Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim izvairoties no šÄ« DrošÄ«bas policijas un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska neformāli, bet stingri uzspiestā "pienākuma", viņa pienākumu izpildÄ«tājs Andrejs Grišins (attÄ“lā) parakstÄ«jis apelācijas sÅ«dzÄ«bu, ar kuru pārsÅ«dzÄ“ts RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas spriedums DrošÄ«bas policijas, Lato Lapsas un nefunkcionÄ“jošÄs fotokameras lietā (plašÄk par to lasāms šeit). Pietiek šodien pilnÄ«bā publisko šo daiļrunÄ«go dokumentu, kurā dažādos veidos atkārtots - tiesai Latvijā, lai cik tā šÄ·istu neatkarÄ«ga, ir nepieciešams rÅ«pÄ«gi un izprotoši uzklausÄ«t DrošÄ«bas policiju, bet, ja likums kādā jomā Latvijas pilsonim kaut ko neaizliedz, to ir visas tiesÄ«bas aizliegt jebkuram DrošÄ«bas policijas darbiniekam pÄ“c saviem ieskatiem.

Apelācijas sÅ«dzÄ«ba par RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumu administratÄ«vā pārkāpuma lietā Nr. 130049515 (pilns spriedums sastādÄ«ts 2015.gada 03.jÅ«lijā)

RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa (turpmāk - tiesa) 2015.gada 30.jÅ«nijā, izskatot administratÄ«vā pārkāpuma lietu Nr. 130049515 pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068, par pārkāpumu, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpuma kodeksa (turpmāk - LAPK) 175. pantā, nosprieda izbeigt lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā attiecÄ«bā pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068, par pārkāpumu, kas paredzÄ“ts LAPK 175.panta.

IzvÄ“rtÄ“jot tiesas spriedumā norādÄ«tos motÄ«vus, Valsts policijas ieskatā tiesa ir pieļāvusi materiālo un procesuālo tiesÄ«bu normu pārkāpumus, kā rezultātā taisÄ«jusi nepareizu nolÄ“mumu. LÄ«dz ar to Valsts policija nepiekrÄ«t tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumam pilnÄ«bā (turpmāk - spriedums), un pārsÅ«dz to pilnā apjomā sekojošo apsvÄ“rumu dēļ.

Atbilstoši LAPK 213.pantam lietvedÄ«ba administratÄ«vo pārkāpumu lietās, kas ierosinātas saskaņā ar LAPK 175.pantu par ļaunprātÄ«gu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumÄ«gam rÄ«kojumam vai prasÄ«bām, ir piekritÄ«ga rajonu (pilsÄ“tu) tiesām. Savukārt LAPK 289.16pants nosaka, ka šajos gadÄ«jumos administratÄ«vo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot spriedumu šÄ kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtÄ«bā, un gadÄ«jumos, kas nav noregulÄ“ti šÄ kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemÄ“rojot divdesmit trešajā "a" nodaļā noteikto regulÄ“jumu. TādÄ“jādi tiesai ir saistoša LAPK 22.nodaļā noteiktā lietu izskatÄ«šanas kārtÄ«ba.

Saskaņā ar LAPK 268.pantu institÅ«cijai, sagatavojot administratÄ«vā pārkāpuma lietu izskatÄ«šanai, ir jāpārbauda, vai personām, kuras piedalās lietas izskatÄ«šanā, ir paziņots par lietas izskatÄ«šanas vietu un laiku (2 .punkts), kā arÄ« par to, vai ir pieprasÄ«ti nepieciešamie papildmateriāli (3 .punkts). LAPK 268.panta 3.punkts tāpat paredz, ka tajos gadÄ«jumos, kad nepieciešamie papildmateriāli nav pieprasÄ«ti, tos pieprasa pati tiesa.

Šajā gadÄ«jumā no lietas materiāliem nav redzams, ka tiesa bÅ«tu paziņojusi lietā iesaistÄ«tām institÅ«cijām - Valsts policijai un DrošÄ«bas policijai par lietas izskatÄ«šanas vietu un laiku, tādÄ“jādi liedzot iestādÄ“m tiesÄ«bas piedalÄ«ties tiesas sÄ“dÄ“ un pierādÄ«jumu pārbaudÄ«šanā, pieteikt lÅ«gumus, dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, pārsÅ«dzÄ“t tiesas spriedumu un lÄ“mumu. TādÄ“jādi notika LAPK 289.2 panta pārkāpums.

Šajā gadÄ«jumā no sprieduma nav redzams, ka tiesa bÅ«tu noskaidrojusi iesaistÄ«tās institÅ«cijas - DrošÄ«bas policijas viedokli, attiecÄ«bā uz notikušÄ apstākļiem, vai arÄ« bÅ«tu pieprasÄ«jusi informāciju par to, kāds likumÄ«gs (no likuma izrietošas) pamats tai dod tiesÄ«bas aizsargāties pret nesankcionÄ“tu prettiesisku informācijas ieguvi. MinÄ“tajiem faktiem ir nozÄ«me lemjot, vai noticis administratÄ«vs pārkāpums un vai konkrÄ“tajā gadÄ«jumā pastāvÄ“ja likumÄ«ga prasÄ«ba, kurai nepakļāvās pie administratÄ«vās atbildÄ«bas saucamā persona, konkrÄ“tajā gadÄ«jumā Lato Lapsa.

LAPK 268.panta 3.punkts tāpat nosaka, ka institÅ«cijai, kas izskata lietu, ir pienākums attiecÄ«gos papildmateriālus pieprasÄ«t, ja tas nav izdarÄ«ts iepriekš. Lietas izskatÄ«šana bez DrošÄ«bas policijas viedokļa noskaidrošanas un visu iesaistÄ«to personu uzklausÄ«šanas, pastāvot strÄ«dam par administratÄ«vā pārkāpuma un likumÄ«gas prasÄ«bas esamÄ«bu, neatbilst LAPK 237.pantam. Å…emot vÄ“rā iepriekšminÄ“to, nevarÄ“ja tikt ievÄ“roti un sasniegti lietvedÄ«bas administratÄ«vajās pārkāpuma lietās uzdevumi, kas noteikti LAPK 237.pantā. Proti, LAPK 237.pants paredz, ka administratÄ«vo pārkāpumu lietās lietvedÄ«bas uzdevumi cita starpā ir savlaicÄ«gi, vispusÄ«gi un objektÄ«vi noskaidrot katras lietas apstākļus. LietvedÄ«bas uzdevumi administratÄ«vo pārkāpumu lietās tāpat ir novÄ“rst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievÄ“rošanas garā un nostiprināt likumÄ«bu, ko attiecÄ«gi nav iespÄ“jams sasniegt, ja lieta netiek izvÄ“rtÄ“ta vispusÄ«gi un objektÄ«vi.

Saskaņā ar LAPK 234.panta astoto daļu to, cik ticamas ir pierādÄ«šanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvÄ“rtÄ“, aplÅ«kojot visus administratÄ«vā pārkāpuma lietvedÄ«bas laikā iegÅ«tos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpÄ“jā sakarÄ«bā. Nevienam no pierādÄ«jumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamÄ«bas pakāpe attiecÄ«bā pret pārÄ“jiem pierādÄ«jumiem.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā augstāka ticamÄ«ba piešÄ·irta tieši Lato Lapsas sniegtajiem paskaidrojumiem. Proti, spriedumā tiesa norāda, ka "2015.gada 20. aprÄ«lÄ« Lato Lapsa ir veicis filmÄ“šanu tajā pašÄ vietā, un DrošÄ«bas policijas darbinieks Ä’riks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesÄ«bas - veikt filmÄ“šanu konkrÄ“tajā vietā". MinÄ“tais fakts tiek atzÄ«ts par pierādÄ«tu ar Lato Lapsas paskaidrojumu, norādot, ka no iestādes puses nav apstrÄ«dÄ“ts. TomÄ“r DrošÄ«bas policijas viedoklis šajā jautājumā nemaz nav noskaidrots.

No sprieduma tāpat ir redzams, ka lietas materiālos ir DrošÄ«bas policijas amatpersonu ziņojumi, ka L.Lapsa veica prettiesisku informācijas iegÅ«šanu, filmÄ“jot DrošÄ«bas policijas Ä“kas, dienesta automašÄ«nas, amatpersonas un apmeklÄ“tājus, un atteicās izpildÄ«t izvirzÄ«tās prasÄ«bas šÄdu darbÄ«bu pārtraukt.

Lai gan policijas darbinieka liecÄ«bas (arÄ« paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolÅ«ti ticamām un neapstrÄ«damām, Valsts policijas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešÄ·irama augsta ticamÄ«bas pakāpe. Lai konstatÄ“tu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecÄ«bas, ir nepieciešami pārliecinoši pierādÄ«jumi (skat. AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.AAl3-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr. 666-05/5 15. Ipunktu).

Publiskajās tiesÄ«bās darbojas publiskās ticamÄ«bas princips. Policijas amatpersonas sastādÄ«tiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamÄ«ba, kurus iespÄ“jams apšaubÄ«t, iesniedzot pierādÄ«jumus, kas to apstiprina. TādÄ“jādi tiesÄ«bu normas paredz, ka par pierādÄ«šanas lÄ«dzekļiem administratÄ«vā pārkāpuma lietā var kalpot gan administratÄ«vais protokols, gan personas paskaidrojumi, gan liecinieku liecÄ«bas, gan sastādÄ«tie dienesta ziņojumi vai citi dokumenti. ArÄ« Augstākās tiesas Senāts ir norādÄ«jis, ka par pierādÄ«šanas lÄ«dzekli administratÄ«vā pārkāpuma lietā atzÄ«stams jebkurš dokuments (rakstveida pierādÄ«jums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums un administratÄ«vā pārkāpuma protokols (skat. Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2007.gada 15.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007 19.punktu un 2008.gada 12.novembra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mumu lietā Nr.SKA-647/2008).

Tiesa nav sniegusi argumentāciju, kāpÄ“c DrošÄ«bas policijas darbinieku ziņojumi bÅ«tu noraidāmi kā pierādÄ«jumi lietā. MinÄ“tais ir pretrunā ar LAPK 274.pantu, saskaņā ar kuru institÅ«cijai, kas izskatÄ«jusi administratÄ«vā pārkāpuma lietu, lÄ“mumā jānorāda faktiskais apstākļu konstatÄ“jums, t.sk. argumentus, uz kuru pamata pierādÄ«jumi noraidÄ«ti.

Tiesa spriedumā pamatoti norāda, ka, „lai konstatÄ“tu personas rÄ«cÄ«bā LAPK 175 .pantā paredzÄ“to administratÄ«vā pārkāpuma sastāvu, lietas materiālos nepieciešams iegÅ«t konkrÄ“tas ziņas - kādas prasÄ«bas policijas darbinieki personai ir izvirzÄ«juši, vai izvirzÄ«tās prasÄ«bas bija likumÄ«gas un pierādÄ«jumus tam, ka persona ir ļaunprātÄ«gi atteikusies izpildÄ«t policijas darbinieku likumÄ«gās prasÄ«bas, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtÄ«bas sargāšanas vai dienesta pienākumus". Vienlaikus no sprieduma nav redzams, ka tiesa bÅ«tu vispusÄ«gi vÄ“rtÄ“jusi likumÄ«gās prasÄ«bas esamÄ«bu, bet, nenoskaidrojot DrošÄ«bas policijas viedokli, sniegts subjektÄ«vs vÄ“rtÄ“jums, ka "uz 2015. gada 12. maiju nav bijis spÄ“kā neviens normatÄ«vs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šÄ« vieta atrodas DrošÄ«bas policijas tuvumā", kas neatbilst faktiskajai situācijai. Tiesa tāpat nepamatoti atsaucas uz Iekšlietu ministrijas iesniegto Ministru kabineta noteikumu grozÄ«jumu projektu "GrozÄ«jums Ministru kabineta 2006.gada 27.jÅ«nija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzÄ«bas objektiem un šo aizsargjoslu platumu"",  kam nav saistÄ«ba ar lietā noskaidrojamiem apstākļiem - minÄ“tie noteikumi paredz noteikt aizsargjoslu ap DrošÄ«bas policijas Ä“ku, lai Ä«stenotu virkni fiziskās drošÄ«bas pasākumu, kas saistÄ«ti ar personu nesankcionÄ“tu pulcÄ“šanos, saimniecisko darbÄ«bu un bÅ«vniecÄ«bu, kā arÄ« transporta kustÄ«bas un stāvÄ“šanas ierobežošanu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra noteikumiem Nr.1312 "Noteikumi par darbÄ«bu ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzÄ«bas objektiem". Šiem noteikumiem nav saistÄ«bas ar nesankcionÄ“tas informācijas ieguves ierobežošanu, ko regulÄ“ likums "Par valsts noslÄ“pumu" un Informācijas atklātÄ«bas likums. Tajā pašÄ laikā tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi faktu, ka likumdevÄ“js ir deleģējis tiesÄ«bas institÅ«ciju vadÄ«tājam plānot un organizÄ“t valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas pasākumus, lai novÄ“rstu nesankcionÄ“tu informācijas iegÅ«šanu (likuma "Par valsts noslÄ“pumu" 7.pants).

Tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi apstākli, ka DrošÄ«bas policijas amatpersonas, kuras konkrÄ“tajā gadÄ«jumā pildÄ«ja savus dienesta pienākumus A kritiskās infrastruktÅ«ras objekta, valsts drošÄ«bas iestādes un iestādes, kurā notiek darbs ar klasificÄ“tu informāciju, aizsardzÄ«bas jomā, izvirzÄ«tā prasÄ«ba pārtraukt filmÄ“šanu ir saistÄ«ta ar tādas informācijas iegÅ«šanu, ko konkrÄ“tajai personai nav tiesÄ«bas iegÅ«t, apstrādāt, glabāt vai izpaust. Proti, DrošÄ«bas policijas telpās tiek uzglabāti valsts noslÄ“puma objekti. ŠÄdu telpu apsardze, caurlaides režīma organizācija saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslÄ“puma objektu saraksts" 2.7.10.punktu ir valsts noslÄ“puma objekts. Turklāt apsardzes un caurlaides režīma procedÅ«ras ir nostiprinātas DrošÄ«bas policijas iekšÄ“jos normatÄ«vos aktos, kas saskaņā ar minÄ“tajiem noteikumiem klasificÄ“ti kā valsts noslÄ“puma objekts. Valsts noslÄ“puma pieejamÄ«ba ir noteikta likuma „Par valsts noslÄ“pumu" 9.panta pirmajā daļā — pieeja valsts noslÄ“pumam ir atļauta tikai tām amatpersonām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrÄ“tu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistÄ«ts ar valsts noslÄ“puma izmantošanu vai tā aizsardzÄ«bu. No minÄ“tā izriet, ka L.Lapsa, sistemātiski filmÄ“jot tieši caurlaides režīmu DrošÄ«bas policijas Ä“kā, varÄ“ja iegÅ«t informāciju par caurlaides darba organizÄ“šanu, apsardzÄ“ iesaistÄ«tajām personām un to aprÄ«kojumu. AtšÄ·irÄ«bā no situācijas, kad persona garāmejot var vizuāli fiksÄ“t caurlaides režīma darbÄ«bu, sistemātiska informācijas ieguve, dokumentÄ“jot apsardzes režīmu formātā, kas ļauj to vÄ“lāk analizÄ“t, rada reālu apdraudÄ“jumu valsts drošÄ«bas iestādes funkcionÄ“šanai un valsts noslÄ“puma saglabāšanas interesÄ“m.

Tāpat tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi, ka ar likumu uzlikts šÄdas informācijas aizsardzÄ«bas pienākums dod pamatu novÄ“rst aizsargājamas informācijas prettiesisku iegÅ«šanu. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā - dokumentÄ“jot video materiālā. TādÄ“jādi jautājums nav par L.Lapsas tiesÄ«bām veikt filmÄ“šanu vai fotografÄ“šanu publiskā (sabiedriskā) vietā - šÄdas tiesÄ«bas nav apšaubÄ«tas, bet tieši veikt filmÄ“šanu, kas saistÄ«ta ar tādas informācijas ieguvi un apstrādi, uz ko personai nav tiesÄ«bas. Tai skaitā iegÅ«t informāciju par DrošÄ«bas policijas kā valsts drošÄ«bas iestādes amatpersonu skaitlisko sastāvu un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Jānorāda, ka DrošÄ«bas policijas kā valsts drošÄ«bas iestādes funkcijas aizsargā likums „Par valsts noslÄ“pumu" un Valsts drošÄ«bas iestāžu likums, jo, iegÅ«stot un publiskojot informāciju par valsts drošÄ«bas iestāžu personālu, valsts drošÄ«bas iestādei var tikt nodarÄ«ts kaitÄ“jums, kas var bÅ«tiski apgrÅ«tināt vai padarÄ«t neiespÄ“jamu svarÄ«gu sabiedrisko funkciju Ä«stenošanu un cilvÄ“ku drošÄ«bas nodrošināšanu un kuras darbÄ«bas traucÄ“jumi bÅ«tiski ietekmÄ“tu valsts funkciju Ä«stenošanu un iespÄ“jamu negatÄ«vu seku iestāšanās novÄ“ršanu. Valsts drošÄ«bas iestāžu likuma 24.panta piektā daļa nosaka, ka ziņas par valsts drošÄ«bas iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšÄ“jo struktÅ«ru, to amatu sarakstiem, finansÄ“m un tehnisko aprÄ«kojumu ir valsts noslÄ“pums.

No minÄ“tā secināms, ka valsts drošÄ«bas iestāžu darbÄ«ba tās funkciju Ä«stenošanā visās valstÄ«s nozÄ«mÄ«gās darbÄ«bas jomās vislielākajā mÄ“rā ir saistÄ«ta ar tādas informācijas aizsargāšanu un izmantošanu tieši valsts drošÄ«bas nolÅ«kā. IevÄ“rojot šÄ«s kompetences, noteiktai slepenÄ«bai pakļauti arÄ« iestādes resursi, veids un metodes, kā iestāde darbojas. MinÄ“tās funkcijas un uzdevumi to atšÄ·ir no vispārÄ“jā gadÄ«juma, kad valsts pārvaldes iestādÄ“m jādarbojas pÄ“c iespÄ“jas atklāti (sk. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 15.jÅ«nija spriedumu lietā SKA-272/2012 14.punktu).

Turklāt lietā nav noskaidroti visi lietas apstākļi, proti, 2015.gada 12.maijā fiksÄ“tais gadÄ«jums nav pirmā reize, kad L.Lapsa veica informācijas iegÅ«šanu, filmÄ“jot un/vai fotografÄ“jot DrošÄ«bas policijas Ä“ku. L.Lapsa tiesā sniedza paskaidrojumu, ka jau 2015.gada 20.aprilÄ« tika veikta DrošÄ«bas policijas Ä“kas, dienesta automašÄ«nu un amatpersonu un apmeklÄ“tāju filmÄ“šana tādā veidā, ka tiek fiksÄ“ta konkrÄ“tu personu saistÄ«ba ar valsts drošÄ«bas iestādi. Vienlaikus L.Lapsa paskaidrojumos nenorāda un tiesa nav pieprasÄ«jusi papildus materiālus par visiem gadÄ«jumiem, kad mÄ“Ä£ināts prettiesiski iegÅ«t informāciju, kas nav publiski pieejama. Turklāt publiskajā telpā pieejamā informācija  nepārprotami liecina, ka minÄ“tās darbÄ«bas tika veiktas ar mÄ“rÄ·i iegÅ«to informāciju publicÄ“t, tādÄ“jādi apdraudot valsts drošÄ«bas iestādes pamatfunkciju izpildi. To apstiprina ari fakts, ka fragments no 2015.gada 20.aprilÄ« filmÄ“tā materiāla, kad pÄ“c L.Lapsas teiktā it kā tika filmÄ“ta tikai iela - sabiedriska vieta, tika publiskots interneta vietnÄ“ www.youtube.com 2015.gada 27.aprÄ«lÄ« lietotāja "Pietiek.com" profilā ar nosaukumu "Kā Lato Lapsa ar DrošÄ«bas policijas Ä’riku satikās". Materiālā ir redzamas vizuāli identificÄ“jamas personas ieejam DrošÄ«bas policijas Ä“kā.

IzvÄ“rtÄ“jot L.Lapsas veikto darbÄ«bu3 un to mÄ“rÄ·u likumÄ«bu un radÄ«to apdraudÄ“jumu, tika konstatÄ“ts, ka filmÄ“šana tiek veikta ar mÄ“rÄ·i prettiesiski iegÅ«t aizsargājamu informāciju, to publiskot, tādÄ“jādi apdraudot DrošÄ«bas policijas kā valsts drošÄ«bas iestādes darbÄ«bu nacionālās drošÄ«bas un sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«bas jomā, kā arÄ« apdraudot ari citu personu tiesÄ«bas un intereses. TāpÄ“c 2015.gada 29.aprÄ«lÄ«, kad L.Lapsa atkārtoti ieradās fiksÄ“t ieeju DrošÄ«bas policijā, viņam tika lÅ«gts pārtraukt prettiesisku informācijas ieguvi, ar audio un video ierakstošu tehniku fiksÄ“jot DrošÄ«bas policijas caurlaides režīmu, personas, kas ieiet un iznāk no DrošÄ«bas policijas Ä“kas, kā arÄ« citu DrošÄ«bas policijas tehnisko aprÄ«kojumu. Savukārt pÄ“c izvirzÄ«tās likumÄ«gās prasÄ«bas neizpildÄ«šanas, L.Lapsa tika aizturÄ“ts atbilstoši LAPK 254.panta 1.punkta nosacÄ«jumiem par LAPK 175.pantā izdarÄ«to administratÄ«vo pārkāpumu.

MinÄ“tajiem apstākļiem ir bÅ«tiska nozÄ«me, noskaidrojot arÄ« 2015.gada 12.maijā L.Lapsas fiksÄ“tās rÄ«cÄ«bas apstākļus, jo personām, kas Ä«stenoja valsts drošÄ«bas iestādes apsardzi, bija pamats uzskatÄ«t, ka L.Lapsa, ierodoties pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas ar fotokameru, kurai ir video ierakstÄ«šanas funkcija, un veicot tādas pašas darbÄ«bas, kādas tika veiktas iepriekš, ir uzsācis prettiesisku informācijas ieguvi, tai skaitā tādas informācijas, kas var saturÄ“t valsts noslÄ“pumu vai kuras izpaušana var apdraudÄ“t valsts noslÄ“puma saglabāšanu. Turklāt DrošÄ«bas policijas amatpersonām bija pamats uzskatÄ«t, ka minÄ“tais tiek darÄ«ts nolÅ«kā iegÅ«to informāciju publicÄ“t, apgrÅ«tinot valsts drošÄ«bas iestādes darbÄ«bu pamatfunkciju Ä«stenošanā. L.Lapsam tika atkārtoti izskaidrots liegums iegÅ«t attiecÄ«go informāciju, veicot foto/video/audio dokumentÄ“šanu, taču persona atteicās izpildÄ«t DrošÄ«bas policijas amatpersonas likumÄ«gās prasÄ«bas, kas attiecÄ«gi norādÄ«ts protokolā.

Tiesa neņēma vÄ“rā apstākli, ka DrošÄ«bas policijai nav lietvedÄ«bas tiesÄ«bu administratÄ«vo pārkāpumu lietās, lÄ«dz ar to ari nav tiesÄ«bu veikt fotokameras izņemšanu LAPK 256., 257.pants kārtÄ«bā. Savukārt spriedumā nav skaidrots, vai L.Lapsam laika posmā lÄ«dz ieradās Valsts policijas pārstāvji bija iespÄ“jams izņemt no fotokameras barošanas elementu un atmiņas karti. Tāpat spriedumā nav pārbaudÄ«ts fakts, ko paskaidrojumos apgalvo L.Lapsa, ka viņš policijas amatpersonai paskaidrojis, ka filmÄ“šanu neveic. DrošÄ«bas policijas viedoklis par to, vai pastāv citi pierādÄ«jumi, ka L.Lapsa 2015.gada 12.maijā veica prettiesisku informācijas ieguves mÄ“Ä£inājumu ar filmÄ“šanu, netika noskaidrots, iesaistÄ«tās DrošÄ«bas policijas amatpersonas liecināt tiesas sÄ“dÄ“ netika aicinātas.

Tika ņemta vÄ“rā arÄ« L.Lapsas agrākā darbÄ«ba, kad viņš mÄ“Ä£ināja iegÅ«t informāciju par DrošÄ«bas policijas Ä“ku kompleksu ar bezpilota tipa lidaparātu, neievÄ“rojot Ministru kabineta 2006. gada 15. augusta noteikumos "KārtÄ«ba, kādā veicami bezpilota gaisa kuÄ£u un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificÄ“jami kā gaisa kuÄ£i" paredzÄ“tos aizliegumus. Proti, šo noteikumu 24.1. apakšpunkts aizliedz veikt lidojumu „tuvāk par 200 m no bÅ«vÄ“m, (..), elektrÄ«bas zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru lÄ«nijām, (..), savukārt 24.3. apakšpunktā noteikts aizliegums veikt lidojumu „pāri transportlÄ«dzekļu stāvvietām un vietām, kur pulcÄ“jas cilvÄ“ki". Par konkrÄ“to gadÄ«jumu nav sastādÄ«ts administratÄ«vā pārkāpuma protokols, jo fakti neliecina, ka lidojums tika veikts. Materiāls, kuru L.Lapsa publiskajā telpā identificÄ“ kā savu filmÄ“tu materiālu, ir ievietots interneta vietnÄ“ YouTube.com 2014. gada 24. jÅ«lijā ar nosaukumu DJI0005 un atkārtoti 2015. gada 30. aprÄ«lÄ« ar tādu pašu nosaukumu.

GadÄ«jumā, ja persona filmÄ“šanu neveica, bet šÄdu darbÄ«bu imitÄ“ja, lietā noskaidrojams personas patiesais mÄ“rÄ·is, jo ar savu darbÄ«bu L.Lapsa konkrÄ“tajā situācijā traucÄ“ja DrošÄ«bas policijas, kas ir valsts drošÄ«bas iestāde, pamatfunkciju izpildÄ“. Ar šÄdām L.Lapsas darbÄ«bām tiek apdraudÄ“ta ne tikai valsts un sabiedrÄ«bas drošÄ«ba, bet arÄ« DrošÄ«bas policijas amatpersonu, viņu Ä£imenes locekļu un personu, kas sadarbojas ar DrošÄ«bas policijas amatpersonām valsts drošÄ«bas jomā, tiesiskās intereses.

Sprieduma secinājums, ka nepastāv neviens normatÄ«vs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskā vietā, neatbilst faktiskajai situācijai. Jānorāda, ka video un audio fiksācijas veikšanu kā personas tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu sastāvdaļu, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 116.pants. Turklāt video un audio fiksācijas veikšanu ierobežo arÄ« citu personu tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, ko tāpat aizsargā Latvijas Republikas Satversme un Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likums.

Proti, tiesÄ«bas filmÄ“t un fotografÄ“t un veikt citas ar dokumentÄ“šanu saistÄ«tas darbÄ«bas personai izriet no tiesÄ«bām uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t, vākt informāciju (Latvijas Republikas Satversmes 100.pants). LÄ«dz ar to šo tiesÄ«bu ierobežojumiem jābÅ«t noteiktiem ar likumu, saprotamiem, nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrÄ«bā, nepieciešamiem leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a sasniegšanai un samÄ“rÄ«giem. PamattiesÄ«bu ierobežošanas legālais pamats ir nostiprināts arÄ« pašÄ Latvijas Republikas SatversmÄ“, proti, Satversmes 116.pants ļauj ierobežot 100.pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā to, ka filmÄ“šanas/fotografÄ“šanas jautājumā nav sniegts konkrÄ“ts tiesiskais regulÄ“jums visām situācijām, valsts pienākums ir katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā paskaidrot personai, kādā veidā filmÄ“šana/fotografÄ“šana apdraud vai varÄ“tu apdraudÄ“t sabiedrisko drošÄ«bu vai citu personu tiesÄ«bas vai intereses.

Jānorāda, ka DrošÄ«bas policijas ir viena no trim valsts drošÄ«bas iestādÄ“m, kas ir operatÄ«vās darbÄ«bas un pretizlÅ«košanas darbÄ«bas subjekts. Valsts drošÄ«bas iestāžu likums nosaka no citām valsts pārvaldes iestādÄ“m atšÄ·irÄ«gu, speciālu darbÄ«bas režīmu un principus, kas savā bÅ«tÄ«bā saistÄ«ti ar informācijas aizsardzÄ«bu un pastiprinātu slepenÄ«bas režīmu. MinÄ“tais izriet no Valsts drošÄ«bas iestāžu likuma 17.panta, ar ko aizsargājams DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas kopums un noteikti ierobežojumi tās izpaušanai, kā arÄ« no Valsts drošÄ«bas iestāžu likuma Piektajā nodaļā nostiprinātajām normām, kas nosaka ļoti šauru to personu loku, kam ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, t.sk. tiesÄ«bas uzklausÄ«t un tikties ar amatpersonām un darbiniekiem. Valsts drošÄ«bas iestāžu likuma 24 .pantā Ä«paši uzsvÄ“rts, ka ziņas par valsts drošÄ«bas iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšÄ“jo struktÅ«ru, to amata sarakstiem, finansÄ“m un tehnisko aprÄ«kojumu ir valsts noslÄ“pums. Uz minÄ“to norādÄ«ts iepriekš un šÄdu normu interpretācija ir nostiprināta judikatÅ«rā (sk. Augstākās tiesas Senātā 2012.gada 15.jÅ«nija spriedumu lietā SKA-272/2012).

DrošÄ«bas policija kā valsts drošÄ«bas iestāde ir viens no centrālajiem nacionālās drošÄ«bas subjektiem, kam ir nozÄ«mÄ«ga loma nacionālās drošÄ«bas, kas savukārt ir valsts pamatpienākums, garantÄ“šanā. Nacionālā drošÄ«ba saskaņā ar Nacionālās drošÄ«bas likuma pirmajā daļā nostiprināto, ir tāds stāvoklis, kurā ir garantÄ“ta valsts neatkarÄ«ba, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrÄ«bas brÄ«vas attÄ«stÄ«bas perspektÄ«va, labklājÄ«ba un stabilitāte. TādÄ“jādi nacionālā drošÄ«bas garantÄ“šana ir viens no sabiedriskās drošÄ«bas priekšnoteikumiem. Nacionālā drošÄ«ba sevÄ« ietver arÄ« SatversmÄ“ noteikto pamattiesÄ«bu un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā DrošÄ«bas policijai kā valsts drošÄ«bas iestādei uzticÄ“tās funkcijas nacionālās drošÄ«bas garantÄ“šanas jomā, DrošÄ«bas policija ir atzÄ«ta par A kategorijas kritiskās infrastruktÅ«ras objektu. Nacionālās drošÄ«bas likuma 22.2pantā noteikts, ka A kategorijas infrastruktÅ«ras objekts ir valsts lÄ«meņa sevišÄ·i svaiÄ«ga kritiskā infrastruktÅ«ra, kuras iznÄ«cināšana vai darbÄ«bas spÄ“ju samazināšana bÅ«tiski apdraud valsts pārvaldÄ«šanu un drošÄ«bu. TādÄ“jādi darbÄ«ba, kas vÄ“rsta uz DrošÄ«bas policijas darbÄ«bas traucÄ“šanu un darbÄ«bas spÄ“ju samazināšanu, apdraud nacionālo drošÄ«bu un ir pretÄ“ja sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Å…emot vÄ“rā to, ka katrs kritiskās infrastruktÅ«ras objekts prasa atšÄ·irÄ«gu pieeju nosakāmo ierobežojumu samÄ“rÄ«guma vÄ“rtÄ“šanai, Nacionālās drošÄ«bas likums ir deleģējis iestādes vadÄ«tājam tiesÄ«bas nodrošināt drošÄ«bas pasākumu plānošanu un Ä«stenošanu, savukārt Ministru kabinetam ir deleģētas tiesÄ«bas noteikt kritiskās infrastruktÅ«ras apzināšanas un drošÄ«bas pasākumu plānošanas un Ä«stenošanas kārtÄ«bu.

LÄ«dz ar to ir konstatÄ“jams ar likumu noteikts leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is DrošÄ«bas policijas Ä“ku kompleksa aizsardzÄ«bas pasākumiem - nacionālās drošÄ«bas un sabiedrÄ«bas drošÄ«bas nodrošināšana, citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba.

Turklāt šo funkciju izpildÄ“ DrošÄ«bas policijas amatpersonām ir likumā "Par policiju" noteiktās pilnvaras, tai skaitā prasÄ«t, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rÄ«cÄ«bu, kura traucÄ“ policijas pilnvaru izpildi (12.panta pirmās daļas 1.punkts), likumā noteiktajā kārtÄ«bā aizturÄ“t un turÄ“t apsardzÄ«bā personas, kuras tiek turÄ“tas aizdomās par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu vai administratÄ«vo pārkāpumu izdarÄ«šanu (12.panta pirmās daļas 7.punkts), uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājÄ“ju kustÄ«bu ielās un uz ceļiem, kā arÄ« personu iekļūšanu atsevišÄ·Äs vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrÄ«bas drošÄ«bas, personu dzÄ«vÄ«bas, veselÄ«bas un mantas aizsardzÄ«bas, kā arÄ« izmeklÄ“šanas intereses (12.panta pirmās daļas 15.punkts). TādÄ“jādi policijas darbinieks, kurš veica likumÄ«gās pilnvaras DrošÄ«bas policijas Ä“kas apsardzei, konstatÄ“jot rÄ«cÄ«bu, kas traucÄ“ šo pilnvaru izpildi un rada sabiedrÄ«bas drošÄ«bas interešu apdraudÄ“jumu, bija tiesÄ«gs arÄ« pilnÄ«bā pārtraukt vai ierobežot gājÄ“ju kustÄ«bu Ä’rgļu ielā gar DrošÄ«bas policijas Ä“ku, kas ir sabiedriska vieta un kas attiecÄ«gi bÅ«tu bÅ«tiskāks ierobežojumos.

DrošÄ«bas policija kā valsts drošÄ«bas iestāde ir institÅ«cija, kas patstāvÄ«gi glabā un apstrādā valsts noslÄ“pumu saturošu informāciju, t.sk. ārvalstu un starptautisku organizāciju klasificÄ“tu informāciju. LÄ«dz ar to DrošÄ«bas policija Ä«steno arÄ« valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas pasākumus - saskaņā ar Likuma "Par valsts noslÄ“pumu" 7.panta pirmo daļu - tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mÄ“rÄ·tiecÄ«gas darbÄ«bas, lai nodrošinātu valsts noslÄ“puma saglabāšanu un nepieļautu tā nesankcionÄ“tu izplatÄ«šanu (izmantošanu). Pasākumi, tai skaitā pasākumi, kas attiecas uz DrošÄ«bas policijas apsardzes režīmu, ir nostiprināti DrošÄ«bas policijas iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos un rÄ«kojuma dokumentos, kam noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas vai valsts noslÄ“puma statuss. IzvÄ“rtÄ“jot aizsardzÄ«bas pasākumu apjomu, ir ņemta vÄ“rā arÄ« DrošÄ«bas policijas Ä“kas atrašanās vieta, kas nosaka nepieciešamÄ«bu apdraudÄ“juma novÄ“ršanai pievÄ“rst pastiprinātu uzmanÄ«bu Ä“kas ārÄ“jam perimetram.

LikumdevÄ“js ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt to objektu sarakstu, kas uzskatāmi par valsts noslÄ“puma objektiem. MinÄ“tais saraksts ir noteikts ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 "Valsts noslÄ“puma objektu saraksts". Starp tādiem izceļama informācija par valsts drošÄ«bas iestāžu personālu (2.6.punkts), informācija par izlÅ«košanu un operatÄ«vo darbÄ«bu (2.7.punkts), kā arÄ« informācija par valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bu (2.10.punkts). Šajā sakarā jānorāda, ka 2.10.7.punktā Ä«paši uzsvÄ“rts, ka par klasificÄ“tu atzÄ«stama informācija par telpu, kurā tiek uzglabāti valsts noslÄ“puma objekti, apsardzi, arÄ« par apsardzes tehniskajiem lÄ«dzekļiem, caurlaides un iekšÄ“jās drošÄ«bas režīma organizāciju un faktisko nodrošinājumu. ŠÄdas informācijas izpaušana var nodarÄ«t kaitÄ“jumu valsts drošÄ«bai, samazinot DrošÄ«bas policijas darbÄ«bas spÄ“jas.

Sistemātiski veikta filmÄ“šana vai fotografÄ“šana, kā arÄ« citādā veidā veikta dokumentÄ“šana, kad tiek dokumentÄ“ts caurlaides režīms DrošÄ«bas policijā, personas, kas piedalās caurlaides režīma nodrošināšanā un to aprÄ«kojums, kā ari tiek izzināta šo personu rÄ«cÄ«ba noteiktās situācijās, ir vÄ“rtÄ“jama kā aizsargājamas informācijās prettiesiska iegÅ«šana, kas ievÄ“rojami samazina drošÄ«bas pasākumu efektivitāti, apdraud DrošÄ«bas policijas kā valsts drošÄ«bas iestādes un kritiskās infrastruktÅ«ras objekta normālu funkcionÄ“šanu un tādÄ“jādi neatbilst sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Turklāt sistemātiski veikta filmÄ“šana vai fotografÄ“šana, kā arÄ« citādā veidā veikta dokumentÄ“šana, kad tiek dokumentÄ“ta personu ieiešana DrošÄ«bas policijas Ä“kā, apdraud DrošÄ«bas policijas darbÄ«bas kapacitāti operatÄ«vās un pretizlÅ«košanas uzdevumu izpildes jomā. Jānorāda, ka bÅ«tiska nozÄ«me ir tam, ka L.Lapsa filmÄ“šanu un fotografÄ“šanu neveic privātām vajadzÄ«bām, ko apliecina objektÄ«vi veiktās darbÄ«bas (materiāla publiskošana internetā), bet šÄdai darbÄ«bai ir cits mÄ“rÄ·is - iegÅ«t un izpaust informāciju, kurai varÄ“tu bÅ«t ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas vai klasificÄ“tas informācijas statuss, traucÄ“t valsts drošÄ«bas institÅ«cijai veikt ar likumu noteiktās funkcijas valsts drošÄ«bas jomā.

DrošÄ«bas policijā iegÅ«tā informācija liecina par nedraudzÄ«go valstu izlÅ«kdienestu pastiprinātu interesi par valsts drošÄ«bas iestāžu amatpersonām un darbiniekiem vai jebkurām citām personām, kas saistÄ«tas ar valsts drošÄ«bas iestādÄ“m. TāpÄ“c informācija par personas saistÄ«bu ar valsts drošÄ«bas iestādi ir jo sevišÄ·i aizsargājama - šÄdas informācijas izpaušana var apdraudÄ“t ne tikai valsts drošÄ«bas iestāžu amatpersonu dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu, bet arÄ« to personu, ar kurām valsts drošÄ«bas iestāžu amatpersonas uztur profesionāla rakstura kontaktus. ApdraudÄ“tas tiek arÄ« citas personas, kas DrošÄ«bas policijā vÄ“las vÄ“rsties anonÄ«mi un ziņot par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem vai valsts drošÄ«bas apdraudÄ“jumiem.

FilmÄ“jot un fotografÄ“jot personas, kas ieiet DrošÄ«bas policijā, var tikt aizskarta arÄ« šo personu privātās dzÄ«ves intereses, jo ne visas personas, kas ieiet vai vÄ“las ieiet DrošÄ«bas policijas Ä“kā, vai iznāk no tās, attiecÄ«gajā brÄ«dÄ« veic savus dienesta pienākumus.

Å…emot vÄ“rā to, ka DrošÄ«bas policija veic un Ä«steno arÄ« valsts augstāko amatpersonu apsardzi, sistemātiski fiksÄ“jot ieeju DrošÄ«bas policijā, var tikt izpausta informācija, kas saistÄ«ta ar fiziskās drošÄ«bas pasākumu organizÄ“šanu, tādÄ“jādi radot riskus arÄ« attiecÄ«go amatpersonu dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas interesÄ“m.

Jānorāda, ka nepastāvot ierobežojumam vai iespÄ“jai ierobežot DrošÄ«bas policijas Ä“kas caurlaides režīmu un personas, kas ieiet un iziet no DrošÄ«bas policijas Ä“kas, kā arÄ« transportlÄ«dzekļus, kas izbrauc un iebrauc DrošÄ«bas policijas slÄ“gtajā teritorijā, faktiski nav iespÄ“jams nodrošināt DrošÄ«bas policijas normālu funkcionÄ“šanu, tādÄ“jādi apdraudot nacionālās drošÄ«bas intereses. ŠÄda situācija nav sabiedrÄ«bas interesÄ“s un apdraud sabiedrÄ«bas drošÄ«bu. Å…emot vÄ“rā to, ka nebÅ«tu samÄ“rÄ«gi noteikt vispārÄ“ju aizliegumu filmÄ“t vai fotografÄ“t visu Ä“ku, katrs šÄds gadÄ«jums DrošÄ«bas policijā tiek vÄ“rtÄ“ts individuāli, izzinot personu mÄ“rÄ·us un rÄ«cÄ«bas motÄ«vus, kā arÄ« noskaidrojot, vai notikušajā nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma, piemÄ“ram, spiegošanas, pazÄ«mes. KonkrÄ“tajā situācijā uzskatāms par samÄ“rÄ«gu ierobežot vienas personas personÄ«gās ambÄ«cijas, lai aizsargātu visas sabiedrÄ«bas intereses.

Pie šÄdiem apstākļiem spriedums nevar tikt atzÄ«ts par pamatotu un likumÄ«gu.

Pamatojoties uz iepriekš minÄ“to un vadoties pÄ“c LAPK 289.2 panta, - lÅ«dzu: Atcelt RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumu administratÄ«vā pārkāpuma lietā Nr. 130049515, un izskatÄ«t lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Priekšnieka p.i. A. Grišins.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0