GriÅ¡ins Ķuža vietÄ pÄrsÅ«dz spriedumu nefunkcionÄ“joÅ¡Äs fotokameras lietÄ, faktiski apgalvo, ka likuma vietÄ LatvijÄ jÄbÅ«t DP viedoklim
PIETIEK · 10.08.2015. · Komentāri (42)Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim izvairoties no šÄ« DrošÄ«bas policijas un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska neformÄli, bet stingri uzspiestÄ "pienÄkuma", viņa pienÄkumu izpildÄ«tÄjs Andrejs Grišins (attÄ“lÄ) parakstÄ«jis apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu, ar kuru pÄrsÅ«dzÄ“ts RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas spriedums DrošÄ«bas policijas, Lato Lapsas un nefunkcionÄ“jošÄs fotokameras lietÄ (plašÄk par to lasÄms šeit). Pietiek šodien pilnÄ«bÄ publisko šo daiļrunÄ«go dokumentu, kurÄ dažÄdos veidos atkÄrtots - tiesai LatvijÄ, lai cik tÄ šÄ·istu neatkarÄ«ga, ir nepieciešams rÅ«pÄ«gi un izprotoši uzklausÄ«t DrošÄ«bas policiju, bet, ja likums kÄdÄ jomÄ Latvijas pilsonim kaut ko neaizliedz, to ir visas tiesÄ«bas aizliegt jebkuram DrošÄ«bas policijas darbiniekam pÄ“c saviem ieskatiem.
ApelÄcijas sÅ«dzÄ«ba par RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumu administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietÄ Nr. 130049515 (pilns spriedums sastÄdÄ«ts 2015.gada 03.jÅ«lijÄ)
RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa (turpmÄk - tiesa) 2015.gada 30.jÅ«nijÄ, izskatot administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietu Nr. 130049515 pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068, par pÄrkÄpumu, kas paredzÄ“ts Latvijas AdministratÄ«vo pÄrkÄpuma kodeksa (turpmÄk - LAPK) 175. pantÄ, nosprieda izbeigt lietvedÄ«bu administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietÄ attiecÄ«bÄ pret Lato Lapsu, personas kods 160569-13068, par pÄrkÄpumu, kas paredzÄ“ts LAPK 175.panta.
IzvÄ“rtÄ“jot tiesas spriedumÄ norÄdÄ«tos motÄ«vus, Valsts policijas ieskatÄ tiesa ir pieļÄvusi materiÄlo un procesuÄlo tiesÄ«bu normu pÄrkÄpumus, kÄ rezultÄtÄ taisÄ«jusi nepareizu nolÄ“mumu. LÄ«dz ar to Valsts policija nepiekrÄ«t tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumam pilnÄ«bÄ (turpmÄk - spriedums), un pÄrsÅ«dz to pilnÄ apjomÄ sekojošo apsvÄ“rumu dēļ.
Atbilstoši LAPK 213.pantam lietvedÄ«ba administratÄ«vo pÄrkÄpumu lietÄs, kas ierosinÄtas saskaÅ†Ä ar LAPK 175.pantu par ļaunprÄtÄ«gu nepakļaušanos policijas iestÄdes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumÄ«gam rÄ«kojumam vai prasÄ«bÄm, ir piekritÄ«ga rajonu (pilsÄ“tu) tiesÄm. SavukÄrt LAPK 289.16pants nosaka, ka šajos gadÄ«jumos administratÄ«vo pÄrkÄpumu lietas izskata mutvÄrdu procesÄ, taisot spriedumu šÄ kodeksa divdesmit otrajÄ nodaÄ¼Ä noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ, un gadÄ«jumos, kas nav noregulÄ“ti šÄ kodeksa divdesmit otrajÄ nodaļÄ, piemÄ“rojot divdesmit trešajÄ "a" nodaÄ¼Ä noteikto regulÄ“jumu. TÄdÄ“jÄdi tiesai ir saistoša LAPK 22.nodaÄ¼Ä noteiktÄ lietu izskatÄ«šanas kÄrtÄ«ba.
SaskaÅ†Ä ar LAPK 268.pantu institÅ«cijai, sagatavojot administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietu izskatÄ«šanai, ir jÄpÄrbauda, vai personÄm, kuras piedalÄs lietas izskatÄ«šanÄ, ir paziņots par lietas izskatÄ«šanas vietu un laiku (2 .punkts), kÄ arÄ« par to, vai ir pieprasÄ«ti nepieciešamie papildmateriÄli (3 .punkts). LAPK 268.panta 3.punkts tÄpat paredz, ka tajos gadÄ«jumos, kad nepieciešamie papildmateriÄli nav pieprasÄ«ti, tos pieprasa pati tiesa.
ŠajÄ gadÄ«jumÄ no lietas materiÄliem nav redzams, ka tiesa bÅ«tu paziņojusi lietÄ iesaistÄ«tÄm institÅ«cijÄm - Valsts policijai un DrošÄ«bas policijai par lietas izskatÄ«šanas vietu un laiku, tÄdÄ“jÄdi liedzot iestÄdÄ“m tiesÄ«bas piedalÄ«ties tiesas sÄ“dÄ“ un pierÄdÄ«jumu pÄrbaudÄ«šanÄ, pieteikt lÅ«gumus, dot tiesai mutvÄrdu un rakstveida paskaidrojumus, pÄrsÅ«dzÄ“t tiesas spriedumu un lÄ“mumu. TÄdÄ“jÄdi notika LAPK 289.2 panta pÄrkÄpums.
ŠajÄ gadÄ«jumÄ no sprieduma nav redzams, ka tiesa bÅ«tu noskaidrojusi iesaistÄ«tÄs institÅ«cijas - DrošÄ«bas policijas viedokli, attiecÄ«bÄ uz notikušÄ apstÄkļiem, vai arÄ« bÅ«tu pieprasÄ«jusi informÄciju par to, kÄds likumÄ«gs (no likuma izrietošas) pamats tai dod tiesÄ«bas aizsargÄties pret nesankcionÄ“tu prettiesisku informÄcijas ieguvi. MinÄ“tajiem faktiem ir nozÄ«me lemjot, vai noticis administratÄ«vs pÄrkÄpums un vai konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ pastÄvÄ“ja likumÄ«ga prasÄ«ba, kurai nepakļÄvÄs pie administratÄ«vÄs atbildÄ«bas saucamÄ persona, konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ Lato Lapsa.
LAPK 268.panta 3.punkts tÄpat nosaka, ka institÅ«cijai, kas izskata lietu, ir pienÄkums attiecÄ«gos papildmateriÄlus pieprasÄ«t, ja tas nav izdarÄ«ts iepriekš. Lietas izskatÄ«šana bez DrošÄ«bas policijas viedokļa noskaidrošanas un visu iesaistÄ«to personu uzklausÄ«šanas, pastÄvot strÄ«dam par administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma un likumÄ«gas prasÄ«bas esamÄ«bu, neatbilst LAPK 237.pantam. Å…emot vÄ“rÄ iepriekšminÄ“to, nevarÄ“ja tikt ievÄ“roti un sasniegti lietvedÄ«bas administratÄ«vajÄs pÄrkÄpuma lietÄs uzdevumi, kas noteikti LAPK 237.pantÄ. Proti, LAPK 237.pants paredz, ka administratÄ«vo pÄrkÄpumu lietÄs lietvedÄ«bas uzdevumi cita starpÄ ir savlaicÄ«gi, vispusÄ«gi un objektÄ«vi noskaidrot katras lietas apstÄkļus. LietvedÄ«bas uzdevumi administratÄ«vo pÄrkÄpumu lietÄs tÄpat ir novÄ“rst pÄrkÄpumus, audzinÄt pilsoņus likumu ievÄ“rošanas garÄ un nostiprinÄt likumÄ«bu, ko attiecÄ«gi nav iespÄ“jams sasniegt, ja lieta netiek izvÄ“rtÄ“ta vispusÄ«gi un objektÄ«vi.
SaskaÅ†Ä ar LAPK 234.panta astoto daļu to, cik ticamas ir pierÄdÄ«šanÄ izmantojamÄs ziņas par faktiem, izvÄ“rtÄ“, aplÅ«kojot visus administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietvedÄ«bas laikÄ iegÅ«tos faktus vai ziņas par faktiem kopumÄ un savstarpÄ“jÄ sakarÄ«bÄ. Nevienam no pierÄdÄ«jumiem nav iepriekš noteikta augstÄka ticamÄ«bas pakÄpe attiecÄ«bÄ pret pÄrÄ“jiem pierÄdÄ«jumiem.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ augstÄka ticamÄ«ba piešÄ·irta tieši Lato Lapsas sniegtajiem paskaidrojumiem. Proti, spriedumÄ tiesa norÄda, ka "2015.gada 20. aprÄ«lÄ« Lato Lapsa ir veicis filmÄ“šanu tajÄ pašÄ vietÄ, un DrošÄ«bas policijas darbinieks Ä’riks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tÄs ir viņa tiesÄ«bas - veikt filmÄ“šanu konkrÄ“tajÄ vietÄ". MinÄ“tais fakts tiek atzÄ«ts par pierÄdÄ«tu ar Lato Lapsas paskaidrojumu, norÄdot, ka no iestÄdes puses nav apstrÄ«dÄ“ts. TomÄ“r DrošÄ«bas policijas viedoklis šajÄ jautÄjumÄ nemaz nav noskaidrots.
No sprieduma tÄpat ir redzams, ka lietas materiÄlos ir DrošÄ«bas policijas amatpersonu ziņojumi, ka L.Lapsa veica prettiesisku informÄcijas iegÅ«šanu, filmÄ“jot DrošÄ«bas policijas Ä“kas, dienesta automašÄ«nas, amatpersonas un apmeklÄ“tÄjus, un atteicÄs izpildÄ«t izvirzÄ«tÄs prasÄ«bas šÄdu darbÄ«bu pÄrtraukt.
Lai gan policijas darbinieka liecÄ«bas (arÄ« paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatÄmas par absolÅ«ti ticamÄm un neapstrÄ«damÄm, Valsts policijas ieskatÄ policijas darbinieka liecinÄtajam par notikumiem, kas risinÄjušies, tam pildot savus dienesta pienÄkumus, ir piešÄ·irama augsta ticamÄ«bas pakÄpe. Lai konstatÄ“tu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecÄ«bas, ir nepieciešami pÄrliecinoši pierÄdÄ«jumi (skat. AdministratÄ«vÄs apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietÄ Nr.AAl3-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietÄ Nr. 666-05/5 15. Ipunktu).
PubliskajÄs tiesÄ«bÄs darbojas publiskÄs ticamÄ«bas princips. Policijas amatpersonas sastÄdÄ«tiem dokumentiem a priori ir publiskÄ ticamÄ«ba, kurus iespÄ“jams apšaubÄ«t, iesniedzot pierÄdÄ«jumus, kas to apstiprina. TÄdÄ“jÄdi tiesÄ«bu normas paredz, ka par pierÄdÄ«šanas lÄ«dzekļiem administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietÄ var kalpot gan administratÄ«vais protokols, gan personas paskaidrojumi, gan liecinieku liecÄ«bas, gan sastÄdÄ«tie dienesta ziņojumi vai citi dokumenti. ArÄ« AugstÄkÄs tiesas SenÄts ir norÄdÄ«jis, ka par pierÄdÄ«šanas lÄ«dzekli administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietÄ atzÄ«stams jebkurš dokuments (rakstveida pierÄdÄ«jums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums un administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma protokols (skat. AugstÄkÄs tiesas SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2007.gada 15.jÅ«nija sprieduma lietÄ Nr.SKA-248/2007 19.punktu un 2008.gada 12.novembra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mumu lietÄ Nr.SKA-647/2008).
Tiesa nav sniegusi argumentÄciju, kÄpÄ“c DrošÄ«bas policijas darbinieku ziņojumi bÅ«tu noraidÄmi kÄ pierÄdÄ«jumi lietÄ. MinÄ“tais ir pretrunÄ ar LAPK 274.pantu, saskaÅ†Ä ar kuru institÅ«cijai, kas izskatÄ«jusi administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietu, lÄ“mumÄ jÄnorÄda faktiskais apstÄkļu konstatÄ“jums, t.sk. argumentus, uz kuru pamata pierÄdÄ«jumi noraidÄ«ti.
Tiesa spriedumÄ pamatoti norÄda, ka, „lai konstatÄ“tu personas rÄ«cÄ«bÄ LAPK 175 .pantÄ paredzÄ“to administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma sastÄvu, lietas materiÄlos nepieciešams iegÅ«t konkrÄ“tas ziņas - kÄdas prasÄ«bas policijas darbinieki personai ir izvirzÄ«juši, vai izvirzÄ«tÄs prasÄ«bas bija likumÄ«gas un pierÄdÄ«jumus tam, ka persona ir ļaunprÄtÄ«gi atteikusies izpildÄ«t policijas darbinieku likumÄ«gÄs prasÄ«bas, kad viņi izpilda sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas sargÄšanas vai dienesta pienÄkumus". Vienlaikus no sprieduma nav redzams, ka tiesa bÅ«tu vispusÄ«gi vÄ“rtÄ“jusi likumÄ«gÄs prasÄ«bas esamÄ«bu, bet, nenoskaidrojot DrošÄ«bas policijas viedokli, sniegts subjektÄ«vs vÄ“rtÄ“jums, ka "uz 2015. gada 12. maiju nav bijis spÄ“kÄ neviens normatÄ«vs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksÄciju sabiedriskajÄ vietÄ, pat ja šÄ« vieta atrodas DrošÄ«bas policijas tuvumÄ", kas neatbilst faktiskajai situÄcijai. Tiesa tÄpat nepamatoti atsaucas uz Iekšlietu ministrijas iesniegto Ministru kabineta noteikumu grozÄ«jumu projektu "GrozÄ«jums Ministru kabineta 2006.gada 27.jÅ«nija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslÄm ap valsts aizsardzÄ«bas objektiem un šo aizsargjoslu platumu"", kam nav saistÄ«ba ar lietÄ noskaidrojamiem apstÄkļiem - minÄ“tie noteikumi paredz noteikt aizsargjoslu ap DrošÄ«bas policijas Ä“ku, lai Ä«stenotu virkni fiziskÄs drošÄ«bas pasÄkumu, kas saistÄ«ti ar personu nesankcionÄ“tu pulcÄ“šanos, saimniecisko darbÄ«bu un bÅ«vniecÄ«bu, kÄ arÄ« transporta kustÄ«bas un stÄvÄ“šanas ierobežošanu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.novembra noteikumiem Nr.1312 "Noteikumi par darbÄ«bu ierobežojumiem aizsargjoslÄs ap valsts aizsardzÄ«bas objektiem". Šiem noteikumiem nav saistÄ«bas ar nesankcionÄ“tas informÄcijas ieguves ierobežošanu, ko regulÄ“ likums "Par valsts noslÄ“pumu" un InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums. TajÄ pašÄ laikÄ tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi faktu, ka likumdevÄ“js ir deleģējis tiesÄ«bas institÅ«ciju vadÄ«tÄjam plÄnot un organizÄ“t valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas pasÄkumus, lai novÄ“rstu nesankcionÄ“tu informÄcijas iegÅ«šanu (likuma "Par valsts noslÄ“pumu" 7.pants).
Tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi apstÄkli, ka DrošÄ«bas policijas amatpersonas, kuras konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ pildÄ«ja savus dienesta pienÄkumus A kritiskÄs infrastruktÅ«ras objekta, valsts drošÄ«bas iestÄdes un iestÄdes, kurÄ notiek darbs ar klasificÄ“tu informÄciju, aizsardzÄ«bas jomÄ, izvirzÄ«tÄ prasÄ«ba pÄrtraukt filmÄ“šanu ir saistÄ«ta ar tÄdas informÄcijas iegÅ«šanu, ko konkrÄ“tajai personai nav tiesÄ«bas iegÅ«t, apstrÄdÄt, glabÄt vai izpaust. Proti, DrošÄ«bas policijas telpÄs tiek uzglabÄti valsts noslÄ“puma objekti. ŠÄdu telpu apsardze, caurlaides režīma organizÄcija saskaÅ†Ä ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslÄ“puma objektu saraksts" 2.7.10.punktu ir valsts noslÄ“puma objekts. TurklÄt apsardzes un caurlaides režīma procedÅ«ras ir nostiprinÄtas DrošÄ«bas policijas iekšÄ“jos normatÄ«vos aktos, kas saskaÅ†Ä ar minÄ“tajiem noteikumiem klasificÄ“ti kÄ valsts noslÄ“puma objekts. Valsts noslÄ“puma pieejamÄ«ba ir noteikta likuma „Par valsts noslÄ“pumu" 9.panta pirmajÄ daÄ¼Ä — pieeja valsts noslÄ“pumam ir atļauta tikai tÄm amatpersonÄm, kurÄm saskaÅ†Ä ar amata (dienesta) pienÄkumiem vai konkrÄ“tu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistÄ«ts ar valsts noslÄ“puma izmantošanu vai tÄ aizsardzÄ«bu. No minÄ“tÄ izriet, ka L.Lapsa, sistemÄtiski filmÄ“jot tieši caurlaides režīmu DrošÄ«bas policijas Ä“kÄ, varÄ“ja iegÅ«t informÄciju par caurlaides darba organizÄ“šanu, apsardzÄ“ iesaistÄ«tajÄm personÄm un to aprÄ«kojumu. AtšÄ·irÄ«bÄ no situÄcijas, kad persona garÄmejot var vizuÄli fiksÄ“t caurlaides režīma darbÄ«bu, sistemÄtiska informÄcijas ieguve, dokumentÄ“jot apsardzes režīmu formÄtÄ, kas ļauj to vÄ“lÄk analizÄ“t, rada reÄlu apdraudÄ“jumu valsts drošÄ«bas iestÄdes funkcionÄ“šanai un valsts noslÄ“puma saglabÄšanas interesÄ“m.
TÄpat tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi, ka ar likumu uzlikts šÄdas informÄcijas aizsardzÄ«bas pienÄkums dod pamatu novÄ“rst aizsargÄjamas informÄcijas prettiesisku iegÅ«šanu. KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ - dokumentÄ“jot video materiÄlÄ. TÄdÄ“jÄdi jautÄjums nav par L.Lapsas tiesÄ«bÄm veikt filmÄ“šanu vai fotografÄ“šanu publiskÄ (sabiedriskÄ) vietÄ - šÄdas tiesÄ«bas nav apšaubÄ«tas, bet tieši veikt filmÄ“šanu, kas saistÄ«ta ar tÄdas informÄcijas ieguvi un apstrÄdi, uz ko personai nav tiesÄ«bas. Tai skaitÄ iegÅ«t informÄciju par DrošÄ«bas policijas kÄ valsts drošÄ«bas iestÄdes amatpersonu skaitlisko sastÄvu un materiÄltehnisko nodrošinÄjumu.
JÄnorÄda, ka DrošÄ«bas policijas kÄ valsts drošÄ«bas iestÄdes funkcijas aizsargÄ likums „Par valsts noslÄ“pumu" un Valsts drošÄ«bas iestÄžu likums, jo, iegÅ«stot un publiskojot informÄciju par valsts drošÄ«bas iestÄžu personÄlu, valsts drošÄ«bas iestÄdei var tikt nodarÄ«ts kaitÄ“jums, kas var bÅ«tiski apgrÅ«tinÄt vai padarÄ«t neiespÄ“jamu svarÄ«gu sabiedrisko funkciju Ä«stenošanu un cilvÄ“ku drošÄ«bas nodrošinÄšanu un kuras darbÄ«bas traucÄ“jumi bÅ«tiski ietekmÄ“tu valsts funkciju Ä«stenošanu un iespÄ“jamu negatÄ«vu seku iestÄšanÄs novÄ“ršanu. Valsts drošÄ«bas iestÄžu likuma 24.panta piektÄ daļa nosaka, ka ziņas par valsts drošÄ«bas iestÄžu personÄla skaitlisko sastÄvu un iekšÄ“jo struktÅ«ru, to amatu sarakstiem, finansÄ“m un tehnisko aprÄ«kojumu ir valsts noslÄ“pums.
No minÄ“tÄ secinÄms, ka valsts drošÄ«bas iestÄžu darbÄ«ba tÄs funkciju Ä«stenošanÄ visÄs valstÄ«s nozÄ«mÄ«gÄs darbÄ«bas jomÄs vislielÄkajÄ mÄ“rÄ ir saistÄ«ta ar tÄdas informÄcijas aizsargÄšanu un izmantošanu tieši valsts drošÄ«bas nolÅ«kÄ. IevÄ“rojot šÄ«s kompetences, noteiktai slepenÄ«bai pakļauti arÄ« iestÄdes resursi, veids un metodes, kÄ iestÄde darbojas. MinÄ“tÄs funkcijas un uzdevumi to atšÄ·ir no vispÄrÄ“jÄ gadÄ«juma, kad valsts pÄrvaldes iestÄdÄ“m jÄdarbojas pÄ“c iespÄ“jas atklÄti (sk. AugstÄkÄs tiesas SenÄta 2012.gada 15.jÅ«nija spriedumu lietÄ SKA-272/2012 14.punktu).
TurklÄt lietÄ nav noskaidroti visi lietas apstÄkļi, proti, 2015.gada 12.maijÄ fiksÄ“tais gadÄ«jums nav pirmÄ reize, kad L.Lapsa veica informÄcijas iegÅ«šanu, filmÄ“jot un/vai fotografÄ“jot DrošÄ«bas policijas Ä“ku. L.Lapsa tiesÄ sniedza paskaidrojumu, ka jau 2015.gada 20.aprilÄ« tika veikta DrošÄ«bas policijas Ä“kas, dienesta automašÄ«nu un amatpersonu un apmeklÄ“tÄju filmÄ“šana tÄdÄ veidÄ, ka tiek fiksÄ“ta konkrÄ“tu personu saistÄ«ba ar valsts drošÄ«bas iestÄdi. Vienlaikus L.Lapsa paskaidrojumos nenorÄda un tiesa nav pieprasÄ«jusi papildus materiÄlus par visiem gadÄ«jumiem, kad mÄ“Ä£inÄts prettiesiski iegÅ«t informÄciju, kas nav publiski pieejama. TurklÄt publiskajÄ telpÄ pieejamÄ informÄcija nepÄrprotami liecina, ka minÄ“tÄs darbÄ«bas tika veiktas ar mÄ“rÄ·i iegÅ«to informÄciju publicÄ“t, tÄdÄ“jÄdi apdraudot valsts drošÄ«bas iestÄdes pamatfunkciju izpildi. To apstiprina ari fakts, ka fragments no 2015.gada 20.aprilÄ« filmÄ“tÄ materiÄla, kad pÄ“c L.Lapsas teiktÄ it kÄ tika filmÄ“ta tikai iela - sabiedriska vieta, tika publiskots interneta vietnÄ“ www.youtube.com 2015.gada 27.aprÄ«lÄ« lietotÄja "Pietiek.com" profilÄ ar nosaukumu "KÄ Lato Lapsa ar DrošÄ«bas policijas Ä’riku satikÄs". MateriÄlÄ ir redzamas vizuÄli identificÄ“jamas personas ieejam DrošÄ«bas policijas Ä“kÄ.
IzvÄ“rtÄ“jot L.Lapsas veikto darbÄ«bu3 un to mÄ“rÄ·u likumÄ«bu un radÄ«to apdraudÄ“jumu, tika konstatÄ“ts, ka filmÄ“šana tiek veikta ar mÄ“rÄ·i prettiesiski iegÅ«t aizsargÄjamu informÄciju, to publiskot, tÄdÄ“jÄdi apdraudot DrošÄ«bas policijas kÄ valsts drošÄ«bas iestÄdes darbÄ«bu nacionÄlÄs drošÄ«bas un sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«bas jomÄ, kÄ arÄ« apdraudot ari citu personu tiesÄ«bas un intereses. TÄpÄ“c 2015.gada 29.aprÄ«lÄ«, kad L.Lapsa atkÄrtoti ieradÄs fiksÄ“t ieeju DrošÄ«bas policijÄ, viņam tika lÅ«gts pÄrtraukt prettiesisku informÄcijas ieguvi, ar audio un video ierakstošu tehniku fiksÄ“jot DrošÄ«bas policijas caurlaides režīmu, personas, kas ieiet un iznÄk no DrošÄ«bas policijas Ä“kas, kÄ arÄ« citu DrošÄ«bas policijas tehnisko aprÄ«kojumu. SavukÄrt pÄ“c izvirzÄ«tÄs likumÄ«gÄs prasÄ«bas neizpildÄ«šanas, L.Lapsa tika aizturÄ“ts atbilstoši LAPK 254.panta 1.punkta nosacÄ«jumiem par LAPK 175.pantÄ izdarÄ«to administratÄ«vo pÄrkÄpumu.
MinÄ“tajiem apstÄkļiem ir bÅ«tiska nozÄ«me, noskaidrojot arÄ« 2015.gada 12.maijÄ L.Lapsas fiksÄ“tÄs rÄ«cÄ«bas apstÄkļus, jo personÄm, kas Ä«stenoja valsts drošÄ«bas iestÄdes apsardzi, bija pamats uzskatÄ«t, ka L.Lapsa, ierodoties pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas ar fotokameru, kurai ir video ierakstÄ«šanas funkcija, un veicot tÄdas pašas darbÄ«bas, kÄdas tika veiktas iepriekš, ir uzsÄcis prettiesisku informÄcijas ieguvi, tai skaitÄ tÄdas informÄcijas, kas var saturÄ“t valsts noslÄ“pumu vai kuras izpaušana var apdraudÄ“t valsts noslÄ“puma saglabÄšanu. TurklÄt DrošÄ«bas policijas amatpersonÄm bija pamats uzskatÄ«t, ka minÄ“tais tiek darÄ«ts nolÅ«kÄ iegÅ«to informÄciju publicÄ“t, apgrÅ«tinot valsts drošÄ«bas iestÄdes darbÄ«bu pamatfunkciju Ä«stenošanÄ. L.Lapsam tika atkÄrtoti izskaidrots liegums iegÅ«t attiecÄ«go informÄciju, veicot foto/video/audio dokumentÄ“šanu, taÄu persona atteicÄs izpildÄ«t DrošÄ«bas policijas amatpersonas likumÄ«gÄs prasÄ«bas, kas attiecÄ«gi norÄdÄ«ts protokolÄ.
Tiesa neņēma vÄ“rÄ apstÄkli, ka DrošÄ«bas policijai nav lietvedÄ«bas tiesÄ«bu administratÄ«vo pÄrkÄpumu lietÄs, lÄ«dz ar to ari nav tiesÄ«bu veikt fotokameras izņemšanu LAPK 256., 257.pants kÄrtÄ«bÄ. SavukÄrt spriedumÄ nav skaidrots, vai L.Lapsam laika posmÄ lÄ«dz ieradÄs Valsts policijas pÄrstÄvji bija iespÄ“jams izņemt no fotokameras barošanas elementu un atmiņas karti. TÄpat spriedumÄ nav pÄrbaudÄ«ts fakts, ko paskaidrojumos apgalvo L.Lapsa, ka viņš policijas amatpersonai paskaidrojis, ka filmÄ“šanu neveic. DrošÄ«bas policijas viedoklis par to, vai pastÄv citi pierÄdÄ«jumi, ka L.Lapsa 2015.gada 12.maijÄ veica prettiesisku informÄcijas ieguves mÄ“Ä£inÄjumu ar filmÄ“šanu, netika noskaidrots, iesaistÄ«tÄs DrošÄ«bas policijas amatpersonas liecinÄt tiesas sÄ“dÄ“ netika aicinÄtas.
Tika ņemta vÄ“rÄ arÄ« L.Lapsas agrÄkÄ darbÄ«ba, kad viņš mÄ“Ä£inÄja iegÅ«t informÄciju par DrošÄ«bas policijas Ä“ku kompleksu ar bezpilota tipa lidaparÄtu, neievÄ“rojot Ministru kabineta 2006. gada 15. augusta noteikumos "KÄrtÄ«ba, kÄdÄ veicami bezpilota gaisa kuÄ£u un tÄdu cita veida lidaparÄtu lidojumi, kuri nav kvalificÄ“jami kÄ gaisa kuÄ£i" paredzÄ“tos aizliegumus. Proti, šo noteikumu 24.1. apakšpunkts aizliedz veikt lidojumu „tuvÄk par 200 m no bÅ«vÄ“m, (..), elektrÄ«bas zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru lÄ«nijÄm, (..), savukÄrt 24.3. apakšpunktÄ noteikts aizliegums veikt lidojumu „pÄri transportlÄ«dzekļu stÄvvietÄm un vietÄm, kur pulcÄ“jas cilvÄ“ki". Par konkrÄ“to gadÄ«jumu nav sastÄdÄ«ts administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma protokols, jo fakti neliecina, ka lidojums tika veikts. MateriÄls, kuru L.Lapsa publiskajÄ telpÄ identificÄ“ kÄ savu filmÄ“tu materiÄlu, ir ievietots interneta vietnÄ“ YouTube.com 2014. gada 24. jÅ«lijÄ ar nosaukumu DJI0005 un atkÄrtoti 2015. gada 30. aprÄ«lÄ« ar tÄdu pašu nosaukumu.
GadÄ«jumÄ, ja persona filmÄ“šanu neveica, bet šÄdu darbÄ«bu imitÄ“ja, lietÄ noskaidrojams personas patiesais mÄ“rÄ·is, jo ar savu darbÄ«bu L.Lapsa konkrÄ“tajÄ situÄcijÄ traucÄ“ja DrošÄ«bas policijas, kas ir valsts drošÄ«bas iestÄde, pamatfunkciju izpildÄ“. Ar šÄdÄm L.Lapsas darbÄ«bÄm tiek apdraudÄ“ta ne tikai valsts un sabiedrÄ«bas drošÄ«ba, bet arÄ« DrošÄ«bas policijas amatpersonu, viņu Ä£imenes locekļu un personu, kas sadarbojas ar DrošÄ«bas policijas amatpersonÄm valsts drošÄ«bas jomÄ, tiesiskÄs intereses.
Sprieduma secinÄjums, ka nepastÄv neviens normatÄ«vs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksÄciju sabiedriskÄ vietÄ, neatbilst faktiskajai situÄcijai. JÄnorÄda, ka video un audio fiksÄcijas veikšanu kÄ personas tiesÄ«bu uz vÄrda brÄ«vÄ«bu sastÄvdaļu, kas nostiprinÄta Latvijas Republikas Satversmes 100.pantÄ, ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 116.pants. TurklÄt video un audio fiksÄcijas veikšanu ierobežo arÄ« citu personu tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi, ko tÄpat aizsargÄ Latvijas Republikas Satversme un Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likums.
Proti, tiesÄ«bas filmÄ“t un fotografÄ“t un veikt citas ar dokumentÄ“šanu saistÄ«tas darbÄ«bas personai izriet no tiesÄ«bÄm uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t, vÄkt informÄciju (Latvijas Republikas Satversmes 100.pants). LÄ«dz ar to šo tiesÄ«bu ierobežojumiem jÄbÅ«t noteiktiem ar likumu, saprotamiem, nepieciešamiem demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ, nepieciešamiem leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a sasniegšanai un samÄ“rÄ«giem. PamattiesÄ«bu ierobežošanas legÄlais pamats ir nostiprinÄts arÄ« pašÄ Latvijas Republikas SatversmÄ“, proti, Satversmes 116.pants ļauj ierobežot 100.pantÄ paredzÄ“tÄs tiesÄ«bas, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrÄtiskas valsts iekÄrtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklÄjÄ«bu un tikumÄ«bu.
Å…emot vÄ“rÄ to, ka filmÄ“šanas/fotografÄ“šanas jautÄjumÄ nav sniegts konkrÄ“ts tiesiskais regulÄ“jums visÄm situÄcijÄm, valsts pienÄkums ir katrÄ konkrÄ“tÄ gadÄ«jumÄ paskaidrot personai, kÄdÄ veidÄ filmÄ“šana/fotografÄ“šana apdraud vai varÄ“tu apdraudÄ“t sabiedrisko drošÄ«bu vai citu personu tiesÄ«bas vai intereses.
JÄnorÄda, ka DrošÄ«bas policijas ir viena no trim valsts drošÄ«bas iestÄdÄ“m, kas ir operatÄ«vÄs darbÄ«bas un pretizlÅ«košanas darbÄ«bas subjekts. Valsts drošÄ«bas iestÄžu likums nosaka no citÄm valsts pÄrvaldes iestÄdÄ“m atšÄ·irÄ«gu, speciÄlu darbÄ«bas režīmu un principus, kas savÄ bÅ«tÄ«bÄ saistÄ«ti ar informÄcijas aizsardzÄ«bu un pastiprinÄtu slepenÄ«bas režīmu. MinÄ“tais izriet no Valsts drošÄ«bas iestÄžu likuma 17.panta, ar ko aizsargÄjams DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«bÄ esošÄs informÄcijas kopums un noteikti ierobežojumi tÄs izpaušanai, kÄ arÄ« no Valsts drošÄ«bas iestÄžu likuma PiektajÄ nodaÄ¼Ä nostiprinÄtajÄm normÄm, kas nosaka ļoti šauru to personu loku, kam ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«bÄ esošo informÄciju, t.sk. tiesÄ«bas uzklausÄ«t un tikties ar amatpersonÄm un darbiniekiem. Valsts drošÄ«bas iestÄžu likuma 24 .pantÄ Ä«paši uzsvÄ“rts, ka ziņas par valsts drošÄ«bas iestÄžu personÄla skaitlisko sastÄvu un iekšÄ“jo struktÅ«ru, to amata sarakstiem, finansÄ“m un tehnisko aprÄ«kojumu ir valsts noslÄ“pums. Uz minÄ“to norÄdÄ«ts iepriekš un šÄdu normu interpretÄcija ir nostiprinÄta judikatÅ«rÄ (sk. AugstÄkÄs tiesas SenÄtÄ 2012.gada 15.jÅ«nija spriedumu lietÄ SKA-272/2012).
DrošÄ«bas policija kÄ valsts drošÄ«bas iestÄde ir viens no centrÄlajiem nacionÄlÄs drošÄ«bas subjektiem, kam ir nozÄ«mÄ«ga loma nacionÄlÄs drošÄ«bas, kas savukÄrt ir valsts pamatpienÄkums, garantÄ“šanÄ. NacionÄlÄ drošÄ«ba saskaÅ†Ä ar NacionÄlÄs drošÄ«bas likuma pirmajÄ daÄ¼Ä nostiprinÄto, ir tÄds stÄvoklis, kurÄ ir garantÄ“ta valsts neatkarÄ«ba, tÄs konstitucionÄlÄ iekÄrta un teritoriÄlÄ integritÄte, sabiedrÄ«bas brÄ«vas attÄ«stÄ«bas perspektÄ«va, labklÄjÄ«ba un stabilitÄte. TÄdÄ“jÄdi nacionÄlÄ drošÄ«bas garantÄ“šana ir viens no sabiedriskÄs drošÄ«bas priekšnoteikumiem. NacionÄlÄ drošÄ«ba sevÄ« ietver arÄ« SatversmÄ“ noteikto pamattiesÄ«bu un demokrÄtiskas valsts iekÄrtas aizsardzÄ«bu.
Å…emot vÄ“rÄ DrošÄ«bas policijai kÄ valsts drošÄ«bas iestÄdei uzticÄ“tÄs funkcijas nacionÄlÄs drošÄ«bas garantÄ“šanas jomÄ, DrošÄ«bas policija ir atzÄ«ta par A kategorijas kritiskÄs infrastruktÅ«ras objektu. NacionÄlÄs drošÄ«bas likuma 22.2pantÄ noteikts, ka A kategorijas infrastruktÅ«ras objekts ir valsts lÄ«meņa sevišÄ·i svaiÄ«ga kritiskÄ infrastruktÅ«ra, kuras iznÄ«cinÄšana vai darbÄ«bas spÄ“ju samazinÄšana bÅ«tiski apdraud valsts pÄrvaldÄ«šanu un drošÄ«bu. TÄdÄ“jÄdi darbÄ«ba, kas vÄ“rsta uz DrošÄ«bas policijas darbÄ«bas traucÄ“šanu un darbÄ«bas spÄ“ju samazinÄšanu, apdraud nacionÄlo drošÄ«bu un ir pretÄ“ja sabiedrÄ«bas interesÄ“m.
Å…emot vÄ“rÄ to, ka katrs kritiskÄs infrastruktÅ«ras objekts prasa atšÄ·irÄ«gu pieeju nosakÄmo ierobežojumu samÄ“rÄ«guma vÄ“rtÄ“šanai, NacionÄlÄs drošÄ«bas likums ir deleģējis iestÄdes vadÄ«tÄjam tiesÄ«bas nodrošinÄt drošÄ«bas pasÄkumu plÄnošanu un Ä«stenošanu, savukÄrt Ministru kabinetam ir deleģētas tiesÄ«bas noteikt kritiskÄs infrastruktÅ«ras apzinÄšanas un drošÄ«bas pasÄkumu plÄnošanas un Ä«stenošanas kÄrtÄ«bu.
LÄ«dz ar to ir konstatÄ“jams ar likumu noteikts leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is DrošÄ«bas policijas Ä“ku kompleksa aizsardzÄ«bas pasÄkumiem - nacionÄlÄs drošÄ«bas un sabiedrÄ«bas drošÄ«bas nodrošinÄšana, citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba.
TurklÄt šo funkciju izpildÄ“ DrošÄ«bas policijas amatpersonÄm ir likumÄ "Par policiju" noteiktÄs pilnvaras, tai skaitÄ prasÄ«t, lai personas pÄrtrauc likumpÄrkÄpumus un citu rÄ«cÄ«bu, kura traucÄ“ policijas pilnvaru izpildi (12.panta pirmÄs daļas 1.punkts), likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ aizturÄ“t un turÄ“t apsardzÄ«bÄ personas, kuras tiek turÄ“tas aizdomÄs par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu vai administratÄ«vo pÄrkÄpumu izdarÄ«šanu (12.panta pirmÄs daļas 7.punkts), uz laiku ierobežot vai pÄrtraukt transporta vai gÄjÄ“ju kustÄ«bu ielÄs un uz ceļiem, kÄ arÄ« personu iekļūšanu atsevišÄ·Äs vietÄs vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrÄ«bas drošÄ«bas, personu dzÄ«vÄ«bas, veselÄ«bas un mantas aizsardzÄ«bas, kÄ arÄ« izmeklÄ“šanas intereses (12.panta pirmÄs daļas 15.punkts). TÄdÄ“jÄdi policijas darbinieks, kurš veica likumÄ«gÄs pilnvaras DrošÄ«bas policijas Ä“kas apsardzei, konstatÄ“jot rÄ«cÄ«bu, kas traucÄ“ šo pilnvaru izpildi un rada sabiedrÄ«bas drošÄ«bas interešu apdraudÄ“jumu, bija tiesÄ«gs arÄ« pilnÄ«bÄ pÄrtraukt vai ierobežot gÄjÄ“ju kustÄ«bu Ä’rgļu ielÄ gar DrošÄ«bas policijas Ä“ku, kas ir sabiedriska vieta un kas attiecÄ«gi bÅ«tu bÅ«tiskÄks ierobežojumos.
DrošÄ«bas policija kÄ valsts drošÄ«bas iestÄde ir institÅ«cija, kas patstÄvÄ«gi glabÄ un apstrÄdÄ valsts noslÄ“pumu saturošu informÄciju, t.sk. Ärvalstu un starptautisku organizÄciju klasificÄ“tu informÄciju. LÄ«dz ar to DrošÄ«bas policija Ä«steno arÄ« valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bas pasÄkumus - saskaÅ†Ä ar Likuma "Par valsts noslÄ“pumu" 7.panta pirmo daļu - tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mÄ“rÄ·tiecÄ«gas darbÄ«bas, lai nodrošinÄtu valsts noslÄ“puma saglabÄšanu un nepieļautu tÄ nesankcionÄ“tu izplatÄ«šanu (izmantošanu). PasÄkumi, tai skaitÄ pasÄkumi, kas attiecas uz DrošÄ«bas policijas apsardzes režīmu, ir nostiprinÄti DrošÄ«bas policijas iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos un rÄ«kojuma dokumentos, kam noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas vai valsts noslÄ“puma statuss. IzvÄ“rtÄ“jot aizsardzÄ«bas pasÄkumu apjomu, ir ņemta vÄ“rÄ arÄ« DrošÄ«bas policijas Ä“kas atrašanÄs vieta, kas nosaka nepieciešamÄ«bu apdraudÄ“juma novÄ“ršanai pievÄ“rst pastiprinÄtu uzmanÄ«bu Ä“kas ÄrÄ“jam perimetram.
LikumdevÄ“js ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt to objektu sarakstu, kas uzskatÄmi par valsts noslÄ“puma objektiem. MinÄ“tais saraksts ir noteikts ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 "Valsts noslÄ“puma objektu saraksts". Starp tÄdiem izceļama informÄcija par valsts drošÄ«bas iestÄžu personÄlu (2.6.punkts), informÄcija par izlÅ«košanu un operatÄ«vo darbÄ«bu (2.7.punkts), kÄ arÄ« informÄcija par valsts noslÄ“puma aizsardzÄ«bu (2.10.punkts). ŠajÄ sakarÄ jÄnorÄda, ka 2.10.7.punktÄ Ä«paši uzsvÄ“rts, ka par klasificÄ“tu atzÄ«stama informÄcija par telpu, kurÄ tiek uzglabÄti valsts noslÄ“puma objekti, apsardzi, arÄ« par apsardzes tehniskajiem lÄ«dzekļiem, caurlaides un iekšÄ“jÄs drošÄ«bas režīma organizÄciju un faktisko nodrošinÄjumu. ŠÄdas informÄcijas izpaušana var nodarÄ«t kaitÄ“jumu valsts drošÄ«bai, samazinot DrošÄ«bas policijas darbÄ«bas spÄ“jas.
SistemÄtiski veikta filmÄ“šana vai fotografÄ“šana, kÄ arÄ« citÄdÄ veidÄ veikta dokumentÄ“šana, kad tiek dokumentÄ“ts caurlaides režīms DrošÄ«bas policijÄ, personas, kas piedalÄs caurlaides režīma nodrošinÄšanÄ un to aprÄ«kojums, kÄ ari tiek izzinÄta šo personu rÄ«cÄ«ba noteiktÄs situÄcijÄs, ir vÄ“rtÄ“jama kÄ aizsargÄjamas informÄcijÄs prettiesiska iegÅ«šana, kas ievÄ“rojami samazina drošÄ«bas pasÄkumu efektivitÄti, apdraud DrošÄ«bas policijas kÄ valsts drošÄ«bas iestÄdes un kritiskÄs infrastruktÅ«ras objekta normÄlu funkcionÄ“šanu un tÄdÄ“jÄdi neatbilst sabiedrÄ«bas interesÄ“m.
TurklÄt sistemÄtiski veikta filmÄ“šana vai fotografÄ“šana, kÄ arÄ« citÄdÄ veidÄ veikta dokumentÄ“šana, kad tiek dokumentÄ“ta personu ieiešana DrošÄ«bas policijas Ä“kÄ, apdraud DrošÄ«bas policijas darbÄ«bas kapacitÄti operatÄ«vÄs un pretizlÅ«košanas uzdevumu izpildes jomÄ. JÄnorÄda, ka bÅ«tiska nozÄ«me ir tam, ka L.Lapsa filmÄ“šanu un fotografÄ“šanu neveic privÄtÄm vajadzÄ«bÄm, ko apliecina objektÄ«vi veiktÄs darbÄ«bas (materiÄla publiskošana internetÄ), bet šÄdai darbÄ«bai ir cits mÄ“rÄ·is - iegÅ«t un izpaust informÄciju, kurai varÄ“tu bÅ«t ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas vai klasificÄ“tas informÄcijas statuss, traucÄ“t valsts drošÄ«bas institÅ«cijai veikt ar likumu noteiktÄs funkcijas valsts drošÄ«bas jomÄ.
DrošÄ«bas policijÄ iegÅ«tÄ informÄcija liecina par nedraudzÄ«go valstu izlÅ«kdienestu pastiprinÄtu interesi par valsts drošÄ«bas iestÄžu amatpersonÄm un darbiniekiem vai jebkurÄm citÄm personÄm, kas saistÄ«tas ar valsts drošÄ«bas iestÄdÄ“m. TÄpÄ“c informÄcija par personas saistÄ«bu ar valsts drošÄ«bas iestÄdi ir jo sevišÄ·i aizsargÄjama - šÄdas informÄcijas izpaušana var apdraudÄ“t ne tikai valsts drošÄ«bas iestÄžu amatpersonu dzÄ«vÄ«bu un veselÄ«bu, bet arÄ« to personu, ar kurÄm valsts drošÄ«bas iestÄžu amatpersonas uztur profesionÄla rakstura kontaktus. ApdraudÄ“tas tiek arÄ« citas personas, kas DrošÄ«bas policijÄ vÄ“las vÄ“rsties anonÄ«mi un ziņot par noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem vai valsts drošÄ«bas apdraudÄ“jumiem.
FilmÄ“jot un fotografÄ“jot personas, kas ieiet DrošÄ«bas policijÄ, var tikt aizskarta arÄ« šo personu privÄtÄs dzÄ«ves intereses, jo ne visas personas, kas ieiet vai vÄ“las ieiet DrošÄ«bas policijas Ä“kÄ, vai iznÄk no tÄs, attiecÄ«gajÄ brÄ«dÄ« veic savus dienesta pienÄkumus.
Å…emot vÄ“rÄ to, ka DrošÄ«bas policija veic un Ä«steno arÄ« valsts augstÄko amatpersonu apsardzi, sistemÄtiski fiksÄ“jot ieeju DrošÄ«bas policijÄ, var tikt izpausta informÄcija, kas saistÄ«ta ar fiziskÄs drošÄ«bas pasÄkumu organizÄ“šanu, tÄdÄ“jÄdi radot riskus arÄ« attiecÄ«go amatpersonu dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas interesÄ“m.
JÄnorÄda, ka nepastÄvot ierobežojumam vai iespÄ“jai ierobežot DrošÄ«bas policijas Ä“kas caurlaides režīmu un personas, kas ieiet un iziet no DrošÄ«bas policijas Ä“kas, kÄ arÄ« transportlÄ«dzekļus, kas izbrauc un iebrauc DrošÄ«bas policijas slÄ“gtajÄ teritorijÄ, faktiski nav iespÄ“jams nodrošinÄt DrošÄ«bas policijas normÄlu funkcionÄ“šanu, tÄdÄ“jÄdi apdraudot nacionÄlÄs drošÄ«bas intereses. ŠÄda situÄcija nav sabiedrÄ«bas interesÄ“s un apdraud sabiedrÄ«bas drošÄ«bu. Å…emot vÄ“rÄ to, ka nebÅ«tu samÄ“rÄ«gi noteikt vispÄrÄ“ju aizliegumu filmÄ“t vai fotografÄ“t visu Ä“ku, katrs šÄds gadÄ«jums DrošÄ«bas policijÄ tiek vÄ“rtÄ“ts individuÄli, izzinot personu mÄ“rÄ·us un rÄ«cÄ«bas motÄ«vus, kÄ arÄ« noskaidrojot, vai notikušajÄ nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma, piemÄ“ram, spiegošanas, pazÄ«mes. KonkrÄ“tajÄ situÄcijÄ uzskatÄms par samÄ“rÄ«gu ierobežot vienas personas personÄ«gÄs ambÄ«cijas, lai aizsargÄtu visas sabiedrÄ«bas intereses.
Pie šÄdiem apstÄkļiem spriedums nevar tikt atzÄ«ts par pamatotu un likumÄ«gu.
Pamatojoties uz iepriekš minÄ“to un vadoties pÄ“c LAPK 289.2 panta, - lÅ«dzu: Atcelt RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas 2015.gada 30.jÅ«nija spriedumu administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietÄ Nr. 130049515, un izskatÄ«t lietu pÄ“c bÅ«tÄ«bas.
Priekšnieka p.i. A. Grišins.