ieplÅ«st Eiropā no Ä€frikas un Tuvajiem Austrumiem. LoÄ£iski spriežot, jebkurš, kas bÄ“g no kara briesmām, patvÄ“rumu meklÄ“ kādā sev Ä£eogrāfiski tuvākajā kaimiņvalstÄ« turpat Ä€frikā vai Tuvajos Austrumos. Tur šobrÄ«d arÄ« atrodas faktiski visi Ä«stie bÄ“gļi.

Tie jaunie vÄ«rieši (un tieši šÄ« grupa veido absolÅ«to tā saukto „bÄ“gļu” vairākumu), kas mÄ“ro tÅ«kstošiem kilometru garu ceļu, maksājot lÄ«dz pat desmit un piecpadsmit tÅ«kstošiem eiro cilvÄ“ku kontrabandistiem, lai iekļūtu tieši Eiropas SavienÄ«bā, nav nekādi bÄ“gļi. Tie ir nelegāli imigranti, kuru mÄ“rÄ·is ir tÄ«ri ekonomisks. VÄ“lÄ“šanās par katru cenu iekļūt Eiropas SavienÄ«bā, kur automātiski tiek nodrošinātas sociālās garantijas un ar izcelsmes valsti nesalÄ«dzināmi augstāks dzÄ«ves lÄ«menis.

VÄ“l uzskatamāk viņu patiesos mÄ“rÄ·us rādÄ«ja 2015. un 2016. gadā bieži redzamie kadri, kad satrakoti imigrantu pūļi (tie paši, ko sabiedrÄ«bai mÄ“Ä£ināja uzdot par nelaimÄ«giem kara bÄ“gļiem) vardarbÄ«gi mÄ“Ä£ināja šÄ·Ä“rsot ES valstu iekšÄ“jās robežas. PiemÄ“ra pÄ“c piesauksim nu jau bÄ“dÄ«gi slaveno Francijas ostas pilsÄ“tu KalÄ“, ko pārpludināja tÅ«kstošiem agresÄ«vu afrikāņu migrantu. Izrādās, ka visnotaļ labklājÄ«gajā un multikulturālajā Francijā tā sauktie „bÄ“gļi” joprojām nejutās droši un tādēļ devās uz KalÄ“, kas atrodas pie Lamanša jÅ«ras šauruma, lai nokļūtu Lielbritānijā.

Vai Francijā plosās karš, varbÅ«t mÄ“ra epidÄ“mija, vai draud bada nāve? NÄ“, vienkārši Lielbritānija ir pretimnākošÄka pabalstu parazÄ«tiem un tādēļ arÄ« iekārojamāks galamÄ“rÄ·is. Tātad runa nav par „patvÄ“rumu” vai „drošÄ«bu”, bet tikai par labumiem un iespÄ“ju labāk iekārtoties, un dzÄ«vot uz eiropiešu rÄ“Ä·ina.

VÄ“l viens emocionāls viltus arguments, ko imigrantu ievešanas entuziasti izmanto, lai spÄ“lÄ“tu tieši uz latviešu jÅ«tām, ir atsaukšanās uz 1940. gadu latviešu bÄ“gļiem, kas, Otrajam pasaules karam noslÄ“dzoties, bija spiesti atstāt savu zemi, un apmesties kādā no Rietumu valstÄ«m.

Tās ir pilnÄ«gi nesalÄ«dzināmas lietas. Pirmkārt – faktiski visi Latvijas (un citu komunistu okupÄ“to Austrumeiropas zemju) bÄ“gļi apmetās rases, kultÅ«ras un reliÄ£ijas ziņā radniecÄ«gās valstÄ«s, kurās dominÄ“ja eiropieši, eiropeiskā kultÅ«ra un kristÄ«gā reliÄ£ija. LÄ«dz ar to viņi bez problÄ“mām integrÄ“jās un asimilÄ“jās jaunajās mÄ«tnes zemÄ“s, viegli iekļaujoties vietÄ“jā sabiedrÄ«bā un pieņemot tās tradÄ«cijas.

Otrkārt, latviešu tautas tikumi, tradÄ«cijas un mentalitāte noteica to, ka viņi neradÄ«ja ne sociālekonomisku, ne kulturālu, ne arÄ« politisku slogu patvÄ“ruma devÄ“jiem. Latvieši neveidoja noziedzÄ«bas perÄ“kļus, kriminālus geto rajonus, ne arÄ« centās uzspiest vietÄ“jiem svešas un naidÄ«gas reliÄ£ijas un sadzÄ«viskās normas. Latvieši viesmÄ«lÄ«bu neatmaksāja ar noziedzÄ«gu tieksmju, etniska vai reliÄ£iska naida motivÄ“tiem terora aktiem.

Fakti ir tādi, ka austrumeiropieši, kas, glābjoties no komunistu režīmiem, meklÄ“ja patvÄ“rumu etniski un kulturāli radniecÄ«gās zemÄ“s, nevis paģērÄ“ja „mums pienākas” un centās dzÄ«vot no sociālajiem pabalstiem, bet smagi strādāja, izglÄ«tojās un guva atzÄ«stamus panākumus. Statistikas pÄ“tÄ«jumi rāda, ka Otrā Pasaules kara bÄ“gļu pÄ“cteči, savās mÄ«tnes zemÄ“s ir viena no veiksmÄ«gākajām sociālajām grupām – izglÄ«tota, ekonomiski aktÄ«va atšÄ·irÄ«bā no Ä€frikas un Tuvo Austrumu imigrantiem, kuru vairums paaudzÄ“m dzÄ«vo kriminālos geto rajonos, kultivÄ“jot pabalstu parazÄ«tismu, kriminalitāti un terorismu.

MÄ“Ä£inājumi salÄ«dzināt Otrā Pasaules kara bÄ“gļus ar etnokulturāli svešo nelegālo imigrantu vilni, kas pÄ“dÄ“jās desmitgades Eiropā ieplÅ«st no Ä€frikas un Tuvajiem Austrumiem, nozÄ«mÄ“ salÄ«dzināt nesalÄ«dzināmo!

Ne Latvijai, ne Eiropas SavienÄ«bai kopumā nav morāla pienākuma atzÄ«t nelegālos imigrantus par bÄ“gļiem, ne arÄ« tos izmitināt un nodrošināt ar komfortablu eksistenci!

2) Vai var ticÄ“t valdÄ«bai, ka 776 imigrantu uzņemšana ir vienreizÄ“js pasākums un nākotnÄ“ Latviju imigrantu pieplÅ«dums neapdraud?

NÄ“, tam nevar ticÄ“t. Latvijas politiskā elite šoreiz ļoti viegli piekāpās ārÄ“jam spiedienam šajā jautājumā un piekāpsies arÄ« citu reizi. Ä»oti zÄ«mÄ«gi izteicies eiroparlamentārietis Artis Pabriks: “(...) Latvija tagad nav gatava uzņemt lielu bÄ“gļu skaitu. TāpÄ“c prātÄ«gākais bÅ«tu sākt ar minimālu bÄ“gļu skaitu. TādÄ“jādi gan pašvaldÄ«bas, gan sabiedrÄ«ba vieglāk pierastu pie bÄ“gļiem. (...) ArÄ« Latvijas sabiedrÄ«ba jāsagatavo bÄ“gļu uzņemšanai.” Pabriks domā – ja kādā ciematā ieradÄ«sies divi vai trÄ«s bÄ“gļi, vietÄ“jie cilvÄ“ki viņus vieglāk pieņems nekā 20 vai 30 cilvÄ“kus. “Mums jābÅ«t uzmanÄ«giem. Esam maza sabiedrÄ«ba un valsts. Mums ir sava dzÄ«ves pieredze. JābÅ«t uzmanÄ«giem, lai neradÄ«tu pretsparu. Ja bÅ«sim pārāk ātri, mÅ«su cilvÄ“ki radÄ«s pretestÄ«bu. ArÄ« latvieši ir jāpieradina pie bÄ“gļiem.” (TVNET, 15.07.2015)

Citiem vārdiem, te aprakstÄ«ta taktika, ko sauc „astes ciršana pa gabaliņam”. No sākuma tiks atvesti daži simti, vietÄ“jie pieradÄ«s, jo nav jau tik briesmÄ«gi, tad bÅ«s jau daži tÅ«kstoši, un galu galā nemaz nepamanÄ«sim, pa kuru laiku mÅ«su valsts neatgriezeniski pārmainÄ«jusies. LÄ«dzÄ«gi notika Rietumeiropā – viss sākās ar dažiem simtiem un tÅ«kstošiem un vietÄ“jo „pieradināšanu”…

Ilgtermiņā jārÄ“Ä·inās ar nacionālu valstu konceptam pāri stāvošajām pārnacionālajām organizācijām, to virzÄ«bu uz pasaules valdÄ«bu jeb starptautiskās likumdošanas prioritāti pār valstu tiesÄ«bām uz suverenitāti un savu nacionālo likumdošanu. ŠobrÄ«d dažādu pārnacionālu struktÅ«ru izdoti akti un konvencijas cenšas pasaules mÄ“rogā regulÄ“t arÄ« jautājumus, kas saistÄ«ti ar cilvÄ“ku pārvietošanos, legālu un nelegālu migrāciju. Universālais „cilvÄ“ktiesÄ«bu” koncepts tiek stādÄ«ts pāri valstu tiesÄ«bām uz savu robežu un ieceļotāju plÅ«smas kontroli, un tautu tiesÄ«bām uz savas identitātes, tradicionālās etniskās struktÅ«ras un proporciju saglabāšanu savās valstÄ«s.

Latvijas situācijas kontekstā jāsaprot sekojošais – katrs uzņemtais imigrants ilgtermiņā palielina iespÄ“jamÄ«bu, ka šeit ieradÄ«sies vÄ“l daudz lielāks citu imigrantu skaits. Runa ir par to pašu starptautisko likumdošanu, kaut vai konkrÄ“ti par Dublinas Regulu, kas cita starpā garantÄ“ tiesÄ«bas uz Ä£imeņu apvienošanos. Tas nozÄ«mÄ“, ka katrs afrikānis vai musulmanis, kurš iegÅ«s bÄ“gļa statusu Latvijā, bÅ«s tiesÄ«gs aicināt šurp arÄ« savu Ä£imeni. Pieņemot, ka vidÄ“ji statistiskā Ä£imene šajos pasaules reÄ£ionos ir daudzkārt lielāka par vidÄ“jo latviešu Ä£imeni, potenciāli divu vai trÄ«s cilvÄ“ku vietā šeit var ierasties veseli radinieku klani – radinieku sarakstos var iekļaut pat veselu ciemu, jo izkontrolÄ“t ziņu patiesÄ«bu ir tikpat kā neiespÄ“jami un kopÄ“jais imigrantu skaits var pat desmitiem reižu pārsniegt sākotnÄ“ji domāto.

Otrkārt – neviens nopietni neapdomā par kopÄ“jo Eiropu apsÄ“dušo imigrantu skaitu. Ja to mÄ“ra dažās desmitgadÄ“s tad tie ir vairāki desmiti miljonu. Tikai 2014.gadā ES „patvÄ“rumu” pieprasÄ«juši 625 000 migrantu, un to saņēmuši 185 000, pārÄ“jie tajā pat laikā uzturas, tā sacÄ«t, legāli nelegāli jeb, „karājoties gaisā”. Protams, ņemot vÄ“rā iepriekšÄ“jo pieredzi, ir skaidrs, ka arÄ« šie „gaisā karājošies” agrāk vai vÄ“lāk tiks vai nu jau ir tikuši legalizÄ“ti.

Vārdu sakot, skaitļi ir biedÄ“joši iespaidÄ«gi. Rietumeiropa ir pilna, valstu sociālie budžeti pārslogoti, pamatiedzÄ«votāji neapmierināti ar masu imigrācijas radÄ«tajām sekām, tādēļ ir pilnÄ«gi skaidrs, ka Brisele, kurā toni nosaka bagātās Rietumvalstis, turpmākā nākotnÄ“ centÄ«sies imigrācijas radÄ«to slogu vismaz daļēji novelt uz Austrumeiropu. Neapšaubāmi bÅ«s spiediens – gan morāls, kas iekļaus runas par „solidaritāti” un „lÄ«dzatbildÄ«bu”, gan ekonomisks, kas var tieši ietekmÄ“t finanšu resursus, ko Latvija saņem no ES fondiem, gan juridisks, kas nebÅ«t nav izslÄ“gts, ņemot vÄ“rā ES virzÄ«bu uz centralizÄ“tu varu, padarot migrantu uzņemšanu par obligātu nosacÄ«jumu visām tās dalÄ«bvalstÄ«m.

Protams, bÅ«s vietÄ“jo lÄ«deru uzpirkšana, solot naudu par migrantu izvietošanu, un noteikti tiks ņemtas vÄ“rā jau aprakstÄ«to notikumu mācÄ«bas, lai nometinātie migranti tiktu administratÄ«vi piesaistÄ«ti konkrÄ“tai teritorijai, un nevarÄ“tu pārvietoties uz citu valsti ar dāsnāku pabalstu sistÄ“mu. Galvenais, kas jāņem vÄ“rā –nevajag dzÄ«vot rožainās ilÅ«zijās: “mÄ“s esam nabagi, imigranti pie mums negrib palikt”. Šis jautājums agrāk vai vÄ“lāk tiks „sakārtots”. Atslābumam nav nekāda pamata.

 To apliecina arÄ« vÄ“sts, ka Dublinas regulai tiek gatavota jauna versija jeb tā dÄ“vÄ“tā "Dublina II". Tā paredzÄ“s, ka migranti pÄ“c noteiktas sistÄ“mas tiks pārsÅ«tÄ«ti uz dažādām ES valstÄ«m, kuras attiecÄ«gi izskatÄ«s viņu lÅ«gumus pÄ“c patvÄ“ruma un pozitÄ«va apstiprinājuma gadÄ«jumā viņus izmitinās. Plānotā sistÄ“ma paredz, ka lielākās un bagātākās valstis saņems lielāko daļu migrantu, mazākās un trÅ«cÄ«gākās – mazāko.

TomÄ“r kopumā tas nozÄ«mÄ“, ka pirmajās migrantu uzņēmÄ“jvalstÄ«s kā Itālijā, GrieÄ·ijā un Bulgārijā izskatāmo patvÄ“ruma lÅ«gumu skaits samazināsies, kamÄ“r valstÄ«s, kuras lÄ«dz šim nebija ne pirmās uzņēmÄ“jvalstis, ne arÄ« populāras migrantu vidÅ«, uzņemto migrantu skaits pieaugs. Viena no tādām ir arÄ« Latvija.

3) Jauni scenāriji imigrantu ievešanai

PÄ“dÄ“jos divus gadus sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba fokusÄ“jās uz ES uzspiesto nelegālo imigrantu uzņemšanu. ŠobrÄ«d (visticamāk uz laiku) šis jautājums noklust divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir sabiedrÄ«bas izteiktā pretestÄ«ba, un otrais – ka šie imigrantu uzspiedÄ“ji vÄ“l nebija izdomājuši mehānismu, kā viņus šeit noturÄ“t. PÄ“dÄ“jā laikā imigrācijas jautājums tiek aktualizÄ“ts citā aspektā. ValdošÄ elite un tai pietuvinātie sabiedriskās domas veidotāji uzmācÄ«gi skandÄ“ mantru par ārvalstu darbaspÄ“ka imigrācijas nepieciešamÄ«bu.

AtšÄ·irÄ«bā no iepriekšÄ“jās „bÄ“gļu” uzspiešanas kampaņas, kad psiholoÄ£iskais karš tika veikts ar meliem un viltu mÄ“Ä£inot ieprogrammÄ“t latviešos lÄ«dzjÅ«tÄ«bu pret iebrucÄ“jiem, tagad uzbrukums tiek vÄ“rsts pret vājāku vietu – bažām par ekonomisko stāvokli un labklājÄ«bu. Izrādās, ka bez imigrantu ievešanas, Latvijas ekonomika sabruks, un tagadÄ“jā ekonomiski aktÄ«vā paaudze vecumdienās paliks bez pensijām. SpÄ“cÄ«gākie argumenti ir latviešu tautas masveidÄ«ga izceļošana, darbaroku trÅ«kums un visnotaļ zemie dzimstÄ«bas rādÄ«tāji. Bet par visu pÄ“c kārtas.

Kas ir ieinteresÄ“ts „darbaspÄ“ka imigrācijā”? Te saknes nebÅ«tu jāmeklÄ“ ne pārnacionālās struktÅ«rās, ne idejiskos kosmopolÄ«tos un nacionālisma pretiniekos (kuri, protams, dabiski pieslÄ“dzas, jo principiāli atbalsta jebkuras darbÄ«bas, kas veicina „dažādÄ«bu” un nacionālās identitātes vājināšanu), bet drÄ«zāk – vai vismaz daļēji – tajā domāšanas veidā, kas piemÄ«t valsts politiskajai elitei, kuras vidÅ« reti sastopami cilvÄ“ki ar izteikti nacionālām jÅ«tām. Viņi valsti neskata kā aizsargājamu latviešu etnokulturālo teritoriju, kā mājas latviešu tautas saglabāšanai, bet kā ekonomisku projektu: „Nav kas strādā? Nu tad ievedÄ«sim!”. Un tas saskan ar alkatÄ«gāko un nacionāli vienaldzÄ«gāko vietÄ“jo uzņēmÄ“ju domāšanu: „Man vienalga, kas sarauš man bagātÄ«bu, ka tik man ir labi.”

Tā ir konsekventi un ilgstoši realizÄ“ta valsts politika, kas ar nepārdomātu nodokļu slogu sadārdzina darbaspÄ“ka izmaksas, vienlaikus neatstājot pašiem strādājošiem pienācÄ«gus eksistences lÄ«dzekļus. Rezultātā, uzņēmÄ“jiem darbaspÄ“ks ir dārgs, bet paša darbaspÄ“ka ienākumu lÄ«menis ir zems. Taču, lÄ«dztekus valsts politikai, vismaz daļā gadÄ«jumu ļaunprātÄ«ba ir arÄ« uzņēmÄ“ju rÄ«cÄ«bā. NetrÅ«kst to, kuri izvÄ“las luksusa dzÄ«vesveidu, bet ekonomÄ“s ik centu uz strādājošo atalgojuma rÄ“Ä·ina.

Un patiešÄm, darbaspÄ“jÄ«gi cilvÄ“ki masveidā ir izceļojuši. Ja 2000. gadā Latvijā iedzÄ«votāju skaits bija 2 377 383, tad 2015.gadā vairs 1 968 957. Piecpadsmit gadu laikā esam zaudÄ“juši pusi RÄ«gas! Protams, ka arÄ« šajos neiepriecinošajos skaitļos var atrast ar ko sevi mierināt – izceļojušo un izmirušo nelatviešu proporcionāli ir vairāk nekā latviešu. Ja 2000. gadā latviešu Latvijā bija 57,7%, tad 2016. gadā jau 61,8%. Un tomÄ“r tas nemaina to, ka arÄ« latvieši vairāk izmirst un izceļo nekā piedzimst un demogrāfiskie procesi ir mums ļoti nelabvÄ“lÄ«gi.

Jau tagad ik gadu nodarbinātÄ«bas atļaujas tiek piešÄ·irtas aptuveni diviem tÅ«kstošiem trešo valstu pilsoņu, bet tiek virzÄ«ta ideja par atvieglotiem nosacÄ«jumiem ievestajam darbaspÄ“kam vairākos simtos profesiju, kas ieceļotāju skaitu pamatÄ«gi palielinās.

Ko tas ilgtermiņā nozÄ«mÄ“s Latvijai? Pirmkārt tās bÅ«s sākumā neuzkrÄ«tošas, bet nenovÄ“ršamas etniskā sastāva izmaiņas, kas latviešiem nāks tikai par sliktu. Tās bÅ«s veselas tautsaimniecÄ«bas nozares, kuras tiks uzsÄ“dinātas uz ārvalstu darbaspÄ“ka adatas. Un, ja ārvalstu darbaspÄ“ka ievešana Ä«stermiņā ekonomiski attaisnosies, biznesa aprindu spiediens uz varu tikai pieaugs, ar ievestajiem nepietiks, bÅ«s nākamās „darbaspÄ“ka krÄ«zes” – tiks pieprasÄ«ti aizvien vairāk imigrantu. Imigrantu, kas šeit apmetÄ«sies uz dzÄ«vi, atvedÄ«s Ä£imenes, radÄ«s pÄ“cnācÄ“jus. Pat, ja uz ārvalstu imigrantu darbaspÄ“ku balstÄ«tais ekonomikas modelis sabruktu, vismaz pamatÄ«ga daļa no šiem imigrantiem te arÄ« paliktu.

Kas viņi varÄ“tu bÅ«t, un ar ko bÅ«tu jārÄ“Ä·inās? Visticamāk sākotnÄ“jā posmā tie varÄ“tu bÅ«t migranti no bijušÄs padomju telpas – Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas. Protams, tie nav ne afrikāņi, ne musulmaņi. Savā veidā situācija lÄ«dzinātos padomju okupācijas laiku migrācijai. ProblÄ“mas bÅ«tu ar to, ka valodas un politiskās identifikācijas jautājumos, liela daļa varÄ“tu bÅ«t papildinājums jau tā lielajai „krievu pasaulei”. Otrkārt, to, kas no kādreizÄ“jās PSRS Eiropas daļas vÄ“lÄ“tos strādāt Latvijā, varÄ“tu nebÅ«t nemaz tik daudz, jo sevišÄ·i, ja šiem cilvÄ“kiem pavÄ“rtos ceļš uz Rietumeiropu. Un nākamā ievestā darbaspÄ“ka avots var bÅ«t Ä€zija, kas radÄ«tu jau daudz lielākas problÄ“mas. Jebkurā gadÄ«jumā, ja latviešu proporcionālais sastāvs valstÄ« ir tikai ap 60%, to demogrāfiskie rādÄ«tāji ir negatÄ«vi, jebkuras etniskā sastāva izmaiņas, kas palielina sveštautiešu Ä«patsvaru, uzskatāmas kā latviešu tautai nelabvÄ“lÄ«gas, un to apdraudošas.

Ir skaidrs, ka ekonomika spÄ“j funkcionÄ“t arÄ« valstÄ«s ar nelielu cilvÄ“ku skaitu. Tāpat, piespiežoties, arÄ« ar nelabvÄ“lÄ«gu vecuma struktÅ«ru (piemÄ“rs – Japāna). Pirms runāt par migrantu ievešanu, bÅ«tu jāmeklÄ“ visi iespÄ“jamie risinājumi ekonomikas funkcionÄ“šanai ar saviem cilvÄ“kresursiem, kādi nu tie ir. Par tehnoloÄ£ijām, par to ekonomikas sektoru attÄ«stÄ«bu, kas var funkcionÄ“t ar nelieliem cilvÄ“kresursiem, par alternatÄ«vām esošajai pensiju sistÄ“mai. Par vietÄ“jo noturÄ“šanu darba tirgÅ«, kaut vai ceļot ar nodokļiem neapliekamo iztikas minimumu un izdarot spiedienu uz maksātspÄ“jÄ«giem uzņēmÄ“jiem, kas izvairās celt algas strādājošajiem. Tādu un lÄ«dzÄ«gu soļu ir daudz, bet par tiem runāt ir valstiski un nacionāli domājošu ekonomistu uzdevums.

Taču atslÄ“ga tomÄ“r ir demogrāfija. Zemās dzimstÄ«bas problÄ“mas Eiropas kontinentā var iedalÄ«t divos galvenajos, šÄ·ietami atšÄ·irÄ«gos blokos, kas, ļoti vienkāršoti raksturojot, ir egoisms un nabadzÄ«ba. Par pirmo runājot, tā ir izlaidÄ«ba un dzÄ«vesveids „pÄ“c manis kaut Å«densplÅ«di”. Tas ir labklājÄ«bas un komforta kults (bÄ“rni tiek uztverti kā apgrÅ«tinājums, kas traucÄ“ baudÄ«t dzÄ«vi), feminisms, izlaidÄ«bas un tā saukto brÄ«vo attiecÄ«bu modelis, kas sagrauj tradicionālās dzimumu lomas un Ä£imenes modeli. Otrs – jo sevišÄ·i Austrumeiropā – ir nabadzÄ«bas risks. Ä¢imenes rÄ“Ä·ina, ka katrs bÄ“rns tas ir papildus materiālais slogs, kas ir ne tikai jādzemdÄ“, bet arÄ« jāizaudzina. Vairāki bÄ“rni, jo sevišÄ·i pašreizÄ“jos sociāli ekonomiskajos apstākļos Latvijā, vidusmÄ“ra Ä£imenei, nemaz nerunājot par tām, kas materiāli ir zem vidusmÄ“ra, ir liela uzupurÄ“šanās. Valsts materiālais atbalsts dzimstÄ«bas kāpuma nodrošināšanai ir absolÅ«ti nepieciešams.

Ja gribam saglabāt nacionālu valsti, tad par taupÄ«šanu uz Ä£imeņu atbalstu un dzimstÄ«bas kāpuma veicināšanas rÄ“Ä·ina ir jāaizmirst. Var taupÄ«t uz visu, lai arÄ« cik tas sāpÄ«gi neliktos atsevišÄ·Äm nozarÄ“m, bet nevar taupÄ«t uz mÅ«su tautas dzÄ«vā spÄ“ka rÄ“Ä·ina. Ir nožēlojami vÄ“rot dažādu ministriju tielÄ“šanos par dažiem eiro uz bÄ“rnu, ņemot vÄ“rā, ka valsts atbalsts Ä£imenÄ“m Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropas SavienÄ«bā (Ä£imene ar trÄ«s skolas vecuma bÄ“rniem, 2017.gadā no valsts saņem 67 eiro! Tepat kaimiņos Igaunijā, tie ir 400 eiro.) Un atbalstu iespÄ“jams sniegt ne tikai skaidrā naudā, bet arÄ« taustāmākās lietās, piemÄ“ram, mājokļa jautājuma risināšanā.

ŠÄda situācija ar demogrāfijas politiku liecina par absolÅ«tu nacionālās domāšanas trÅ«kumu. Un, ja to kombinÄ“ ar plāniem trÅ«kstošos latviešus aizstāt ar imigrantiem, tā ir apzināti noziedzÄ«ga politika, kas ilgtermiņā iznÄ«cinās latviešu valsti.

Eiropas noriets jeb imigrācijas sekas

Eiropas liberālā multikulturālisma politika, kas ietver arÄ« attiecÄ«bā pret saviem pamatiedzÄ«votājiem pašnāvniecisku imigrācijas politiku, pašos pamatos izmainÄ«jusi kontinentu, un liek nopietni analizÄ“t, cik gadu Eiropā atlicis nācijvalstÄ«m kā konkrÄ“tu tautu identitātes nesÄ“jām. Esam jau tik tālu, ka pat atsevišÄ·i politiskajai elitei piederÄ«gi politiÄ·i nu jau tiešos vārdos atzÄ«st, ka baltās rases pastāvÄ“šana ir apdraudÄ“ta. VÄ“l pirms dažiem gadiem, runāt par rases apdraudÄ“jumu atļāvās tikai visdrosmÄ«gākie un ideālistiskākie nacionālisti, jo tas faktiski nozÄ«mÄ“ja politiska ekstrÄ“mista birku un lÄ«dz ar to arÄ« politisku marginalizāciju.

Bet tautas iznÄ«cinošÄ sistÄ“ma nepadodas. Neskatoties ne uz apdraudÄ“jumu Eiropas identitātei un kultÅ«rai, ne uz augošo etnisko, reliÄ£isko un sociālo spriedzi, ne noziedzÄ«bu un par ikdienu kļuvušajiem terorisma draudiem, tā negatavojas ar labu atteikties no multikulturālās utopijas. Pat, ja tā nozÄ«mÄ“ Eiropas kolektÄ«vo pašnāvÄ«bu.

Kāda ir situācija, kas notiek ar Eiropu, un kāpēc tā notiek?

Ikviens, kas pabijis Rietumeiropas metropolÄ“s – Londonā, ParÄ«zÄ“, BriselÄ“ un citur, savām acÄ«m redz, ka angliskais, franciskais, flāmiskais saglabājies vairs tikai iepriekšÄ“jo paaudžu radÄ«tajos vÄ“stures pieminekļos. Ja tÅ«ristu apmeklÄ“tajās vietās vÄ“l redzÄ“siet labu tiesu baltu seju, tad nejauši nomaldoties, varat nokļūt rajonos, kur musulmaņu vai melnādaino vidÅ« bÅ«siet vienÄ«gais baltais. Un, situācija ar katru gadu vÄ“ršas aizvien drÅ«māka – tādu to padara kārtÄ“jie simti tÅ«kstošu jaunu imigrantu, un demogrāfija: gan musulmaņi gan citi tumšÄdainie, kas iekļuvuši Eiropā, rada pÄ“cnācÄ“jus vairāk nekā eiropieši. Kāda šobrÄ«d ir aptuvenā situācija skaitļos?

VÄ“l 2013. gadā visnotaļ neprecÄ«zi (jo ne visas valstis veic detalizÄ“tus uzskaitÄ«jumus, un ne visas migrantu kategorijā iekļauj migrantu pÄ“ctečus vairākās paaudzÄ“s) dati liecināja, ka Eiropas SavienÄ«bā dzÄ«vo aptuveni 9 miljoni turku, 5 miljoni arābu (no dažādām izcelsmes valstÄ«m) 5 miljoni ekvatoriālo afrikāņu jeb nÄ“Ä£eru, aptuveni 2,5 miljoni indiešu, 2 miljoni kurdu, 1,1 miljons pakistāņu, 1 miljons Ä·Ä«niešu un vÄ“l pusotra miljona citu Austrumāzijas izcelsmes migrantu, un citu skaitliski mazāk nozÄ«mÄ«gu grupu pārstāvji. Nu jau šie skaitļi ir novecojuši, rādot tikai daļu no kopÄ“jās ainas, jo 2014., 2015., un 2016. gada laikā Eiropā tikai nelegālā ceļā jeb uzdodoties par bÄ“gļiem ieradušies 3 miljoni afrikāņu un musulmaņu. ParalÄ“li nelegālo imigrantu invāzijai, kā ierasts, tika uzņemti arÄ« legāli ieceļotāji. Un rindā gaida nākamie miljoni – gan nelegālie gan legālie, jo Eiropas politiskā elite ar savu rÄ«cÄ«bu (jeb bezdarbÄ«bu) ir devusi skaidru signālu, ka uzņemti tiek visi, kas vien spÄ“j nokļūt lÄ«dz Eiropai.

Šajā kontekstā Eiropas nākotni daiļrunÄ«gi ilustrÄ“ arÄ« fakts, ka jau 2014. gadā populārākais vārds jaundzimušajiem zÄ“niem Lielbritānijā bija Muhameds (gana daudz arÄ« Omāru, AlÄ« un Ibrahimu).

Kur viņi atrodas?

Protams, imigranti, pa reÄ£ioniem nav izkliedÄ“ti vienādi. Ir vietas, kurās nekas neliecina par migrācijas problÄ“mām, bet kaimiņos var bÅ«t apdzÄ«vota vieta, kur baltie jau ir skaitliskā mazākumā. LielpilsÄ“tās ir izveidojušies bÄ«stami geto rajoni, kurus kontrolÄ“ imigrantu bandas (Zviedrijas policija nesen apliecināja, ka viņu valstÄ« tādu ir 55), zeļ noziedzÄ«ba, darbojas bÄ«stamas islāmistu sektas. Taču Ä«paša ļaunprātÄ«ba (komplektā ar muļķību) ir tendence uzspiesti izkliedÄ“t migrantus iespÄ“jami plašÄkās teritorijās – mazpilsÄ“tās, ciematos. Migrantu etnisko kopienu izveidošanās ilgtermiņā ir magnÄ“ts jaunu iebraucÄ“ju pievilināšanai. RespektÄ«vi – problÄ“ma tiek izvazāta pa visu teritoriju.

Kādas problēmas viņi rada?

Eiropa ir saskārusies ar jaunu parādÄ«bu – islāma terorismu, kas apvieno etniski, reliÄ£iski un politiski motivÄ“tu vardarbÄ«bu. Vai ir vÄ“rts uzskaitÄ«t visus tikai pÄ“dÄ“jo divu gadu laikā notikušos imigrantu veiktos terora aktus, kas prasÄ«juši eiropiešu dzÄ«vÄ«bas? Sprādzienus, slaktiņus ar šaujamieročiem, dzÄ«vu cilvÄ“ku šÄ·aidÄ«šanu ar automašÄ«nām, uzbrukumus ar aukstajiem ieročiem… Rietumeiropa dzÄ«vo jaunā realitātÄ“ – pastāvÄ«gā nedrošÄ«bas sajÅ«tā. Musulmaņu pārpildÄ«tās metropolÄ“s nejaušÄ«ba iziet no mājas un neatgriezties, ir kļuvusi daudzkārt lielāka. Tāpat drošÄ«bas barjeru bÅ«vÄ“šana un lÄ«dz zobiem bruņota policija ZiemassvÄ“tku tirdziņos un citās masu pulcÄ“šanās vietās, liecina, ka mÄ“s dzÄ«vojam citā, daudz nedrošÄkā Eiropā.

Ikviens, kurš seko lÄ«dzi ziņām, noteikti bÅ«s redzÄ“jis skatus no liesmojošÄs ParÄ«zes, Londonas, Stokholmas vai kādas citas pilsÄ“tas, kur lielākā skaitā koncentrÄ“jušies imigranti. Laiku pa laikam satrakojušies melnādaino un musulmaņu pūļi, lai paustu savu neapmierinātÄ«bu, ka vietÄ“jie viņus „pietiekami labi neuzņem”, sarÄ«ko pa kādam iznÄ«cinošam, miljoniem lielus zaudÄ“jumus radošam grautiņam.

Masveida publiski seksuāla rakstura uzbrukumi sievietÄ“m Vācijas pilsÄ“tā ĶelnÄ“, kas notika 2015.gada nogalÄ“ un kurus veica jauni Tuvo Austrumu izcelsmes vÄ«rieši, pavÄ“ra vaļā aizsprostu ilgi noklusÄ“tajam tabu tematam par mežonÄ«bu, seksuālo vardarbÄ«bu un noziedzÄ«bu, ko uz Eiropu atnesuši mÅ«su „kultÅ«ras bagātinātāji”, kā viņus nereti dÄ“vÄ“ liberālās elites pārstāvji.

NoziedzÄ«bas statistika pa dažādām valstÄ«m ir vesela raksta vÄ“rta, bet pieminÄ“sim dažus šokÄ“jošÄkos faktus, kas skar tik jÅ«tÄ«gu tÄ“mu kā dzimumnoziegumi. Itālijā imigranti pagaidām sastāda 7% no kopÄ“jā iedzÄ«votāju skaita, taču uz viņu rÄ“Ä·ina ir 40% valstÄ« reÄ£istrÄ“tajiem izvarošanas gadÄ«jumiem. No NorvÄ“Ä£ijas galvaspilsÄ“tā Oslo laikā no 2007.-2010. gadam reÄ£istrÄ“tajiem izvarošanas gadÄ«jumiem, pilnÄ«gi visus veikuši imigranti, pārsvarā no Somālijas un Pakistānas. Stavangeras pilsÄ“tā jaunie „norvÄ“Ä£i” pastrādājuši 90 % no visām izvarošanām. 2014.gadā pasaule šausminājās par notikumiem nelielajā Roterhamas pilsÄ“tiņā (Lielbritānijā). Izrādās desmit gadu garumā pārsvarā no pakistāņiem sastāvošai imigrantu bandai par upuriem bija krituši tÅ«kstoši britu meiteņu, pat bÄ“rnu, kas tikušas izvarotas un seksuāli izmantotas. IlgstošÄ noziegumu slÄ“pšana bija iespÄ“jama, "pateicoties" politkorektumam – vietÄ“jiem baidoties sÅ«dzÄ“ties par imigrantiem, lai neiegÅ«tu rasista zÄ«mogu, un kreisajiem (leiboristu) pilsÄ“tas domniekiem nevÄ“loties atzÄ«t leiboristu partijas piekoptās imigrācijas politikas sakāvi.

Tie nav izolÄ“ti gadÄ«jumi, nu jau sen tā ir pierasta ikdiena Rietumeiropas daļās, kuras blÄ«vi apdzÄ«vo neeiropiešu izcelsmes personas. Kriminālhronikās, jo sevišÄ·i noziegumos, kas saistÄ«ti ar vardarbÄ«bu – uzbrukumi, izvarošanas, bruņotas laupÄ«šanas, huligānisms un lÄ«dzÄ«gi gadÄ«jumi, vienmÄ“r dominÄ“ nevis vietÄ“jie, bet svešie. ArÄ« šajā ziņā imigrācija ir pārvÄ“rtusi eiropiešu dzÄ«vi.

VietÄ“jās kultÅ«ras un cilvÄ“ku nospiešana un izspiešana ir neatņemama sastāvdaļa procesam, kad mainās iedzÄ«votāju sastāvs. Svešie ienāk ar savām iedzimtajām Ä«pašÄ«bām – temperamentu, mentalitāti, sadzÄ«ves tradÄ«cijām, pasaules redzÄ“jumu, reliÄ£iju, ko kopÄ“ji varÄ“tu raksturot kā identitāti. Tā ir vietÄ“jiem sveša, konkurÄ“joša identitāte. PilnÄ«gi loÄ£iski, ka migranti vÄ“las baudÄ«t Rietumu civilizācijas labklājÄ«bu, un vienlaicÄ«gi dzÄ«vot saskaņā ar savu identitāti un sadzÄ«ves tradÄ«cijām, nevÄ“las mainÄ«ties, un noteiktos aspektos to arÄ« nevar, jo noteiktas Ä«pašÄ«bas un tieksmes ir Ä£enÄ“tiski pārmantotas vai paaudžu paaudzÄ“s izauklÄ“tas un ierakstÄ«jušÄs kultÅ«ras kodā.

Ko tas nozÄ«mÄ“ eiropiešiem? Tas nozÄ«mÄ“ izmirušÄs baznÄ«cas aizstājošas mošejas Eiropas kultÅ«rvidÄ“, tas nozÄ«mÄ“ bÄ«stamas islāma fanātiÄ·u sektas Eiropas pilsÄ“tās, parandžās un burkās ietÄ“rptas sievietes, mežonÄ«gus reliÄ£iskos rituālus uz ielām, šariāta patruļas. Tas nozÄ«mÄ“ citādu, mums nepieņemamu attieksmi pret vidi, sanitārajām normām, dzÄ«vniekiem, apģērbu, sievietÄ“m. Tas nozÄ«mÄ“, ka mainās agrāk eiropeiskie dzÄ«vojamie rajoni, kļūstot sveši saviem pamatiedzÄ«votājiem, mainās skolas, kurās lÄ«dztekus vietÄ“jiem, masveidā sarodas imigrantu bÄ“rni – ar citu Ä£enÄ“tisko mentalitāti un temperamentu, sevišÄ·i tie, kuri nāk no mežonÄ«gas vides ar vardarbÄ«bas tradÄ«cijām, vai/un arÄ« zemāku intelektuālo potenciālu, ko var teikt par migrantiem no Ä«paši atpalikušiem reÄ£ioniem. VietÄ“jiem no šÄdas vides ir jābÄ“g, un tā ir vienÄ«gā iespÄ“ja, kas arÄ« plaši tiek izmantota. Otrs ceļš ir piemÄ“roties, zaudÄ“jot sevi. Šajā konkurÄ“jošo identitāšu cīņā, eiropieši šobrÄ«d ir zaudÄ“tāji. Un svešie iebraucÄ“ji, redzot, ka pozÄ«cijas un teritorija tiek atdota bez nopietnas pretestÄ«bas jeb vispār bez pretestÄ«bas, izplešas savās prasÄ«bās, nekaunÄ«bā, ietekmÄ“ un dzÄ«vajā spÄ“kā. Noteiktās vietās vietÄ“jie tiek burtiski izspiesti, un Eiropas pārņemšanas Ä£eogrāfija lÄ«dz ar imigrantu skaita palielināšanos pastāvÄ«gi paplašinās.

Kāpēc Eiropa tiek atdota bez cīņas?

Eiropieši zaudÄ“ daudzu iemeslu dēļ – pirmkārt, jau tādēļ, ka noteikta veida audzināšanas rezultātā ir zaudÄ“juši veselÄ«gu nacionālo egoismu, vÄ«rišÄ·Ä«bu un lÄ«dz ar to arÄ« kareivÄ«gumu, kas nepieciešams, lai pretotos savas teritorijas pārņemšanai. Otrkārt – daļai sabiedrÄ«bas ir zudusi sajÄ“ga, ka notiekošie procesi ir nenormāli. Viņi ir jau ir pieradināti pie esošÄs situācijas, pieņēmuši to, labākajā gadÄ«jumā kā nenovÄ“ršamu ļaunumu, ieslÄ«guši apātijā, sliktākajā – ļāvuši savu apziņu saindÄ“t ar kultÅ«rmarksistu dvÄ“seļu inženieru laboratorijās radÄ«tajām nāves ideoloÄ£ijām, kas iekļauj arÄ« kolektÄ«vās vainas sindromu par baltās rases un savu tautu vÄ“sturi (white guilt), kas jāizpÄ“rk ar patoloÄ£isku altruismu jeb apzinātu nacionālo jÅ«tu un rasiskās pašsaglabāšanās instinkta izskaušanu sevÄ«, atsacÄ«šanos no nacionālisma, nacionālajām interesÄ“m vispārÄ“jas „laimes”, „progresa”, „universālu cilvÄ“ktiesÄ«bu” un utopiskas rasu draudzÄ«bas vai pat pretdabiskas bezrasu harmonijas vārdā.

Par šiem pÄ“dÄ“jiem runājot – viņi ir aktÄ«vs un dominÄ“jošs mazākums, kam lÄ«dzi iet bailÄ«gs, vienaldzÄ«gs un klusÄ“jošs vairākums. Šo pašu politisko ideoloÄ£iju dēļ vairāk nekā pusgadsimta garumā Rietumeiropā ir izskausts garÄ«gums, reliÄ£ijā vairs nav spÄ“ks, pārliecÄ«ba un tradÄ«cija, bet tā ir nonÄ«kusi, veicot pastāvÄ«gu pašcenzÅ«ru, lai piemÄ“rotos laicÄ«gajās politikas jaunajam virzienam uz nekurieni. Ir degradÄ“tas nacionālās kultÅ«ras, kas tikušas aizstātas ar bezsakņu modernismu elitei, vai globālu, pārnacionālu masu patÄ“riņa kultÅ«ru proletāriešiem. ArhitektÅ«ra kļuvusi bezveidÄ«ga, māksla Ä·Ä“mÄ«ga un zaimojoša, teātris – murgains. Humanitārās un sociālās zinātnes ir iztÄ«rÄ«tas no tradicionālistisku, nacionālu, patiesi konservatÄ«vu viedokļu paudÄ“jiem, kas pasludināti par „rasistiskiem”, „reakcionāriem”, „autoritāriem” vai pat „fašistiskiem”.

Ir tikušas noārdÄ«tas tradicionālās Ä£imenes vÄ“rtÄ«bas, laulÄ«ba, dabiskās dzimumu lomas, to vietu ierādot bezatbildÄ«gas baudas un seksualitātes kultam. Kā gan sabiedrÄ«bā var saglabāties dabiska vÄ«rišÄ·Ä«ba un drosme, ja vÄ«rišÄ·Ä«ba tiek pasludināta par sievietes apspiedošu, ja ar ārprātÄ«gu mÄ“rÄ·tiecÄ«bu tiek uzspiesta homoseksuālisma atzÄ«šana par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu normālām dzimumattiecÄ«bām, ja visā nopietnÄ«bā tiek konstruÄ“ta bezdzimuma identitāte, trešie dzimumi un citas anomālijas?

Un tagad iedomājieties – ko vidusmÄ“ra eiropietis, lai aizstāv, kāda ir viņa motivācija aizstāvÄ“t savu dzÄ«vestelpu un kultÅ«ru? Ko viņam aizstāvÄ“t – makdonaldus, Eiropas Komisiju, transseksuāļu cilvÄ“ktiesÄ«bas? Kā vispār var domāt, ka kaut kas ir jāaizstāv, ja desmitgadÄ“m ilgi nacionālā kultÅ«ra ir atņemta, un nacionālā apziņa izskausta, veselÄ«gie pašsaglabāšanās instinkti novājināti, un viss kas notiek, tajā skaitā Eiropas etniskā sastāva nomaiņa, tiek saukts par „nenovÄ“ršamu progresu”?

Pat ja viņš izjÅ«t diskomfortu no tā, ko izraisa migrācija un tās blakusparādÄ«bas, pat, ja viņš nav zaudÄ“jis veselÄ«gu spriestspÄ“ju, viņš jÅ«t, ka nav nekādu izredžu pretoties. Mediji, kas veido sabiedrisko domu, likums un vara nav viņa, bet svešo ienācÄ“ju pusÄ“.

Tā aug arÄ« jaunieši, kas citādu Eiropu, citādu kultÅ«ru un vÄ“rtÄ«bas nav redzÄ“juši. Viņi izaug sabiedrÄ«bā, vietā, kur jau dzÄ«vo migranti, nezinot kad, un kāpÄ“c tie te ir uzradušies. ApkārtÄ“jā pasaule ir dažāda, tātad tā laikam jābÅ«t. Viņi iet skolā, kur saņem kārtÄ«gu „tolerances”, „iecietÄ«bas” un „politkorektuma” (tas ir Ä«paši svarÄ«ga audzināšanas sastāvdaļa, jo runājot par lietām tā, kā tu tās redzi, tiek grauta utopija un viltotā aina, kādu tevi piespiež redzÄ“t) mācÄ«bu, uzzinot gan par seksuālajām identitātÄ“m, gan par bagāto Ä€frikas kultÅ«ru, bez kuras Eiropa zaudÄ“s radošÄs spÄ“jas, gan par to, ka rasu atšÄ·irÄ«bas ir sociāla konstrukcija, ko baltie rasisti izdomājuši, lai apspiestu citādas ādas krāsas cilvÄ“kus, gan arÄ«, ka nacionālisms ir naida ideoloÄ£ija, kas noveda lÄ«dz holokaustam, un tā tālāk un tā joprojām. Un skolā, piemÄ“ram jaunajam vācietim, nekad neviens nepateiks: „Esi lepns, Tu esi vācietis! Vācijai ir bagāta vÄ“sture, tavi senči bija labi karavÄ«ri, kas drosmÄ«gi cÄ«nÄ«jās abos pasaules karos”, „Tu esi piederÄ«gs izcilajai Eiropas kultÅ«rai!”, „Esi vÄ«rs, Tev jāaizstāv sava Ä£imene, sava valsts!” NÄ“, tā vietā viņš dzirdÄ“s, ka Vācija ir dzemdinājusi nacismu, viņa vectÄ“vi un vecvectÄ“vi ir kara noziedznieki, un viņam par to jāuzņemas vaina, un tādēļ ar visiem spÄ“kiem jācÄ«nās pret rasismu un nacionālajiem aizspriedumiem, jāmÄ«l „dažādÄ«ba”, bet tradicionālā Ä£imene ir autoritārisms, kas apspiež sievietes un „seksuālās minoritātes”. Tā tiek audzināti gļēvuļi, kas nepretojas svešo invāzijai un savu zemju pārņemšanai.

PastāvÄ“t par sevi, savu identitāti, Rietumeiropā šobrÄ«d nozÄ«mÄ“ „čurāt pret vÄ“ju”, vai nostādÄ«t sevi izstumtā lomā. Par laimi, tādi cilvÄ“ki pavisam vÄ“l nav iznÄ«kuši. IespÄ“jams, ka viņu skaits vairosies.

Vai imigrācija Rietumeiropu novedīs līdz katastrofai?

Visas pazÄ«mes rāda, ka ir iespÄ“jami vairāki scenāriji. Pirmais – Eiropas dzÄ«vÄ«bas koks ir pārāk izkaltis, turpinās nÄ«kuļot, un neatradÄ«s sevÄ« spÄ“ku atzelt. Imigrācijas politika nemainÄ«sies, nopietna pretestÄ«ba tai nebÅ«s, vai arÄ« mÄ“Ä£inājumi pretoties tiks savlaicÄ«gi neitralizÄ“ti. Ieceļotāju bÅ«s aizvien vairāk, vairosies viņi straujāk, un Rietumeiropa ilgtermiņā tiks pilnÄ«bā pārņemta, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Otrais – izjÅ«tot, ka ievÄ“rojama elektorāta daļa kļūst nemierÄ«ga, un neapmierinātÄ«bu ar esošo politiku pauž vÄ“lÄ“šanās, imigrācijas politika var tikt mainÄ«ta, ievÄ“rojami samazinot tās apjomus, nodrošinot ES ārÄ“jo robežu apsardzÄ«bu, vÄ“ršoties pret islāma radikālajām un simboliskajām publiskajām izpausmÄ“m. Vienlaikus nekādi radikāli soļi netiks sperti, lai mainÄ«tu eiropiešu vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu, ne arÄ« tiks skarti tiem imigrantu un viņu pÄ“cteču miljoni, kas te jau uzturas. Tas varÄ“tu bÅ«t status quo, kas uz nenoteiktu laiku pavilktu Rietumeiropas eksistenci, lÄ«dz eiropiešiem nelabvÄ“lÄ«gā, un neeiropiešiem labvÄ“lÄ«gā demogrāfija jebkurā gadÄ«jumā darÄ«tu savu.

Trešais – pašnāvnieciskā imigrācijas un eiropiešu sabiedrÄ«bas garÄ«gās kastrācijas politika netiks mainÄ«ta, vienlaikus svešo ieceļotāju skaitliskais spiediens, un ar to arÄ« nekaunÄ«ba bÅ«s tik liela, ka „politkorektums” sabruks pretÄ“ji valdošo centieniem to uzturÄ“t, nacionālā atdzimšana sāksies no apakšas, kļūs nekontrolÄ“jama, radÄ«s ko lÄ«dzÄ«gu revolÅ«cijai, un samilzušÄs problÄ“mas tiks risinātas tieši – ar vardarbÄ«bu, kuras rezultātā vai nu eiropieši atgÅ«s savas zemes pilnÄ«bā, vai neglābjami zaudÄ“s.

Protams, tie ir vienkāršoti scenāriji, kuri var Ä«stenoties ar visdažādākajām modifikācijām. PiemÄ“ram – Austrumeiropa un Centrāleiropa iet savu ceļu (Intermarium), kas rada atbalsi un piemÄ“ru Rietumeiropai. ArÄ« Rietumeiropā dažādās valstÄ«s var Ä«stenoties pat kardināli atšÄ·irÄ«gi scenāriji. Katrā ziņā – problÄ“ma ir milzÄ«ga, vieglu un nesāpÄ«gu atrisinājumu nebÅ«s.

Un Latvijā?

Skatoties uz šo visu Latvijas kontekstā, skaidri ir jānodefinÄ“ pašreizÄ“jais stāvoklis, kā arÄ« galvenie izaicinājumi.

Neviena ES valsts vÄ“l pagaidām nav piedzÄ«vojusi proporcionāli tik lielas iedzÄ«votāju sastāva izmaiņas, kādām padomju okupācijas, kolonizācijas un rusifikācijas rezultātā tika pakļauta Latvija. Atgādināšu, ka 1989.gadā intensÄ«vas krievvalodÄ«go migrācijas rezultātā latviešu Latvijā bija palicis vien 52% un pa 25 gadiem esam sasnieguši tikai 10% proporcionālu pieaugumu, sastādot 61,8% no visiem valsts iedzÄ«votājiem.

Lielākā daļa padomju laiku ieceļotāji ir palikuši šeit, un, protams, tie nav ne afrikāņi, ne Tuvo Austrumu izcelsmes personas, bet relatÄ«vi lÄ«dzÄ«gi latviešiem – pieder eiropiešu rasei, ir kristieši. Un tomÄ“r integrÄ“t latviešu valstiskumā un vÄ“rtÄ«bās viņus nav izdevies, jo mÅ«s šÄ·ir pietiekami daudz – valoda, vÄ“sturiskā pieredze, attieksme pret valsti un, ļoti svarÄ«gi, Ä£eopolitiskās simpātijas, kas, dzÄ«vojot impÄ“riskā revanša pārņemtās Putina Krievijas pierobežā, ir jo sevišÄ·i svarÄ«gi. Viņu integrācija izdodas tikai lauku apvidos ar lielu un nospiedošu pamatnācijas pārsvaru.

Latviešu pārsvars valstÄ« ir ļoti trausls (lai pamatnācija varÄ“tu justies droša, tās Ä«patsvaram savā etniskajā teritorijā jābÅ«t vismaz 75-80%), un jebkuras etniskā sastāva izmaiņas, kas samazina latviešu Ä«patsvaru, ir eksistenciāls drauds.

Latviešu tautas demogrāfiskie rādÄ«tāji ir slikti. MÄ“s vairāk izmirstam un izbraucam. ŠÄda negatÄ«vā bilance lÄ«dz šim nav nākusi par sliktu mÅ«su proporcijai vienÄ«gi tādēļ, ka cittautiešu demogrāfiskie rādÄ«tāji ir vÄ“l sliktāki. Ievedot valstÄ« imigrantus no Ä€frikas un Tuvajiem Austrumiem, kas izceļas ar nesalÄ«dzināmi augstākiem dzimstÄ«bas rādÄ«tājiem, šÄdu priekšrocÄ«bu latviešiem vairs nebÅ«s.

Liela latviešu priekšrocÄ«ba ir tā, ka padomju okupācijas gados mÄ“s bijām savā veidā iekapsulÄ“ti un pasargāti no Rietumeiropas vadošajiem intelektuālajiem strāvojumiem, no kultÅ«rmarksisma, sociāla liberālisma, pašnāvnieciska altruisma, politkorektuma un visa cita iepriekš aprakstÄ«tā (vienlaikus latviešu vairākums palika imÅ«ns arÄ« pret primitÄ«vi Ä«stenoto, varmācÄ«gi uztiepto komunistisko propagandu). MÅ«su sabiedrÄ«ba ir nesalÄ«dzināmi tradicionālāka, konservatÄ«vāka, vÄ“l nesirgst ar politkorektuma slimÄ«bu, un nav zaudÄ“jusi veselÄ«gos pašsaglabāšanās instinktus.

Latviešu nospiedošais vairums (vadoties no dažādu sabiedrisko aptauju datiem - vismaz 70–80%) ir noskaņots pret imigrāciju, un tas ir ļoti nopietns pretestÄ«bas potenciāls. Ar šÄdu situāciju spiesta rÄ“Ä·ināties arÄ« politiskā elite, lai cik nacionāli vienaldzÄ«ga un gļēva tā nebÅ«tu. Strauja un atklāta migrantu ievešana radÄ«tu tiem nopietnus iekšpolitiskos riskus, tādēļ tas var notikt vienÄ«gi daļēji slÄ“pti, salÄ«dzinoši lÄ“nos tempos, un veicot ilgstošu sabiedrÄ«bas „pieradināšanu”. Tas mÅ«s neglābj ilgtermiņā, bet tikai dod laiku.

Lai arÄ« pieminÄ“ts, ka tautas vairumam vÄ“l nav raksturÄ«gs politkorektums, un vÄ“l darbojas pašsaglabāšanās instinkti, taču nevajag dzÄ«vot ilÅ«zijās, ka tas ir nemainÄ«gi. Rietumeiropas sabiedrÄ«ba arÄ« nemainÄ«jās ne gada, pat ne desmitgades laikā. MÄ“s nevaram neņemt vÄ“rā noskaņojumu un viedokļus inteliÄ£ences slānÄ«, jo jebkuras pārmaiņas sākas ar viedokļu lÄ«deriem. ValstÄ« aktÄ«vi darbojas dažādas ārvalstu izcelsmes struktÅ«ras, no kurām pazÄ«stamākās bÅ«s ar ultraliberālo miljardieri Džordžu Sorosu saistÄ«tās, bet netrÅ«kst arÄ« citu – Eiropas SavienÄ«bas aÄ£entÅ«ru, un citu pārnacionālo organizāciju filiāļu, atsevišÄ·u ārvalstu un tajās eksistÄ“jošu kreisas ievirzes ietekmes grupu dāsni finansÄ“ti fondi, projekti un domnÄ«cas, kas veic intelektuāli graujošu darbÄ«bu Latvijā.

Tas notiek aptuveni šÄdi – jauni, nereti visai apdāvināti un ambiciozi cilvÄ“ki tiek ņemti šo struktÅ«ru paspārnÄ“. Tiek finansÄ“ta viņu izglÄ«tošanās Rietumos (bet Rietumu universitātes ir kreiso bastioni!), viņiem tiek piešÄ·irtas stipendijas, pasÅ«tÄ«ti pÄ“tÄ«jumi (protams atbilstoši pasÅ«tÄ«tāju idejām!), tiek piedāvāta dalÄ«ba dažādos semināros, konferencÄ“s, iespÄ“jas veidot karjeru attiecÄ«gajās organizācijās, iesaistÄ«ties un nopelnÄ«t to finansÄ“tajos projektos, un tamlÄ«dzÄ«gi. PÄ“c tam no šiem ideoloÄ£iski apstrādātajiem, mankurtizÄ“tajiem un Rietumu izglÄ«tÄ«bu baudÄ«jušajiem jauniešiem, tiek radÄ«ti ietekmes aÄ£enti jeb nākamie „dvÄ“seļu inženieri”, kuri tiek iebÄ«dÄ«ti Latvijas augstskolu sociālo un humanitāro zinātņu fakultātÄ“s, vadošajos medijos un tiek uzdoti par politikas un kultÅ«ras ekspertiem. Un rezultāts ir tāds, ka šÄ«, par ienaidnieku naudu apmācÄ«tā, saujiņa ir pārņēmusi mÅ«su augstskolas un sabiedriskos medijus.

Augstskolās viņi ar atzÄ«stamiem panākumiem atražo nākamās savas tautas eksistences un nacionālu valsti noliedzošu politologu, žurnālistu, juristu un filozofu paaudzes. Bet sabiedriskie mediji pauž viedokļus, kas ir krasā pretrunā ar sabiedrÄ«bas vairākuma noskaņojumu, dienu dienā indÄ“jot sabiedrÄ«bas apziņu ar tām idejām, kas faktiski jau ir sagrāvušas Rietumeiropu. ŠobrÄ«d sabiedrÄ«bas vairākums vÄ“l nav tām pakļāvies, bet, kā jau uzsvÄ“ru, pārmaiņas notiek ilgstošÄ laika periodā. Ja šÄ«s diversijas pret latviešu nacionālo apziņu un tradicionālajām vÄ“rtÄ«bām netiks pārtrauktas, agrāk vai vÄ“lāk tās radÄ«s ietekmi.

Ä»oti nopietni riska faktori ir latviešu vÄ“sturiskā pieredze, Ä£eogrāfiskais novietojums, un valsts relatÄ«vā nabadzÄ«ba. Katrs atsevišÄ·i un visi kopā šie faktori ļauj salÄ«dzinoši viegli manipulÄ“t ar latviešu tautu. Kā? MÅ«su jaunāko laiku drÅ«mākās lappuses saistÄ«tas ar padomju okupāciju. Tās ir dzÄ«vā atmiņā. Un neviens šobrÄ«d tik ļoti neiemieso padomju pagātni kā mums kaimiņos esošÄ Krievija. Putina Krievijas ideoloÄ£iskajā arsenālā ir gan lielkrievu šovinisms (kas ietver arÄ« manipulāciju ar Latvijā dzÄ«vojošajiem krieviskas izcelsmes padomju laika migrantiem un viņu pÄ“ctečiem), gan padomju pagātnes glorifikācija, gan arÄ« impÄ“risks revanšisms un „krievu pasaules” bÅ«vÄ“šanas ambÄ«cijas visā kādreizÄ“jās Padomju SavienÄ«bas teritorijā, ar neslÄ“ptu nicinājumu izturoties pret kādreiz Krievijai (arÄ« PSRS veidolā) pakļauto zemju neatkarÄ«bu un nacionālajām interesÄ“m.

Lai arÄ« šobrÄ«d pret tiešiem Krievijas iebrukuma draudiem esam nodrošinājušies ar dalÄ«bu NATO aliansÄ“, pašreizÄ“jais Krievijas politiskais režīms neapšaubāmi rada apdraudÄ“juma sajÅ«tu latviešiem vÄ“sturiskās pieredzes un Ä£enÄ“tiskās atmiņas iespaidotā emocionālā zemapziņas lÄ«menÄ«. Ar šÄ«m mÅ«su bailÄ“m no Krievijas izrietošajiem draudiem, ļoti veiksmÄ«gi spÄ“j manipulÄ“t tie, kas mÅ«s vÄ“las iedzÄ«t pretÄ“jā galÄ“jÄ«bā. Nav grÅ«ti pamanÄ«t šo manipulāciju: „IzvÄ“lieties starp Eiropu un Krieviju!”. Bet „izvÄ“loties Eiropu” mums komplektā jāizvÄ“las arÄ« Eiropas SavienÄ«bas politika, neizbÄ“gamas Dublinas regulas, uzspiesti imigranti, atvÄ“rtas robežas, politkorektums un tradicionālo vÄ“rtÄ«bu noārdÄ«šana. Neesam mÄ“s tik lieli un nav mums drosmÄ«gu valstsvÄ«ru, kā Polijai un Ungārijai, kas pagaidām formāli nesaraujot saites, spÄ“j salÄ«dzinoši veiksmÄ«gi turÄ“ties pretim Rietumu „vÄ“rtÄ«bu” spiedienam.

Neviens nepiedāvā trešo ceļu – neatkarÄ«gu valsti un citu Ä£eopolitisko virzÄ«bu uz Baltijas-Melnās jÅ«ras savienÄ«bu. Un, tā kā šobrÄ«d mÅ«su sabiedrÄ«ba tiek maldināta ar šauru redzÄ“jumu, ka ir tikai divas izvÄ“les – impÄ“riskā Krievija vai Eiropas SavienÄ«ba ar pašreizÄ“jās Rietumeiropas politikas un vÄ“rtÄ«bu modeli, nav grÅ«ti nosliekt sabiedrÄ«bu par labu pÄ“dÄ“jai izvÄ“lei. Latvietis padomā: „Nu jā, viņiem Rietumos jau traki ar tiem migrantiem un to izlaidÄ«bu, bet pie mums jau tā vÄ“l nav, gan jau kaut kā noturÄ“simies, bet vismaz krievi neienāks kā 1940. gadā.” Šo izvÄ“li vÄ“l nostiprina nabadzÄ«ba, kas kontrastÄ“ ar krietni augstāko materiālās labklājÄ«bas lÄ«meni Rietumeiropā. Šie faktori jāņem vÄ“rā, un jāsaprot, ka gadÄ«jumā, ja bÅ«s grÅ«ta izvÄ“le, tad latvietis, aiz bailÄ“m no Krievijas politikas un tiecoties pÄ“c lielākas materiālās labklājÄ«bas, tomÄ“r var norÄ«t pat tik rÅ«gtas zāles, kā bezierunu pakļaušanās Briseles diktātiem un imigrantu ievešana Latvijā. Trešo ceļu, alternatÄ«vu abiem eksistenciālajiem draudiem, viņam neviens neparādÄ«s, bet pats viņš neiedomāsies to meklÄ“t.

Latviešu nacionālistu nostāja un piedāvājums

VarbÅ«t nevaru runāt visu to vārdā, kas sevi uzskata par nacionālistiem, bet varu paust sevis pārstāvÄ“tās Latviešu nacionālistu politiskās partijas (Nacionālā SavienÄ«ba „TaisnÄ«gums”) un mÅ«su domubiedru redzÄ“jumu uz lietām.

Atbilde uz aplÅ«kotajām smagajām problÄ“mām ir pirmajā brÄ«dÄ« šÄ·ietami vienkārša: nacionālisms – nacionāla ideoloÄ£ija, nacionāla kustÄ«ba, nacionāla politika, kam vajadzÄ“tu novest pie nacionālas labklājÄ«bas valsts.

Kas ir nacionālisms? Tā ir apziņa, ka tauta, pie kuras mÄ“s piederam, ir aizsargājama vÄ“rtÄ«ba. Ä¢enÄ“tiskais mantojums, kopÄ«ga vÄ“sturiskā pieredze, senas saknes šajā zemÄ“, piederÄ«ba savdabÄ«gai un Ä«patnai kultÅ«rai, un identificÄ“šanās ar to, valoda un piederÄ«bas sajÅ«ta veido to, ko sauc par tautu. Nacionālists tautu vispirms uztver kā etnisku kopÄ«bu. Savukārt valsts nav mÄ“rÄ·is, bet labākais lÄ«dzeklis, pilnÄ«gākā organizatoriskā forma, kas radÄ«ta tomÄ“r tikai tādēļ, lai nodrošinātu vislabākos apstākļus, kuros kādai tautai saglabāties, augt un attÄ«stÄ«t savu unikālo kultÅ«ru, tādÄ“jādi bagātinot visu cilvÄ“ci. Tāda vismaz bija Latvijas valsts dibinātāju ideja, radot šo valsti priekš latviešiem, tāda visos laikos bijusi mÅ«su brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tāju ideja, cÄ«noties pret svešiem iebrucÄ“jiem un svešÄm varām. Ja šÄ« valsts vairs nekalpo šiem mÄ“rÄ·iem, tad tās pastāvÄ“šanai zÅ«d jÄ“ga. Latvijas pārvÄ“ršana par iebraucamo sÄ“tu pasaules klaidoņiem, ir krasā pretrunā ar tās pastāvÄ“šanas jÄ“gu.

Atsaucoties uz Rietumeiropas negatīvo pieredzi un savām nacionālajām interesēm, mēs noraidām iespēju uzņemt jebkuru uzspiestu imigrantu, tā ir sarkanā līnija, kura nav pārkāpjama!

Ja izejam no tās pozÄ«cijas, kurās šobrÄ«d atrodas Latvijas valsts (esot ES sastāvā), valsts politiku redzu sekojošu:

– Stingri pieturÄ“ties pie šÄ«s sarkanās lÄ«nijas, pārstāvot valsts pozÄ«ciju sarunās ar citu valstu pārstāvjiem, ES struktÅ«rām, un jebkurām organizācijām, kas uzņēmušÄs kompetenci risināt globālās migrācijas jautājumus. Skaidri un pārliecinoši deklarÄ“t, ka nekādas migrantu kvotas, regulas (Dublinas vai jebkuras lÄ«dzÄ«gas) Latvijas valstij nav saistošas, ja tās nav akceptÄ“juši Latvijas pilsoņi vispārÄ“jā tautas nobalsošanā. Ja argumenti nelÄ«dz, tad praktiskā rÄ«cÄ«ba ir atteikšanās šÄdu uzspiestu politiku realizÄ“t;

– Uzturot šÄdu pozÄ«ciju, atsaukties uz padomju koloniālo politiku un piespiedu etniskā sastāva nomaiņu, kā sekas vÄ“l joprojām iespaido latviešu proporcionālo Ä«patsvaru Latvijā;

– AktÄ«vi lobÄ“t stingru ES ārÄ“jo robežu apsardzÄ«bu un nesaudzÄ«gu vÄ“ršanos pret cilvÄ“ku kontrabandas tÄ«kliem. Piedāvājums iesaistÄ«t Latvijas bruņotos spÄ“kus, militāro floti un robežsardzi nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumos vietās, kur tas ir akÅ«ti;

– Ja tiek apelÄ“ts pie humānisma, tad tas jāizrāda patiesiem karu upuriem, nevis viltus bÄ“gļiem, sniedzot materiālu palÄ«dzÄ«bu to mÄ«tnes zemÄ“s vai tuvākajās kaimiņvalstÄ«s;

– Paredzot riskus, ka masu nelegālās imigrācijas ceļi potenciāli var vest cauri Krievijas teritoriju, Austrumu robeža visā garumā stiprināma ar barjerām, kuras aprÄ«kotas ar jaunākajām novÄ“rošanas tehnoloÄ£ijām;

– Atteikšanās no taupÄ«šanas demogrāfijas jautājumā. Maksimāla programma latviešu dzimstÄ«bas veicināšanai (materiāls, finansiāls, sociāls un morāls atbalsts);

– Darbs pie ekonomikas pārstrukturÄ“šanas, analizÄ“jot un plānojot pašpietiekamu uz vietÄ“jiem darbaspÄ“ka resursiem balstÄ«tu ekonomikas pastāvÄ“šanas modeli, pieņemot sliktāko scenāriju, ka iedzÄ«votāju skaits samazinās un vecuma struktÅ«ra pasliktinās;

– Valsts uzturÄ“to sabiedrisko mediju un augstskolu depolitizÄ“šana, pārtraucot to graujošo propagandu, kas vÄ“rsta uz nacionālas valsts vÄ“rtÄ«bu ārdÄ«šanu un aÄ£itāciju, kas vÄ“rsta uz iedzÄ«votāju sastāva nomaiņu;

– Solidaritāte un sadarbÄ«ba ar Austrumeiropas un Centrāleiropas valstÄ«m, kuras konsekventi pretojas uzspiestai imigrantu pārdalei. KopÄ«gas pozÄ«cijas formulÄ“šana un uzturÄ“šana.

Šie bÅ«tu praktiski un tÅ«lÄ«tÄ“ji praktiski realizÄ“jami priekšlikumi esošÄ situācijā, valstij atrodoties Eiropas SavienÄ«bas sastāvā.

Protams, nacionālistu ideālam jāsniedzas tālāk. Tam ir jābÅ«t valstij, kas balstās uz nacionālo ideoloÄ£iju, un saskaņā ar šo ideoloÄ£iju plāno savu etnisko, nacionālo, kultÅ«ras, sociālo, ekonomisko un citu nozaru politiku, nevis tikai reaģē (vai kā šobrÄ«d – pat nereaģē!) uz tādiem atklātiem savu interešu apdraudÄ“jumiem, kā uzspiesta imigrantu ievešana. Nacionāla valsts ir daudz plašÄks redzÄ“jums par vienu jautājumu – imigrācijas nepieļaušanu (vai citā variantā – valodas politiku).

Lai nākotnÄ“ tāda valsts rastos, ir jābÅ«t noteiktiem priekšnosacÄ«jumiem vismaz Eiropas mÄ“rogā. Vai vismaz Austrumu/Centrāleiropas reÄ£ionālajā lÄ«menÄ«. Jādomā, uz to tiecas arÄ« nacionālie spÄ“ki mums tuvākās un tālākās Eiropas valstÄ«s.

Bet, atgriežoties pie piezemÄ“tās tagadnes, jākonstatÄ“, ka politiskās varas lÄ«menÄ« Latvijā nacionālisti nav pārstāvÄ“ti. Ir tikai kāda varas partija, kas žonglÄ“ ar nacionāliem lozungiem, bet praktiskā darbÄ«bā nacionālu politiku neÄ«steno (par ko var pārliecināties sekojot viņu pārraudzÄ«bā esošo ministriju praktiskajai politikai, piemÄ“ram, liberālās iniciatÄ«vas atbalstošo KultÅ«ras ministriju jau sāk sarkastiski dÄ“vÄ“t par kultÅ«rmarksisma ministriju), izpildot sistÄ“mas dekoratÄ«vā sarkanbaltsarkanā spārna lomu.

Šajā situācijā, atrodoties ārpus varas struktÅ«rām (kurās iekļūt dabiski ir jātiecas), nacionālisti nevar iniciÄ“t un Ä«stenot politiku, bet tikai reaģēt uz to, kas ir neizdevÄ«ga pozÄ«cija. Tas liek izmantot metodes un lÄ«dzekļus, kādi ir pieejami, lai ar tiem gÅ«tu maksimāli iespÄ“jamo rezultātu.

- Izmantojot sev pieejamos informatÄ«vos resursus, tajā skaitā visiem pieejamos sociālos medijus, organizÄ“t informatÄ«vu pretsparu imigrantu ievedÄ“ju un viņiem izpalÄ«dzÄ«go vietÄ“jo politikāņu un „ekspertu” centieniem ietekmÄ“t sabiedrisko domu. MÄ“rÄ·is – vismaz saglabāt sabiedrÄ«bas pašreizÄ“jo nostāju šajā jautājumā;

- Intelektuālā pretestÄ«ba, izglÄ«tojoties, pÄ“tot šos jautājumus un skaidrojot tos plašÄkai sabiedrÄ«bai, izstrādājot nacionālisma idejiskos konceptus un pamatojumu, radot no sava vidus viedokļu lÄ«derus kā pretspÄ“ku jau piesauktajai uzpirktajai, antinacionālajai inteliÄ£encei;

- Organizatoriskais darbs, lÄ«deru audzināšana, lai kritiskos momentos spÄ“tu nodrošināt masveidÄ«gu cilvÄ“ku iziešanu ielās protesta akcijās, šÄdi radot spiedienu uz varas eliti;

- Nacionālā kustÄ«ba (partija, organizācijas) rada iespÄ“jas izmantot platformu, lai iegÅ«tu politisko ietekmi, saliedÄ“ aktÄ«vu, kas ir bÅ«tiski, ja jāīsteno ielu protesti, objektu blokādÄ“, spÄ“ka akcijas (pašaizsardzÄ«bas vai kārtÄ«bas uzturÄ“šanas nolÅ«kos) un lÄ«dzÄ«gas aktivitātes;

- Fiziskās formas uzturÄ“šana, tuvcīņas un militāro iemaņu apgÅ«šana, lai varÄ“tu aizstāvÄ“t sevi un savu Ä£imeni, ja neizdodas apturÄ“t imigrantu invāziju un Ä«stenojas sliktākais scenārijs;

- DzimstÄ«bas veicināšana, neizslÄ“dzot personÄ«go ieguldÄ«jumu (Pasmaidām! Bet tomÄ“r nopietni), jo katrs latviešu bÄ“rns, kas augs un dzÄ«vos Latvijā, apgrÅ«tina mÅ«su zemju sagrābšanu!

Pārpublicēts no taisnigums.lv