Iesaki rakstu:

Jau ierasts, ka pavasaris ir ļoti darbÄ«gs un emocijām piesātināts laiks Latvijas hokeja saimniecÄ«bā. Nesen kā Dānijā sācies Pasaules čempionāts hokejā, kur startÄ“ arÄ« Latvijas valstsvienÄ«ba, bet vÄ“l pirms neilga laika U18 hokejisti Oļega Sorokina vadÄ«bā aizvadÄ«ja stabilu turnÄ«ru un pretÄ“ji skeptiÄ·u bažām uzvarÄ“ja ne tikai visās spÄ“lÄ“s, bet arÄ« savā grupā, iekļūstot A divÄ«zijā. No vienas puses, U18 sekmÄ«gais sniegums ļauj uz Latvijas hokeja nākotni raudzÄ«ties ar piesardzÄ«gu optimismu, it Ä«paši situācijā, kad pieredzÄ“jušo spÄ“lÄ“tāju Ä«patsvars pieaugušo izlasÄ“ ar katru gadu samazinās, bet, no otras puses, skolu, kur augt jaunajai hokeja paaudzei, nemaz nav tik daudz.

Viena no spÄ“cÄ«gākajām jauno hokejistu skolām ir HS “RÄ«ga” – bāze jauniešu izlasÄ“m un vieta, no kuras nāk liela daļa šÄ« brīža profesionālo hokejistu. Taču pÄ“dÄ“jā laika skandalozie notikumi ap šo skolu liek apšaubÄ«t šÄ«s sporta iestādes kvalitāti un nākotni. Tā, piemÄ“ram, liels bija mans pārsteigums redzÄ“t, ar ko hokeja turnÄ«ra starplaikā nodarbojas hokejisti (juridiski – liela daļa vÄ“l bÄ“rni) – mācās kauties un ar to lepojas (uz to norāda video publiskošana). Šajos video var apskatÄ«t mÅ«su jaunos talantus.

Nenoliedzu, ka ne tikai hokeja laukumā, bet arÄ« dzÄ«vÄ“ jāprot par sevi pastāvÄ“t. ArÄ« hokeja laukumā nedrÄ«kst baidÄ«ties, vajadzÄ«bas gadÄ«jumā spÄ“jot pretiniekam “iedot iekšÄs”, bet vai šÄdos “treniņos” nav riska iegÅ«t traumas, kurām sekas var bÅ«t pat traÄ£iskas?

Jautājums ir par to, kuram bÅ«tu jāuzņemas atbildÄ«ba, ja ar kādu no jaunajiem censoņiem notiktu kaut kas slikts? Vai klāt nebÅ«tu jābÅ«t trenerim? Vai medicÄ«niskajam speciālistam, kurš vajadzÄ«bas gadÄ«jumā (tfu, tfu, tfu) spÄ“tu attiecÄ«gi reaģēt? Å…emot vÄ“rā, ka paši jaunieši šo visu ir izlikuši publiskai apskatei, bÅ«tu tikai loÄ£iski, ka esošÄ skolas vadÄ«ba (direktora personā) kaut kā uz šo reaģētu.

Protams, kamÄ“r visi ir puslÄ«dz veseli, tikmÄ“r neviens neceļ ausi, sak’ – “tiek tak puiši, mÅ«su laikā ne to vien darÄ«jām”. Tajā pašÄ laikā ne tikai pieaugušie hokejisti ir piemÄ“ri jaunajiem – arÄ« paši jaunieši ir kā piemÄ“ri saviem vienaudžiem. Otrs moments – kas notiks, kad tiešÄm kādam no hokejistiem paliks slikti ar veselÄ«bu? Nenoliedzami, ka hokejā var izsisties kā “policisti”, taču pašos pamatos ir hokeja prasmes. Kad apgÅ«ti pamati, tostarp ielikta spÄ“cÄ«ga (!) fiziskā bāze, tad var domāt par konkrÄ“tu “nišas prasmju” attÄ«stÄ«šanu.

Viens no lielākajiem un prestižākajiem turnÄ«riem (neskaitot izlases sacensÄ«bas), kur piedalās HS “RÄ«ga”, katru gadu notiek SanktpÄ“terburgā, Krievijā. Tas ir labs atskaites punkts, kur mÄ“s atrodamies uz citu valstu fona. Ja salÄ«dzina 2011. / 2012. gada sezonas ar laiku, kad esošais direktors Kārlis Vents pārņēma hokeja skolas vadÄ«bu, rezultāti ir gājuši uz leju. Ja iepriekš pat divas vecuma grupas iekļuva čempionāta finālā, bet vÄ“l senāk pat izcÄ«nÄ«ja uzvaru, tad turpmāko piecu gadu laikā tikai reizi kāda no grupām spÄ“ja iekļūt medaļās (trešÄ vieta).

Diemžēl prakse un esošÄs vadÄ«bas pieņemtie lÄ“mumi attiecÄ«bā par jaunatnes hokeja attÄ«stÄ«bu Latvijā ir absurdi un degradÄ“joši. Tiek strādāts savās, nevis bÄ“rnu vai hokeja interesÄ“s. Tas izpaužas gan skolas saimniecÄ«bas un infrastruktÅ«ras uzraudzÄ«bā, gan arÄ« skolas kultÅ«ras un vispārpieņemtu Ä“tikas normu neievÄ“rošanā. Gan šo kautiņu, gan hokeja skolas vadÄ«bas darbā ir viena kopÄ«ga iezÄ«me – bezatbildÄ«ba un nedomāšana par sekām.