„IlzÄ«t, tu taÄu saproti, ka Å¡Ä« valsts drÄ«z beigsies un tik daudz vÄ“l ir jÄpaspÄ“j?...†- pirmais fragments no jaunÄ romÄna "NÄve"
PIETIEK · 27.10.2021. · Komentāri (0)Šodien, kad ir pieprasÄ«ta veselÄ«bas ministra Daniela Pavļuta demisija un kad grÄmatnÄ«cÄs teju, teju nonÄks IndriÄ·a Latvieša jaunÄ romÄna „NÄve” („Bailes – 4”) pirmÄ daļa, Pietiek ekskluzÄ«vi publicÄ“ fragmentu no jaunÄs grÄmatas, kurÄ absolÅ«ti izdomÄta bijusÄ« veselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministre Ilze Piņķele ir ieradusies lÅ«gt palÄ«dzÄ«bu savam pÄ“ctecim šajÄ amatÄ, tikpat izdomÄtajam Danielam PÄvutam – ir ieradusies un uzzina daudz jauna…
– Ilze, tu taÄu saproti, ka šÄ« valsts drÄ«z beigsies? Nu, pašreizÄ“jÄ formÄ. Beigsies, un cauri. Vismaz to taÄu tu saproti?
Bijušajai veselÄ«bas aizsardzÄ«bas ministrei šÄ·ita, ka viņa sapņo Ä«paši murgainu un neiespÄ“jamu sapni. Nebija iespÄ“jams, ka šÄdu jautÄjumu viņai, sēžot apmeklÄ“tÄju krÄ“slÄ pašas kÄdreiz ieņemtajÄ kabinetÄ, no galda otras puses ikdienišÄ·Ä un lietišÄ·Ä tonÄ« ar mazmazÄ«tiņu iejÅ«tÄ«bas noti uzdotu viņas pÄ“cnÄcÄ“js šajÄ amatÄ. Bet tieši tÄ tas arÄ« bija.
LÄ«dz šim brÄ«dim saruna ilga jau minÅ«tes pÄrdesmit un lielos vilcienos bija ne par ko. KÄ viņai klÄjas, kÄ iet partijÄ, kÄ koalÄ«cijÄ, kÄ ar reitingiem, kÄ ar epidÄ“miju. Piņķele ļoti centÄs ne par ko nežēloties un izlikties iespÄ“jami mundra, ar jaunÄm aktivitÄtÄ“m un jaunÄm idejÄm aizrÄvusies. TaÄu joku laiks beidzÄs, un bija vien nÄcies Ä·erties vÄ“rsim pie ragiem.
Visu ko viņa bija gaidÄ«jusi kÄ atbildi uz savu jautÄjumu par turpmÄkajÄm iespÄ“jÄm un izredzÄ“m – gan tuvÄkajos mÄ“nešos, gan sakarÄ ar parlamenta vÄ“lÄ“šanÄm nÄkamÄ gada rudenÄ« un to iespÄ“jamo iznÄkumu, ņemot vÄ“rÄ viņas un jaunÄ ministra Daniela PÄvuta kopÄ«gÄs partiju apvienÄ«bas, maigi izsakoties, pietiekami smago situÄciju. Visu ko – bet tikai ne ko tÄdu.
Laikam no viņas sejas izskata to varÄ“ja nolasÄ«t. NezinÄtÄjiem tik brÄ«nišÄ·u un cilvÄ“cÄ«gu priekšstatu radošais gludi skÅ«tais kungs viņas kabineta – jÄ, viņas, viņas un tikai viņas! – krÄ“slÄ atmaiga kÄ maija saulÄ«te. GandrÄ«z vai varÄ“tu noticÄ“t.
– Bet, IlzÄ«t… Vai dieniņ, IlzÄ«t… No kÄda MÄ“ness tu mums esi nokritusi… TiešÄm divus mÄ“nešus malku skaldÄ«ji laukos, ko? Oi, nu tÄda mÄ“nessmeitiņa tu mums esi un vienmÄ“r esi bijusi, par to jau mÄ“s tevi arÄ« mÄ«lam un cienÄm, un vienmÄ“r tÄ bÅ«s… Bet drÄ«kst, es tev mazu politinformÄciju nolasÄ«šu, IlzÄ«t, ja? Nu tÄ, lai tu nedaudz sÄktu saprast, kÄ ir ar visÄm lietÄm.
Piņķele mÄ“mi mÄja ar galvu. Laikam vajadzÄ“ja gan sÄkt saprast.
– Tu jau mums, IlzÄ«t, nekad ar skaitļiem draudzÄ“jusies neesi, vai ne? Ko tur katrs sanes uz valdÄ«bas sÄ“di un samet e-portfelÄ«, tas arÄ« ir. Ko vajag nobalsot, tur rokas paceļam, un vilcieniņš iet uz priekšu. AtšÄ·irÄ«ba tik tÄ, ka visÄdiem ļenganiem un petroviÄÄm vispÄr viss vienalga, kas viņus pašus neskar, bet citi velk uz savu pusi un uz pÄrÄ“jiem uzspļauj. Bet patiesÄ«bÄ, IlzÄ«t, ar skaitļiem vajag draudzÄ“ties, tieši tur ir Ä«stais spÄ“ks.
Es tev, IlzÄ«t, pastÄstÄ«šu, ko mums visÄdi nepatÄ«kami skaitļi rÄda par mÅ«su mīļo Latvijas valsti. VarbÅ«t atceries, kÄ premjers Podmanis jau sen, sen atpakaļ lÄ“kÄja kÄ puņķis uz drÄts “Šmarex bankas” krÄ«zes laikÄ un kÄ neviens nesaprata – kas tam nabagam kaiš? Atceries, ja? Viņš gan bija tas, kas tiem žīdiņiem atļÄva sÅ«dus sataisÄ«t, bet viņš arÄ« bija vienÄ«gais, kurš budžeta skaitļos izlasÄ«ja, ka vÄ“l dažas dienas – un defolts ir klÄt. Un defolts ir tas pats, kas bankrats, IlzÄ«t. Bankrats. Kad nekÄ vairs nav.
Piņķele atkal pamÄja. To viņa saprata. VairÄk vai mazÄk, bet saprata.
– Tas bija toreiz, IlzÄ«t, bet tagad mums Knariņa kungs saka, ka naudas ir tik daudz kÄ nekad agrÄk un ka ne par ko nevajag uztraukties, vajag tikai sildÄ«t ekonomiku un viss bÅ«s labi. Un tÄ nu muļķadesa arÄ« jau otro gadu silda – ne viņam programmas, ne mÄ“rÄ·u, ne vispÄr kaut kÄ. Kurš viņam pietiekami uzstÄjÄ«gi kaut ko paprasa, tam viņš arÄ« iedod. Komjaunietis virpotÄjs Meirs no Budžeta ministrijas, kurš pats nekÄ nejÄ“dz, pabÄž viņam zem deguna ekseli, kur apakšÄ ir milzÄ«gi plusi un mazi mÄ«nusi, turklÄt tie paši kaut kad tÄlÄ nÄkotnÄ“, un Knariņš ir laimÄ«gs.
– Bet vai tad tÄ arÄ« nav? Ir taÄu aizdevumi un vÄ“l tÄ nauda no Eiropas, kas nemaz nav jÄatdod… Viss taÄu ir labi… – Piņķele juta, ka viņa kaut ko galÄ«gi nesaprot.
– IlzÄ«t, IlzÄ«t, kÄda tu mums esi forša! – Nu gan PÄvuts labsirdÄ«gi ņirgÄjÄs, tas bija skaidrs. – Tu mums kÄdreiz kÄdu sarežģītÄku mantiņu esi pirkusi vai varbÅ«t kÄdu lÄ«gumu slÄ“gusi? Zini, ka tur vienmÄ“r ir daudz, daudz teksta ar sÄ«kiem, sÄ«kiem burtiņiem? Zini, ja? Un kÄ tu domÄ – Eiropas naudiņai šÄdu mazo burtiņu nav? Pareizi domÄ – ir gan! Nu tad es tev pastÄstÄ«šu par dažiem mazajiem burtiņiem.
Zini, IlzÄ«t, cik no tÄs naudiņas, ko mÅ«su mīļajai valstij un tÄ“vzemei izsniedz kÄ neatmaksÄjamu palÄ«dzÄ«bu un ko Knariņš tÄ“rÄ“ jau divus gadus, kad vien kÄds viņam paprasa, patiešÄm nebÅ«s jÄatdod? Es tev pateikšu. Man ir cilvÄ“ki, kas mazos burtiņus ir izlasÄ«juši. Es pat pieļauju, ka tie ir vienÄ«gie cilvÄ“ki LatvijÄ, kuri to ir izdarÄ«juši. Jo, ja to bÅ«tu izdarÄ«juši tie, kuri lÄ«gumus parakstÄ«ja, tad viņi nav vienkÄrši idioti. Viņi ir idioti un noziedznieki.
JÄatdod, IlzÄ«t, bÅ«s viss, pilnÄ«gi viss. Un ar procentiem. Viss tas, kas te pagÄjušogad tika tÄ“rÄ“ts kaut kÄdiem idiotiskiem zinÄtniekiem, kuri pÄ“ta Ä“dienkartes un iesaka brokoļus pusdienÄs, un visi tie tava idiota NabasvÄ«ra masku un respiratoru iepirkumi, un visa nevajadzÄ«gÄ testÄ“šana un viss pÄrÄ“jais. JaunsociÄlista Puškaiša ceļu remonti, kas jau šogad ir lupatÄs, un pusmiljards AirLatvia, un kas tik vÄ“l ne. Viss bÅ«s jÄatdod ar procentiem. Viss, kas apÄ“sts un vienkÄrši izklekarÄ“ts. Viss. Un patiesÄ«bÄ dubultÄ!
– Bet kÄ… – Piņķele patiešÄm bija neizpratnÄ“. Viņa gana labi atcerÄ“jÄs visu to, ko premjers Knariņš un budžeta ministrs Meirs bija stÄstÄ«juši valdÄ«bas sÄ“dÄ“s. “Cipari” patiešÄm nebija viņas stiprÄ puse, bet to viņa atminÄ“jÄs lieliski – naudas daudz, ļoti daudz, Eiropa palÄ«dz un palÄ«dzÄ“s, krÄ«zei pietiks, liela daļa nav jÄatdod vispÄr, pÄrÄ“jÄ bez procentiem, un gan jau ar laiku Eiropa norakstÄ«s arÄ« to.
– LÅ«k, tÄ, IlzÄ«t. Tu tagad lasi, ka Eiropa mums tagad dos gandrÄ«z divus miljardus eiro, lai Latvija, lÅ«k, kļūtu zaļÄka, digitÄlÄka un labÄk sagatavota nÄkotnes izaicinÄjumiem. Atvaino, IlzÄ«t, bet hujuški, vienkÄrši hujuški. PienÄks 2028. gads, un šo naudiņu jau pilnÄ«gi oficiÄli bÅ«s jÄsÄk atdot. Un tas, IlzÄ«t, vÄ“l ir tas mazÄkais…
Nu Piņķele vairs vispÄr neko nesaprata.
– IlzÄ«t, ja tu paskatÄ«tos, kÄdas tik visÄdas saistÄ«bas Knariņš ar visiem pÄrÄ“jiem idiotiem ir uzņēmies, lai vispÄr uz šo naudiņu varÄ“tu pretendÄ“t… MÄ“s jau tagad dažÄdos veidos uzreiz atdodam atpakaļ apmÄ“ram pusi, bet par pÄrÄ“jo esam apsolÄ«juši… tu pat iedomÄties nevari, ko mÄ“s esam apsolÄ«juši. Neviens nevar iedomÄties. Izņemot tos, kuri to visu ir izplÄnojuši.
– Bet tie taÄu… tÄ ir bezatlÄ«dzÄ«bas palÄ«dzÄ«ba… un bezprocentu kredÄ«ti.
– JÄ, IlzÄ«t, tÄ tas tiek paziņots. Bet tur nÄk klÄt vÄ“l viss kas, par ko skaļi nerunÄ. Un vispÄr nerunÄ. Tu zini, ka Latvija ir uzņēmusies saistÄ«bas ar tÄ saukto zaļo kursu, vai ne? Emisijas, elektroauto, zaÄ¼Ä enerÄ£ija, ilgtspÄ“ja… Bet tu zini, cik tas mums kopÄ izmaksÄs? Cik tur kopÄ sanÄk, kad izlasa visus mazos burtiņus. Vismaz divpadsmit miljardi eiro tur kopÄ sanÄk.
Un mÄ“s esam uzņēmušies vÄ“l papildu saistÄ«bas! SabiedriskÄ transporta pÄreja uz zaļumu vien prasÄ«s virs miljarda! Un tagad tas mÅ«su mazgadÄ«gais duraciņš sēž ReÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijÄ un bola acis! SagribÄ“ja kļūt par ministru! Kļuva – un ko tagad? Un nekas nebÅ«s labÄk, ja mÄ“s mÄ“Ä£inÄsim atteikties! BÅ«s soda naudas, gÄze jau šoziem bÅ«s uz pusi dÄrgÄka, elektrÄ«ba kļūs vÄ“l dÄrgÄka, ekonomika vÄ“l nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«gÄka, un viņi šos divpadsmit miljardus dabÅ«s ar uzviju un vÄ“l vairÄk.
Un tÄ, IlzÄ«t, ir ne jau tikai ar zaļo kursu! TÄ ir pilnÄ«gi ar visu! AirLatvia mÄ“s jau esam ielikuši pusmiljardu, bet dažos gados vajadzÄ“s vÄ“l vismaz tikpat – pat ja epidÄ“mija beigsies. Tu zini, cik reÄli mums vajadzÄ“s pielikt klÄt Rail Latvia? Jauno sociÄlistu TÄlis Puškaits var melot, cik grib, bet Eiropas naudas nepietiks, un mÄ“s esam apņēmušies visu izdarÄ«t, un tie bÅ«s vÄ“l vismaz trÄ«s Äetri miljardi un tad uzturÄ“šanai pusmiljards gadÄ noteikti…
Piņķelei no visiem šiem miljardiem lÄ“nÄm sÄka griezties galva, viņa nudien nebija skaitļu cilvÄ“ks. Bet PÄvuts acÄ«mredzami bija iededzies.
– Atceries, IlzÄ«t, brÄ«di, kad Eiropa mums iedeva divus miljardus kanalizÄcijas tÄ«klu sakÄrtošanai. Ministri bļaustÄ«jÄs, ka nu tagad katram šinderim vajadzÄ“s sertifikÄtu un darba uzskaites žurnÄlu… un apklusa. Jo abus miljardus veiksmÄ«gi iztÄ“rÄ“ja, tÄ«kli tÄ arÄ« nav sakÄrtojušies, bet naudiņu atdot vajadzÄ“s. TÄpat kÄ visu citu.
Un varbÅ«t tu, IlzÄ«t, esi dzirdÄ“jusi par tÄdu “TrÄ«s jÅ«ru iniciatÄ«vu”, ko mums pat prezidents Melits slavÄ“. Tur ir tÄdi projekti, nu tÄÄÄÄdi projekti. Cits par citu smalkÄki – vÄ“ja elektrostacijas projekta izstrÄde, viedu Ära apgaismojuma tehnoloÄ£iju ieviešana, mobilitÄtes risinÄjumu izstrÄde un Ä«stenošana, pÄrrobežu optisko šÄ·iedru tÄ«kla attÄ«stÄ«ba, pÄrrobežu datu centru tÄ«kla izveide… un tie atkal bÅ«s miljardi, IlzÄ«t, kurus mÄ“s paņemsim un kurus vajadzÄ“s atdot dubultÄ… vismaz dubultÄ. Vieni iztÄ“rÄ“s, citiem bÅ«s jÄatdod.
– Bet tu nepÄrspÄ«lÄ“, Daniel? Tas… tas taÄu vienkÄrši tÄ nevar bÅ«t… Cik tad tie mÅ«su iekšzemes kopprodukti tur sanÄk, ko? – Piņķelei kaut kas negÄja kopÄ.
– Tur jau tÄ lieta, IlzÄ«t. Tur jau tÄ lieta. Neviens nav kopÄ saskaitÄ«jis. Nekad. Vismaz šeit noteikti ne. Ne muļķis Knariņš, ne komjaunietis Meirs, ne mÅ«su valstgribis ar visiem saviem padomniekiem, kurus viņš tÄ«šÄm izvÄ“lÄ“jies tÄdus, lai tikai kÄds nebÅ«tu gudrÄks par viņu – nu un nav jau arÄ«… VispÄr neviens nav saskaitÄ«jis. Bet maksÄt vajadzÄ“s sÄkt jau aiznÄkamgad. Tas ir gandrÄ«z tÅ«lÄ«t.
TÄpÄ“c arÄ« es tev saku, IlzÄ«t, šÄ« valsts drÄ«z beigsies. NÄ“, formÄli jau paliks, bet neko vairs savÄ teritorijÄ nenoteiks. PilnÄ«gi neko. Tas ir vienkÄrši nenovÄ“ršami. Bet tÄ patiesÄ«bÄ ir laba ziņa…
Piņķele mÄ“mÄ izbrÄ«nÄ raudzÄ«jÄs savÄ ministra amata pÄ“ctecÄ«. Pat ja tas viss bija taisnÄ«ba, nu gan viņš murgoja…
– Redzi, IlzÄ«t, tu skaties tÄdÄ mazÄ, mazÄ mÄ“rogÄ. Nu, palÄ«dzÄ“ji tu tur saviem puišiem uzvÄrÄ«ties, tikt pie dažiem desmitiem papildu miljonu, pati sev ziepes savÄrÄ«ji un…
Piņķele sajuta, ka zem kÄjÄm atveras zeme.
– Tak neuztraucies, IlzÄ«t, kas nu tur Ä«pašs. Vajag redzÄ“t mÄ“rogu un saskatÄ«t perspektÄ«vu, IlzÄ«t, un orientÄ“ties laikÄ un telpÄ. Ja tu skaidri zini, ka te pÄ“c pÄris gadiem viss, kas pašlaik ir, sabruks, tad tev nevajag uztraukties par to, ko tu dari šajos pÄris gados. Tev jÄizmanto situÄcija, jÄpaņem viss, ko var paņemt, jo atdot to visu tÄpat nevarÄ“s, un ne jau tev to vajadzÄ“s atdot. Tu jau sen bÅ«si MaldivÄs vai kur nu tur un varÄ“si palmu malku skaldÄ«t, ja vÄ“lÄ“sies… un visu atlikušo dzÄ«vi tev viss bÅ«s kÄrtÄ«bÄ. Tev un Ä£imenei, un tuviniekiem, un…
– Man? – AizsmakušÄ balsÄ« izstostÄ«ja Piņķele.
– Es tÄ vispÄrÄ«gi, IlzÄ«t, vispÄrÄ«gi. Es par to, ka izmainÄ«t situÄciju mÄ“s nevaram. Tas ir tÄpat kÄ mainÄ«t gravitÄciju vai, vÄ“l labÄk, ziemas iestÄšanos. NÄ“, tu to nevari, un neviens to nevar, un mÄ“s arÄ« to nevaram, kaut arÄ« esam gudrÄki nekÄ citi. Bet zinÄšanÄs ir spÄ“ks, un mÄ“s varam izmantot savas zinÄšanas. MÄ“s esam vieni no retajiem šajÄ valstÄ«, kuri zina, ka nÄk ziema. Nu kÄ “Troņu spÄ“lÄ“s”.
TÄpÄ“c mÄ“s pašlaik varam ar ministrijas naudu, ar visiem lÄ«dzekļiem neparedzÄ“tajiem gadÄ«jumiem rÄ«koties diezgan droši, jo zinÄm, ka neviens mums par to nepajautÄs. Tikai Pabirikam pašlaik ir lielÄka nauda, un arÄ« viņš to tÄ“rÄ“, un arÄ« viņam neviens neuzdrÄ«kstÄ“sies un pat neiedomÄsies paprasÄ«t par lietderÄ«gumu. Kad atnÄks krievi, Pabirikam nevajadzÄ“s nevienam atskaitÄ«ties par to, kas tur notika ar bruņumašÄ«nÄm un kas ar haubicÄ“m. Viss pats par sevi norakstÄ«sies.
Un mums tÄpat, tieši tÄpat. KamÄ“r ir epidÄ“mija un kamÄ“r ir, ha-ha, nacionÄlÄs drošÄ«bas apdraudÄ“jumi, neviens nepajautÄs, bet pÄ“c tam, pÄ“c gada vai diviem… pÄ“c tam nepajautÄs, jo Ä«sti nebÅ«s neviena, kas var un grib pajautÄt… Tu saprati, IlzÄ«t?…
NÄ“, IlzÄ«te nesaprata. IlzÄ«tei šÄ« saruna joprojÄm šÄ·ita neiespÄ“jama, neiedomÄjama, fantasmagoriska. Viena lieta bija kaut kÄdas sÄ«kas nebÅ«šanas, bet šitÄ… šitÄ…
– Eh, IlzÄ«t, nu tu dod… TiešÄm malkas skaldÄ«šanai laukos ir tÄdas sekas? Nu, nu, nekas. Tas patiesÄ«bÄ ir pat labi, ka visiem šÄ·iet – tu mums pašlaik esi tÄda visu pamesta, atstumta, satriekta un atraidÄ«ta, un vÄ“l tas kriminÄlprocess piedevÄm. Es taÄu zinu, ka tu esi cÄ«nÄ«tÄja. MÄ“s visi to zinÄm.
Viss ir pavisam vienkÄrši, IlzÄ«t. Mums vajag vÄ“l pÄris gadus, un tas nozÄ«mÄ“, ka mums vajag izlÄ“mÄ«gi tÄ“rÄ“t tagad un mums vajag nÄkamo vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu. Visi pÄrÄ“jie baidÄs darÄ«t to, ko darÄm mÄ“s, jo viņi baidÄs no sekÄm. MÄ“s nebaidÄmies, jo zinÄm, ka seku nebÅ«s. TÄ ir mÅ«su priekšrocÄ«ba. UnikÄla priekšrocÄ«ba!
MÄ“s varÄ“sim nopirkt visu un visus, bet ar to ir par maz. Mums vajag vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu. Un tur, IlzÄ«t, mums vajadzÄ“s Piņķeļu klana slavenos kontaktus… Tu taÄu saproti, IlzÄ«t, par ko runa?
Tagad viņa beidzot sÄka saprast. Vismaz nedaudz.