Menu
Pilnā versija

Humānisma sagraušana

Arturs PriedÄ«tis · 01.11.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2019.gada 29.oktobrÄ« medijos parādÄ«jās informācija: “TiesÄ«bsargs Juris Jansons vÄ“rsies Satversmes tiesā, apstrÄ«dot kā pamatlikumam neatbilstošus valdÄ«bas noteikumus par Ä£imenes vai atsevišÄ·i dzÄ«vojošas personas atzÄ«šanu par trÅ«cÄ«gu. [..] TiesÄ«bsargs uzskata, ka trÅ«cÄ«guma slieksnis neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam, no kuriem pÄ“dÄ“jais ikvienam paredz tiesÄ«bas uz sociālo nodrošinājumu.”

Ko tas nozÄ«mÄ“? Atbilde uz šo jautājumu ir vajadzÄ«ga, jo lieta ir ļoti nopietna. Turklāt nekas nopietnāks vairs nevar bÅ«t.

Vispirms jāpaskaidro, ka tiekamies ar valdošÄs kliÄ·es sociālo mazohismu. ValdošÄ kliÄ·e gÅ«st saldkaislu apmierinājumu no savas sliktās rÄ«cÄ«bas un ar to lepojas Galaktikā. TiesÄ«bsargs mums ir valdošÄs kliÄ·es elements. Pie tam uzticams elements. Par viņu balsoja 8 gudrākās galvas Valsts prezidenta nesenajās vÄ“lÄ“šanās. Valdošajā kliÄ·Ä“ viņam ir atvÄ“lÄ“ta tiesiskuma sarga loma. Šo lomu viņš lÄ«dz šim labi tÄ“loja. Ja bÅ«tu slikti tÄ“lojis, tad netiktu nominÄ“ts darbam RÄ«gas pilÄ«. Taču ar jaunāko soli Satversmes tiesā sociālā mazohisma entuziasts ir pieļāvis milzÄ«gu karjerisku kļūdu. IespÄ“jams, viņš pats neaptver kļūdas mÄ“rogu. ArÄ« citi var neaptvert tiesÄ«bsarga jaunākās iniciatÄ«vas grandiozo nozÄ«mÄ«bu.

TiesÄ«bsargs nepārprotami atklāj pÄ“cpadomju nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā režīma izteikti antihumāno bÅ«tÄ«bu. Runa nav tikai par valdošÄs kliÄ·es nacionālo noziedzÄ«bu. Runa ir par valdošÄs kliÄ·es humanitātes noziedzÄ«bu. Tātad noziedzÄ«bu pret cilvÄ“cÄ«bu, cilvÄ“kmÄ«lestÄ«bu, cilvÄ“ka cienÄ«šanu (humanitāti). To var uzskatÄ«t par noziedzÄ«bu pret cilvÄ“ci un cilvÄ“ku kā augstāko vÄ“rtÄ«bu. Tas ir daudz augstāks un bÄ«stamāks noziedzÄ«bas veids nekā nacionālā noziedzÄ«ba – noziedzÄ«ba pret atsevišÄ·u tautu.

Kāda jÄ“ga šajā risinājumā ir atsauksmei uz Satversmes melÄ«go 1.pantu “Latvija ir neatkarÄ«ga demokrātiska republika” zina tikai viedais tiesÄ«bsargs. Latvija nav neatkarÄ«ga republika un nav demokrātiska republikā. Par Latvijas neatkarÄ«bu un demokrātiju var vienÄ«gi blādÄ«ties bezizmÄ“ra muļķi (á la “lingvists”) vai bezizmÄ“ra nelieši (á la “nācijas tÄ“vs”). 109.pants ir pamatoti izmantots: “Ikvienam ir tiesÄ«bas uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespÄ“jas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadÄ«jumos”.

Satversme tātad ikvienam garantÄ“ cilvÄ“ciskās eksistences saglabāšanos jebkuros apstākļos. Tā ir humāna pieeja, solot cilvÄ“kam tiesÄ«bas palikt cilvÄ“kam visdažādākajos dzÄ«ves posmos. Satversmes konstitucionālā norma atbilst humānisma principiem. Taču šÄ« konstitucionālā norma netiek ievÄ“rota. ValdošÄ kliÄ·e ir pieļāvusi Satversmes pārkāpšanu humanitātes jomā. ValdošÄ kliÄ·e ir humanitātes noziedzniece.

TiesÄ«bsargs vÄ“ršas pret savÄ“jiem, piesaistot tautas, piedodiet - “kultÅ«rnācijas”, uzmanÄ«bu valdošÄs kliÄ·es humanitātes noziedzÄ«bai. Vai “kultÅ«rnācija” un tās valdošÄ kliÄ·e to ņems vÄ“rā? Vai “kultÅ«rnācija” nekavÄ“joties padzÄ«s valdošo kliÄ·i? Vai valdošÄ kliÄ·e pati izdarÄ«s “hara-kiri”?

Protams, nekas nemainÄ«sies. Visticamākais, valdošÄ kliÄ·e un “kultÅ«rnācija” neliksies ne zinis.  Vai tad valdošajā kliÄ·Ä“ un “kultÅ«rnācijā” kādu uztrauc kaut kā neatbilstÄ«ba Satversmei? Tajā skaitā neatbilstÄ«ba cilvÄ“ciskās esamÄ«bas, eksistenciālā nodrošinājuma, humanitātes jomā. Valdošai kliÄ·ei ir "kultÅ«rnācijas" masveida atbalsts, un Satversmes ignorÄ“šana tāpÄ“c arÄ« var bÅ«t masveidÄ«ga. TiesÄ«bsargs var katru dienu par kaut ko sÅ«dzÄ“ties. Tā ir viņa misija: “MÄ“neša laikā šis ir jau trešais tiesÄ«bsarga pieteikums Satversmes tiesā. Juris Jansons kā Satversmei neatbilstošu apstrÄ«dÄ“jis arÄ« garantÄ“to minimālo ienākumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu”.

TiesÄ«bsargs cÄ«tÄ«gi spÄ“lÄ“ savu lomu. Viņš cenšas. Bet viņam faktiski nav skatÄ«tāju. Viņa aktiera meistarÄ«ba paliek bez aplausiem. Skan vienÄ«gi izsmÄ“jÄ«gs “Nu un tad! Kas tad ir panākts?”.

ValdošÄ kliÄ·e lieliski zina "kultÅ«rnācijas" cilvÄ“cisko kvalitāti. "KultÅ«rnācijas" dominÄ“jošais vairākums ir nevis kultÅ«ras iemiesojums, bet gan antihumānisma iemiesojums. Tādi kropli formulÄ“jumi kā "valstgriba", “ilgtspÄ“jÄ«ba”, "kultÅ«rnācija", “atvÄ“rt dialogu”, “klimata plāns”, “labas pārvaldÄ«bas principi” var rasties tikai nepilnvÄ“rtÄ«gās smadzenÄ“s, bet nevis saprātÄ«gu un morāli stabilu cilvÄ“ku smadzenÄ“s.

Latvijas “kultÅ«rnācijas” dominÄ“jošais vairākums neapšaubāmi iet kopsolÄ« ar Rietumu “kultÅ«rnācijām”. Bet vai tas ir attaisnojums? Vai drÄ«kstam nomierināties, atsaucoties uz Rietumu civilizācijas kopÄ«go pagrimumu?

Humānisma koncepts vÄ“sturiski ir mainÄ«jies. Vislielākās pārmaiņas ieviesa ApgaismÄ«bas filosofiskā ideoloÄ£ija. ApgaismÄ«bas laikmetā kristiānisma humānismam lÄ«dzās radās laicÄ«gais humānisms, kuru var dÄ“vÄ“t par klasisko buržuāzisko humānismu. Tas ir mantinieks kristiānisma humānismam. LaicÄ«gā klasiskā buržuāziskā humānisma galvenā ideja ir ticÄ«ba prātam, bet nevis ticÄ«ba Dievam. Abi humānisma veidi pÄ“cāk eksistÄ“ja paralÄ“li. Katram no tiem bija sava teritorija. Katru no tiem reprezentÄ“ja sabiedrÄ«bas elites zināma daļa, un katrs humānisma veids sekmÄ«gi kalpoja kā garÄ«gais atbalsts cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“. Humanizācija bija reāls process, kurā kaut kas tiek padarÄ«ts cilvÄ“kiem piemÄ“rotāks – humānāks. Taču XIX gs. beigās un XX gs. sākumā humānisma ceļā nostājās antihumānisms. To veicināja neticÄ«ba cilvÄ“ku labestÄ«bai, dzÄ«ves visu nelaimju cÄ“loni saskatot cilvÄ“ku defektos. Antihumānisma avots kļuva atziņa, ka visa vaina ir cilvÄ“ku sliktajos instinktos, sliktajā dabā. Par to izsacÄ«jās Nīče, Freids, Špenglers un daudzi citi. Katrs no viņiem akcentÄ“ja kādus atsevišÄ·us defektus cilvÄ“kos.

Visticamākais, vispārÄ“jā neticÄ«ba cilvÄ“kiem un sava veida antropoloÄ£iskais nihilisms minÄ“tajā laikā radās demogrāfisko izmaiņu rezultātā. Kā zināms, XIX gs. ievÄ“rojami palielinājās iedzÄ«votāju skaits. Eiropā bija t.s. demogrāfiskais bums, kas pamatÄ«gi koriģēja sociuma kvalitatÄ«vo seju. Sociumā ievÄ“rojami pieauga masu cilvÄ“ku apjoms. Turklāt masu cilvÄ“ki sāka pieprasÄ«t sev noteiktas privilÄ“Ä£ijas. Bija sastopama masu sacelšanās. Tā bija vÄ“rsta pret eliti. Elite juta savu nespÄ“ju pretoties masu invāzijai. Elites pašaizsardzÄ«bas un pašmierinājuma instruments kļuva antropoloÄ£iskais nihilisms – atruna par cilvÄ“ku slikto bÅ«tÄ«bu. Turklāt elite nespÄ“ja nosargāt humānismu no antihumānisma un dehumanizācijas tendences. Elites intelektuālā atbildÄ«ba un intelektuālā sirdsapziņa humānisma sargāšanā saglabājās, taču dzÄ«ves praksi tas nespÄ“ja izmainÄ«t.    Masu sacelšanās rezultātā Rietumu civilizācija XX gs. kļuva masu sabiedrÄ«bas civilizācija, kurā milzÄ«ga loma ir masu cilvÄ“kiem.

XX gs. otrajā pusÄ“ sākās Rietumu civilizācijas noriets. Radikāli izmainÄ«jās sociuma Ä“toss – morāles normu, principu un ideālu kopums. Tas viss noveda pie tā, ka sāka veidoties, politkorekti sakot, humānisma jauna variācija. Tās centrā faktiski ir izteikts antihumānisms bez cilvÄ“kmÄ«lestÄ«bas, bez rÅ«pÄ“m par visu cilvÄ“ku labklājÄ«bu, bez cieņas pret cilvÄ“kiem, bez humanitātes. Tā vietā ir humanitātes noziegumi, par kuriem vairs neviens nekaunās un par kuriem neviens netiek sodÄ«ts.

Novērtē šo rakstu:

0
0