Iesaki rakstu:

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šÄ« ir «atklāsme», par kuru ir vÄ“rts ierÄ“kt pat nelasot, bet, ja izlasÄ«si, tad spÄ“j tik turÄ“t vÄ“deru, jo tik daudz muļķību un aplamÄ«bu vienā kvadrātcentimetrā tu vÄ“l nebÅ«si lasÄ«jis.

Aleksandrs Balodis «Kosmozofijā» pauž, ka, ja kāds cilvÄ“ks, dzÄ«vojot tumsā, never vaļā logus, tad nerādi viņam gaismu. Viņš apžilbs un bÅ«s nelaimÄ«gs. Ä»auj viņam palikt tumsā, jo tur viņš nesaskata priekšmetus, kas ir ap viņu, viņš neredz, cik tālu ir apvārsnis, viņam pasaule kabatā, viņš pierod pie tādas dzÄ«vošanas un jÅ«tas labi.

Tu pat nevari iedomāties, jo nepiedomā, cik šajos vārdos ir patiesÄ«bas un cik patiesi tas ir novÄ“rots un secināts! Pat šobrÄ«d, kad ir izlasÄ«tas tikai dažas rindiņas, vairums lasÄ«tāju arÄ« tās nav spÄ“jÄ«gi saprast un atzÄ«t, ka tā ir. Vairums labākajā gadÄ«jumā uz to skatās tā, it kā atrodoties TV ekrāna priekšÄ, kur kaut ko rāda. Lai ko tur rādÄ«tu, skatÄ«tājs zina, tas nav par mani, tas ir par viņiem, un vispār viņus izdomāja režisors vai scenārija autors, uz mani tas nekādi neattiecas un mani tas nevar skart.

Uzdrošinos apgalvot, ka attiecas gan - un ne tikai uz tevi, bet arÄ« uz tiem, kurus tu gribi turÄ“t tumsā, kurus tu uzbāzÄ«gi tramdi, kliedzot un sitot kāju pa grÄ«du: neuzdrošinies atvÄ“rt slÄ“Ä£us, neuzdrošinies ielaist gaismu, tas viss nav par mums, tur rāda muļķības, jo tevi izmanto, tevi krāpj, tevi izseko, tevi grib iznÄ«cināt, tā ir iecerÄ“jis Scenārists un Režisors.

Tādos brīžos ir lieki jautāt – nu, bet kam tu esi vajadzÄ«gs, ko no tevis, izņemot tumsu, var paņemt, jo aklais tāpat neredz un kurlais nedzird. Ko no tevis, izņemot analÄ«zes (un arÄ« tās bÅ«s sliktas), var paņemt? Vai tev pieder zemes dzÄ«les, dabas bagātÄ«bas, ietekmÄ«gs uzņēmums? NepārvÄ“rtÄ“ savu izcilÄ«bu un nozÄ«mÄ«gumu.

Tuksnesis

TaisnÄ«ba ir arÄ« senajā un anekdotiskajā stāstā, kur divi iet pa tuksnesi. Te viens redz kamieļa izkārnÄ«jumus un saka otram, klausies, vai tu varÄ“tu tos apÄ“st, ja es tev par to dotu simt eiro? Otrs, brÄ«di padomājis, saka «jā» un noliecas, lai nopelnÄ«tu simtiņu.

Kad naudiņu dabÅ«jis, tas iet tālāk, to nepamet nepatÄ«kama pÄ“cgarša, un rodas aizvainojums, ka ir bijis tāds muļķis, ka ļāvis sev s...us iebarot. Otrajam savukārt žēl samaksātās naudas, jo no tā viņš neko nav guvis, tikai par simtiņu kļuvis nabagāks.

Te atkal gājÄ“ji ierauga kāda dzÄ«vnieka izkārnÄ«jumus. Un nu tas, kurš simtiņu nopelnÄ«jis, jautā otram, paklau, vai tu varÄ“tu tos apÄ“st, – es tev par to samaksāšu simtiņu. Protams, atbild uzrunātais. Kad simtiņš ir atgriezies viņa makā, tālāk ejot, arÄ« viņš nevar atbrÄ«voties no nepatÄ«kamās pÄ“cgaršas mutÄ“ un secina: paklau, vai nav tā, ka mÄ“s abi par velti esam s...us saÄ“dušies?

Tieši, nevis lÄ«dzÄ«gi, rÄ«kojamies arÄ« mÄ“s, tieši tā mÄ“s attiecamies cits pret citu. TaisnÄ«ba ir kādā dziesmā par to, ka mÄ“s pārtiekam viens no otra un cits no cita. Lai citam ieriebtu, es sÄ“dÄ“šu tumsā un Ä“dÄ«šu s...us, tad mÄ“Ä£ināšu tos iebarot arÄ« citiem. Lai visi bÅ«tu vienādi, lai neviens neuzdrošinās bÅ«t citāds un tiekties pÄ“c gaismas.

VÄ«russ

Es to nespÄ“ju apturÄ“t, un nav tāda spÄ“ka, kas to varÄ“tu izdarÄ«t. Pirms vÄ«russ nokļuva elpceļos, cits, daudz ļaunāks vÄ«russ, iemājoja galvās, un pret to potes nav. PatiesÄ«bā jau poti nevajag, – ir tikai jāatver slÄ“Ä£i, bet to nedrÄ«kstam darÄ«t, jo masoniem un Pasaules valdÄ«bai to tikai vajag, lai mÄ“s apžilbtu, un vispār gaismā ir acÄ«m kaitÄ«gi stari, tāpÄ“c tumsā mierÄ«gāk un drošÄk.

VÄ«russ vairojas, un aizvien vairāk cits citam par simtiņu piedāvājam iekosties s...os. ZaudÄ“to imunitāti nevar atjaunot. Ir jānāk «Lielajam sprādzienam», un tad no kripatiņām bÅ«s jārada jauns cilvÄ“ks, uzmanot slÄ“Ä£us.

Nav dienas, kad es nedzirdētu, ka domāju aplami, ka runāju muļķības, ka rakstu vispār slima suņa murgus. Un tikai! Citu es nedzirdu tāpēc, ka citādas reakcijas nav. Secinu, ka lasītājs un klausītājs dzīvo gaismā, bet es tam veru slēģus ciet un vēlos to ieslodzīt tumsā...

Nesen dzimtenÄ“ atgriezās Aleksejs Navaļnijs. Vairums «gaismā» dzÄ«vojošo jÅ«t lÄ«dzi, vÄ“ro un morāli atbalsta.

Šeit neizklāstÄ«šu savas domas par to, nedz kas un kā indÄ“ja, nedz kādas Aleksejam bija un tagad ir attiecÄ«bas ar pastāvošo varu. Šoreiz par ko citu. Nenoliedzami Navaļnijs ir apveltÄ«ts ar lÄ«dera Ä«pašÄ«bām, viņš ir daudz spÄ“jÄ«gāks, ja salÄ«dzina ar šÄ brīža Krievijas eliti un tās vadÄ«tāju.

Mandela

Tu patiešÄm gribi, lai Navaļnijs gāž Putinu un tā vietā valda Krievijā? Tas, ka viņš atgriezās Krievijā, nebija nostalÄ£ijas vai naivuma rezultāts. Plāns ir skaidrs, un, lai to saprastu, nav vajadzÄ«gs daudz gaismas un atvÄ“rtu slÄ“Ä£u, kaut šis lÄ“mums noteikti ir šur tur saskaņots un balstÄ«ts šÄdos tādos pÄ“tÄ«jumos.

Nekas jauns arÄ« tas nav, un ir jau vairākkārt pārbaudÄ«ta metode, tāda Nelsona Mandelas metode – no cietuma tronÄ«. Šis ir brÄ«dis, kad mazajam cinÄ«tim ir iespÄ“ja gāzt vezumu, jo mazais cinÄ«tis izmanto apstākļus, tas ir Ä«stajā vietā un laikā, prot palÄ«st zem riteņa un gāzt ratus.

ŠobrÄ«d vismaz atklāti attÄ«stÄ«to valstu vadÄ«tāji nedraudzÄ“jas ar Putinu, ievieš kādas sankcijas, lai Krievija «atdotu Krimu» un citas okupÄ“tās teritorijas. Tikko vara mainÄ«sies, tikko varu gÅ«s tā saucamie demokrātiskie spÄ“ki, tā sāks darboties Krievijas naftas vadi, plÅ«dÄ«s investÄ«cijas, bet Krima piederÄ«bu nemainÄ«s un krievvalodÄ«go apspiešana Latvijā nemazināsies...

Krievija

Domā, demokrātija uzvarÄ“s, Krievija demokratizÄ“sies? Iznāc no tumsas, nu vismaz slÄ“Ä£us atver! Vai tev ir vajadzÄ«ga stipra Krievija, vai Latvijai ir vajadzÄ«ga moderna, pasaulÄ“ ieredzÄ“ta, militāri attÄ«stÄ«ta un stipra Krievija? Nesaprotu, vai esi mazohists vai pašnāvnieks!? Nu tu pats vari galu meklÄ“t, bet kāpÄ“c tu mani rauj lÄ«dzi?

Vai mums ir izdevÄ«gi just lÄ«dzi un veicināt demokrātiskās kustÄ«bas Krievijā? Diezin vai tālredzÄ«gs lasÄ«tājs piekrÄ«toši mās ar galvu... NeatbalstÄ«t, nejust lÄ«dzi un neveicināt – risinājums ir tikai tāds! PārfrāzÄ“jot Staļinu – ir Krievija, ir problÄ“mas; nav Krievijas, nav problÄ“mu. Jāveicina nevis Krievijas demokratizācija, bet tās šÄ·elšana un skaldÄ«šana!

Vai zini, kāpÄ“c izdevās noslÄ“gt divdesmitā gada miera lÄ«gumu ar Krieviju? (Nestāsti, ka lÄ«gums nebija ar Krieviju, bet...). TāpÄ“c, ka tobrÄ«d Krievijai nepietika spÄ“ka sagrābt arÄ« Latviju, – kad spÄ“kus uzkrāja, tad laboja «kļūdu».

Krievija nekad nevienai kaimiņos dzÄ«vojošai tautai neko labu nav nesusi. Tikai postu un nelaimes. Krievijai nekad netrÅ«ks J. Bargo, J. Staļinu un V. Putinu. ArÄ« A. Navaļniju.

Es patiešÄm nožēloju, ka esmu daudz laika veltÄ«jis idiotiem, cerot, ka viņi kļūs gudrāki. NestāstÄ«šu par elli, katliem un to, kā cits citu paturam siltā vannā. Tas ir attieksmes jautājums, un tavu attieksmi es zinu, bet vai spÄ“si ielÅ«koties manā? Domāju, ka nÄ“.

IegaumÄ“ un atkārto kā mantru. Visas aplamās sazvÄ“restÄ«bas teorijas izdomā un izplata tie, kuri patiesi ir pie varas, lai saglabātu savu varu un to stiprinātu. Tu esi tikai traucÄ“klis, tāpÄ“c  esi vÄ“rÄ«gs,- jo dumjāk, jo neloÄ£iskāk – jo ticamāk tev!

Ir teikts, ja gribi, lai tev netic – saki patiesÄ«bu („Meli ir ļoti lÄ«dzÄ«gi patiesÄ«bai. PatiesÄ«bai nav lÄ«dzÄ«ga tikai pati patiesÄ«ba,” – tā pirms gadsimta izteikusies krievu dzejniece Anna Ahmatova). Tie, kas ir pie varas, to lieliski zina, un, publiski noliedzot sazvÄ“restÄ«bu teorijas, paši tās pastiprināti izplata un sacer.

Mani sauc Leonards Inkins un Tevi? Esmu pateicīgs tiem, kuri man pamatoti aizrāda, un Tu?