HumÄnisma sagrauÅ¡ana
Arturs PriedÄ«tis · 01.11.2019. · Komentāri (0)2019.gada 29.oktobrÄ« medijos parÄdÄ«jÄs informÄcija: “TiesÄ«bsargs Juris Jansons vÄ“rsies Satversmes tiesÄ, apstrÄ«dot kÄ pamatlikumam neatbilstošus valdÄ«bas noteikumus par Ä£imenes vai atsevišÄ·i dzÄ«vojošas personas atzÄ«šanu par trÅ«cÄ«gu. [..] TiesÄ«bsargs uzskata, ka trÅ«cÄ«guma slieksnis neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam, no kuriem pÄ“dÄ“jais ikvienam paredz tiesÄ«bas uz sociÄlo nodrošinÄjumu.”
Ko tas nozÄ«mÄ“? Atbilde uz šo jautÄjumu ir vajadzÄ«ga, jo lieta ir ļoti nopietna. TurklÄt nekas nopietnÄks vairs nevar bÅ«t.
Vispirms jÄpaskaidro, ka tiekamies ar valdošÄs kliÄ·es sociÄlo mazohismu. ValdošÄ kliÄ·e gÅ«st saldkaislu apmierinÄjumu no savas sliktÄs rÄ«cÄ«bas un ar to lepojas GalaktikÄ. TiesÄ«bsargs mums ir valdošÄs kliÄ·es elements. Pie tam uzticams elements. Par viņu balsoja 8 gudrÄkÄs galvas Valsts prezidenta nesenajÄs vÄ“lÄ“šanÄs. ValdošajÄ kliÄ·Ä“ viņam ir atvÄ“lÄ“ta tiesiskuma sarga loma. Šo lomu viņš lÄ«dz šim labi tÄ“loja. Ja bÅ«tu slikti tÄ“lojis, tad netiktu nominÄ“ts darbam RÄ«gas pilÄ«. TaÄu ar jaunÄko soli Satversmes tiesÄ sociÄlÄ mazohisma entuziasts ir pieļÄvis milzÄ«gu karjerisku kļūdu. IespÄ“jams, viņš pats neaptver kļūdas mÄ“rogu. ArÄ« citi var neaptvert tiesÄ«bsarga jaunÄkÄs iniciatÄ«vas grandiozo nozÄ«mÄ«bu.
TiesÄ«bsargs nepÄrprotami atklÄj pÄ“cpadomju nacionÄli reakcionÄrÄ un kriminÄli oligarhiskÄ režīma izteikti antihumÄno bÅ«tÄ«bu. Runa nav tikai par valdošÄs kliÄ·es nacionÄlo noziedzÄ«bu. Runa ir par valdošÄs kliÄ·es humanitÄtes noziedzÄ«bu. TÄtad noziedzÄ«bu pret cilvÄ“cÄ«bu, cilvÄ“kmÄ«lestÄ«bu, cilvÄ“ka cienÄ«šanu (humanitÄti). To var uzskatÄ«t par noziedzÄ«bu pret cilvÄ“ci un cilvÄ“ku kÄ augstÄko vÄ“rtÄ«bu. Tas ir daudz augstÄks un bÄ«stamÄks noziedzÄ«bas veids nekÄ nacionÄlÄ noziedzÄ«ba – noziedzÄ«ba pret atsevišÄ·u tautu.
KÄda jÄ“ga šajÄ risinÄjumÄ ir atsauksmei uz Satversmes melÄ«go 1.pantu “Latvija ir neatkarÄ«ga demokrÄtiska republika” zina tikai viedais tiesÄ«bsargs. Latvija nav neatkarÄ«ga republika un nav demokrÄtiska republikÄ. Par Latvijas neatkarÄ«bu un demokrÄtiju var vienÄ«gi blÄdÄ«ties bezizmÄ“ra muļķi (á la “lingvists”) vai bezizmÄ“ra nelieši (á la “nÄcijas tÄ“vs”). 109.pants ir pamatoti izmantots: “Ikvienam ir tiesÄ«bas uz sociÄlo nodrošinÄjumu vecuma, darbnespÄ“jas, bezdarba un citos likumÄ noteiktajos gadÄ«jumos”.
Satversme tÄtad ikvienam garantÄ“ cilvÄ“ciskÄs eksistences saglabÄšanos jebkuros apstÄkļos. TÄ ir humÄna pieeja, solot cilvÄ“kam tiesÄ«bas palikt cilvÄ“kam visdažÄdÄkajos dzÄ«ves posmos. Satversmes konstitucionÄlÄ norma atbilst humÄnisma principiem. TaÄu šÄ« konstitucionÄlÄ norma netiek ievÄ“rota. ValdošÄ kliÄ·e ir pieļÄvusi Satversmes pÄrkÄpšanu humanitÄtes jomÄ. ValdošÄ kliÄ·e ir humanitÄtes noziedzniece.
TiesÄ«bsargs vÄ“ršas pret savÄ“jiem, piesaistot tautas, piedodiet - “kultÅ«rnÄcijas”, uzmanÄ«bu valdošÄs kliÄ·es humanitÄtes noziedzÄ«bai. Vai “kultÅ«rnÄcija” un tÄs valdošÄ kliÄ·e to ņems vÄ“rÄ? Vai “kultÅ«rnÄcija” nekavÄ“joties padzÄ«s valdošo kliÄ·i? Vai valdošÄ kliÄ·e pati izdarÄ«s “hara-kiri”?
Protams, nekas nemainÄ«sies. VisticamÄkais, valdošÄ kliÄ·e un “kultÅ«rnÄcija” neliksies ne zinis. Vai tad valdošajÄ kliÄ·Ä“ un “kultÅ«rnÄcijÄ” kÄdu uztrauc kaut kÄ neatbilstÄ«ba Satversmei? TajÄ skaitÄ neatbilstÄ«ba cilvÄ“ciskÄs esamÄ«bas, eksistenciÄlÄ nodrošinÄjuma, humanitÄtes jomÄ. Valdošai kliÄ·ei ir "kultÅ«rnÄcijas" masveida atbalsts, un Satversmes ignorÄ“šana tÄpÄ“c arÄ« var bÅ«t masveidÄ«ga. TiesÄ«bsargs var katru dienu par kaut ko sÅ«dzÄ“ties. TÄ ir viņa misija: “MÄ“neša laikÄ šis ir jau trešais tiesÄ«bsarga pieteikums Satversmes tiesÄ. Juris Jansons kÄ Satversmei neatbilstošu apstrÄ«dÄ“jis arÄ« garantÄ“to minimÄlo ienÄkumu un valsts sociÄlÄ nodrošinÄjuma pabalstu”.
TiesÄ«bsargs cÄ«tÄ«gi spÄ“lÄ“ savu lomu. Viņš cenšas. Bet viņam faktiski nav skatÄ«tÄju. Viņa aktiera meistarÄ«ba paliek bez aplausiem. Skan vienÄ«gi izsmÄ“jÄ«gs “Nu un tad! Kas tad ir panÄkts?”.
ValdošÄ kliÄ·e lieliski zina "kultÅ«rnÄcijas" cilvÄ“cisko kvalitÄti. "KultÅ«rnÄcijas" dominÄ“jošais vairÄkums ir nevis kultÅ«ras iemiesojums, bet gan antihumÄnisma iemiesojums. TÄdi kropli formulÄ“jumi kÄ "valstgriba", “ilgtspÄ“jÄ«ba”, "kultÅ«rnÄcija", “atvÄ“rt dialogu”, “klimata plÄns”, “labas pÄrvaldÄ«bas principi” var rasties tikai nepilnvÄ“rtÄ«gÄs smadzenÄ“s, bet nevis saprÄtÄ«gu un morÄli stabilu cilvÄ“ku smadzenÄ“s.
Latvijas “kultÅ«rnÄcijas” dominÄ“jošais vairÄkums neapšaubÄmi iet kopsolÄ« ar Rietumu “kultÅ«rnÄcijÄm”. Bet vai tas ir attaisnojums? Vai drÄ«kstam nomierinÄties, atsaucoties uz Rietumu civilizÄcijas kopÄ«go pagrimumu?
HumÄnisma koncepts vÄ“sturiski ir mainÄ«jies. VislielÄkÄs pÄrmaiņas ieviesa ApgaismÄ«bas filosofiskÄ ideoloÄ£ija. ApgaismÄ«bas laikmetÄ kristiÄnisma humÄnismam lÄ«dzÄs radÄs laicÄ«gais humÄnisms, kuru var dÄ“vÄ“t par klasisko buržuÄzisko humÄnismu. Tas ir mantinieks kristiÄnisma humÄnismam. LaicÄ«gÄ klasiskÄ buržuÄziskÄ humÄnisma galvenÄ ideja ir ticÄ«ba prÄtam, bet nevis ticÄ«ba Dievam. Abi humÄnisma veidi pÄ“cÄk eksistÄ“ja paralÄ“li. Katram no tiem bija sava teritorija. Katru no tiem reprezentÄ“ja sabiedrÄ«bas elites zinÄma daļa, un katrs humÄnisma veids sekmÄ«gi kalpoja kÄ garÄ«gais atbalsts cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“. HumanizÄcija bija reÄls process, kurÄ kaut kas tiek padarÄ«ts cilvÄ“kiem piemÄ“rotÄks – humÄnÄks. TaÄu XIX gs. beigÄs un XX gs. sÄkumÄ humÄnisma ceÄ¼Ä nostÄjÄs antihumÄnisms. To veicinÄja neticÄ«ba cilvÄ“ku labestÄ«bai, dzÄ«ves visu nelaimju cÄ“loni saskatot cilvÄ“ku defektos. AntihumÄnisma avots kļuva atziņa, ka visa vaina ir cilvÄ“ku sliktajos instinktos, sliktajÄ dabÄ. Par to izsacÄ«jÄs NÄ«Äe, Freids, Špenglers un daudzi citi. Katrs no viņiem akcentÄ“ja kÄdus atsevišÄ·us defektus cilvÄ“kos.
VisticamÄkais, vispÄrÄ“jÄ neticÄ«ba cilvÄ“kiem un sava veida antropoloÄ£iskais nihilisms minÄ“tajÄ laikÄ radÄs demogrÄfisko izmaiņu rezultÄtÄ. KÄ zinÄms, XIX gs. ievÄ“rojami palielinÄjÄs iedzÄ«votÄju skaits. EiropÄ bija t.s. demogrÄfiskais bums, kas pamatÄ«gi koriģēja sociuma kvalitatÄ«vo seju. SociumÄ ievÄ“rojami pieauga masu cilvÄ“ku apjoms. TurklÄt masu cilvÄ“ki sÄka pieprasÄ«t sev noteiktas privilÄ“Ä£ijas. Bija sastopama masu sacelšanÄs. TÄ bija vÄ“rsta pret eliti. Elite juta savu nespÄ“ju pretoties masu invÄzijai. Elites pašaizsardzÄ«bas un pašmierinÄjuma instruments kļuva antropoloÄ£iskais nihilisms – atruna par cilvÄ“ku slikto bÅ«tÄ«bu. TurklÄt elite nespÄ“ja nosargÄt humÄnismu no antihumÄnisma un dehumanizÄcijas tendences. Elites intelektuÄlÄ atbildÄ«ba un intelektuÄlÄ sirdsapziņa humÄnisma sargÄšanÄ saglabÄjÄs, taÄu dzÄ«ves praksi tas nespÄ“ja izmainÄ«t. Masu sacelšanÄs rezultÄtÄ Rietumu civilizÄcija XX gs. kļuva masu sabiedrÄ«bas civilizÄcija, kurÄ milzÄ«ga loma ir masu cilvÄ“kiem.
XX gs. otrajÄ pusÄ“ sÄkÄs Rietumu civilizÄcijas noriets. RadikÄli izmainÄ«jÄs sociuma Ä“toss – morÄles normu, principu un ideÄlu kopums. Tas viss noveda pie tÄ, ka sÄka veidoties, politkorekti sakot, humÄnisma jauna variÄcija. TÄs centrÄ faktiski ir izteikts antihumÄnisms bez cilvÄ“kmÄ«lestÄ«bas, bez rÅ«pÄ“m par visu cilvÄ“ku labklÄjÄ«bu, bez cieņas pret cilvÄ“kiem, bez humanitÄtes. TÄ vietÄ ir humanitÄtes noziegumi, par kuriem vairs neviens nekaunÄs un par kuriem neviens netiek sodÄ«ts.