Iesaki rakstu:

Burtiski uzreiz pÄ“c Otrā pasaules kara beigām Baltijas jÅ«rā PSRS kara flotes kuÄ£i nogremdÄ“ja tÅ«kstošiem tonnu nacistiskās Vācijas Ä·Ä«misko ieroču, pÄ“c tam dažas dekādes vÄ“lāk vÄ“l papildinot dzÄ«vajai dabai bÄ«stamo izgāztuvi ar novecojošo PSRS ražojuma Ä·Ä«misko ieroču arsenālu. Lielākā daļa tika izgāzta Gdaņskas lÄ«cÄ« un netālu no Bornholmas.

Nesaprotu vienu, kāpÄ“c joprojām nav sekojusi aktÄ«va un izlÄ“mÄ«ga rÄ«cÄ«ba no Skandināvijas, proti, bagāto Ziemeļeiropas valstu valdÄ«bu puses? Vai tad Baltijas valstu „vientiesÄ«gie” ekologi dara slikti savu darbu, klausot savam aicinājumam rÅ«pÄ“ties par dabas tÄ«rÄ«bu, ceļot trauksmi par neskaitāmu cÅ«kdelfÄ«nu dvÄ“seļu bezjÄ“dzÄ«go aiziešanu viņsaulÄ“? Vai ekologu trauksmei nav nopietns pamats, it sevišÄ·i laikā, kad tÅ«lÄ«t krievu gāzes vads Nord Stream II uzmodinās indes rÄ“gu, kas jau gadiem ir bijis ieslodzÄ«ts piesārņotajos Baltijas jÅ«ras Å«deņos netālu no Bornholmas salas?

Jau gandrÄ«z 80 gadus trešÄ reiha un PSRS radÄ«tie Ä·Ä«miskie atkritumi guļ Baltijas jÅ«ras dzelmÄ“, taču tagad noskaidrot visas tās vietas, kur tieši atrodas konteineri ar indÄ«go mantu, nav iespÄ“jams. Šis fakts tikai palielina varbÅ«tÄ«bu, ka Nord Stream II savā ceļā uz Vāciju var atvÄ“rt kādu no daudzajām Ä·Ä«mijas „dārgumu lādÄ“m”. Metāls jÅ«ras Å«denÄ« ļoti labi ļaujas korozijai. Tiek uzskatÄ«ts, ka Baltijas jÅ«rā izgāztās Ä·Ä«miskās aviācijas bumbas varÄ“tu bÅ«t pat sapuvušas.

Speciālisti lÄ“š, ka tam bÅ«tu bijuši vajadzÄ«gi vismaz 80 gadi, savukārt, lai artilÄ“rijas lādiņi un mÄ«nas sapÅ«tu pilnÄ«bā, bÅ«tu nepieciešami 150 lÄ«dz 250 gadi. Sanāk, ka šobrÄ«d nogremdÄ“tās munÄ«cijas apvalks vai to uzglabāšanas konteineru sienas varÄ“tu bÅ«t kļuvušas ļoti plānas un trauslas. Pieļauju, ka mazākā kustÄ«ba šÄ« arsenāla tuvumā varÄ“tu izraisÄ«t Ä·Ä«misko vielu noplÅ«di jÅ«ras Å«denÄ«.

Lielākos draudus dabai rada iprÄ«ts un luizÄ«ts, kas jÅ«ras dibenā pārvÄ“ršas par indÄ«gam receklim lÄ«dzÄ«gām nogulsnÄ“m. Īpašam riskam ir pakļautas Gotlandes un Bornholmas salas. Ķīmisko ieroču piesārņojums ir jau ierasta lieta Gdaņskas līča piekrastÄ“ un diemžēl arÄ« Liepājas piekrastÄ“.

Lielākā indes masa atrodas 70 jÅ«dzes jÅ«rā no Liepājas dzintara krastiem. Ja pÅ«š pareizais vÄ“jš kādu ilgāku laiku, Liepājas piekrastÄ“ var atrast bÄ«stamas vielas, piemÄ“ram, viltus dzintaru jeb fosforu, kas uzliesmo, kad tiek izcelts no Å«dens. Visbiežāk avotos tiek minÄ“ts, ka Gotlandes ieplakā atrodas aptuveni astoņi tÅ«kstoši tonnu Ä·Ä«misko ieroču.

Nav noslÄ“pums, ka Ä·Ä«misko ieroču nogremdÄ“šanas rajonos mÄ«tošajās jÅ«ras iemÄ«tnieku populācijās ir visvairāk slimu Ä«patņu ar Ä£enÄ“tiskām mutācijā. LÄ«dz šim masveidÄ«gas zivju un jÅ«ras zÄ«dÄ«tāju bojāejas nav konstatÄ“tas. Bet viens ir skaidrs, visa dzÄ«vā radÄ«ba, kas barojas Baltijas jÅ«rā, ir saindÄ“ta. Ne velti ārsti iesaka biežāk nekā reizi nedēļā neÄ“st Baltijas jurā nozvejotās zivis.

Jebkurā gadÄ«jumā barÄ«bas Ä·Ä“dÄ«ti agru vai vÄ“lu noslÄ“dz cilvÄ“ks, varbÅ«t Bornholmas salas iedzÄ«votājs, vai varbÅ«t kāds no Latvijas reņģēdājiem. Jāpiebilst, ka Bornholmas un Gotlandes ieplakas ir ļoti populāras un iecienÄ«tas zvejas vietas, kur tiek nozvejots tÅ«kstošiem tonnu zivju. Ja paskatāmies pagātnÄ“, tad var atrast informāciju par pirmajiem zvejnieku saindÄ“šanās gadÄ«jumiem jau pagājušÄ gadsimta piecdesmitajos gados, bet arÄ« „mÅ«sdienās” gadÄ«jumu netrÅ«kst.

PSRS laiku arhīvos atrodama detalizēta informācija par to, kas tika atrasts Austrumvācijas ķīmisko ieroču arsenālos un pēc tam nogremdēts Baltijas jūrā:

- 71 469 ar iprÄ«tu pildÄ«tas 250 kg aviācijas bumbas;

- 14 258 ar hloracetofenonu, difenilhlorarsÄ«nu, adamÄ«tu un arsÄ«nu pildÄ«tas 500 kg, 250 kg un 50 kg aviācijas bumbas;

- 408 565 ar iprÄ«tu pildÄ«ti 75 mm, 105 mm un 150 mm kalibra artilÄ“rijas lādiņi;

- 34 592 ar iprÄ«tu pildÄ«ti 20 kg un 50 kg mÄ«nas;

- 10 420 Ä·Ä«miskās dÅ«mu mÄ«nas (100 mm kalibrs);

- 1004 konteineri ar 1506 tonnām iprīta;

- 8429 mucas ar 1030 tonnām adamīta un difenilhlorarsīna;

- 169 tonnas konteineru ar kālija cianīdu, hlorarsīnu, ciānarsīnu un akselarsīnu;

- 7860 ciklona gāzes konteineri.

Viens ir skaidrs, jÅ«ras Å«dens nespÄ“j neitralizÄ“t Ä·Ä«misko ieroču indes. PSRS radÄ«tās Ä·Ä«misko ieroču zemÅ«dens izgāztuves un Putina Nord Stream II gāzes vads apdraud visas Baltijas jÅ«ras reÄ£iona valstis, it sevišÄ·i Bornholmas salas un Zviedrijas iedzÄ«votājus.

Ja, piemÄ“ram, PSRS nebÅ«tu vairāk nekā pusgadsimtu slÄ“pusi informāciju par Ä·Ä«misko ieroču izgāztuvÄ“m Baltijas jÅ«rā, tad Putins, iespÄ“jams, mierÄ«gi varÄ“tu pabeigt Nord Stream II, bet tagad Krievijai pašai varÄ“tu nākties sakopt priekšgājÄ“ju sastrādāto.

Tie, kam gÄ“nu inženierija nav sveša tÄ“ma, nav jāpārliecina, ka komunistu režīma atstātā Ä·Ä«mija Baltijas jÅ«rā ir daudz bÄ«stamāka cilvÄ“ka veselÄ«bai nekā radiācija. Ceru, ka Krievijai kā PSRS mantiniecei nāksies attÄ«rÄ«t Baltijas jÅ«ras teritoriju no PSRS izveidotajām Ä·Ä«misko ieroču izgāztuvÄ“m. PretÄ“jā gadÄ«jumā nevajadzÄ“tu bÅ«t nekādām sarunām par Nord Stream II projekta pabeigšanu.

P.S Runā, ka zviedriem blondi mati ir no tā, ka daudz zivju ēdot!