Iesaki rakstu:

Pret ideoloÄ£iju var droši izturÄ“ties kā pret diktatÅ«ru. No tā nav jābaidās. Tas nebÅ«s pārspÄ«lÄ“jums. IdeoloÄ£ijas vara vienmÄ“r ir diktatÅ«ra. IdeoloÄ£ijas vara tāpat kā jebkura diktatoriskā vara tiecas valdÄ«t neierobežoti un nepieļaut nekādas atkāpes no diktāta formā izvirzÄ«tajām prasÄ«bām. IdeoloÄ£ija savas prasÄ«bas vienmÄ“r diktÄ“ – kategoriski uzspiež. IdeoloÄ£ija vienmÄ“r rÄ«kojas kā valdonÄ«gs diktators, bez ierunām pakļaujot savai gribai.

Seno grieÄ·u valodā vārds „ideoloÄ£ija” apvieno divus komponentus: „idea”(jÄ“dziens) + „logos” (mācÄ«ba). MÅ«sdienās par ideoloÄ£ijas definÄ«ciju nediskutÄ“. Var diskutÄ“t vienÄ«gi latviešu interneta ģēniji – visgudrie troļļi. Visi pārÄ“jie piekrÄ«t, ka ideoloÄ£ija ir jebkura filosofisko, reliÄ£isko, tikumisko, politisko, tiesisko, estÄ“tisko uzskatu sistÄ“ma, kas idejiski konsolidÄ“ sabiedriskās vai politiskās darbÄ«bas programmas un projektus, atspoguļojot sociuma kādas daļas (šÄ·iras, slāņa, grupas, korporācijas) ideālus un intereses. IdeoloÄ£ija izklāsta, izskaidro, pamato, stabilizÄ“, vieno, saliedÄ“ noteiktu idejisko pozÄ«ciju dzÄ«ves visos aspektos. IdeoloÄ£ijai piemÄ«t universalitāte.

Ideoloģijas vara, protams, ir garīgā vara. Ideoloģijas vara pārvalda noteiktas idejiskās vērtības, sākot no pasaules uzskata un beidzot ar idejisko nostāju dzīves jebkurā pasākumā.

Ikviena vara sargā savu varu. IdeoloÄ£ija savu varu sargā ļoti rÅ«pÄ«gi, nemitÄ«gi, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi, nelokāmi, nesvārstÄ«gi, drastiski. Ja attiecÄ«gā ideoloÄ£ija ir valsts ideoloÄ£ija, tad to sargā ne tikai pati attiecÄ«gā ideoloÄ£ija, bet sargā arÄ« valsts. Turklāt valsts to sargā vÄ“l  rÅ«pÄ«gāk, nemitÄ«gāk, mÄ“rÄ·tiecÄ«gāk, nelokāmāk, nesvārstÄ«gāk un vÄ“l drastiskāk nekā sevi sargā pati ideoloÄ£ija.

Valsts rīcība ir pamatota. Valsts ideoloģija ir valsts garīgās varas instruments. Valsts bez garīgās varas nevar pastāvēt. Garīgā vara ir nesalīdzināmi augstāka par ģimenes varu, politisko varu, finansiālo varu.

GarÄ«gās varas pamatā ir garÄ«gais spÄ“ks. GarÄ«gais spÄ“ks pieaug reizÄ“ ar prāta attÄ«stÄ«bu, zināšanu attÄ«stÄ«bu, dzÄ«ves pieredzes attÄ«stÄ«bu. Jo augstāka attÄ«stÄ«ba, jo varenāks ir garÄ«gais spÄ“ks. Jo varenāks ir garÄ«gais spÄ“ks, jo stiprāka ir garÄ«gā vara.

Valsts sākas un beidzas reizÄ“ ar garÄ«gās varas sākumu un garÄ«gās varas izbeigšanos. LR varÄ“ja atjaunot tikai tāpÄ“c, ka tai pirmajās sekundÄ“s bija garÄ«gā vara. Faktiski garÄ«gā vara bija jau pirms atjaunošanas formālā lÄ“muma pieņemšanas, jo „perestroika” viltÄ«gi izmantoja latviešu tautai tādu dārgu kategoriju kā „valstiskā neatkarÄ«ba”. Tolaik latviešu tautas masu garÄ«gajā orkānā ar nosaukumu „Atmoda” centrā bija velme atgÅ«t valstisko neatkarÄ«bu. LKP un VDK nomenklatÅ«ras alkatÄ«gās padibenes to lieliski zināja un lieliski prata izmantot nacionālo bagātÄ«bu izlaupÄ«šanai un savas politiskās varas saglabāšanai LR valstiskās simbolikas aizsegā. Tolaik latviešu tautas masas tika nozombÄ“tas ar valstiskās suverenitātes nacionālo ideālu. ZombÄ“jums ir tik pamatÄ«gs, ka LKP un VDK nomenklatÅ«ras alkātÄ«go padibeņu izlaupÄ«to un pārvaldÄ«to, amerikāņu Ä£eopolitiskajai varai un ES varai nacionāli nodevÄ«gi atdoto LR latviešu „miljons” joprojām vÄ“rtÄ“ kā neatkarÄ«gu valsti. Tautas „miljons” ir fundamentāli nozombÄ“ts. CerÄ“sim, ne uz visiem laikiem.

Valsts garÄ«gās varas efektÄ«vākais instruments ir ideoloÄ£ija. Valsts ideoloÄ£iju un tātad valsts garÄ«go varu sargā speciāli sargi. Tādi sargi ir katrā valstÄ«. Nav svarÄ«gi, vai valsts lepojas ar demokrātiskām varas metodÄ“m jeb totalitārām varas metodÄ“m. Tāpat nav svarÄ«gi, vai valstÄ« blādās jeb neblādās par ideoloÄ£ijas kaitÄ«gumu un nevajadzÄ«bu. Rietumu civilizācijā pašlaik ir ļoti neveselÄ«ga, aplama, divkosÄ«ga, melÄ«ga, amorāla izturÄ“šanās pret ideoloÄ£iju. Stāvoklis ir absurds. Rietumu ideologi sludina ideoloÄ£ijas kaitÄ«gumu un nevajadzÄ«bu. Tā ir farizejiska rÄ«cÄ«ba. PÄ“cpadomju laikā šo farizejisko rÄ«cÄ«bu bezdomÄ«gi pārņēma Latvijas valdošÄ kliÄ·e. Tikai idioti var noticÄ“t, ka Rietumos tagad nav valsts ideoloÄ£ijas. Tikai mÅ«smāju aptaurÄ“tie tautieši var noticÄ“t, ka Latvijā pašlaik nav ideoloÄ£ijas. Nacionāli reakcionārai un krimināli oligarhiskai varai ideoloÄ£ija ir vajadzÄ«ga daudz vairāk nekā demokrātiskai varai, kurai nav nemitÄ«gi jāpārliecina sabiedrÄ«ba par savu leÄ£itimitāti, kā tas katru dienu ir jādara nacionāli noziedzÄ«gai varai.

 Valsts ideoloÄ£iju sargā visās sociāli politiskajās iekārtās. Šim nolÅ«kam tiek izveidoti speciāli valsts varas orgāni un tie apvienoti specifiskā sistÄ“mā. Šo orgānu oficiālajos nosaukumos un sistÄ“mas nosaukumā tradicionāli ietilpst jÄ“dziens „drošÄ«ba”. Latviešiem tas ir labi pazÄ«stams. Padomju laikā bija Valsts drošÄ«bas komiteja (VDK). Tagad ir DrošÄ«bas policija (DP). Abi orgāni ir klasiski valsts ideoloÄ£ijas sargi.

LR valsts drošÄ«bas sistÄ“mā ietilpst pieci atsevišÄ·i valsts orgāni. Tādu informāciju cilvÄ“cei sniedz internets. Neapšaubāmi, atsevišÄ·o valsts drošÄ«bas orgānu funkcijās un valsts drošÄ«bas sistÄ“mas funkcijās ietilps arÄ« citi uzdevumi. Taču ideoloÄ£ijas sargāšana parasti ir prioritāra funkcija. Publiskajā telpā par DP darbÄ«bu liecina gandrÄ«z tikai informācija par šÄ« valsts orgāna paveikto LR valsts ideoloÄ£ijas sargāšanā. VietÄ“jās provokatÄ«vās niecÄ«bas Lindermaņa sagÅ«stÄ«šanas pārskats medijos norāda, ka DP valsts ideoloÄ£iju sargā ar totalitārās varas metodÄ“m. Tas ir loÄ£iski. Tādas metodes lieto tad, ja trÅ«kst garÄ«gās varas. Nacionāli reakcionārai un krimināli oligarhiskai varai nevar bÅ«t liela garÄ«gā vara pat konformisma apšÄ¼Äktajā latviešu varas inteliÄ£encÄ“.

Latviešu sabiedriskajā domā jautājums par valsts ideoloÄ£ijas sargāšanu ir ļoti duļķains. Tautas masās ir duļķains priekšstats par valsts drošÄ«bu un valsts ideoloÄ£ijas sargāšanu. Duļķains priekštats par tik tikko minÄ“to ir arÄ« varas inteliÄ£encÄ“. DuļķainÄ«ba ir tik liela, ka nozombÄ“tajiem „neatkarÄ«gās” LR faniem pat nav Ä«sti skaidrs, ka valsts ideoloÄ£ija ir jāsargā un valsts ideoloÄ£ijas sargāšanā ir pašaizliedzÄ«gi jāpiedalās katram valsts pilsonim. Tas ir katra pilsoņa pienākums. Par to latviešu „miljonam” ir duļķains priekšstats.

Gribas priecāties. VarbÅ«t pat ir labi, ka LR nav Ä«sta nacionāli suverÄ“na un demokrātiska valsts. Ar tādu duļķainu priekšstatu par valsts ideoloÄ£ijas sargāšanu kā katra pilsoņa pienākumu LR ilgi nevarÄ“tu pastāvÄ“t. To atkal bez pÅ«lÄ“m pievāktu kāda kaimiņvalsts. VarbÅ«t to šoreiz izdarÄ«tu lietuvieši „Maksimas” interesÄ“s. VarbÅ«t igauņi gribÄ“tu vÄ“l pamatÄ«gāk izvÄ“rsties Latvijā. Obligāti nav jābÅ«t Krievijai, kura faktiski nekad nav aizvÄ“rusi „logu uz Eiropu”.

Valsts ideoloÄ£ijas sargāšana ir valsts drošÄ«bas sargāšana. Savukārt valsts drošÄ«bas sargāšana ir patriotisma pirmais un galvenais izpausmes veids. Patriotisma jÄ“ga ir valsts drošÄ«bas sargāšanā.

Arī par patriotisma definīciju neviens saprātīgs cilvēks nediskutē. Patriotisms ir morāli politisks princips un reizē sociālās izjūtas, kurās pulsē dzimtenes mīlestība un gatavība ziedot privātās intereses dzimtenes labā.

Nacionāli bÄ«stamas ir latviešu „miljona” divas stulbÄ«bas. Tās potenciāli apdraud valstikumu jebkurā formātā.

Pirmā stulbÄ«ba ir minÄ“tā neizpratne par valsts drošÄ«bas sargāšanas un patriotisma sakarÄ«bām. Sabiedriskajā apziņā nav manāma stabila un masveidÄ«ga izpratne, ka valsts drošÄ«bas sargāšana ir katra pilsoņa patriotisks pienākums.

Protams, tagad latviešu „miljonā” nenāksies dzirdÄ“t kāda tautieša atteikumu sadarboties ar DP valsts drošÄ«bas interesÄ“s. Esmu pārliecināts, ka latviešu „miljonā” katrs gribÄ“s nelegāli kā DP „avots” lÄ«dzdarboties, piemÄ“ram, Lindermaņa, Gapoņenko, Ždanokas, izcilā cittautiešu ideologa, domātāja, rakstnieka, publicista, sabiedriskā darbinieka, politiskā darbinieka, saldÄ“šanas iekārtu meistara, krievu diasporas glābÄ“ja, Latvijā un pasaulÄ“ labi pazÄ«stamā un augsti gratulÄ“tā, neapklusināmā oratora un oriÄ£inālu diskursÄ«vo tekstu autora un komentÄ“tāja Aleksandra Giļmana uzmanÄ«šanā. Atbilde bÅ«s nepārprotama: „Noteikti sadarbošos, jo viņi taču ir mÅ«su valsts ideoloÄ£iskie pretinieki!” No latviešu „miljona” gados vecāko tautiešu atbilde kādreiz padomju laikā VDK virsniekam bija tāda pati: „Noteikti piedalÄ«šos cīņā pret Rietumu ideoloÄ£iskajiem pretiniekiem!”

Principā abas atbildes ir pareizas. Valsts pilsonim neklājās noliedzoši atbildÄ“t ne LPSR gados, ne LR gados. Diemžēl to latviešu „miljons” nav spÄ“jÄ«gs aptvert. Latviešu „miljons” LPSR ideoloÄ£iju uztver naidÄ«gi, un tāpÄ“c latviešu „miljona” pārliecÄ«bā LPSR pilsoņu patriotiskums nav patriotiskums. LPSR pilsoņiem nevajadzÄ“ja bÅ«t patriotiem un sadarboties ar VDK valsts drošÄ«bas sargāšanā. Toties LR drošÄ«bas sargāšana ir patriotisms. Noteikti ir jāsargā LR valsts ideoloÄ£ija. Par to latviešu „miljons” ir svÄ“ti pārliecināts. Un te, lÅ«k, sākas otrā stulbÄ«ba.

Otrās stulbÄ«bas pamatā ir nespÄ“ja objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t valsts ideoloÄ£ijas. Latviešu „miljons” nesaprot, ka LR valsts ideoloÄ£ija ir nesalÄ«dzināmi nevÄ“rtÄ«gāka, kaitÄ«gāka, cilvÄ“ciski bÄ«stamāka, sociāli nelietÄ«gāka, nacionāli nodevÄ«gāka nekā LPSR gados pastāvošÄ valsts ideoloÄ£ija. Latviešu „miljons” nespÄ“j saprast, ka LR ideoloÄ£ija ir zagšanas ideoloÄ£ija, bet nevis valsts celtniecÄ«bas ideoloÄ£ija. LKP un VDK nomenklatÅ«ras alkātÄ«go padibeņu ideoloÄ£ija ir latviešu tautu novedusi lÄ«dz katastrofai – tautas bojāejai. LR valsts drošÄ«bas un valsts ideoloÄ£ijas sargāšana ir nacionāli reakcionāras un krimināli oligarhiskas politiskās varas un tās zagšanas ideoloÄ£ijas sargāšana. Tas nav patriotisms. Tā ir noziedzÄ«ga režīma atbalstÄ«šana. LPSR vietā netika radÄ«ta cilvÄ“ciski labdabÄ«gāka valsts. Gluži pretÄ“ji! Tika radÄ«ta valsts - tautas bende. Latviešu „miljonam” tas ir beidzot jāatzÄ«st un jāpasaka pÄ“c iespÄ“jas skaļāk, bet nevis jāgaida valsts-tautas bendes gals, kad nebÅ«s bailes teikt patiesÄ«bu par drausmÄ«go pagātni.