Homofobu naidam jÄpieliek punkts: grupveida izvaroÅ¡anas upuru Ä·engÄtÄja atklÄtÄ vÄ“stule Latvijas augstÄkajÄm amatpersonÄm
Raimonds Petrovics* · 06.05.2021. · Komentāri (0)PÄ“dÄ“jo dienu notikumi LatvijÄ, kad dzÄ«vÄ«bu zaudÄ“ja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrÄ«bas homofobiskÄ, neiecietÄ«gÄ attieksme pret cilvÄ“ku, kas neizvÄ“lÄ“jÄs savu seksuÄlo orientÄciju, šÄ·irstot katalogu, un nevÄ“lÄ“jÄs beigt savu dzÄ«vi 29 gadu vecumÄ, vÄ“rojot, kÄ liesmas aprij viņa dzÄ«vÄ«bu. Izdarot loÄ£iskus secinÄjumus pÄ“c medijos publiski pieejamÄs informÄcijas, N.Kindzulis ir izcietis morÄlu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sÅ«tÄ«juši naidÄ«gus komentÄrus un draudus dzÄ«vÄ«bai seksuÄlÄs orientÄcijas dēļ.
Homofobismu LatvijÄ pastiprina daļa no SaeimÄ ievÄ“lÄ“tajÄm partijÄm, kuras konservatÄ«vi pauž naidu pret minoritÄtÄ“m. SociÄlÄ situÄcija LatvijÄ ir satraucoša, nepieņemama, naidam ir jÄpieliek punkts!
PÄ“dÄ“jos gados ES dalÄ«bvalstÄ«s vÄ“rojamie notikumi – geju un lesbiešu parÄdes gÄjienu jeb praida aizliegšana, naidÄ«gi politiÄ·u izteikumi un neiecietÄ«gi reliÄ£isko lÄ«deru izteikumi – bijuši kÄ trauksmes signÄli un raisÄ«juši jaunas diskusijas par homofobijas mÄ“rogiem un diskriminÄciju pret lesbietÄ“m, gejiem, biseksuÄļiem, transseksuÄļiem un transpersonÄm (LGBT) Eiropas SavienÄ«bÄ.
Šie notikumi likuši Eiropas Parlamentam 2005. gadÄ pieņemt rezolÅ«ciju, kurÄ nosodÄ«ta homofobija un diskriminÄcija dzimumorientÄcijas dēļ. Divus gadus vÄ“lÄk – 2007. gada vasarÄ – Eiropas Parlaments uzdeva jaunizveidotajai PamattiesÄ«bu aÄ£entÅ«rai sagatavot visaptverošu salÄ«dzinošo ziņojumu par visÄm ES dalÄ«bvalstÄ«m, raksturojot situÄciju homofobijas jomÄ un saistÄ«bÄ ar diskriminÄciju dzimumorientÄcijas dēļ.
ŠÄ iemesla dēļ aÄ£entÅ«ra 2007. un 2008. gadÄ Ä«stenoja apjomÄ«gu tiesiskÄs un sociÄlÄs izpÄ“tes projektu. Šis visaptverošais ziņojums, ko veido divas daļas, proti, tiesiskÄ un sociÄlÄ analÄ«ze, ir iesniegts Eiropas ParlamentÄ un tÄ Pilsoņu brÄ«vÄ«bu, tieslietu un iekšlietu komitejÄ, pamatojot nepieciešamÄ«bu rÄ«koties, lai ievÄ“rotu, aizsargÄtu un atbalstÄ«tu LGBT personu pamattiesÄ«bas visÄ Eiropas SavienÄ«bÄ, kurÄ Latvija sekmÄ«gi ir iestÄjusies. ŠajÄ publikÄcijÄ iekļautÄ sociÄlÄ analÄ«ze ir balstÄ«ta uz datiem un citu informÄciju, kas atrodama valstu pÄrskatos par visÄm ES dalÄ«bvalstÄ«m.
UnikÄls materiÄls tika apkopots tiešÄs intervijÄs ar LGBT personu NVO, lÄ«dztiesÄ«bas organizÄcijÄm un valsts un pašvaldÄ«bu iestÄdÄ“m visÄs dalÄ«bvalstÄ«s, kÄ arÄ« veicot ieinteresÄ“to pušu aptauju anketÄ“šanu. Jaunie dati tika salÄ«dzinÄti ar pašreizÄ“jo akadÄ“misko pÄ“tÄ«jumu rÅ«pÄ«giem izvÄ“rtÄ“jumiem un Eurobarometer apsekojumiem, lai sagatavotu mÅ«su pÄrskata otro daļu – plašu sociÄlo analÄ«zi.
PašreizÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu situÄcija LatvijÄ attiecÄ«bÄ uz lesbietÄ“m, gejiem, biseksuÄļiem, transseksuÄļiem un transpersonÄm nav apmierinoša – tÄ ir kritiska!
Daudzas LGBT personas izjÅ«t diskriminÄciju – tiek iebiedÄ“tas un vajÄtas, ir apzinÄti fizisku uzbrukumu gadÄ«jumi. Tas raisa bažas par savu un tuvinieku veselÄ«bu un drošÄ«bu. SkolÄs gejus un lesbietes apzÄ«mÄ“ ar noniecinošiem vÄrdiem. VajÄšana var bÅ«t ikdienišÄ·a parÄdÄ«ba darbavietÄs. AttiecÄ«bas bieži vien nav iespÄ“jams savstarpÄ“ji nodrošinÄt pilnvÄ“rtÄ«gÄ tiesiskÄ partnerÄ«bÄ. Veco ļaužu mÄ«tnÄ“s ļoti reti ir izpratne par LGBT personu vajadzÄ«bÄm. ŠÄdos apstÄkļos “nepamanÄmÄ«ba” kļūst par izdzÄ«vošanas stratÄ“Ä£iju. Eiropas SavienÄ«bÄ, kas ir balstÄ«ta uz tÄdiem principiem kÄ vienÄda attieksme un tiesiskÄ nediskriminÄ“šana, tas nav pieņemami.
“Ä¢imenes” jÄ“dziens pÄ“dÄ“jo pÄris mÄ“nešu laikÄ ir ļoti aktuÄla tÄ“ma. Ä¢imene ir mÅ«su drošÄ«ba. TÄs dzinÄ“jspÄ“ks ir mÄ«lestÄ«ba, cieņa un plÄnotÄ kopdzÄ«ve, kas realitÄtÄ“ eksistÄ“ tikai ieslÄ“gta telpÄ. MÄ“s nevaram bÅ«t brÄ«vi, saukt savu lÄ«dzcilvÄ“ku par “Ä£imenes locekli/dzÄ«vesbiedru vai partneris/partnere”, ja LatvijÄ šÄda savienÄ«ba neeksistÄ“. Mums ir jÄmelo, jÄslÄ“pjas un jÄcieš. Citiem šÄ·iet, ka vÄ“lamies uzspiest savu “subjektÄ«vo viedokli”, bet mÄ“s sakÄm: “NÄ“! Pietiek!” MÄ“s vÄ“lamies toleranci, drošÄ«bu un brÄ«vÄ«bu savÄ valstÄ«.
Darba likuma norma par tiesÄ«bÄm uz atvaļinÄjumu pÄ“c bÄ“rna piedzimšanas, kas pienÄkas tikai bÄ“rna tÄ“vam, neatbilst Satversmes 110. pantam secinÄja Satversmes tiesa (ST). TiesÄ bija vÄ“rsusies bÄ“rna mÄte, kuras partnere nevarÄ“ja saņemt atvaļinÄjumu pÄ“c bÄ“rna piedzimšanas. LÄ«dzÄs valsts pienÄkumam aizsargÄt un atbalstÄ«t laulÄ«bu kÄ savienÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti Satversme nosaka arÄ« valsts pienÄkumu aizsargÄt un atbalstÄ«t arÄ« Ä£imeni, vecÄkus un bÄ“rnus. Satversmes 110. panta pirmajÄ teikumÄ ietvertais valsts pienÄkums aizsargÄt un atbalstÄ«t Ä£imeni neattiecas tikai un vienÄ«gi uz laulÄ«bas ceÄ¼Ä izveidotu Ä£imeni.
Satversmes tiesa secinÄja, ka Ä£imene ir sociÄla institÅ«cija, kas balstÄs uz sociÄlajÄ realitÄtÄ“ konstatÄ“jamÄm ciešÄm personiskÄm saitÄ“m, kuru pamatÄ ir sapratne un cieņa. Ciešu personisku saišu pastÄvÄ“šana starp personÄm izriet no to noslÄ“gtÄs laulÄ«bas vai radniecÄ«bas fakta, tomÄ“r sociÄlajÄ realitÄtÄ“ ciešas personiskas saites rodas arÄ« citos veidos, piemÄ“ram, faktiskas kopdzÄ«ves rezultÄtÄ. Satversmes 110. pants nosaka valsts pienÄkumu aizsargÄt un atbalstÄ«t ikvienu Ä£imeni, arÄ« faktisku Ä£imeni.
Atbilstoši cilvÄ“ka cieņas principam valstij vienÄdÄ mÄ“rÄ jÄrespektÄ“ arÄ« tie sabiedrÄ«bas locekļi, kuri pÄ“c savas dabas veido personiskas attiecÄ«bas ar sava dzimuma pÄrstÄvjiem, kÄ arÄ« jÄrespektÄ“ tas, ka uz šo attiecÄ«bu pamata var izveidoties Ä£imene. AttiecÄ«gi Satversmes 110. panta pirmais teikums kopsakarÄ ar cilvÄ“ka cieņas principu un personas tiesÄ«bÄm uz privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu nosaka valsts pienÄkumu aizsargÄt un atbalstÄ«t arÄ« viendzimuma partneru Ä£imenes, norÄdÄ«jusi Satversmes tiesa.
TÄpat arÄ« Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei normu, kas paredz viendzimuma Ä£imenes partnerim maksÄt lielÄku valsts nodevu par sava aizsaulÄ“ aizgÄjušÄ partnera nekustamÄ Ä«pašuma mantošanu, nekÄ maksÄ laulÄtie partneri. Satversmes tiesa secinÄja, ka šÄda pieeja neatbilst SatversmÄ“ iekļautajam valsts pienÄkumam aizsargÄt Ä£imenes.
ArÄ« tiesÄ«bsargs Juris Jansons vÄ“sta, ka mÅ«sdienu Ä£imene ir sociÄla un ekonomiska vienÄ«ba, kur seksualitÄtes vai dzimuma aspektam nebÅ«t vairs nav dominÄ“jošÄ loma. Un valstij bÅ«tu jÄrespektÄ“ un jÄizveido juridisks ietvars, lai aizsargÄtu gan tÄs Ä£imenes, kuru pamatÄ ir laulÄ«ba, gan tÄs, kurÄs cilvÄ“ki izvÄ“las kopdzÄ«vi ekonomisku, sociÄlu vai seksuÄlu attiecÄ«bu dēļ bez laulÄ«bas saitÄ“m. TiesÄ«bsarga aicinÄjums izveidot juridisku ietvaru dažÄdÄm Ä£imenes formÄm vÄ“rsts uz objektÄ«vÄs realitÄtes respektÄ“šanu un juridiska ietvara sakÄrtošanu, kas pozitÄ«vi ietekmÄ“tu daudzus Latvijas iedzÄ«votÄjus. Un nekÄdÄ veidÄ nav vÄ“rsts uz SatversmÄ“ nostiprinÄto laulÄ«bas – savienÄ«bas starp vÄ«rieti un sievieti – institÅ«ta noniecinÄšanu.
MÄ“s aicinÄm Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu:
PirmkÄrt, lai efektÄ«vi apkarotu pamattiesÄ«bu pÄrkÄpumus, ir nepieciešamas skaidras politiskÄs saistÄ«bas, kas balstÄ«tas uz vienÄdas attieksmes un nediskriminÄ“šanas principiem. Politiskajiem lÄ«deriem LatvijÄ ir jÄpauž skaidra nostÄja pret homofobiju un diskriminÄciju, kas vÄ“rsta pret LGBT un transpersonÄm, tÄ sekmÄ“jot pozitÄ«vas pÄrmaiņas sabiedrÄ«bas attieksmÄ“ un uzvedÄ«bÄ.
OtrkÄrt, ir labi jÄpÄrzina situÄcija, balstoties uz neapstrÄ«damiem datiem, kas sekmÄ“ pamatotas politikas un pasÄkumu izstrÄdi/sagatavošanu. TomÄ“r par lÄ«dztiesÄ«bu atbildÄ«gajÄm iestÄdÄ“m un citÄm specializÄ“tajÄm organizÄcijÄm vÄ“l ir jÄpilnveido datu vÄkšanas mehÄnismi, jÄsekmÄ“ zinÄtniskÄ pÄ“tniecÄ«ba un aktÄ«vi jÄmudina LGBT personas iznÄkt atklÄtÄ«bÄ un iesniegt sÅ«dzÄ«bas par diskriminÄcijas gadÄ«jumiem.
TreškÄrt, bÅ«tu nekavÄ“joties jÄpieņem dzÄ«vesbiedru likums, kas neaizskar laulÄ«bu institÅ«ciju un ļaus pasargÄt visas Latvijas Ä£imenes un iedzÄ«votÄjus. TÄs bÅ«s eksistÄ“jošas Ä£imenes, kas stiprinÄs valsts ekonomiku, aizpildÄ«s darba vietas, nesÄ«s Latvijas valsts vÄrdu pasaulÄ“ ar lepnumu.
* biedrÄ«bas Bumerstyle Latvija valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs
VÄ“stuli parakstÄ«jušas privÄtpersonas LatvijÄ: ElÄ«na Avene, Andrejs Toropovs, Zane Dasmane, LÄ«ga Bumbule, VitÄlijs Jakovļevs, Elizabete LÄce, Ralfs RÅ«dolfs ZorÄ£is, Elvis BÄ“rziņš, Ralfs Rafaels Arents, Olga Tsykateva, Kristaps Priede, Elizabete Ivane, KristiÄns Báthori, Raimonds Petrovics, Rolands Pragulbicks, Liepa Actiņa un Gints Pommers
Red.piez. Lai lasÄ«tÄjiem labÄk bÅ«tu skaidrs, kas ir publikÄcijas autors Raimonds Petrovics, pÄrpublicÄ“jam šo nra.lv pÄ“tÄ«jumu:
Geju tiesÄ«bu cÄ«nÄ«tÄjs mobÄ“jis izvarotas sievietes
Cīņu par vÄ«riešu tiesÄ«bÄm precÄ“t vÄ«rieti no ministra Jura PÅ«ces un deputÄta ArtÅ«ra Toma Pleša pÄrņēmis daudz necienÄ«gÄks cilvÄ“ks. TÄds, kuru dzimumattiecÄ«bu regulÄ“šanas politikai, iespÄ“jams, nedrÄ«kstÄ“tu laist pat tuvumÄ â€’ Raimonds Petrovics. CilvÄ“ks ar šÄdu vÄrdu liepÄjniekiem saistÄs ar kÄdu grupveida izvarošanas gadÄ«jumu.
NÄ“, viņš pats nebija izvarotÄju pulkÄ, taÄu nodarbojÄs ar mobingu internetÄ - spÄ«dzinÄja izvarošanas upurus attÄlinÄti, jo izvarotÄji bija viņu draudziņi. Par šo briesmÄ«go gadÄ«jumu rakstÄ«ja laikraksts “Kurzemes VÄrds”, un pÄ“c tam arÄ« nacionÄlÄ prese. Protams, tagad, kad Raimonds Petrovics sataisÄ«jies cÄ«Å†Ä pret tradicionÄlo Ä£imenes modeli, ierosinot jaunu sabiedrisko iniciatÄ«vu viendzimuma partneru reÄ£istrÄ“šanai, vecie raksti seko viņam pa pÄ“dÄm.
Noziedzniekus notiesÄja
LÅ«k, citÄts no “Kurzemes VÄrda” publikÄcijas “Ir zinÄms anonÄ«mais Ä·engÄtÄjs” (28.02.2011):
“LiepÄjnieks Raimonds Petrovics ir bijis tas, kurš interneta portÄlÄ liepajniekiem.lv publiski ņirgÄjies par oktobrÄ« notikušÄs grupveida izvarošanas upuriem un pat uz viņu vÄrda ievietojis intÄ«msludinÄjumus.
“Kurzemes VÄrds” jau rakstÄ«ja, ka pie publikÄcijÄm par LÄÄplÄ“ša ielÄ notikušo grupveida izvarošanu, kurÄ cieta divas meitenes, interneta portÄla www.liepajniekiem.lv anonÄ«mi apmeklÄ“tÄji regulÄri veltÄ«ja cietušajÄm nicinošas frÄzes un publiskoja upuru datus. TaÄu ar apsaukÄšanos vien nepietika. DecembrÄ« un vÄ“lÄk arÄ« janvÄrÄ« portÄla sadaÄ¼Ä “IepazÄ«šanÄs” parÄdÄ«jÄs sludinÄjumi, kuros jauna meitene pauda vÄ“lmi iepazÄ«ties ar puišiem un aicinÄja zvanÄ«t pa tÄlruņa numuru, kas bija vienai no cietušajÄm. Turpat tika publicÄ“ti atmaskojoši komentÄri, ka, lÅ«k, sludinÄjuma autore ir viena no meitenÄ“m, kura tagad apsÅ«dz puišus par izvarošanu, tÄdēļ aicinÄja zÄ“nus uzmanÄ«ties no viņas.” IzvarotÄji tika tiesÄti. Policija noziedzniekus bija aizturÄ“jusi tieši nozieguma pastrÄdÄšanas brÄ«dÄ« - dzÄ«voklÄ« LÄÄplÄ“ša ielas 35. namÄ. Izvarošanu viņi izplÄnojuši un Ä«stenojuši absinta dzÄ“rumÄ â€’ 2010. gada 25. oktobrÄ«. Kaimiņi izdzirdÄ“ja meiteņu palÄ«gÄ saucienus. Viena no viņÄm bija nepilngadÄ«ga.
PieslÄ“dzÄs sabiedrotais
Uz vietas nozieguma pastrÄdÄšanas brÄ«dÄ« tika aizturÄ“ti seši vÄ«rieši. ÄŒetri - vÄrda tiešÄ nozÄ«mÄ“ nolaistÄm biksÄ“m. Viņi tika notiesÄti, ielikti cietumÄ. Un kÄ vÄ“lÄk rakstÄ«ja mediji - viņi solÄ«ja meitenÄ“m atriebties un neļaut brÄ«vi pastaigÄties pa LiepÄju. BojÄja dzÄ«vi arÄ« internetÄ un šim darbam pieslÄ“dzÄs izvarotÄju sabiedrotais Raimonds Petrovics.
Kad publiskÄ Å†irgÄšanÄs vairs neesot bijusi paciešama, viena no cietušo sieviešu mÄtÄ“m uzrakstÄ«ja iesniegumu policijÄ ar lÅ«gumu noskaidrot vainÄ«go. Tas arÄ« tika izdarÄ«ts. CilvÄ“ks, kurš cietušÄs meitenes nemitÄ«gi apsaukÄja, izrÄdÄ«jÄs Raimonds Petrovics. “Kurzemes VÄrds” atsaucÄs uz paskaidrojumu policijai:
„Petrovics rÄ«kojies šÄdi tÄpÄ“c, ka vÄ“lÄ“jies aizstÄvÄ“t savus draugus - grupveida izvarošanÄ apsÅ«dzÄ“tos, kuri, pÄ“c viņa ieskatiem, neesot vainÄ«gi.”
PÄ“c tam, kad Petrovica paša pastrÄdÄtais noziegums internetÄ tika atklÄts, viņš vainu atzinis: “R. Petrovics interneta portÄlÄ jau publicÄ“jis atvainošanos cietušajai. SavukÄrt viņai ir tiesÄ«bas vÄ“rsties tiesÄ, lai pieprasÄ«tu atlÄ«dzÄ«bu par morÄlo kaitÄ“jumu. PagaidÄm tas neesot darÄ«ts, taÄu cietušÄs tuvinieki tÄ rÄ«košoties, ja publiska ņirgÄšanÄs vÄ“l atkÄrtosies.” TiktÄl par notikumiem pirms desmit gadiem.
Stafete no “AttÄ«stÄ«bai/Par”
Tagad liepÄjnieks Raimonds Petrovics uzsÄcis aktÄ«vu sabiedrisko darbÄ«bu. Sabiedrisko iniciatÄ«vu vietnÄ“ manabalss.lv viņš ir rosinÄjis iniciatÄ«vu “Viendzimuma partneru reÄ£istrÄ“šana” ‒ atļaut precÄ“ties vÄ«riešiem ar vÄ«riešiem un sievietÄ“m ar sievietÄ“m. 2015. gadÄ ar lÄ«dzÄ«gu ierosinÄjumu ‒ par kopdzÄ«ves reÄ£istrÄciju ‒ atnÄkuši partiju apvienÄ«bas “AttÄ«stÄ«bai/Par” politiÄ·i Juris PÅ«ce un ArtÅ«rs Toms Plešs. SaeimÄ tas tika noraidÄ«ts, jo Satversme atzÄ«st tikai tradicionÄlo Ä£imenes modeli - laulÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti. No viņiem stafeti cÄ«Å†Ä par tradicionÄlÄ Ä£imenes modeļa nojaukšanu pÄrņēmis Petrovics. Nepieciešamais balsu skaits jau ir savÄkts, un, visticamÄkais, jaunnedēļ iniciatÄ«va tiks iesniegta SaeimÄ.
Acīmredzot nenožēlo
Paturot prÄtÄ teorÄ“tisku iespÄ“ju, ka LiepÄjÄ varbÅ«t mÄ«t vÄ“l kÄds Raimonds Petrovics, “NeatkarÄ«gÄ AvÄ«ze” sazinÄjÄs ar geju laulÄ«bas iniciatÄ«vas rosinÄtÄju. Lai uzdotu jautÄjumu par viņa saistÄ«bu ar izvarotu meiteņu mobÄ“šanu un ņirgÄšanos internetÄ. Sarunu viņš atteica. TÄ esot viņa brÄ«va izvÄ“le, kam sniegt un kam nesniegt interviju. Bet uz vienÄ«go jautÄjumu Ä«sziņÄs tÄ arÄ« neatbildÄ“ja - ne jÄ, ne nÄ“. Neizmantoja iespÄ“ju pateikt, piemÄ“ram, ka tÄ bijusi briesmÄ«ga jaunÄ«bas kļūda, ko viņš nožēlo. Vien pasÅ«tÄ«ja tÄlÄk mÄcÄ«ties žurnÄlista Ä“tiku. AcÄ«mredzot nenožēlo. Uzskata, ka ir Ä«stais, kam par Ä“tiku, diskriminÄciju un Ä£imenes institÅ«tu spriest.