Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par AS Reverta pārdÄ“vÄ“tās valstiskās Parex bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs un prezidents Kristofers Džons Gviljams šajā amatā gada laikā ir nopelnÄ«jis vairāk, nekā viņam ir izdevies iekrāt visā iepriekšÄ“jā mūžā, - šÄdus datus rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzÄ“ atrodamās Gviljama deklarācijas.

Stājoties amatā 2010. gada augustā, Gviljams kā visa lÄ«dzšinÄ“jā mūža – kurā viņš saskaņā ar publisko versiju esot ieņēmis daudzus bÅ«tiskus banku amatus – uzkrājumus oficiāli bija deklarÄ“jis 133 tÅ«kstošus britu mārciņu, un jau pirmo piecu mÄ“nešu laikā tie, pateicoties Gviljamam noteiktajam vairāk nekā 11 tÅ«kstošu latu atalgojumam Latvijas valstij piederošajā bankā, bija pieauguši lÄ«dz vairāk nekā 161 tÅ«kstotim mārciņu un vÄ“l 3,3 tÅ«kstošiem latu.

Savukārt pagājušÄ gada laikā Gviljama uzkrājumi pieauguši vÄ“l par dažiem tÅ«kstošiem mārciņu, savukārt viņam noteiktais atalgojums vÄ“l palielinājies – gada laikā Gviljams kopā Parex bankā oficiāli saņēmis 160 408 latus vai vidÄ“ji 13 367 latus mÄ“nesÄ«. Tas nozÄ«mÄ“, ka viena gada laikā Gviljams no Latvijas valsts atalgojumā saņēmis vairāk, nekā lÄ«dz tam iekrājis visa iepriekšÄ“jā mūža laikā.

Par šo milzÄ«go algu, kas lÄ«dz šim atpalika tikai no airBaltic bijušÄ vadÄ«tāja Bertolta Flika atalgojuma, valstij piederošÄs Reverta valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Gviljams var pateikties nevis bankas akcionāres – Eiropas Rekonstrukcijas un attÄ«stÄ«bas bankas (ERAB) nostājai, bet gan Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieces Sandras Bukanes un citu vietÄ“jo ierÄ“dņu lÄ“mumam.

ŠÄds atalgojums Gviljamam noteikts par faktisku likvidatora darbu, kurpretÄ« Jurim Jākobsonam, kuram AS Citadele banka valdes priekšsÄ“dÄ“tāja postenÄ« bija jārÅ«pÄ“jas par kredÄ«tiestādes attÄ«stÄ«šanu, lai to varÄ“tu iespÄ“jami izdevÄ«gi pārdot, atalgojums bija noteikts gandrÄ«z divreiz mazāks nekā Gviljamam, - vidÄ“ji 6300 latu mÄ“nesÄ«. Gviljamam noteiktais atalgojums dubulti pārsniedz pat lÄ«dz šim bieži par uzpÅ«stu uzskatÄ«to Latvijas Bankas vadÄ«bas atalgojumu.

Gviljamam un citiem no ārvalstÄ«m pieaicinātajiem bankas darbiniekiem šÄdu atalgojumu kolektÄ«vi faktiski nodrošinājusi virkne pašmāju ierÄ“dņu.

Saskaņā ar Privatizācijas aÄ£entÅ«ras – oficiālās Parex bankas (tagad - Reverta) valsts daļas pārraudzÄ«tājas – skaidrojumu Latvijas valsts un ERAB vienojušÄs par atlases modeli un principiem Parex bankas valdes un padomes locekļu atlasei, lÄ«dz ar ko izveidota valdes un padomes locekļu nominācijas komiteja, kurā bijuši „plaši pārstāvÄ“ti” abi bankas akcionāri (Latvijas valsts un ERAB) un procesā iesaistÄ«tās institÅ«cijas.

Nominācijas komiteja izskatÄ«jusi personāla atlases uzņēmuma Pedersen and Partners piedāvātos kandidātus, un tāpat komitejas locekļi izskatÄ«juši potenciālo kandidātu sarakstu, kas pÄ“c tam komitejā izvÄ“rtÄ“ti pÄ“c noteiktiem kritÄ“rijiem – pieredzes, izglÄ«tÄ«bas, kā arÄ« kandidāta nosauktā vÄ“lamā atalgojuma apjoma. Tad nu komiteja izvÄ“lÄ“jusies atbilstošÄkos kandidātus, bet padomes locekļu atalgojumu, kā arÄ« valdes atalgojuma pamatprincipus formāli noteikuši bankas akcionāri.

Kā skaidro Privatizācijas aÄ£entÅ«ra, akcionāru – tātad pašas aÄ£entÅ«ras un ERAB – sapulcÄ“ nolemts, ka bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja atalgojums ir Ls 2500 mÄ“nesÄ«, savukārt padomes locekļiem – Ls 2000 mÄ“nesÄ«. Savukārt valdes locekļu atalgojuma apjoms „izrietÄ“ja no iepriekš izvirzÄ«tajiem kritÄ“rijiem, kā arÄ« pārrunās panāktās vienošanās par atalgojuma apjomu, kas bÅ«tu pieņemamas kā kandidātam, tā arÄ« akcionāram, ievÄ“rojot kompetences, samÄ“rÄ«guma, konkurÄ“tspÄ“jas u.c. principus”.

Kuras bija personas, kas ietilpa Gviljama un citu piesaistÄ«to darbinieku algas jautājumu bÅ«tÄ«bā izlÄ“mušajā nominācijas komitejā? Izrādās, no ERAB tajā bijusi tikai viena pārstāve – Sabina Dziurmana, savukārt Latviju pārstāvÄ“juši veseli pieci ierÄ“dņi – lÄ«dztekus Bukanei arÄ« lÄ«dzšinÄ“jais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, jaunais Latvijas Komercbanku asociācijas vadÄ«tājs Mārtiņš Bičevskis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris PÅ«ce, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis un Privatizācijas aÄ£entÅ«ras valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Iveta ZalpÄ“tere.

Savukārt pati AS Reverta - bijusÄ« AS Parex banka - kategoriski atsakās atklāt ne tikai informāciju par to, no kā sastāv valdes priekšsÄ“dÄ“tāja ikmÄ“neša atalgojums, bet arÄ« kredÄ«tiestādes valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amata aprakstu un darba lÄ«gumā noteiktos pienākumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0